"Sociālo taisnību pie mums var atjaunot sakārtota pensiju sistēma"

Ministru prezidents Andris Šķēle:

Intervijā Latvijas radio 5. novembra raidījumā "Atbalss" pulksten 15.05. Raidījumu vada radio žurnālists Tālis Eipurs

— Labdien, premjera kungs! Pirmais, par ko runā visi, ir par Drošības policijas priekšnieku. Un es gribēju vaicāt, kas, jūsuprāt, šobrīd notiek ar Drošības policiju, ņemot vērā gan to, ka divu mēnešu laikā šis jau būs trešais priekšnieks šajā iestādē, gan arī to, ka par to ir pastiprināta interese gan sabiedrībā, gan arī politiķu vidū. Kā jūs komentētu vispār šo kopējo ainu? Vai ir kādi kopēji cēloņi, kāpēc šāda interese ir politiķu vidū?

A.Šķēle:

— Drošības policija pilda ļoti svarīgas funkcijas valstī. Un, protams, arī valdība nav apmierināta ar to, ka tik īsā laikā jaunieceltais priekšnieks — Bekeša kungs — ir lēmis atlūgties un nevēlas turpināt šo darbu. Mēs par šo jautājumu vakardien arī runājām Drošības padomē, ko vada Valsts prezidente, un mūsu viedokļi pilnībā sakrita: šāda situācija, ka augsts policijas virsnieks tomēr izrādās pārāk vājš, lai spētu strādāt, ieviest kārtību, cīnīties nopietni ar noziedzību, nav pieļaujama. Tāpēc arī mēs, valdība, esam atbrīvojuši viņu no amata pēc paša lūguma un šobrīd rūpīgi vērtējam un skatāmies iespējamo jauno priekšnieku, jo darāmie uzdevumi ir tiešām ļoti, ļoti nozīmīgi.

— Rūpīgi vērtējam — tas ir valdības ietvaros, cik es saprotu?

A.Šķēle:

— Notiek arī konsultācijas ar Satversmes aizsardzības biroju, jo tam ir jādod saskaņojums, tāpat ar Nacionālās drošības padomi, jo tādā veidā arī deputāti tieši vai netieši tomēr piedalās šajā procesā. Viņi katrā gadījumā ir informēti par to, ko dara iekšlietu ministrs. Šī ir iekšlietu ministra atbildība — piedāvāt nākamo kandidātu, un valdība to rūpīgi vērtēs.

— Es tālāk gribēju runāt par lietu, kas šonedēļ varbūt nav īpaši izcelta, bet joprojām ir svarīga, tas ir, par pensijām un par referendumu, un par grozījumiem, gan vieniem, gan otriem. Šobrīd ir vieni grozījumi, par kuriem tiek rīkots referendums 13.datumā, un otri grozījumi, kuri, kā es saprotu, stāsies spēkā tad, ja, protams, Saeima tos pieņems, tikai tādā gadījumā, ja referendumā tiks atstāti tie grozījumi, kas tika veidoti laikam augustā. Kurā brīdī valstij un sociālajam budžetam ir lielāki zaudējumi — ja šie grozījumi abi nonāk līdz spēkā stāšanās brīdim vai arī ja šie grozījumi nestājas spēkā?

A.Šķēle:

— Šobrīd jau ir pilnīgi skaidrs — un šim viedoklim piekrīt gan pozīcija, gan opozīcija —, ka tie grozījumi, kas pensiju likumā tika izdarīti līdz vēlēšanām, ir pilnībā sapostījuši šo likumu. Un, kā jau es esmu arī minējis agrāk — bez tam šie fakti ar katru dienu gūst jau sāpīgāku ietekmi — mēs katru mēnesi zaudējam gandrīz sešus miljonus pensiju budžetā, tas ir, katru mēnesi rodas papildu caurums, deficīts, iztrūkums; un lai katru mēnesi izmaksātu pensijas, mēs papildus esam spiesti aizņemties. Bet kam tas sešu miljonu "caurums" nāk par labu? Tas neskar 600 tūkstošus un vairāk pensionārus, faktiski uz tā rēķina notiek nepamatoti aprēķinātu pensiju izmaksas, diezgan šaurāks loks cilvēku turpina saņemt nepamatoti lielas vai ļoti lielas pensijas, liedzot iespēju faktiski absolūti lielākajai daļai, vairāk nekā 600 tūkstošiem pensionāru cerību, ka viņu pensijas arī kādreiz valstī varēs augt pienācīgā ātrumā un pienācīgu lielumu sasniegt. Un tādēļ arī ir šīs, nu, diezgan mazās indeksācijas, kādi 40 santīmi vai tamlīdzīgi — tikai tādēļ, ka spēkā ir sapostīts likums. Tādēļ pozīcijas frakcijas rūpīgi diskutē — ar Pensionāru padomi, ar arodbiedrībām, ieklausoties dažādos priekšlikumos, ir piekritušas koriģēt dažus punktus iepriekš iesniegtajam valdības priekšlikumam, un šodien Saeima ir nobalsojusi jau par grozījumiem grozījumos.