Par Valsts statistiku un sociālo palīdzību

Sociālās palīdzības fonds (SPF) atsācis informatīvi izglītojošu reģionālo semināru ciklu pašvaldību sociālās palīdzības nodaļu un dienestu darbiniekiem. Semināru saturs saistās ar aktuāliem sociālās palīdzības tematiem, novadot klausītājiem informāciju par svarīgākajām aktualitātēm pastāvošajā likumdošanā, praktiskā tiesību aktu piemērošanā, valsts iespējām un līdzdalību sociālās palīdzības aktivitāšu veikšanā, sociālās palīdzības sniegšanas formām. Semināros iekļautas arī praktiskas nodarbības.

Pirmais šā rudens reģionālais informatīvais pasākums notiks 4.novembrī jaunatvērtajā Kandavas novada sociālās palīdzības centrā. Te SPF rīkotajā seminārā "Valsts statistika un sociālā palīdzība" pulcējās trīs apkārtējo rajonu — Tukuma, Talsu un Saldus — pilsētu un pagastu sociālā darba vadītāji.

Ļoti būtiska sociālās palīdzības dienestu darba kvalitātes virzītāja ir informācijas profesionāla izmantošana. Tikpat svarīga ir informācijas divpusēja apmaiņa jeb dialogs starp informācijas sniedzēju un saņēmēju atgriezeniskās saites veidā, piemēram, Sociālās palīdzības fonda un Sociālās palīdzības dienesta dialogs par sociālās palīdzības sistēmas pakalpojumu sniegšanas iespējām, kā arī sociālās palīdzības dienestu dialogs ar pakalpojumu tiešajiem saņēmējiem — cilvēkiem. Darbs ar klientu ir vairāk ievirzījies tieša dialoga veidā, kaut arī ne bez formalitāšu un papīru plūdu palīdzības, bet komunikācija starp Sociālās palīdzības fondu un dienestiem vairāk saistīta ar valsts statistikas anketu izveidi, nosūtīšanu, aizpildīšanu un saņemšanu. Darba process ir pamatīgs, bet rezultāts — ļoti svarīgs. Anketu dati tiek apkopoti, sistematizēti un uzkrāti SPF datu bāzē. No fonda uzkrāto informāciju saņem Centrālā statistikas pārvalde, lai to izmantotu valsts statistikas izdevumiem, kā arī Labklājības ministrija, gatavojot materiālus "Sociālajam ziņojumam". SPF izdod savus informatīvos materiālus, pamatojoties uz šo datu bāzi. Visi iepriekš minētie izdevumi paredzēti plašam lietotāju lokam, lai ar statistikas datiem informētu sabiedrību par sociālās palīdzības tendencēm noteiktā laika posmā.

Vislielākā valsts statistikas problēma saistīta ar sociālās palīdzības nodaļu un dienestu iesniegto datu precizitāti, kam ir vairāki iemesli. Viens no tiem — informācijas tehnoloģiju izstrādes, ieviešanas un izmantošanas trūkums, kā arī pašvaldību nepietiekama ieinteresētība. Sociālās palīdzības pakalpojumu un klientu uzskaitei pagastos maz izmanto datortehniku un programmatūru, piemēram, no 553 pašvaldībām tikai 325 izmanto datorus, bet tikai 14% pašvaldību datu bāzu ir uzkrātas datoros.

Kandavas novada sociālās palīdzības centra direktors I.Leitarts iebilda, ka tā ir tikai problēmas tehniskā puse. Viņaprāt, galvenā nelaime ir saistīta ar iedzīvotāju uzskaites neskaidrībām. Problēmu saasināt draud iedzīvotāju pieraksta atcelšana tuvākajā nākotnē.

Gan pasākuma rīkotāji, gan arī dalībnieki semināra praktiskās daļas laikā nāca pie kopīgas atziņas, ka saprotamāk būtu jāformulē statistikas pārskatu veidlapās iekļautie jautājumi, jo bieži vien neprecīzi sniegtas atbildes jeb dati ieviešas neizprastu jautājumu rezultātā. Daži jautājumi formulēti tā, ka nedod īsto priekšstatu par palīdzībai nepieciešamo līdzekļu nepietiekamību pašvaldībā. Piemēram, ja viens cilvēks lūdzis pabalstu pašvaldībā četras reizes, no tām vienu reizi to saņēmis, bet trīs reizes tā atteikta līdzekļu trūkuma dēļ, statistikas pārskatā parādās, ka cilvēks palīdzību ir saņēmis.

Nobeigumā kopējām pārdomām lieti būtu atsaukties uz Tukuma rajona Sociālās palīdzības koordinācijas centra direktores paustu viedokli par nepieciešamību valsts statistikas pārskatu anketu jautājumus formulēt tā, lai tie atspoguļotu patieso sociālās palīdzības līmeni valstī.

Dace Ratniece, Sociālās palīdzības fonda galvenā speciāliste