Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2007.gada 27.februāra sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.03.2007., Nr. 36 (3612) https://vestnesis.lv/ta/id/153773

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par bērna kopšanas pabalsta saņemšanu pilnā apmērā

Vēl šajā numurā

01.03.2007., Nr. 36 (3612)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta 2007.gada 27.februāra sēdē

 

AM: Par Baltijas gaisa telpas novērošanas un kontroles sistēmas attīstību

27.februārī Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas izstrādātais likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas gaisa telpas novērošanas tīkla un kontroles sistēmas attīstību”.

Ar šo likumprojektu tiek apstiprināta Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas valdības vienošanās par Baltijas gaisa telpas novērošanas tīkla un kontroles sistēmas attīstību.

Pirms iestāšanās NATO gaisa telpas aizsardzības stiprināšanai sadarbībā ar pārējām Baltijas valstīm tika izveidota reģionālās gaisa telpas novērošanas sistēma, 1998.gadā parakstot Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas gaisa telpas novērošanas sistēmas (BALTNET) izveidošanu.

Latvijai iestājoties NATO un kļūstot par kolektīvās aizsardzības sistēmas locekli, ir mainījušies arī valsts aizsardzības pamatprincipi, to skaitā Latvijas Republikas suverēnās gaisa telpas aizsardzības sistēma.

2006.gadā Baltijas valstu atbildīgās amatpersonas izstrādāja konceptuāli jaunu vienošanos, kuras mērķis ir NATO gaisa telpas integritātes saglabāšana, stiprinot Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas nacionālās gaisa telpas suverenitāti, pastāvīgi izmantojot nacionālos vai kopīgos gaisa telpas novērošanas līdzekļus un gaisa telpas vadības un kontroles sistēmas. 

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

FM: Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atšķirīgu piemērošanu dividendēm

Ministru kabinets 27.februārī apstiprināja Finanšu ministrijas izstrādāto Latvijas nostāju par Eiropas Komisijas atzinumu par pārkāpuma procedūru saistībā ar Latvijas uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu par dividenžu aplikšanu ar nodokli nesaderību ar Eiropas Kopienu dibināšanas līgumu un ar Eiropas Ekonomikas zonas līgumu.

Latvija atzīst, ka pašlaik uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ir noteikts atšķirīgs nodokļa režīms tām Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmumiem izmaksātajām dividendēm, uz kurām neattiecas direktīva (Padomes 1990.gada 23.jūlija direktīva 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs), un Eiropas Ekonomikas zonas valstu (kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis) uzņēmumiem izmaksātajām dividendēm, uz kurām neattiecas likumā noteiktais atbrīvojums no nodokļa ieturēšanas.

Latvija pastāvīgi seko līdzi šim jautājumam, un Latvijas valdības sākotnējā nostāja tajā tika apstiprināta 2006.gada maijā, paredzot, ka Latvija vadīsies pēc Eiropas Kopienu tiesas nolēmuma lietā 170/05. Tiesas nolēmums tika pieņemts 2006.gada 14.decembrī, nosakot, ka atšķirīga nodokļu uzlikšanas režīma piemērošana (nodokļa ieturēšana) dividendēm, kuras no meitasuzņēmuma – rezidenta saņem mātesuzņēmums – rezidents, un dividendēm, kuras no meitasuzņēmuma – rezidenta saņem mātesuzņēmums – nerezidents (citas dalībvalsts rezidents) ir pretrunā ar Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 43.pantā un 48.pantā noteikto brīvību veikt uzņēmējdarbību.

Tomēr ar 2006.gada 19.decembra grozījumiem likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, kas stājās spēkā ar 2007.gada 1.janvāri, ir atcelta nodokļa ieturēšana no dividendēm, kuras Latvijas uzņēmumi izmaksā Eiropas Ekonomikas zonas valstu (kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis) uzņēmumiem, ja dividenžu saņēmējam Latvijas uzņēmumā ir vismaz 15% līdzdalība. Līdz ar to atšķirīgais nodokļa uzlikšanas režīms pašreiz attiecas tikai uz dividendēm, kas tiek maksātas minēto valstu uzņēmumiem, kuru līdzdalība ir zem 15%.

Saskaņā ar nostāju Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumus likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli, ar kuriem tiks novērsta atšķirīgā pieeja arī dividendēm, kas tiek maksātas par līdzdalību zem 15%. Tiklīdz Saeima apstiprinās minētos likuma grozījumus, Finanšu ministrija oficiāli informēs Eiropas Komisiju, ka norādītās neatbilstības ir novērstas.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā

27.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”.

Vispārējās izglītības likuma 5.panta 9.punktā ir noteikts, ka IZM rīko vispārējās izglītības iestāžu vadītāju atestāciju un pedagogu profesionālās kvalifikācijas vērtēšanu, bet ar MK 2005.gada 17.augusta rīkojumu Nr.562 “Par vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūras izveidi” šī funkcija uzdota aģentūrai, nosakot to MK 2005.gada 16.augusta noteikumos Nr.603 “Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūras nolikums”. Noteikt izglītības iestāžu vadītāju atestācijas kārtību ir MK kompetence, kas noteikta Izglītības likuma 14.panta 9.punktā. Tam atbilstoši ir izdoti MK 2005.gada 16.augusta noteikumi Nr.612 “Kārtība, kādā akreditē vispārējās izglītības programmas un izglītības iestādes, kā arī atestē valsts un pašvaldību dibināto vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu vadītājus”. Savukārt IZM kompetence rīkot pedagogu profesionālās kvalifikācijas vērtēšanu jau ir noteikta Izglītības likuma 15.panta 15.punktā.

Likuma 4.panta 1.punkts tiek izslēgts, lai novērstu dublēšanos ar Izglītības likuma 14.panta 8., 9. un 11.punktā ietverto MK kompetenci noteikt izglītības iestāžu reģistrācijas un akreditācijas kārtību, izglītības programmu licencēšanas un akreditācijas kārtību, kā arī izglītības iestāžu vadītāju atestācijas kārtību. Vispārējās izglītības programmu un izglītības iestāžu akreditāciju, kā arī valsts un pašvaldību dibināto vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu vadītāju atestāciju ir uzdots veikt aģentūrai atbilstoši MK 2005.gada 17.augusta rīkojumam Nr.562 “Par vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūras izveidi”.

Vispārējās izglītības likuma 5.panta 9.punkts tiek izslēgts, jo valsts un pašvaldību dibināto vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu vadītāju atestācijas kārtība ir noteikta MK 2005.gada 16.augusta noteikumos Nr.612 “Kārtība, kādā akreditē vispārējās izglītības programmas un izglītības iestādes, kā arī atestē valsts un pašvaldību dibināto vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu vadītājus” un to atbilstoši nolikumam īsteno Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūra. Vienlaikus tiek novērsta dublēšanās ar Izglītības likuma 15.panta 15.punktā noteikto IZM kompetenci rīkot pedagogu profesionālās kvalifikācijas vērtēšanu.

Likuma 26.pants nosaka, ka pašvaldību vispārējās pirmsskolas izglītības iestādēs izglītojamos uzņem pieteikumu iesniegšanas secībā, kas neatbilst faktiskajai kārtībai. Piemēram, likuma “Par pašvaldībām” 15.panta 7.punktā pašvaldībām noteikta autonoma funkcija nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību, tajā skaitā maznodrošinātām ģimenēm un sociāli mazaizsargātām personām, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu nodrošināšanu ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs. Faktiski pastāv nepieciešamība ārpus rindas, nevis pieteikumu iesniegšanas secībā, uzņemt izglītības iestādes darbinieku bērnus, iestādē uzņemto audzēkņu māsas vai brāļus, pašvaldības izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku bērnus, kā arī bērnus, kuriem ar pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu speciālās programmas apguve nomainīta uz vispārējo.

Likuma 55.panta pirmajā daļā noteikts, ka speciālās izglītības programmu apguve tiek vērtēta atbilstoši attiecīgās pakāpes valsts vispārējās izglītības standartam, kas neatbilst un dublē 4.panta 13.punktā noteikto deleģējumu.

Likumā iekļautas tiesību normas, kas paredz, ka, izstrādājot vispārējās izglītības standartus, mācību priekšmetu standartus, izglītības programmas un mācību priekšmetu programmas jānodrošina atbilstība attiecīgā vecuma bērnu vajadzībām, interesēm un spējām.

Noteikts nepieciešamais deleģējums likumā, ka pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs pirmsskolas izglītības programmās, tajā skaitā, piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmsskolas izglītības programmās, izglītojamo uzņemšanas kārtību nosaka pašvaldība, kura ir izglītības iestādes dibinātājs. Katrai pašvaldībai ir pienākums atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam savā administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem bērniem nodrošināt iespēju iegūt pirmsskolas izglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā mācību iestādē, bet vienlaikus pašvaldībai tiek dota iespēja noteikt īpašu uzņemšanas kārtību, piemēram, bērniem no maznodrošinātām ģimenēm, nodrošināt ar vietām pirmsskolas iestādēs bāreņus un bez vecāku gādības palikušus bērnus, paredzēt vietas iestādē jau uzņemto audzēkņu māsām vai brāļiem u.tml., kas nepieciešams likumā “Par pašvaldībām” un citos likumos noteikto pašvaldību izglītības un sociālo funkciju īstenošanai.

Likumprojekts paredz, ka mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību speciālās izglītības programmās, kas ir vispārējās izglītības programmu īpašs veids, nosaka MK atbilstoši likuma 4.panta 13.punktā noteiktajam deleģējumam, kam atbilstoši ir pieņemti MK 2006.gada 20.jūnija noteikumi Nr.492 “Mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība speciālās izglītības programmās”.

Paredzēts netiešs ieguvums no likumprojekta: to ieviešot, tiks novērsta Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā noteikto normu dublēšanās, uzlabosies sadarbība starp IZM un Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūru, kuras pārrauga vispārējās izglītības programmu un izglītības iestāžu akreditācijas procedūru.

Ģimenēm ar bērniem pirmsskolas vecumā katrā pašvaldībā būs skaidrāk noteikta kārtība bērnu uzņemšanai pirmsskolas izglītības iestādēs.

Normatīvā akta prasību izpildīšanai netiks radītas jaunas valsts institūcijas. Likumprojekts tiešā veidā neierobežo indivīda tiesības, tam ir piemērojams vispārējais administratīvais process. Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūras direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt IZM, bet IZM lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

  

IZM: Par atsevišķu valsts īpašuma objektu saglabāšanu valsts īpašumā

27.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto MK rīkojuma projektu “Par valsts īpašuma objektu saglabāšanu valsts īpašumā”.

IZM sagatavotais MK rīkojuma projekts “Par valsts īpašuma objektu saglabāšanu valsts īpašumā” nodrošina Ministru prezidenta 2006.gada 30.janvāra uzdevumu Nr.11790 (2001.g.), Nr.11791 (2001.g.) izpildi.

Saskaņā ar Valsts sekretāru sanāksmes 2006.gada 16.februāra protokollēmumu MK rīkojuma projekts “Par zemesgabalu saglabāšanu valsts īpašumā” bez iebildumiem saskaņots ar Tieslietu ministriju. Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas iepriekš izteiktus iebildumus saskaņoja 2007.gada 12.janvāra starpministriju sanāksmē, parakstot pārstrādāto MK rīkojuma projektu “Par valsts īpašuma objektu saglabāšanu valsts īpašumā”, izmainot arī MK rīkojuma projekta saturu. Tā kā par trijiem objektiem – noliktavu Rīgā, Piedrujas ielā 3c, patvertni Rīgā, Piedrujas ielā 3b, un neapbūvētu zemesgabalu – ir iesniegti privatizācijas pieteikumi, šie objekti nav iekļaujami rīkojuma projektā, kamēr MK saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu nav pieņēmis attiecīgu lēmumu.

Atbilstoši Valsts vēstures arhīva 2001.gada 31.maija izziņai nekustamais īpašums Vecāķos (120.grupa, Nr.30) pēc stāvokļa uz 1940.gada 21.jūliju piederēja fiziskām personām. Rīgas pilsētas Zemes komisijas 2000.gada 25.janvāra izziņa Nr.305 apliecina, ka uz zemesgabalu Rīgā, Puikules ielā 5 (bij. Mangaļu pag. kadastrālais Nr.179, pašreiz piešķirtais grunts Nr.30), bijušais īpašnieks nav pieteicies īpašuma tiesību atjaunošanai. Rīgas Ģeodēziskā centra 2003.gada 25.jūlija izziņa apliecina, ka, pamatojoties uz 2001.gada 30.oktobra Rīgas domes izpilddirektora rīkojumu Nr.351-r, ēkām uz zemesgabala (120.grupa, grunts Nr.30) piešķirts ielas numurs – Kāpu prospekts 6. Uz zemesgabala izvietots par valsts līdzekļiem izbūvēts klubs, divas tualetes un nojume. Ar Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas 1987.gada 10.decembra rīkojumu Nr.962 bijusi pionieru nometne, kas bija izvietota Puikules ielā 5, Puikules ielā 7 un Kāpu ielā 3, tika nodota Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūta bilancē. Rīgas Aviācijas universitāte ar Ministru padomes 1992.gada 25.februāra lēmumu Nr.68 “Par Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūta statusu” pārņēma Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūta tiesības un pienākumus. Izpildot MK 1999.gada 12.augusta rīkojumu Nr.383 “Par Rīgas Aviācijas universitātes kā valsts dibinātas augstskolas likvidāciju”, likvidācijas process 2004.gada 19.augustā ir pabeigts, un ar 2004.gada 15.jūlija aktu likvidētās Rīgas Aviācijas universitātes bilances posteņi, t.sk valstij piekrītošās būves Rīgā, Kāpu prospektā 6, ir pārņemtas IZM bilancē. Saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 36.pantu četras būves Rīgā, Kāpu prospektā 6, piekrīt valstij. Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 2.panta otro daļu minētais zemesgabals piekrīt valstij. Valstij piekrītošā zemesgabala Rīgā, Kāpu prospektā 6, platība ir 3349 m².

Objektu Rīgā, Kāpu prospektā 6, ieplānots mainīt pret juridiskai personai piederošo zemesgabalu Rīgā, Rūpniecības ielā 8, valsts pārvaldes funkciju izpildes nodrošināšanai, Reto grāmatu un rokrakstu krātuves izbūvei valsts aģentūrai “Latvijas Akadēmiskā bibliotēka”. Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” 2006.gada 13.decembra vēstulē informēja, ka uzskata par lietderīgu IZM valdījumā esošā zemesgabala Rīgā, Kāpu prospektā 6, apmaiņu pret akciju sabiedrības “Kolonna” īpašumā esošu zemesgabalu Rīgā, Rūpniecības ielā 8.

Valsts vēstures arhīva 1996.gada 14.februāra izziņa informē, ka nekustamais īpašums Rīgā (120.grupa, 36.grunts) kā atsevišķa hipotekāra vienība līdz 1940.gadam nav izdalīta, zemesgrāmatu nodalījums tam nav atvērts, tādēļ nav iespējams sniegt izrakstu no zemesgrāmatas par tā piederību līdz 1940.gadam. Rīgas pilsētas Zemes komisijas 2000.gada 25.janvāra izziņa apliecina, ka uz zemesgabalu (bij. Mangaļu pag. norādīto grunti Nr.186, pašreiz piešķirtais grunts Nr.0029) bijušais īpašnieks nav pieteicies īpašuma tiesību atjaunošanai. Rīgas Ģeodēziskā centra 2003.gada 25.jūlija izziņa apliecina, ka, pamatojoties uz 2003.gada 24.jūlija Rīgas domes izpilddirektora rīkojumu Nr.150-r, ēkai uz zemesgabala (120.grupa, grunts Nr.29) ir piešķirts ielas numurs – Selgas iela 9. Pašreiz uz zemesgabala atrodas divas pagaidu būves, kuras saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 19.pantu nav ierakstāmas zemesgrāmatā. Ar Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas 1987.gada 10.decembra rīkojumu Nr.962 bijusi pionieru nometne, kas bija izvietota Puikules ielā 5, Puikules ielā 7 un Kāpu ielā 3, tika nodota Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūta bilancē. Izpildot MK 1999.gada 12.augusta rīkojumu Nr.383 “Par Rīgas Aviācijas universitātes kā valsts dibinātas augstskolas likvidāciju”, likvidācijas process 2004.gada 19.augustā ir pabeigts, un ar 2004.gada 15.jūlija aktu likvidētās Rīgas Aviācijas universitātes bilances posteņi, t.sk valstij piekrītošais zemesgabals Rīgā, Puikules ielā 5, ir pārņemts IZM bilancē. Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 2.panta otro daļu minētais zemesgabals piekrīt valstij. Valstij piekrītošā zemesgabala Rīgā, Selgas ielā 9, platība ir 4004 m².

Projekta realizācijai papildu budžeta līdzekļi nav nepieciešami.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IZM: Par izglītības profesiju standartu izstrādes kārtību

27.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto MK noteikumu projektu “Profesiju standartu izstrādes kārtība”.

Saskaņā ar Saeimā 2006.gada 21.septembrī pieņemtajiem grozījumiem Profesionālās izglītības likumā IZM ir izstrādājusi MK noteikumu projektu “Profesiju standartu izstrādes kārtība”, lai veicinātu profesionālās izglītības atbilstības darba tirgus prasībām nodrošināšanu un palielinātu valsts institūciju, darba devēju un darbinieku organizāciju trīspusējās sadarbības lomu profesionālās izglītības satura izstrādē.

Minētajā kārtībā izstrādātie un Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomē saskaņotie profesiju standarti tiek reģistrēti pastāvošajā IZM izveidotajā profesiju standartu reģistrā ar attiecīgu norādi uz saskaņošanas datumu. Pēc Profesiju klasifikatora aktualizācijas reģistrā tiek izdarīta atzīme par attiecīgu MK noteikumu izdošanu.

Šis noteikumu projekts izstrādāts uz Profesionālās izglītības likuma 7.panta 2.punkta MK doto kompetenci, pamatojoties uz MK 2002.gada 26.marta noteikumiem Nr.131 “Profesiju standartu izstrādes kārtība”, kas noteica kārtību, kādā izstrādājami profesiju standarti, kurus atbilstoši normatīvajos aktos dotajam pilnvarojumam noteica IZM.

Noteikumu projektā noteikto prasību īstenošanai papildu finansējums no valsts budžeta nav nepieciešams.

 

IZM: Par Valsts speciālās izglītības centra izveidi

Pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15.panta pirmo daļu, 27.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto MK rīkojuma projektu “Par tiešās pārvaldes iestādes “Valsts speciālās izglītības centrs” izveidi” un noteikumu projektu “Valsts speciālās izglītības centra nolikums ”.

Lai veicinātu iekļaujošās izglītības attīstību, saskaņā ar IZM izstrādātajām Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2007.–2013.gadam tiek plānots izveidot atbalsta sistēmu izglītojamo ar speciālām vajadzībām iekļaušanai vispārējās izglītības iestādēs, nodibinot Valsts speciālās izglītības centru konsultatīvi metodiskā darba nodrošināšanai, kā arī atbalstīt reģionālo speciālās izglītības centru izveidi un veicināt pedagoģiski medicīnisko komisiju kompetences pilnveidi un statusa nostiprināšanu.

MK rīkojuma “Par tiešās pārvaldes iestādes “Valsts speciālās izglītības centrs” izveidi” projekts paredz ar 2007.gada 2.aprīli izveidot tiešās pārvaldes iestādi “Valsts speciālās izglītības centrs”.

Valsts speciālās izglītības centrs ir izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir sekmēt izglītojamo spējām, veselības stāvoklim un attīstības līmenim atbilstošas izglītības ieguvi, kā arī koordinēt speciālās izglītības atbalsta sistēmas darbību Latvijā.

Valsts speciālās izglītības centru finansē no IZM budžeta programmas 01.00. “Vispārējā izglītība” apakšprogrammas 01.04. “Konsultatīvi metodiskā darbība izglītojamo ar speciālām vajadzībām iekļaušanai vispārējās izglītības iestādēs”. Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2007.gadam” minētajā programmā ir piešķirti Ls 297 446. Papildu finanšu līdzekļi MK rīkojuma “Par tiešās pārvaldes iestādes “Valsts speciālās izglītības centrs” izveidi” projekta īstenošanai nebūs nepieciešami.

Veicot MK rīkojuma “Par tiešās pārvaldes iestādes “Valsts speciālās izglītības centrs” izveidi” projekta izstrādi, ir notikušas konsultācijas ar izglītības pārvalžu vadītājiem un darbiniekiem, kā arī projekts ir apspriests izglītības iestāžu vadītāju, valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju darbinieku semināros.

Izglītības likuma 3.pants “Tiesības uz izglītību” nosaka, ka cita starpā bērniem ir vienlīdzīgas tiesības iegūt izglītību neatkarīgi no veselības stāvokļa un dzīvesvietas. Minētā likuma 7.pantā “Izglītības mērķgrupas” kā viena no mērķgrupām ir nosaukta mērķgrupa “personas ar speciālām vajadzībām”. Saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 49.panta otro daļu speciālā izglītība rada iespējas un apstākļus izglītojamiem ar speciālām vajadzībām iegūt savam veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim atbilstošu izglītību jebkurā izglītības iestādē, vienlaikus nodrošinot izglītojamā pedagoģiski psiholoģisko un medicīnisko korekciju, sagatavotību darbam un dzīvei sabiedrībā.

Salamankas 1994.gada konferences Rīcības plāns rosina nodrošināt visiem bērniem bez izņēmuma vienādu resursu pieejamību, veidot “apvienoto vai iekļaujošo” izglītību, kas ļautu bērnam ar speciālām vajadzībām palikt ģimenē un apmeklēt sev piemērotāko izglītības iestādi, kā to dara pārējie bērni. Tas nozīmē: īstenot praktiskajā dzīvē nostādni par izglītības pieejamību katram skolēnam, kas ir arī noteikta ANO Bērnu tiesību konvencijā, ANO Deklarācijā par izglītību ikvienam, ANO Standartu noteikumos par iespējām cilvēkiem ar speciālām vajadzībām. 2000.gada Dakāras Pasaules izglītības foruma dalībnieki lūdza UNESCO uzņemties vadošo lomu kustībā “Izglītība visiem” un apvienot visas valstis Dakāras foruma mērķu sasniegšanai.

1998.gada 30.jūnijā MK pieņemtajā koncepcijā “Vienādas iespējas visiem” uzdevuma “Invalīdu tiesības uz izglītību, kas atbilst viņu vajadzībām un vēlmēm, nodrošināšana” 2.plānotais pasākums ir izveidot institūciju, kas sekotu bērnu invalīdu attīstībai un izglītībai no traucējuma noteikšanas brīža, izstrādāt un piemērot individuālas izglītības programmas, sekot to īstenošanai. Atbildīgā institūcija minētā uzdevuma izpildē ir IZM.

Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2007.–2013.gadam viens no izglītības politikas rezultātiem ir izglītojamo ar speciālām vajadzībām iekļaušana izglītības sistēmā. Prioritārais uzdevums šā rezultāta sasniegšanai ir atbalsta sistēmas izglītojamo ar speciālajām vajadzībām iekļaušanai vispārējās izglītības iestādēs izveidošana, nodibinot Valsts speciālās izglītības centru konsultatīvi metodiskā darba nodrošināšanai.

Latvijā tiek veicināta izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrācija vispārējās izglītības iestādēs, speciālās izglītības klašu atvēršana vispārizglītojošajās skolās bērna dzīvesvietas tuvumā un izglītības iestāžu inženiertehniska piemērošana bērniem ar smagiem kustību traucējumiem. Īpaša uzmanība tiek pievērsta agrāk Latvijā neapmācāmo bērnu ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem izglītošanai.

IZM vada un organizē Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas darbu, kuras uzdevums ir izvērtēt izglītojamo spējas, attīstības līmeni un sniegt atzinumu par atbilstošas izglītības programmas realizēšanas iespējām.

Valsts pedagoģiski medicīniskā komisija izskata strīdus, kas saistīti ar pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju darbu, un koordinē pašvaldību (rajonu un republikas nozīmes pilsētu) pedagoģiski medicīnisko komisiju darbu.

Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas sastāvā ir divi štata darbinieki, un pārējie speciālisti tiek pieaicināti tikai attiecīgo komisijas darba procedūru nodrošināšanai. Pietrūkst laika, finanšu un cilvēku resursu, lai nodrošinātu nepārtrauktu un regulāru, kvalitatīvu un vispusīgu darbu, kā arī pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju darba koordināciju un metodisko vadību. Pietrūkst resursu, lai sniegtu metodisko palīdzību pašvaldībām, pedagogiem, vecākiem, kā arī analizētu situāciju. Par šīs komisijas slodzi liecina fakti, ka no 2005.gada 1.janvāra līdz 1.novembrim ir notikušas 90 Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas sēdes, kurās ir pārbaudīti 1745 bērni. Latvijas 63 speciālās izglītības iestādēs un vispārējās izglītības iestāžu speciālajās klasēs mācās 9793 izglītojamie, no tiem 756 speciālajās klasēs.

Latvijā ir jāizveido speciālās izglītības atbalsta sistēma, kas organizētu un nodrošinātu konsultatīvi metodisku darbu izglītojamo ar speciālām vajadzībām izglītības nodrošināšanas jautājumos. Valstī nav institūcijas, kur vispārējās un speciālās izglītības iestāžu pedagogi, kā arī izglītojamo vecāki varētu saņemt metodisku un praktisku palīdzību darbā ar bērniem, kuriem ir speciālas vajadzības.

MK noteikumu projekta mērķi ir sekmēt izglītojamo spējām, veselības stāvoklim un attīstības līmenim atbilstošas izglītības ieguvi, koordinēt speciālās izglītības atbalsta sistēmas darbību Latvijā. Iegūt ticamus un drošus datus, veikt to analīzi, lai veidotu izglītības politiku izglītojamo ar speciālām vajadzībām izglītošanās pakalpojuma nodrošināšanai.

Valsts speciālās izglītības centra izveide dos iespēju pilnveidot valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju darbu atbilstoši MK 2001.gada 20.novembra noteikumiem Nr.480 “Noteikumi par Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju kompetenci”, lai panāktu, ka speciālās izglītības iestādēs mācās tikai tie bērni, kuriem tā ir vienīgā iespēja.

Sekmīga iekļaujošās izglītības sistēmas izveide Latvijā nav iespējama, ja netiek nodrošināts pedagogu, vecāku un izglītojamo vispusīgs konsultatīvi metodiskais darbs. Ieguvumi: izglītojamie ar speciālām vajadzībām iegūst viņu spējām, veselības stāvoklim un attīstības līmenim atbilstošu izglītību; Latvijā sekmīgi attīstās iekļaujošās izglītības sistēma; notiek efektīvs konsultatīvi metodiskais darbs; nepieciešamo lēmumu pieņemšanai valsts iegūst strukturētu informāciju par situāciju speciālās izglītības jomā.

Lai veicinātu bērnu ar speciālām vajadzībām integrēšanu vispārējās izglītības iestādēs, 2005.gadā sadarbībā ar Norvēģiju uzsākts veidot jaunu sadarbības projektu “Izglītība visiem un speciālās izglītības atbalsta sistēma Latvijā”, īpašu vērību pievēršot Skandināvijas valstu konsultatīvi metodiskā darba sistēmas ieviešanai Latvijā un bērnu pedagoģiski psiholoģiskās diagnostikas, kā arī pedagoģiski medicīnisko komisiju kompetences pilnveidei.

Konsultācijas ir notikušas ar Latvijas Speciālās izglītības darbinieku asociāciju, Velku biedrību un Pašvaldību pedagoģiski medicīniskajām komisijām.

 

IZM: Par Rīgas Tehniskās koledžas nolikumu

27.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto MK noteikumu projektu “Rīgas Tehniskās koledžas nolikums”.

Saskaņā ar Izglītības likuma 15.panta 24.punktu Rīgas Tehniskā koledža šobrīd darbojas uz nolikuma pamata, ko apstiprināja IZM.

Atbilstoši Augstskolu likuma pārejas noteikumu 19.punktam koledžai ir jānodrošina nolikuma atbilstību Augstskolu likumā noteiktajām prasībām. Tāpēc IZM, pamatojoties uz Augstskolu likuma 10.¹panta pirmo daļu, ir izstrādājusi noteikumu projektu “Rīgas Tehniskās koledžas nolikums”. Noteikumu projekts paredz, ka koledža darbojas uz nolikuma pamata, kuru kā noteikumus izdod MK pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma.

MK noteikumu projekts nosaka koledžas juridisko statusu; tās darbības pamatvirzienus un uzdevumus; pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju tiesības, pienākumus un uzdevumus, šo institūciju izveidošanas, ievēlēšanas un iecelšanas kārtību un sastāvu; akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību, tiesības un pienākumus; studiju programmu izstrādes un apstiprināšanas kārtību; struktūrvienību izveidošanas, reorganizācijas un likvidācijas kārtību; iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtību; koledžas finansējuma avotus; nolikuma un tā grozījumu ierosināšanas un izstrādes kārtību; koledžas reorganizācijas un likvidācijas kārtību.

 

IZM: Par Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžas inženiertīkliem

27.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto MK rīkojuma projektu “Par Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžas inženiertīklu nodošanu Olaines pilsētas pašvaldības īpašumā”.

Projekts sagatavots, ņemot vērā Olaines pilsētas domes 2006.gada 26.jūlija sēdes protokola izrakstu “Par Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžas siltumtrases pārņemšanu Olaines pilsētas domes īpašumā”. Nododamie inženiertīkli sastāv no siltumtrases, kanalizācijas, lietus kanalizācijas un ūdensvada tīkliem, kuri izbūvēti 1964.gadā. Minētās izbūves izvietotas uz zemesgabala, kurš ierakstīts Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas Olaines pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā uz valsts vārda IZM personā. Nododamie inženiertīkli atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 19.pantam nav ierakstāmi zemesgrāmatā.

Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžas lietojumā esošie kanalizācijas, lietus kanalizācijas, ūdensvada tīkli un siltumtrase nodrošina koledžas vajadzības. Tos izmanto arī Olaines pilsētas pašvaldība. Olaines pilsētas dome, pārņemot siltumtrasi, kanalizācijas, lietus kanalizācijas un ūdensvadu tīklus, atbrīvos koledžu no neraksturīgo funkciju pildīšanas un nodrošinās likuma “Par pašvaldībām” 15.pantā paredzētās valsts vietējās pārvaldes un sociāli ekonomiskās funkcijas izpildīšanu – nodrošināt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumos (siltumapgāde, ūdensapgāde un kanalizācija).

Projekta realizācijai papildu budžeta līdzekļi nav nepieciešami.

 

IZM: Par Profesionālās izglītības administrācijas papildu funkcijām

27.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto MK noteikumu projektu “Grozījumi MK 2005.gada 16.augusta noteikumos Nr.613 “Kārtība, kādā akreditē profesionālās izglītības programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centrus un atestē profesionālās izglītības iestāžu vadītājus””.

MK noteikumu projekts “Grozījumi MK 2005.gada 16.augusta noteikumos Nr.613 “Kārtība, kādā akreditē profesionālās izglītības programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centrus un atestē profesionālās izglītības iestāžu vadītājus”” ir izstrādāts sakarā ar grozījumiem Profesionālās izglītības likumā, ko Saeima pieņēma 2006.gada 21.septembrī (Latvijas Vēstnesis, 2006.gada 11.oktobrī, Nr.162). Šie grozījumi attiecas uz Profesionālās izglītības administrāciju (PIL 101.pants, pārejas noteikumu 8.punkts) un eksaminācijas centriem (PIL 1.panta otrās daļas 21.punkts, pārejas noteikumu 6. un 7.punkts).

Noteikumu projekts par grozījumiem akreditēšanas noteikumos nosaka, ka funkcijas, ko šajā sakarā veica Profesionālās izglītības centrs, turpmāk veiks Profesionālās izglītības administrācija. Grozījumi atsevišķos gadījumos turpmāk ļaus samazināt akreditēšanas procesa izdevumus, veicinās privātā sektora attīstību, precizēs vērtēšanas kritēriju pielietošanu, kā arī precizēs atsevišķus noteiktās kārtības punktus.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par terminēti slēdzamo darba līgumu jomu papildināšanu

Lai papildinātu un precizētu uz noteiktu laiku slēdzamo darba līgumu gadījumus, Labklājības ministrija (LM) ir sagatavojusi grozījumus noteikumos par darbiem jomās, kurās darba līgums parasti netiek slēgts uz nenoteiktu laiku. Tos 27.februārī apstiprināja valdība.

Grozījumi paredz, ka līgumus uz noteiktu laiku var slēgt ar izglītības programmu vai tajā ietverto mācību priekšmetu, kursu, praktisko mācību vai prakšu īstenošanu saistītajos darbos. Kopējais šāda darba ilgums ir ne ilgāks par deviņiem mēnešiem gadā.

Ministru kabineta noteikumi līdz šim paredzēja sešu mēnešu ilgu termiņu. Izstrādātie grozījumi novērš pretrunu starp mācību gada garumu un īstenojamās mācību programmas ilgumu.

Līdz šim darba līgumu uz noteiktu laiku varēja slēgt ar darbiniekiem, kas nodarbināti mežsaimnieciskajos darbos īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Tā kā darbiem šādā jomā ir izteikti sezonāls raksturs, šis punkts ir svītrots no šiem noteikumiem un pārcelts uz Labklājības ministrijas sagatavoto noteikumu projektu par sezonas rakstura darbiem. Darba līgumus uz noteiktu laiku varēs slēgt arī ar tiem darbiniekiem, kuri rīko konferences, kā arī pavada tūristu grupas.

Atgādinām, ka saskaņā ar Darba likumu darba līgumi ir slēdzami uz nenoteiktu laiku, izņemot likumdošanā noteiktos izņēmuma gadījumus.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par jauno Latvijas delegācijas pārstāvi Eiropas Savienības Reģionu komitejā

27.februārī valdība apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātos Ministru kabineta rīkojuma projekta grozījumus “Par Latvijas Republikas kandidatūrām dalībai Eiropas Savienības Reģionu komitejā”.

Rīkojuma projekts paredz esošo Latvijas delegācijas pārstāvja vietnieku Aleksandru Lielmežu apstiprināt kā patstāvīgo delegācijas pārstāvi un apstiprināt divus jaunus Latvijas delegācijas pārstāvja vietniekus – Ligitu Ginteri un Jāni Neimani.

Saskaņā ar Eiropas Kopienas līgumu Eiropas Padome pēc dalībvalsts ieteikuma nosaka Eiropas Savienības Reģionu komitejas locekļus un vietniekus.

Komitejas locekļiem jābūt vēlētiem pašvaldību deputātiem vai personām, kas ir politiski atbildīgas deputātu padomēm vai domēm.

9.Saeimas vēlēšanās Uldis Augulis un Gunārs Laicāns ieguva Saeimas deputātu mandātus un, kļūstot par deputātiem, nolika savus pašvaldību deputāta mandātus. Līdz ar to deputāti nav tiesīgi turpmāk piedalīties Eiropas Savienības Reģionu komitejas darbā. Latvijas Pašvaldību savienība apstiprināja jaunas Latvijas kandidatūras dalībai Eiropas Savienības Reģionu komitejā.

Lai ES Padomes Ģenerālsekretariāts varētu nodrošināt lēmuma par Eiropas Savienības Reģionu komitejas locekļu apstiprināšanu pieņemšanas procedūras sagatavošanu, Ārlietu ministrijai jāinformē ES Padomes Ģenerālsekretariāts par Latvijas Republikas Ministru kabineta lēmumu. 

 

RAPLM: Par valsts mērķdotāciju atvēlēšanu pašvaldību izglītības iestāžu sakārtošanai

Ministru kabinets 27.februārī atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavotos priekšlikumus valsts budžeta mērķdotāciju sadalei pašvaldību investīciju projektiem. No 20,87 miljoniem latu valsts investīciju lielāko daļu paredzēts ieguldīt skolu, bērnudārzu, sporta centru renovācijā un būvniecībā.

Jau pagājušajā gadā valdība vienojās, ka valsts mērķdotāciju piešķiršanā prioritārās jomas ir izglītība, tai skaitā izglītības iestāžu infrastruktūras atjaunošana, kultūra, sociālā aprūpe, pašvaldību infrastruktūra uzņēmējdarbības vides uzlabošanai.

RAPLM, izvērtējot pašvaldību iesniegtos projektus, piedāvāja atbalstu sniegt 335 projektiem. Saņemot valsts mērķdotācijas, 30 pašvaldību projekti tiks pabeigti, bet 51 – vēl būs jāturpina.

Atbilstoši noteiktajām prioritātēm lielākā daļa valsts budžetā paredzētā finansējuma tiek plānoti izglītības infrastruktūras sakārtošanai. Kopumā 14,59 miljonus latu paredzēts ieguldīt skolu, bērnudārzu, sporta centru renovācijā un būvniecībā.

Lielākie projekti ir: Valmieras pamatskolas būvniecība, kur valsts atbalsts būs 800 000 latu, Saulkrastu pilsētas Zvejniekciema vidusskolas renovācija un energoefektivitātes paaugstināšana – 509 942 lati, Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5.vidusskolas telpu paplašināšana – 500 000 latu, energoefektivitātes paaugstināšana Ventspils pilsētas pašvaldības izglītības iestādēs – 495 000 latu, Bauskas daudzfunkcionāla izglītības centra rekonstrukcija -– 465 000 latu.

Valsts mērķdotācijas ir paredzētas vairāku jaunu izglītības iestāžu būvniecībai. Piemēram, jaunas skolas būvniecībai Cesvainē piešķirti 400 000 latu, jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai Cēsīs – 350 000 latu.

Valsts atbalsts paredzēts arī pašvaldību tautas namiem, bibliotēkām un dažādiem kultūras objektiem. Kopumā valsts investīcijas šajos objektos tiek plānotas 3,11 miljonu latu apmērā.

Lielākie projekti ir Daugavpils Vienības nama ēkas rekonstrukcija – 300 000 latu, Daugavpils reģionāla informācijas un kultūras darbinieku mācību kompleksa centra izveide – 260 000 latu, rajona galvenās bibliotēkas modernizācija – 200 000 latu, Līvānu novada kultūras centra rekonstrukcija – 150 000 latu, Tukuma rajona Jaunpils pagasta viduslaiku pils rekonstrukcija – 130 000 latu.

Valsts investīcijas tiek plānotas arī citiem pašvaldību objektiem, piemēram, ūdensapgādes sistēmu un ceļu attīstībai. Kopumā dažādiem infrastruktūras projektiem paredzēti 381 400 latu, neskaitot izglītības iestādes un kultūras objektus.

Lielākie projekti ir Limbažu rajona Liepupes pagasta pašvaldības autoceļa Pamati–Dzenīši remonts – 40 000 latu, Ogres novada veloceliņa izbūve – 40 000 latu, Ķeguma novada siltumtrases izbūve Daugmales un Staru ielas siltumapgādes rajonu savienošanai – 30 000 latu, Tukuma rajona Lapmežciema ūdenstorņa remonts – 30 000 latu, Jēkabpils pilsētai satiksmes drošības uzlabošanai Brīvības–Neretas ielu krustojumā – 30 000 latu, siltummezglu rekonstrukcija Daugavpils rajona Višķu pagasta Špoģu un Višķu ciematos – 30 000 latu.

Valsts budžeta mērķdotācijas investīciju projektu īstenošanai saņems visi Latvijas rajoni.

Pēc valdības lēmuma par valsts investīciju piešķiršanu RAPLM par to informēs pašvaldības. Finansējumu atbalstīto projektu īstenošanai pašvaldībām pārskaitīs Valsts reģionālās attīstības aģentūra, kas sadarbībā ar RAPLM uzraudzīs, lai piešķirtie līdzekļi tiek izmantoti atbilstoši mērķim.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

TM: Par advokāta eksāmena kārtību un minimālo zināšanu apjomu

27.februārī MK pieņēma noteikumus par advokāta eksāmena kārtību un minimālo zināšanu apjomu. Noteikumi izstrādāti, ņemot vērā līdz šim notikušo eksāmenu praksi.

Kā teikts Tieslietu ministrijas sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, noteikumos paredzēta zvērināta advokāta eksāmena organizēšanas, norises, rezultātu vērtēšanas, paziņošanas un apstrīdēšanas kārtība.

Noteikumos uzskaitītas eksāmena programmā iekļaujamo jautājumu jomas – konstitucionālās tiesības, krimināltiesības un kriminālprocesa tiesības, civiltiesības un civilprocesa tiesības, administratīvās tiesības un administratīvā procesa tiesības, darba tiesības, komerctiesības u.c.

Eksāmenam paredzētas divas daļas – pirmajā daļā pretendents sniegs rakstisku risinājumu par kādu juridisku kāzusu, bet otrajā – mutiskas atbildes uz teorijas jautājumiem. Eksāmens tiks uzskatīts par nokārtotu, ja pretendents eksāmena abās daļās būs saņēmis novērtējumu, kas nav zemāks par trim ballēm piecu ballu sistēmā.

Pretendents mēneša laikā no eksāmena rezultātu paziņošanas dienas, iesniedzot pamatotu iesniegumu Tieslietu ministrijas valsts sekretāram, varēs apstrīdēt tikai eksāmena rezultātu sakarā ar eksāmena laikā pieļautajiem eksāmena kārtības pārkāpumiem, kas varēja tieši ietekmēt eksāmena daļas vērtējumu vai vērtējumu kopumā. Savukārt ministrijas valsts sekretāra lēmumu varēs pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par atlīdzības izmaksas kārtību zemes dzīļu īpašuma tiesību aprobežojumu gadījumos

27.februārī Ministru kabineta sēdē akceptēja Vides ministrijas izstrādāto MK noteikumu projektu “Atlīdzības aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtība par zemes dzīļu īpašuma tiesību aprobežojumu valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalos”.

Izstrādātais MK noteikumu projekts nosaka atlīdzības aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību zemes īpašniekam par zemes dzīļu īpašuma tiesību aprobežojumu valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalos, ja sabiedrības un valsts interesēs jāizmanto zemes dzīļu derīgās īpašības vai jāiegūst pazemes ūdeņi.

Tiesības uz vienreizēju atlīdzību zemes īpašniekam ir, ja MK ir noteicis valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu, kurā zemes dzīļu īpašuma tiesības ir aprobežotas par labu trešajai personai, kura sabiedrības un valsts interesēs izmanto zemes dzīļu derīgās īpašības vai iegūst pazemes ūdeņus. Noteikumu projekts paredz, ka atlīdzību zemes īpašniekam maksā zemes dzīļu izmantotājs.

Vides ministrija ir izstrādājusi arī informatīvo ziņojumu par risinājumiem par atlīdzības izmaksāšanu zemes īpašniekiem par zemes dzīļu īpašuma tiesību aprobežojumu Inčukalna dabasgāzes pazemes krātuves teritorijā, ja Inčukalna pazemes gāzes krātuves teritorija tiks noteikta par valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu.

Šobrīd valstī vēl nav noteikts neviens valsts nozīmes zemes dzīļu nogabals.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par obligātajām prasībām pārtikas piedevām un to marķēšanai

Valdība 27.februārī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Noteikumi par obligātajām nekaitīguma prasībām pārtikas piedevām un pārtikai, kurā izmantotas pārtikas piedevas, kā arī prasības pārtikas piedevu marķējumam”.

Latvijas tirgū izplatāmo pārtikas produktu sastāvā drīkst būt tikai noteikumos minētās pārtikas piedevas. Dokumentā noteikts, ka nedrīkst pievienot pārtikas piedevas tādiem produktiem kā medus, sviests, kafija, cukurs, neapstrādāti pārtikas produkti, makaroni un citiem produktiem. Speciālā pārtika, kas paredzēta zīdaiņiem (bērniem līdz gada vecumam) un maziem bērniem (bērniem no viena gada līdz trīs gadu vecumam), nedrīkst saturēt saldinātājus un krāsvielas.

Normatīvajā aktā noteikts, ka pārtikas piedevas, kas nav paredzētas pārdošanai mazumtirdzniecībā, atļauts izplatīt tikai tad, ja uz pārtikas piedevas, tā maisījuma vai uz pārtikas piedevu maisījuma ar citām vielām ārējā iesaiņojuma ar ūdensizturīgu krāsu valsts valodā skaidri un salasāmi sniegta noteikumos pieprasītā nepieciešamā informācija.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par Eiropas lauksaimniecības fonda pasākumiem lauku attīstībai un valsts atbalsta finansējamiem

Zemkopības ministrija (ZM) 27.februārī informēja valdību par pasākumiem, kas tiks finansēti no Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un valsts atbalsta.

Informatīvajā ziņojumā valdībai noteikts: lai paaugstinātu lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumu konkurētspēju, kā arī uzlabotu mikrouzņēmumu darbību, veicinot to specializāciju, restrukturizāciju, tehnoloģisko atjaunošanu un jaunu produktu attīstību un veicinātu lauku iedzīvotāju iniciatīvas, zināšanu un prasmju vairošanu, 50% no Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai pieejamā finansējuma tiks novirzīti lauksaimniecības un mežsaimniecības sektora konkurētspējas veicināšanai.

Lai atbalstītu brīvprātīgu vides saistību uzņemšanos, kas vērsta uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas uzlabošanu, augsnes un ūdens erozijas samazināšanu, amonjaka emisiju un klimata izmaiņu ierobežošanu, ūdens kvalitātes uzlabošanu, ūdens un augsnes aizsardzību un nodrošinātu lauksaimnieciskās darbības saglabāšanu mazāk labvēlīgos reģionos, 30% no Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai pieejamā finansējuma tiks novirzīti vides un lauku ainavas uzlabošanai.

Tāpat, ņemot vērā lauksaimniecības intensifikāciju un ražošanas koncentrāciju, jāsniedz papildu atbalsts lauku teritorijas iedzīvotājiem alternatīvu ienākumu avotu radīšanai, it īpaši mikrouzņēmumos, kam šāds atbalsts ir visvairāk nepieciešams. Līdz ar to 20% no Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai pieejamā finansējuma tiks novirzīti lauku dzīves kvalitātes un ekonomikas dažādošanas veicināšanai, noteikts ZM informatīvajā ziņojumā.

Ievērojot informatīvā ziņojuma noteikto, tiks izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti Ministru kabinetā normatīvo aktu projekti pasākumu ieviešanai, kas tiks finansēti no Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un ko administrēs Lauku atbalsta dienests.

 

ZM: Par pievienošanos Konvencijai par Eiropas Meža institūtu

Valdība 27.februārī akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto likumu “Par Konvenciju par Eiropas Meža institūtu”. Pievienošanās konvencijai ir nepieciešama, lai Latvija aktīvāk iesaistītos starptautiskajā sadarbībā mežsaimniecības un meža pētījumu veikšanā.

Konvencijas mērķis ir dibināt Eiropas Meža institūtu kā starptautisku organizāciju. Latviju no 1995.gada šajā organizācijā pārstāv valsts aģentūra “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava””. Eiropas Meža institūts (EFI) ir Eiropas valstu dibināta starptautiska organizācija. Institūts piedāvā starptautiskus kontaktus meža pētniecībā un atzītu sadarbību Eiropas līmenī ar 130 biedru organizācijām (no 38 valstīm) un 7 projektu centriem.

EFI uzdevumi ir veicināt, vadīt un sadarboties meža, mežsaimniecības un meža produktu izpētē Eiropas līmenī, ziņot par pētījuma rezultātiem visām ieinteresētajām pusēm, īpaši politikas formulēšanas un ieviešanas jomā, lai veicinātu Eiropas mežu saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

EFI īsteno pētījumus četrās pētījumu programmās: meža ekoloģija un apsaimniekošana, meža produktu tirgi un sociālā ekonomika, politikas analīze, meža resursi un informācija.

Konvenciju par Eiropas Meža institūtu līdz šim ratificējušas desmit valstis: Austrija, Bulgārija, Dānija, Horvātija, Norvēģija, Rumānija, Somija, Spānija, Vācija un Zviedrija.

Konvencijas parakstīšana veicinās pozitīva Latvijas tēla veidošanu Eiropā un pasaulē.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

 

ZM: Par prasībām gaļas un tās produktu marķēšanai

Valdība 27.februārī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Gaļas, maltas gaļas, mehāniski atdalītas gaļas, gaļas izstrādājumu un gaļas produktu marķēšanas noteikumi”, kas nosaka veselības un identifikācijas marķējuma prasības gaļai, kuru iegūst Latvijā un izplata vietējā tirgū.

Noteikumos paredzēts, ka ar veselības marķējumu jāmarķē dzīvnieka liemenis, kas atzīts par derīgu cilvēku uzturam, ja dienesta pilnvarots veterinārārsts pirms tam veicis dzīvniekam veterināro ekspertīzi atbilstoši prasībām, kas noteiktas regulās. Savukārt ar identifikācijas marķējumu jāmarķē sadalīta gaļa, malta gaļa, mehāniski atdalīta gaļa, gaļas izstrādājumi un gaļas produkti.

Noteikumos noteiktas arī specifiskās marķēšanas prasības. Gaļa, sadalīta gaļa, malta gaļa, mehāniski atdalīta gaļa, gaļas izstrādājumi un gaļas produkti, kas iegūti vai ražoti no visu sugu lauksaimniecības dzīvniekiem pārtikas uzņēmumā, kuram ir atļauts izplatīt produkciju tikai vietējā tirgū, jāmarķē ar taisnstūrveida veselības vai identifikācijas marķējumu.

Savukārt mājputnu un zaķveidīgo gaļu, kas atzīta par derīgu lietošanai uzturā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par obligātajām nekaitīguma prasībām mājputnu un zaķveidīgo gaļas apritei nelielos daudzumos, marķē ar regulāra trijstūra veida identifikācijas marķējumu.

Prasību ievērošanu kontrolēs Pārtikas un veterinārais dienests.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!