Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Piektdien, 5.novembrī, "Ekonomistu apvienība 2010" rīkoja konferenci "No 2000.gada budžeta uz Latvijas ekonomikas ilgtermiņa vīziju", kurā piedalījās ne tikai ekonomistu apvienības, bet arī valsts institūciju pārstāvji. Ar ziņojumiem uzstājās Ministru prezidents Andris Šķēle un Latvijas Bankas prezidents Einars Repše. "Pārējā konferences darba daļa bija diskusija, kuras rezultātā radušos ideju pietiks ilgam laikam," preses konferencē, tiekoties ar žurnālistiem, pastāstīja "Ekonomistu apvienības 2010" prezidents Ojārs Kehris.

Viņš minēja konferences gaitā izkristalizējušos piecus svarīgus problēmjautājumus, "kam būtu jābūt Latvijas dienaskārtībā nākamajā desmitgadē". Pirmo O.Kehris minēja Latvijas demogrāfiskās politikas jautājumu, kura sakarā konferencē formulēta atziņa — ja turpināsies tie procesi, kas šobrīd raksturo Latvijas demogrāfiskos un iedzīvotāju migrācijas rādītājus, 2010.gadā iedzīvotāju skaits mūsu valstī ievērojami samazināsies. Turklāt uzmanība pievēršama arī blakusapstāklim, ko uzrāda Eiropas attīstīto valstu pieredze — dzīves līmeņa paaugstināšanās nav garants dzimstības līmeņa pieaugumam. Likumsakarīgi rodas jautājums — ko situācijas uzlabošanā var veikt valsts, ģimene, uzņēmumi, sabiedrība kopumā? Un kā nākotnes skumjā demogrāfijas aina ietekmēs ieguldījumus, infrastruktūras attīstību, citas tautsaimniecības nozares?

Otrs jautājums, par ko diskutēts konferencē, — izglītība un tās finansēšana. "Nevar teikt, ka tie 120 miljoni latu, kas pašlaik tiek ieguldīti izglītībā, būtu par daudz. Bet ir aprēķināts, ka, ieguldot vēl 50 miljonus un nemainot neko izglītības sistēmā, ieguvums būtu tuvu nullei," skaidroja O.Kehris. Konferencē izskanējis viedoklis, ka 2010.gadā Latvijas saimniecība vairs nevarēs balstīties galvenokārt uz pakalpojumu sfēru, uz tranzīta un mežu biznesa nozarēm. "Ja tā nevēlēsies būt Eiropas "sliktais" rajons, ieguldījumi valsts intelektuālajā sektorā ir ļoti svarīgi."

Trešais konferencē apspriesto jautājumu loks centrējas ap tēmu — Latvijas drošības politika. Kā pastāstīja "Ekonomistu apvienības 2010" prezidents, premjers A.Šķēle šajā sakarībā uzdevis situāciju ļoti labi raksturojošu jautājumu — ja katram konferences dalībniekam būtu brīvi 100 miljoni dolāru, vai viņi tos būtu ar mieru ieguldīt Latvijā? Ja ne, tad kāpēc ne? Un kas būtu jādara tuvāko desmit gadu laikā, lai Latvija kļūtu par ieguldījumiem atvērtu un drošu zemi? Kā secinājuši konferences dalībnieki, viens no faktoriem, kas kavē ieguldījumiem labvēlīgas vides rašanos, ir tieši Latvijas ārējās drošības situācija, kas izriet no valsts ģeopolitiskā stāvokļa. Līdz ar to nenoliedzams ir fakts, ka Latvijas dalība Eiropas Savienībā un NATO ir vienlaikus tās drošības un stabilitātes garants. Šo jautājumu sekmēšana nedrīkst izpalikt no rūpju loka.

Kā ceturto svarīgāko jautājumu, kas secināts konferences darba gaitā, O.Kehris formulēja to, ka Latvijas valstsvīriem, politiķiem un uzņēmējiem nepieciešams "izprast pasauli, nevis censties to pārveidot". Lai to izdarītu, ir jāiedziļinās gan modernajos zinātnes un tehnoloģijas sasniegumos, gan politikas pamatvirzībā, gan pasaules vispārējā vērtīborientācijā.

Par piekto nozīmīgo problēmu, kam pievēršama uzmanība tuvākās desmitgades laikā, "Ekonomistu apvienības 2010" prezidents nosauca ideju un to realizācijas pamatojuma vienotību. "Kad ir saprasts, kādu gribam redzēt Latviju pēc desmit gadiem, ir jātiek skaidrībā — vai tas ir jādara zināms politiķiem, kuri pieņem attiecīgus lēmumus, vai tas ir jādara zināms tautai, un tauta liktu ieklausīties sev svarīgajā politiķiem." Konferences gaitā diskutēts arī par to, ka sabiedrība pārāk maz iesaistīta valstiskos procesos, nav skaidra fokusējuma, kuri politiķi pārstāv kuru sabiedrības daļu, kādas idejas viņi aizstāv. Tāpēc cilvēkiem nav skaidrs, kādas idejas aizstāv konkrēti politiķi, un tas padara grūti saprotamu atsevišķu svarīgu jautājumu politisko īstenošanu.