Konferencē “Valsts pārvaldes reformas ietekme uz valdības un pašvaldību attiecībām un attīstības procesiem Latvijā”

Trešdien, 28.februārī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis atklāja Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Zinātņu akadēmijas rīkoto konferenci “Valsts pārvaldes reformas ietekme uz valdības un pašvaldību attiecībām un attīstības procesiem Latvijā”.

Konferences atklāšanas runā Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka valsts pārvalde ir valsts attīstību virzošais spēks un ka stipra valsts nozīmē stipru valsts pārvaldi. “Labu valsts pārvaldi raksturo valsts un pašvaldību institūciju darbotiesspēja, efektīva un plaša komunikācija starp valsti, pašvaldībām un sabiedrību, kā arī valsts un pašvaldību iestāžu pakalpojumu kvalitāte un pieejamība iedzīvotājiem,” sacīja I.Emsis.

Saeimas priekšsēdētājs norādīja, ka pēc neatkarības atgūšanas Latvija spērusi noteiktus un platus soļus valsts pārvaldes stiprināšanā. Nodrošinot Latvijas valsts pēctecību, 90.gadu sākumā tika atjaunota Satversme kā pamats publiskajām tiesībām, Civillikums kā pamats privātajām tiesībām un Ministru kabineta iekārtas likums kā pamats valdības un ministriju tiesībām, pārējos likumus veidojot pēctecīgi – atbilstoši pārejas perioda praktiskajām vajadzībām un prasībām. Tāpat kopš 5.Saeimas laika ir notikušas institucionālas pārmaiņas iestādēs, kas atbildīgas par valsts pārvaldes reformu, kā arī ieviests subsidiaritātes princips.

Taču Latvijā, protams, ir arī problēmas, atzina Saeimas priekšsēdētājs. Valsts strauji attīstās, līdz ar to mainās situācijas, apdzīvotība, nodarbinātība, attīstības centri, taču likumdošana pašlaik tik ātri un efektīvi nespēj mainīties tam līdzi. Kā vienu no būtiskām problēmām Saeimas priekšsēdētājs minēja reģionālo pašvaldību veidošanu. “Mums ir jādod pašvaldībām brīvība izvēlēties katras teritorijas attīstības virzienu un pašvaldību robežas. Katrs reģions pats vislabāk zina, ar ko tas spēj konkurēt pārējo teritoriju vidū,” viņš teica. “Valdības uzdevums ir atraisīt pašvaldībām rokas – noņemt grožus, lai tās varētu attīstīties.”

Problēma, pēc Saeimas priekšsēdētāja domām, ir arī tā, ka iedzīvotāji nereti neizprot valsts pārvaldes un viņu pašu attiecības. Liela sabiedrības daļas vēl arvien dzīvo ar totalitāras varas laikos aizgūtiem stereotipiem par publiskās varas un pilsoņa, valsts un citu publiskās varas formu savstarpējām attiecībām. Tajā pašā laikā aug iedzīvotāju prasīgums pret iestāžu darba un darbinieku kompetenci. I.Emsis atzina, ka informācijas tehnoloģiju laikmetā būtu jānodrošina iedzīvotājiem vienkāršota lietu kārtošana, kas neprasītu staigāšanu pa neskaitāmām valsts iestādēm.

Diskusija par to, ko tad īsti vēlamies – “vairāk valsts” vai “mazāk valsts” –, mums vēl ir priekšā, norādīja Saeimas priekšsēdētājs, piebilstot, ka šī problēma ir aktuāla arī daudzās vecajās ES valstīs. Mums jāizšķiras, vai vēlamies lielāku valsts ietekmi un līdz ar to atbildību, vai tomēr gribam mazāku valsts kontroli un iesaistītību, bet līdz ar to arī lielāku pašu atbildību, sacīja I.Emsis. “Valsts nevar būt stipra, ja tai nav stipras pārvaldes un ja tās rokās nav nepieciešamie instrumenti. Tāpēc mums vēlreiz ir jāpārskata valsts pārvaldes jautājumi.”

Saeimas preses dienests