Ministru kabineta noteikumi Nr.147

Rīgā 2007.gada 27.februārī (prot. Nr.16 26.§)

Rīgas Tehniskās koledžas nolikums

Izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 10.¹ panta pirmo daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Rīgas Tehniskā koledža (turpmāk – koledža) ir valsts dibināta Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša izglītības iestāde, kas personām pēc vidējās izglītības ieguves nodrošina iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni.

2. Koledžas nosaukums:

2.1. latviešu valodā – Rīgas Tehniskā koledža (nosaukuma saīsinājums – RTK);

2.2. angļu valodā – Rīga Technical College.

3. Koledžas juridiskā adrese – Braslas iela 16, Rīga, LV-1035, Latvija.

4. Koledžas pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas ir koledžas padome (turpmāk – padome), koledžas vadītājs (turpmāk – direktors) un iekšējās revīzijas komisija (turpmāk – revīzijas komisija). Padome ir koledžas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija. Direktors ir koledžas augstākā amatpersona, kas īsteno koledžas vispārējo administratīvo un saimniecisko vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv koledžu. Koledžas augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos ir Izglītības un zinātnes ministrija.

5. Koledžai ir savs karogs, ģerbonis, emblēma, devīze un himna.

II. Koledžas darbības pamatvirzieni un uzdevumi

6. Koledžas darbības pamatvirzieni ir šādi:

6.1. izstrādāt un īstenot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas inženierzinību, informācijas tehnoloģiju, sociālo zinību un transporta pakalpojumu jomā;

6.2. īstenot izglītības procesu, veicināt studējošā personības attīstību un nodrošināt iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegt diplomus par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību;

6.3. nodrošināt studējošajiem iespēju sagatavoties izglītības turpināšanai, lai iegūtu otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

7. Koledžas uzdevumi ir šādi:

7.1. sadarbībā ar darba devējiem izstrādāt profesionālās studiju program­mas atbilstoši profesiju standartiem un valsts profesionālās izglītības standartiem un organizēt to īstenošanu;

7.2. sadarbībā ar darba devējiem izstrādāt eksaminācijas saturu un meto­des, kā arī organizēt kvalifikācijas eksāmenus;

7.3. nodrošināt studiju procesa un pārbaudījumu kvalitāti, lai koledžā iegūto profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju atzītu Latvijā un ārvalstīs;

7.4. veikt pētījumus inženierzinību, informācijas tehnoloģiju, sociālo zinību un transporta pakalpojumu jomā;

7.5. organizēt koledžas darbības pamatvirzieniem atbilstošus pasākumus (pie­mēram, publiskus kursus, lekcijas, konferences);

7.6. sadarboties ar Latvijas un ārvalstu izglītības iestādēm un darba devējiem profesionālās izglītības jomā;

7.7. informēt sabiedrību par koledžas darbību un profesionālās izglītības ieguves iespējām koledžā;

7.8. veikt saimniecisko un citu darbību, kas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem un koledžas darbības pamatvirzieniem.

III. Padome

8. Padomes vēlēšanas organizē direktors. Padomi vēlē, aizklāti balsojot. Pārstāvjus darbam padomē vēlē no akadēmiskā un vispārējā personāla un studējošo vidus tikai attiecīgās kategorijas personāla locekļi. Direktoru un direktora vietnieku padomē iekļauj bez ievēlēšanas.

9. Padomes sastāvā ir 15 padomes locekļi:

9.1. direktors;

9.2. direktora vietnieks;

9.3. seši akadēmiskā personāla pārstāvji (koledža ir viņu pamatdarba vieta);

9.4. divi vispārējā personāla pārstāvji;

9.5. trīs studējošo pašpārvaldes pārstāvji;

9.6. divi pilnvaroti darba devēju vai profesionālo organizāciju, vai Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes deleģēti pārstāvji.

10. Padome ievēlē padomes priekšsēdētāju un sekretāru. Pārstāvju un padomes priekšsēdētāja ievēlēšanas kārtību nosaka nolikums par padomes darbību.

11. Padomes sastāvu un nolikumu par padomes darbību apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija. Padomes pilnvaru laiks ir trīs gadi.

12. Padome:

12.1. apstiprina koledžas ilgtermiņa un vidēja termiņa darbības stratēģiju;

12.2. apstiprina studiju programmas;

12.3. apstiprina pētījumu virzienus;

12.4. izstrādā priekšlikumus par studējošo uzņemšanu un jaunu studiju programmu īstenošanu;

12.5. lemj par koledžas struktūrvienību dibināšanu, reorganizēšanu un likvidēšanu un apstiprina to nolikumus;

12.6. apstiprina nolikumu par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem koledžā;

12.7. apstiprina nolikumus par studiju un pārbaudījumu kārtību koledžā;

12.8. apstiprina šo noteikumu 20.punktā noteiktajā kārtībā ievēlēto revīzijas komisiju un tās nolikumu;

12.9. apstiprina koledžas iekšējās kārtības noteikumus;

12.10. pieņem revīzijas komisijas ziņojumu;

12.11. pieņem direktora pārskatu;

12.12. atbalsta un sekmē studējošo paš­pārvaldes darbību, kā arī saskaņo studējošo pašpārvaldes nolikumu;

12.13. apstiprina koledžas karogu, ģerboni, emblēmu, devīzi un himnu;

12.14. izstrādā koledžas nolikumu un grozījumus tajā;

12.15. ierosina jautājumu par koledžas nosaukuma vai juridiskā statusa maiņu;

12.16. lemj par citiem jautājumiem, kas saskaņā ar šo nolikumu ir tās kompetencē.

13. Padomi sasauc pēc tās priekšsēdētāja, direktora vai vismaz piecu padomes locekļu ierosinājuma. Padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi divos mēnešos.

14. Padome ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vismaz 10 padomes locekļi. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti vai aizklāti balsojot. Aizklāti balso, ja to pieprasa vismaz trešdaļa no klātesošajiem padomes locekļiem. Ja padomes locekļu balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

15. Direktoram ir atliekošā veto tiesības attiecībā uz padomes lēmumiem. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija. Saskaņošanas komisiju izveido padome. Tās sastāvā ir direktors, padomes priekšsēdētājs un pa vienam pārstāvim no akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studē­jošajiem. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina nākamajā padomes sēdē. Padomes lēmums stājas spēkā, ja, aizklāti balsojot, par to balso ne mazāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem padomes locekļiem.

16. Atsevišķu jautājumu risināšanai padome var izveidot konsultatīvas padomes un apstiprināt to nolikumus.

IV. Direktors

17. Direktoru konkursa kārtībā pieņem darbā un atbrīvo no darba Izglītības un zinātnes ministrija.

18. Direktors ir atbildīgs par koledžas darbību, īsteno koledžas adminis­tratīvo un saimniecisko vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv koledžu.

19. Direktors:

19.1. pieņem darbā un atbrīvo no darba koledžas akadēmisko un vispārējo personālu un apstiprina amatā direktora vietniekus;

19.2. izdod koledžas personālam saistošus rīkojumus;

19.3. atbilstoši savām pilnvarām lemj par koledžas resursu racionālu izlietošanu;

19.4. organizē revīzijas komisijas vēlēšanas;

19.5. organizē akadēmiskā personāla un administratīvā personāla vēlē­šanas;

19.6. iesniedz padomē un Izglītības un zinātnes ministrijā koledžas darbības gada pārskatu un nodrošina iespēju personālam iepazīties ar gada pārskatu;

19.7. pēc saskaņošanas ar Augstākās izglītības padomi apstiprina papildu prasības attiecībā uz personas speciālu iepriekšējo izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību uzņemšanai konkrētā studiju programmā;

19.8. atbild par koledžas finanšu resursu izlietojumu;

19.9. pilda citus šajā nolikumā noteiktos uzdevumus.

V. Revīzijas komisija

20. Revīzijas komisiju triju personu sastāvā ievēlē koledžas personāls aizklātās vēlēšanās. Revīzijas komisijas sastāvā ir viens vēlēts akadēmiskā personāla pārstāvis, viens vēlēts vispārējā personāla pārstāvis un viens vēlēts studējošo pašpārvaldes pārstāvis. Pārstāvi revīzijas komisijai vēlē tikai attiecīgās kategorijas personāla locekļi. Pārstāvju ievēlēšanas kārtību nosaka revīzijas komisijas nolikums. Revīzijas komisijas pilnvaru termiņš ir trīs gadi.

21. Revīzijas komisijā nedrīkst būt darbinieki, kuri ir administratīvā amatā vai padomē.

22. Revīzijas komisijai ir šādas tiesības:

22.1. pārbaudīt koledžas darbības atbilstību normatīvajiem aktiem, koledžas nolikumam, kā arī padomes un direktora pieņemtajiem lēmumiem;

22.2. iepazīties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz koledžas finansiālo un saimniecisko darbību.

23. Revīzijas komisija veic pārbaudi ne retāk kā reizi gadā un ziņo par revīzijas rezultātiem padomei un personālam.

VI. Koledžas struktūrvienības

24. Izglītības procesa, pētniecības, organizatoriskā, saimnieciskā vai apkalpojošā darba veikšanai koledža veido struktūrvienības.

25. Struktūrvienību uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūr­vienību nolikumos. Struktūrvienības vadītājs ir atbildīgs par struktūrvienības darbu.

26. Koledžas pamatstruktūrvienība izglītības un pētniecības darba veikša­nai ir katedra. Organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai koledža var veidot arī citas struktūrvienības.

27. Katedra ir struktūrvienība, kas īsteno radniecīga profila pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas. Katedras uzdevums ir īstenot studiju programmas, veikt pētījumus, sadarboties ar citām koledžas struktūrvienībām, izglītības iestādēm, darba devējiem un nevalstiskajām organizācijām.

28. Katedrā ir vismaz astoņi akadēmiskā personāla pārstāvji, kuri ieņem vēlētus amatus. Katedras vadītāju ievēlē atbilstoši šo noteikumu 12.6.apakš­punktā minētajam nolikumam.

29. Koledžā ir struktūrvienība “Rīgas Tehniskās koledžas profesionālā vidusskola”, kas īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas. Struktūr­vienības darbu administratīvi vada direktora vietnieks, un tā ir organizatoriski un finansiāli nošķirta no koledžas.

VII. Koledžas personāls

30. Koledžas personālu (turpmāk ? personāls) veido:

30.1. akadēmiskais personāls;

30.2. vispārējais personāls;

30.3. studējošie.

31. Personālam ir tiesības izmantot koledžas telpas, iekārtas, inventāru, bibliotēku un citus objektus saskaņā ar koledžas iekšējās kārtības noteikumiem.

32. Personāla pienākums ir sekmēt koledžas darbību un atbalstīt atklā­tumu tās pārvaldē. Personālam ir tiesības piedalīties vadības un pašpārvaldes lēmumu un iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā un tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar personāla intereses, piedalīties koledžas koleģiālo vadības institūciju sēdēs, iesniegt priekšlikumus, kā arī tikt uzklausītiem.

33. Akadēmisko personālu veido:

33.1. docenti;

33.2. lektori;

33.3. asistenti.

34. Personas akadēmiskajos un vēlētajos administratīvajos amatos ievēlē atklātā konkursā saskaņā ar šo noteikumu 12.6.apakšpunktā minēto nolikumu. Konkursu izsludina vismaz mēnesi pirms vēlēšanām, publicējot paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

35. Akadēmiskajos amatos var ievēlēt personu ar doktora vai maģistra grādu.

36. Profesionālo studiju programmu profila priekšmetos docenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir attiecīgajam priekšmetam atbilstošs vismaz septiņu gadu praktiskā darba stāžs. Prasības, kas izvirzāmas šādu docentu amatu pretendentiem, apstiprina padome. Profesionālo studiju programmu profila priekšmetos lektora vai asistenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir attiecīgajam priekšmetam atbilstošs vismaz piecu gadu praktiskā darba stāžs.

37. Vēlēšanas akadēmiskajos un vēlētajos administratīvajos amatos ir aizklātas. Ar ievēlēto personu direktors slēdz darba līgumu uz ievēlēšanas lai­ku – sešiem gadiem.

38. Akadēmiskajam personālam ir šādi pienākumi:

38.1. radoši un atbildīgi piedalīties studiju programmu īstenošanā;

38.2. pastāvīgi pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju;

38.3. ievērot profesionālās ētikas normas;

38.4. atbildēt par savu darbību un tās rezultātiem;

38.5. nodrošināt studējošajiem iespējas īstenot koledžā viņu tiesības.

39. Akadēmiskajam personālam ir šādas tiesības:

39.1. īstenojamo studiju programmu ietvaros atbilstoši nolikumiem par studiju un pārbaudījumu kārtību brīvi noteikt studiju programmas un pārbau­dījumu saturu, formas un metodes;

39.2. veicot pētniecības darbu, brīvi izvēlēties pētniecības metodes, izvērtēt un publicēt pētījumu rezultātus;

39.3. iesniegt priekšlikumus par koledžas darbības mērķim atbilstošu pasākumu organizēšanu;

39.4. piedāvāt jaunas studiju programmas un ierosināt jaunu studiju programmu īstenošanu;

39.5. izteikt priekšlikumus par koledžas attīstību un iekšējās kārtības nodrošināšanu;

39.6. tikt ievēlētam koledžas pārstāvības, vadības institūcijās un lēmēj­institūcijās.

40. Personu uzņem koledžā saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām studējošo uzņemšanas prasībām un koledžas papildu prasībām.

41. Studējošā pienākums ir sekmīgi apgūt izvēlēto studiju programmu, ievērot koledžas nolikumu, padomes apstiprinātos nolikumus un iekšējās kārtības noteikumus.

42. Studējošie koledžā izveido studējošo pašpārvaldi. Studējošo paš­pārvalde darbojas saskaņā ar tās izstrādāto un apstiprināto nolikumu. Nolikumu saskaņo padome.

43. Studējošo pašpārvaldei ir tiesības pieprasīt un saņemt no koledžas pārstāvības, vadības institūcijām, lēmējinstitūcijām un struktūrvienību vadītā­jiem informāciju un paskaidrojumus par jautājumiem, kas skar studējošo intereses.

44. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības piedalīties koledžas lēmēj­institūciju darbībā. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem padomē ir atliekošā veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Ja nepieciešams, padome izveido saskaņošanas komisiju un jautājumu atkārtoti izskata nākamajā padomes sēdē. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina padome. Padomes lēmums stājas spēkā, ja, aizklāti balsojot, par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem padomes locekļiem.

45. Studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas padomē ir saistoši visiem studējošajiem.

VIII. Studiju programmu izstrāde un apstiprināšana

46. Studiju procesu reglamentē padomes apstiprināti nolikumi.

47. Izstrādāt studiju programmu un noteiktā kārtībā to pieteikt var akadēmiskās struktūrvienības.

48. Par studiju programmas saturu un tās īstenošanu atbild studiju daļa.

49. Studiju programmu noslēdz valsts pārbaudījums. Valsts pārbaudījuma sastāvdaļa ir kvalifikācijas darba izstrādāšana un aizstāvēšana.

50. Studiju programmu apstiprina un lēmumu par programmas īstenošanas izbeigšanu pieņem padome.

51. Ja studiju programma tiek likvidēta, koledža studējošajiem nodrošina iespēju turpināt studijas citā koledžas studiju programmā vai arī atbilstošā studiju programmā citā koledžā vai augstskolā.

IX. Iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšana

52. Koledžas iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus apstiprina direktors.

53. Koledžas struktūrvienību iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus apstiprina struktūrvienības vadītājs saskaņā ar struktūrvienības nolikumu, bet, ja struktūrvienības nolikumā nav noteiktas šādas tiesības, struktūrvienību iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus apstiprina direktors.

X. Administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanas kārtība

54. Koledžas darbības tiesiskumu nodrošina direktors.

55. Koledžas amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu direktoram. Direktora lēmumu par koledžas amatpersonu izdotiem administratīvajiem aktiem un faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā.

56. Direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

XI. Koledžas finansējuma avoti

57. Koledžas finanšu resursus veido:

57.1. valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

57.2. ieņēmumi par maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

57.3. ārvalstu finanšu līdzekļi;

57.4. juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi.

XII. Koledžas nolikuma un tā grozījumu ierosināšana un izstrāde

58. Priekšlikumus par grozījumiem koledžas nolikumā izstrādā padomes veidota komisija. Komisijas darbības kārtību nosaka padomes apstiprināts nolikums.

59. Priekšlikumus par grozījumiem koledžas nolikumā koledža iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā.

XIII. Koledžas reorganizācija un likvidācija

60. Lēmumu par koledžas reorganizāciju vai likvidāciju pēc izglītības un zinātnes ministra priekšlikuma pieņem Ministru kabinets.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2007.gada 3.martu.