Par Latvijas zemkopības ministra un ES lauksaimniecības komisāres tikšanos ārkārtas sanāksmē

1.martā zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Briselē ārkārtas sanāksmē tikās ar Eiropas Savienības lauksaimniecības komisāri Mariannu Fišeri-Bēlu, lai atkārtoti paustu Latvijas nostāju jautājumā par Eiropas Komisijas (EK) papildu valsts tiešo maksājumu (PVTM) reformas ieviešanu jau šogad, kā arī lai pieprasītu rast iespēju attiecībā uz Latviju piemērot kādu izņēmumu šajā sakarā.

Lauksaimniecības komisāre pēc tam, kad uzklausīja Mārtiņa Rozes iebildumus un pretargumentus tik sasteigtai un strīdīgai reformai, kuru EK prasa ieviest visās jaunajās dalībvalstīs, norādījusi, ka EK nepiekritīs atlikt reformu kā tādu.

Tomēr Marianna Fišere-Bēla vienojās ar Mārtiņu Rozi, ka EK varētu izstrādāt īpašus papildnoteikumus tieši Latvijai. Šie noteikumi varētu paredzēt, piemēram, ka tās saimniecības, kas paplašinās, attīstās un veic strukturālas pārmaiņas, varētu neskart daži no jaunajiem nosacījumiem un PVTM tām varētu nemainīties. 

“Pagaidām EK piedāvājums par šiem īpašajiem noteikumiem Latvijai nav pilnībā skaidrs, tas vēl rūpīgi jāizvērtē gan pašai Komisijai, gan mums, kā arī jāsaskaņo un jāizprot,” norādīja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. “Tomēr esmu gandarīts, ka mūsu iebildumi galu galā ir sadzirdēti un, kaut ar sakostiem zobiem, ņemti vērā, atzīstot, ka Latvijas lauksaimniekiem šīs reformas sasteigta ieviešana var radīt būtiskus sarežģījumus.”

Zemkopības ministrs pauda arī nožēlu par to, ka EK darba stila dēļ PVTM reformas kontekstā Latvijai un tās lauksaimniekiem nācies piedzīvot šo saspringto situāciju. Viņš jau iepriekš ir norādījis, ka “EK darba stils pēdējā laikā ir ļoti mainījies. Dalībvalstīm jau kā gatavi lēmumi tiek piedāvāti tādi noteikumi, kas lielai daļai valstu, īpaši jaunajām dalībvalstīm, ne tuvu nav pieņemami. Turklāt diskusijām ar lauksaimniekiem, uz kuriem vistiešākajā veidā attiecas izmaiņas un sadarbībā ar kuriem ir jāatrod kompromiss, lai jaunos noteikumus ieviestu, tiek atvēlēts ārkārtīgi maz laika”. Arī attiecībā uz PVTM reformu EK rīcība bijusi sasteigta un nekonsekventa.

2006.gada martā EK, tāpat kā iepriekšējos gados, informēja Latviju, ka maijā vai jūnijā plānots pārskatīt visus tiešo maksājumu nosacījumus, kas attiecināmi arī uz jaunajām dalībvalstīm. 2006.gada maijā EK ziņoja, ka 2007.gadā valsts papildu maksājumu (VPM) sistēmā nav piemērojama maksājumu saistīšana vai atdalīšana no ražošanas kā vienotajos maksājumos un ka tiek caurskatītas 2003.gada vadlīnijas, jo plānots tās atjaunot un pārskatīt dažas interpretācijas par PVTM esošajās regulās, un tas varētu notikt jūlijā vai augustā.

Vēl 2006.gada novembrī uz Latvijas un citu jauno dalībvalstu jautājumiem par jaunajiem nosacījumiem EK atbildēja, ka tā strādā pie vadlīnijām, un norādīja: lai pieņemtu lēmumu par atkāpju piemērošanu, ir jāievēro noteiktas procedūras, tāpēc dalībvalstīm esot jābūt pacietīgām. Toreiz tika ziņots, ka, iespējams, lēmuma projekts būs gatavs 13.decembrī.

Vēl līdz 2006.gada Ziemassvētkiem nekas no EK netika saņemts, neskatoties uz jauno dalībvalstu iebildumiem par šādu nenopietnu attieksmi un kavēšanos. 2006.gada 13.decembra Tiešo maksājumu vadības komitejas (TMVK) sanāksmē, kurā EK bija jāprezentē jaunās VPM sistēmas vadlīnijas, EK šo jautājumu no sanāksmes darba kārtības atsauca un ierosināja sanāksmi slēgt. Jaunās dalībvalstis protestēja un pieprasīja vadlīnijas līdz gada beigām, savukārt Latvija, Igaunija un Polija norādīja, ka vēlas turpināt PVTM izmaksu lauksaimniekiem kā līdz šim, jo bija skaidrs, ka vairs nav laika nosacījumus mainīt. EK apsolīja, ka, iespējams, kādas ziņas par nosacījumu izmaiņām varētu būt pieejamas janvārī, un uzstāja, ka līdzšinējā sistēma gan vairs nebūs pieļaujama, jo visās dalībvalstīs jānotiek vispārējai pārejai uz shēmu, kurā maksājums tiek atdalīts no ražošanas.

2007.gada 15.janvārī Latvija nosūtīja EK pieprasījumu par PVTM īstenošanu 2007.gadā ar lūgumu atkārtoti autorizēt PVTM pēc 2006.gada nosacījumiem un aprēķinu metodikas. 17.janvārī TMVK sanāksmē EK desmit minūšu prezentācijā iepazīstināja jaunās dalībvalstis ar vadlīnijām un bez diskusijām slēdza sanāksmi. Uz Latvijas pārstāvju protestiem par šādu rīcību EK norādīja, ka diskusijas var notikt divpusēji tehniskajās konsultācijās ar EK.

22.janvāra tehniskajās konsultācijās ar EK Latvija iebilda pret steigu un veidu, kā vadlīnijas tika izstrādātas, pieņemtas un prezentētas, kā arī to, ka šīs vadlīnijas jaunajām dalībvalstīm jāievieš jau 2007.gadā, lai gan sākotnēji regula paredzēja, ka pārejas posms pieļaujams līdz 2009.gadam. Latvija informēja EK arī par to, ka tik pēkšņa maksājumu atdalīšana no ražošanas var negatīvi ietekmēt lauksaimniecisko ražošanu valstī. Tomēr EK kategoriski pastāvēja uz savu regulas interpretāciju un paziņoja, ka PVTM tiks autorizēti tikai saskaņā ar to.

2007.gada janvāra beigās un februāra sākumā Latvijas pārstāvji turpināja paust savus iebildumus un bažas arī Lauksaimniecības ministru padomē, sarunās ar ES lauksaimniecības komisāres padomnieku un EK juristiem. Šajā laikā vairākas citas jaunās dalībvalstis jau piekrita PVTM atdalīšanai no ražošanas 2007.gadā, tādējādi vājinot jauno dalībvalstu vienotību cīņā pret EK prasībām.

Vēl 14.februārī EK atkārtoti paziņoja, ka neatkāpsies no savas regulas interpretācijas un jaunajām vadlīnijām, un kategoriski noraidīja argumentus par laika trūkumu vai citām problēmām to ieviešanā.

Pašlaik zemkopības ministrs Mārtiņš Roze vēl atrodas Briselē un konsultācijās ar EK pārstāvjiem apspriež iespējamos konkrētus papildnoteikumus, ko Komisija varētu piedāvāt Latvijai.

Jau tuvākajās dienās Zemkopības ministrija (ZM) sagatavos arī informatīvo ziņojumu valdībai.

Savukārt šodien, 2.martā, zemkopības ministrs tiekas ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP) un citām nozares asociācijām, lai informētu par to, kā noritēja saruna ar Mariannu Fišeri-Bēlu, un konsultācijās ar organizācijām, vienotos par ZM turpmāko rīcību.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa