
Par Latvijas labklājību nākamajos desmit gados un tālāk
"Ekonomistu apvienības 2010" biedrs Eižens Cepurnieks, Valsts prezidentes padomniece Inese Vaidere, apvienības viceprezidents Dzintars Kalniņš; apvienības valdes loceklis Uldis Osis |
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"
Turpinājums no 1.lpp.
Latvijas Bankas viceprezidents Ilmārs Rimšēvičs, atskatoties uz konferencē paveikto, uzsvēra, ka otrās tūkstošgades priekšvakarā nedomāt par nākotni būtu vairāk nekā bezatbildīgi. "Konference noritēja vairāk nekā laikā, tās ietvaros notikušajās "prāta un ideju vētrās" iezīmējās Latvijas nākotnes attīstības virzieni." Viņš atzina, ka daudzu izvirzīto problēmu piedāvātie risinājuma varianti bijuši ļoti radikāli. Atkārtoti uzmanības centrā nonācis jautājums par patiesajām Latvijas prioritātēm: vai Latvija var atļauties finansēt visas tautsaimniecības jomas vienādi nepietiekami, vai tomēr ir jāatbalsta konkrēti tās virzieni, kas jau tuvākajā nākotnē dotu reālu atdevi. Par neapšaubāmi prioritāru nozari konferencē atzīta izglītība, kas ir viens no valsti virzošajiem spēkiem. Ticis diskutēts par tās finansēšanas modeļiem, par Rīgas pārmērīgo attīstību izglītības iespēju piedāvājumā un kvalitātes līmenī salīdzinājumā ar citiem Latvijas reģioniem un pilsētām. Ticis uzdots arī jautājums par pilsētas un lauku rajona attīstības iespējām vispār, ja tajos nav pietiekama izglītotu cilvēku potenciāla.
"Konference bija mēģinājums sistematizēt lietas un vēlreiz noskaidrot mērķus, kas mums jāsasniedz, arī to sasniegšanas iespējamos variantus," uzsvēra I.Rimšēvičs. "No 2000.gada budžeta uz Latvijas ilgtermiņa ekonomikas vīziju" — kā atzina ekonomistu apvienības eksperti, diskusija attaisnojusi savu nopietno nosaukumu, un tās rezultātā radies pamatīgs materiāls turpmākam darbam — izvirzīto ideju apkopošanai un formulēšanai, to aizstāvēšanai politiķu un uzņēmēju priekšā ar mērķi sasniegt tādu Latvijas labklājības līmeni, kas paceltu to augstāk par Eiropas Savienības nomales statusu, padarītu par valsti, kas ir līdzvērtīga un spēj pati ko dot, ne tikai ņemt.
Liena Pilsētniece, "LV" iekšlietu redaktore