Par daudzvalodību kā Eiropas konkurētspējas veicinātāju

Saskaņā ar pētījumu, ko 2006.gadā pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma veicis Apvienotās Karalistes Valsts valodu centrs (CILT) un kas publicēts 23.februārī, katru gadu tūkstošiem Eiropas uzņēmumu zaudē uzņēmējdarbības iespējas un nespēj noslēgt līgumus nepietiekamo valodu zināšanu dēļ. Gūtās atziņas vedina domāt, ka mazajiem uzņēmumiem Eiropā ir lielas potenciālas iespējas palielināt savu kopējo eksporta apjomu, ja tie vairāk līdzekļu ieguldīs valodu apguvē un valodu stratēģijas attīstībā.

“Ieguldīt līdzekļus valodu apguvē nebūt nav nevajadzīga naudas šķiešana uzņēmējdarbībā,” sacīja Leonards Orbans, par daudzvalodību atbildīgais Eiropas Komisijas komisārs, “gluži pretēji, šādi ieguldījumi var krasi uzlabot uzņēmumu biznesa iespējas. Esmu iecerējis daudzvalodību padarīt par centrālo jautājumu Lisabonas stratēģijā ekonomiskajai izaugsmei un jaunu darba vietu radīšanai.”

Pētījums “Uzņēmuma darbinieku nepietiekamās svešvalodu prasmes ietekme uz Eiropas ekonomiku” ir pirmais mēģinājums Eiropas mērogā aplēst, cik ES uzņēmumiem izmaksā svešvalodu zināšanu trūkums. Pētījuma dati gūti, apsekojot 2000 mazu un vidēju uzņēmumu (MVU) dažādās Eiropas valstīs, tos salīdzinot ar informāciju, kas saņemta no 30 starptautiskiem uzņēmumiem un no iesaistīto valstu ekspertu grupām, turklāt tos papildina vairākas situācijas analīzes.

Aptuveni puse MVU, kas nodarbojas ar eksportu, tuvākajos trīs gados plāno paplašināt eksportu jaunos ārvalstu tirgos. Tādēļ tie paredz, ka pieaugs to pieprasījums pēc valodu zināšanām, lai šo paplašināšanos varētu īstenot. Tomēr tā vietā, lai paši ieguldītu līdzekļus savu darbinieku apmācībā svešvalodās, tie raugās dalībvalstu izglītības un apmācības sistēmas virzienā, lai tā nodrošinātu tos ar darbiniekiem, kuriem būtu nepieciešamā svešvalodu prasme. Vai arī darba tirgū meklē tādus potenciālus darbiniekus, kas atbilstu prasībām attiecībā uz valodu zināšanām un kas darba dēļ būtu gatavi pārcelties no vienas valsts uz citu.

Pētījums liecina, ka šāda pieeja kļūst arvien nepareizāka. Ievērojams skaits Eiropas uzņēmumu zaudē eksporta iespējas svešvalodu un starpkultūru saskarsmes prasmju trūkuma dēļ. Pētījums vedina domāt, ka, palielinot ieguldījumu apjomu valodas prasmju attīstīšanai visā Eiropas Savienībā, varētu panākt tālejošu tautsaimniecisku labumu, kas jo īpaši izpaustos kā MVU ražīguma un eksporta apjoma pieaugums.

Kaut arī pētījumā atzīta angļu valodas būtiskā loma starptautiskajā saziņā uzņēmējdarbības vidē, par starpniekvalodām plaši tiek lietotas arī citas valodas. Izpētes rezultāti konkrēti liecina, ka, veidojot veiksmīgas darījumu attiecības, vajag virkni citu valodu. Par svarīgākajām, ieskaitot tādas Eiropā izplatītākās valodas kā vācu, franču un spāņu, aizvien biežāk tiek minētas arī citas pasaulē lielākās valodas, piemēram, ķīniešu, arābu un krievu valoda.

Šis pētījums veidos pamatu, uz ko balstīsies darbs nākamajā uzņēmējdarbības forumā, kuru komisārs L.Orbans sadarbībā ar Eiropas uzņēmējdarbības aprindām plāno atklāt šogad, lai labāk apzinātu, kāda ir valodu prasmes ietekme Eiropas Savienības tirdzniecības un nodarbinātības jomā.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa