Valsts sekretāru 2007.gada 1.marta sanāksmē

FM: Par nevienlīdzīgas konkurences OCTA jomā novēršanu

Lai novērstu nevienlīdzīgu konkurenci, 1.martā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtību. Ar grozījumiem paredzēts apdrošinātājam atlīdzināt starpību starp apdrošinātāja veikto vienreizējās iemaksas apmēru, kas bija spēkā līdz 2006.gada 21.jūnijam, un šobrīd spēkā esošo apmēru.

Pērn MK pieņēma grozījumus noteikumos par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtību, kas samazināja vienreizējās iemaksas apmēru apdrošināšanas garantiju fondā no 200 000 latu uz 5000 latiem. Izmaiņas paredz, ka ikvienam apdrošinātājam, kurš vēlas iegūt tiesības veikt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, garantijas fondā jāveic vienreizējā 5000 latu iemaksa.

Līdz šo grozījumu pieņemšanai 200 000 latu lielu vienreizējo iemaksu garantijas fondā bija veikusi viena apdrošināšanas akciju sabiedrība. Latvijas apdrošinātāju asociācija, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs un Konkurences padome vērsās pie Finanšu ministrijas un norādīja, ka šie grozījumi rada diskriminējošus un nevienlīdzīgus konkurences apstākļus pret atsevišķiem sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas pakalpojuma sniedzējiem Latvijā. Uzklausot ierosinājumus, Finanšu ministrija sagatavoja atbilstošus grozījumus MK noteikumos, lai novērstu radušos situāciju.

Grozījumi izstrādāti, lai paredzētu, ka apdrošinātājam, kas veicis vienreizējo iemaksu fondā atbilstoši noteikumu 9.punkta redakcijai, kas bija spēkā līdz 2006.gada 21.jūnijam (iemaksas apmērs – 200 000 latu), Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs no fonda līdzekļiem atmaksā fondā veiktās iemaksas daļu, kas ir starpība starp apdrošinātāja veikto iemaksas apmēru un pašlaik noteikto iemaksas apmēru (iemaksas apmērs – 5000 latu).

Noteikumu projekts ir atbalstīts Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja konsultatīvajā padomē, kurā ir iesaistīto valsts iestāžu pārstāvji, uzņēmēju asociācijas, kā arī apdrošinātāji, kas saņēmuši atļauju nodarboties ar sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.

FM: Par valdības delegācijas sastāvu Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas ikgadējā sanāksmē

Šā gada 20. un 21.maijā Kazaņā notiks Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) ikgadējā sanāksme un paralēli tam – Biznesa forums, kuros piedalīsies arī Latvijas delegācija. Finanšu ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu, kas paredz noteikt valdības delegāciju šajos pasākumos. Rīkojums 1.martā tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Rīkojuma projekts izstrādāts, lai izveidotu valdības delegāciju Latvijas pilnvērtīgas dalības nodrošināšanai un valsts interešu sekmīgai pārstāvēšanai ERAB pilnvarnieku ikgadējā sanāksmē, kas notiks jau sešpadsmito reizi. Biznesa forumā tiek plānotas diskusijas par jaunu tirgu apgūšanas iespējām un inovatīviem investīciju risinājumiem.

Paredzams, ka Latvijas delegācijas vadītāja būs Finanšu ministrijas valsts sekretāre Irēna Krūmane, jo Finanšu ministrija ir ERAB lietu koordinējošā institūcija Latvijā. Lai nosegtu šajā sanāksmē aplūkojamo jautājumu klāstu, delegācijā iekļautas atbildīgās amatpersonas no Latvijas Bankas, Ekonomikas ministrijas, Ārlietu ministrijas, Finanšu ministrijas un Valsts kases.

ERAB tika izveidota 1991.gadā ar mērķi sekmēt pāreju uz tirgus ekonomiku un veicināt uzņēmējdarbības attīstību Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. ERAB ir starptautiska institūcija, kurā apvienojušies 60 biedri (58 dalībvalstis, kā arī Eiropas Kopiena un Eiropas Investīciju banka) un kuras centrālā pārstāvniecība atrodas Londonā.

2000.gadā ERAB pilnvarnieku ikgadējā sanāksme notika Rīgā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par valodas zināšanu līmeņa prasību pazemināšanu ugunsdzēsējiem

Valsts sekretāru sanāksmē 1.martā izsludināti Iekšlietu ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumos Nr.296 “Noteikumi par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību”, kas paredz pazemināt valsts valodas zināšanu līmeņa prasības atsevišķām amatu kategorijām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

Projekts paredz, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatiem “ugunsdzēsējs glābējs”, “ugunsdzēsējs glābējs (autovadītājs)” un “instruktors (ugunsdzēsības un glābšanas dienestā)”, kuru dienesta pienākumi nav tieši saistīti ar kontaktēšanos ar iedzīvotājiem, profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamais valsts valodas prasmes līmenis būs otrais (vidējais) A. Projekts izstrādāts, lai novērstu iespējamās personāla problēmas VUGD, ko varētu radīt pagājušā gada 23.decembrī spēkā stājušies grozījumi minētajos MK noteikumos, ar kuriem virknei amatu Valsts policijā, Valsts robežsardzē un VUGD valodas zināšanu līmenis tika ievērojami paaugstināts. Šo grozījumu mērķis bija panākt, lai ierindas policisti, robežsargi un ugunsdzēsēji kvalitatīvi spētu kontaktēties ar sabiedrību valsts valodā.

Tomēr, veicot personāla analīzi, tika secināts, ka vairākiem amatiem VUGD tik augsta līmeņa valsts valodas zināšanas nav nepieciešamas, jo šīm amatpersonām nav jākontaktējas ar iedzīvotājiem. Tāpēc tika sagatavoti grozījumi, kas paredz valodas zināšanu līmeni šīm amatu kategorijām pazemināt.

IeM: Par kompensāciju par privāto resursu izmantošanu glābšanas darbos

Valsts sekretāru sanāksmē 1.martā izsludināts Iekšlietu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā juridiskajām un fiziskajām personām kompensējami izdevumi un zaudējumi un aprēķināms kompensācijas apmērs, kas radies, iesaistot to resursus reaģēšanas pasākumos, ugunsgrēka dzēšanā vai glābšanas darbos”.

Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā juridiskajām un fiziskajām personām kompensējami izdevumi un zaudējumi un aprēķināms kompensācijas apmērs, kas radies, iesaistot to resursus reaģēšanas pasākumos, ugunsgrēka dzēšanā vai glābšanas darbos.

Šie noteikumi piemērojami gadījumos, kad reaģēšanā, ugunsgrēku dzēšanā un glābšanas darbos tiek iesaistīti fizisko un juridisko personu resursi, jo atbildīgo institūciju rīcībā šādu resursu nav vai tie ir nepietiekami, vai arī dislocēti tālu no notikuma vietas.

Papildus resursu iesaistīšana ļaus efektīvāk veikt reaģēšanas darbu, ugunsgrēku dzēšanu vai glābšanas darbus. Samazināsies reaģēšanas pasākumu rezultātā radītie zaudējumi un bojāgājušo, kā arī cietušo skaits.

Līdz šim prakse izmantot fizisko un juridisko personu resursus realizēta ļoti ierobežoti, jo līdz 2003.gadam normatīvie akti neparedzēja zaudējumu un izdevumu kompensācijas kārtību un šim mērķim arī nebija paredzēti līdzekļi valsts budžetā. Šobrīd zaudējumu un izdevumu kompensēšanu paredz divi likumi – Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums un Civilās aizsardzības likums.

Aplēsts, ka kompensācijām ik gadu varētu būt nepieciešami papildus 13,9 tūkstoši latu.

IeM: Par policista palīga darba organizācijas un pienākumu pildīšanas noteikumiem

Valsts sekretāru sanāksmē 1.martā izsludināts Iekšlietu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Policijas darbinieka palīgu darba organizācijas un pienākumu pildīšanas noteikumi”, kas nosaka policijas darbinieka palīgu darba organizācijas un pienākumu pildīšanas kārtību, kā arī tiesības un pienākumus.

Projekts paredz, ka palīgam ir tiesības sniegt palīdzību vadošajam darbiniekam policijas darbību regulējošos normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildē, veicot tehniskus vai organizatoriskus uzdevumus. Palīgs savu pilnvaru ietvaros varēs atklāt noziedzīgu nodarījumu un administratīvo pārkāpumu cēloņus un tos veicinošos apstākļus, palīdzēt veikt pasākumus noziedzīga nodarījuma notikuma vietas apsargāšanai, kā arī vadošā darbinieka uzdevumā noskaidrot likumpārkāpumā iesaistītās personas un likumpārkāpuma aculieciniekus. Palīga pienākums būs arī iespēju robežās sniegt palīdzību cietušajiem.

Pildot šos pienākumus, palīgam jāievēro vadošā darbinieka norādījumi, jādarbojas vadošā darbinieka norādītajā kārtībā un jāpakļaujas vadošā darbinieka norādījumiem. Palīgs varēs nepildīt vadošā darbinieka norādījumus tikai tad, ja tie ir pretrunā ar likumu.

Vadošais darbinieks vai tā tiešais priekšnieks varēs ar mutisku rīkojumu atstādināt palīgu no darba izpildes jebkurā brīdī, ja palīgs nepilda vadošā darbinieka norādījumus vai ar savu darbību kompromitē policiju.

Projekts paredz, ka Valsts policijas vai Valsts policijas teritoriālās struktūrvienības priekšnieks rīkojumā noteiks policijas darbinieku, kura vadībā palīgs darbojas. Ar palīga piekrišanu Valsts policijas vai Valsts policijas teritoriālās struktūrvienības priekšnieks varēs uzdot palīgam uz noteiktu laiku vai noteiktā uzdevumā darboties cita policijas darbinieka vadībā.

Viena vadošā darbinieka vadībā varēs darboties vairāki palīgi, kuru darbu organizē atbilstoši Valsts policijas uzdevumiem un vadošā darbinieka kompetencei.

Palīgam uz tā darbības laiku izsniegs palīga apliecību. Apliecību uzskaites un izsniegšanas kārtību noteiks Valsts policijas priekšnieks.

IeM: Par civilās aizsardzības plānu struktūru, izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtību

Valsts sekretāru sanāksmē 1.martā izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Par pašvaldību, komersantu un iestāžu civilās aizsardzības plānu struktūru, izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtību”.

Projekts nosaka rajonu un republikas pilsētu, kā arī komersantu objektu un iestāžu, kuras ir paaugstinātas bīstamības objekti vai tajos var atrasties vairāk nekā 50 cilvēku, civilās aizsardzības plānu izstrādāšanas kārtību.

Noteikumu projekts paredz civilās aizsardzības plānos apzināt iespējamos iekšējos un ārējos apdraudējumus un to sekas pašvaldībā, komersanta objektā vai iestādē, kā arī sniegt informāciju par plānotajiem civilās aizsardzības pasākumiem.

Projekts nosaka, ka civilos aizsardzības plānos pašvaldībām, komersantiem un iestādēm jāplāno preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamie pasākumi avāriju vai katastrofu gadījumos vai pastāvot to draudiem.

IeM: Par civilās aizsardzības mācību veidiem un to organizēšanas kārtību

Valsts sekretāru sanāksmē 1.martā izsludināts Iekšlietu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Civilās aizsardzības mācību veidi un to organizēšanas kārtība”, kas nosaka civilās aizsardzības mācību veidus pēc līmeņiem un norises formas, kā arī to organizēšanas kārtību.

Civilās aizsardzības mācību mērķis ir pārbaudīt civilās aizsardzības sistēmas darbību, kā arī atsevišķu sistēmas subjektu – institūciju un komersantu – sadarbību, veicot civilās aizsardzības plānos noteiktos uzdevumus, un pilnveidot iemaņas rīcībai katastrofu vai to draudu gadījumos.

Projekts nosaka, ka valsts līmeņa mācības un reģionālā līmeņa mācības būs jārīko reizi četros gados, bet vietējā līmeņa mācības – reizi trijos gados.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par valsts atzītu augstāko izglītību un zinātnisko grādu apliecinošu izglītības dokumentu izsniegšanu

1.martā Valsts sekretāru sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti augstāko izglītību un zinātnisko grādu apliecinoši izglītības dokumenti”.

Saskaņā ar grozījumiem Augstskolu likumā, kas stājušies spēkā 2006.gada 6.aprīlī, izslēgts 25.pants un mainīts deleģējums MK noteikt pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diploma izsniegšanas kritērijus un kārtību.

Saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 1.punktu, Augstskolu likuma 7.panta ceturto daļu un 10.¹panta ceturto daļu MK nosaka valsts atzītu augstāko izglītību un zinātnisko grādu apliecinošu dokumentu paraugus, kā arī to izsniegšanas kritērijus un kārtību.

Augstskolu likuma 59.pants nosaka, ka atbilstoši valsts akreditētai studiju programmai augstskolās iegūst akadēmisko izglītību un akadēmisko bakalaura vai maģistra grādu, kā arī doktora zinātnisko grādu. Apgūstot valsts akreditētu otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu, persona iegūst piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju un profesionālo bakalaura vai profesionālo maģistra grādu.

Augstskolu likuma 10.¹panta ceturtā daļa nosaka, ka studējošajiem pēc akreditētas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguves izsniedz valsts atzītu diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Šis diploms vienlaikus apliecina arī noteikta profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvi atbilstoši Profesionālās izglītības likumam.

Noteikumu projekts nosaka kritērijus un kārtību, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību un zinātnisko grādu apliecinošus dokumentus par akreditētas studiju programmas apguvi, un minēto dokumentu paraugus, kā arī šo dokumentu izgatavošanas, izsniegšanas un uzskaites kārtību.

Noteikumos stingri noteikti valsts atzītu augstāko izglītību un zinātnisko grādu apliecinošu dokumentu paraugi un ir izveidots mehānisms to izgatavošanas kontrolei. Tas ļauj noteikumos paredzēt, ka diplomu izgatavotāju izvēlas pašas augstskolas.

Papildu līdzekļi no valsts budžeta normatīvā akta īstenošanai nav nepieciešami.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

IZM: Par Kosmetoloģijas koledžas un Sarkanā Krusta medicīnas koledžas nolikumu

1.martā Valsts sekretāru sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektus “Kosmetoloģijas koledžas nolikums” un “Sarkanā Krusta medicīnas koledžas nolikums”.

Saskaņā ar Izglītības likuma 15.panta 24.punktu Kosmetoloģijas koledža un Sarkanā Krusta medicīnas koledža šobrīd darbojas uz nolikuma pamata, ko apstiprināja IZM.

Atbilstoši Augstskolu likuma pārejas noteikumu 19.punktam koledžai ir jānodrošina nolikuma atbilstība Augstskolu likumā noteiktajām prasībām. Tāpēc IZM, pamatojoties uz Augstskolu likuma 10.¹ panta pirmo daļu, ir izstrādājusi noteikumu projektu “Kosmetoloģijas koledžas nolikums” un “Sarkanā Krusta medicīnas koledžas nolikums”.

Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka koledžas juridisko statusu; tās darbības pamatvirzienus un uzdevumus; pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju tiesības, pienākumus un uzdevumus, šo institūciju izveidošanas, ievēlēšanas un iecelšanas kārtību un sastāvu; akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību, tiesības un pienākumus; studiju programmu izstrādes un apstiprināšanas kārtību; struktūrvienību izveidošanas, reorganizācijas un likvidācijas kārtību; iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtību; koledžas finansējuma avotus; nolikuma un tā grozījumu ierosināšanas un izstrādes kārtību; koledžas reorganizācijas un likvidācijas kārtību.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

VesM: Par vakcīnu uzglabāšanas un izplatīšanas kārtību

Valsts sekretāru sanāksmē 1.martā izsludināti Veselības ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Vakcinācijas noteikumi”, paredzot jaunu vakcīnu uzglabāšanas un izplatīšanas kārtību valstī un papildinot vakcinācijas kalendāru bērniem.

Līdz šim vakcīnu uzglabāšanu un sadali veica valsts aģentūra “Sabiedrības veselības aģentūra” (SVA) un tās filiāles. Taču šī funkcija neatbilst SVA nolikumam un Farmācijas likuma 43.pantā noteiktajam, ka zāļu lieltirgotava ir uzņēmums, kas nodarbojas ar zāļu un citu ārstniecības līdzekļu, kā arī veselības aprūpei vai ķermeņa kopšanai lietojamo preču, invalīdiem domāto medicīnas preču, aptieku iekārtu, medicīnisko instrumentu un aparatūras iepirkšanu, uzglabāšanu un izplatīšanu.

Tāpēc turpmāk vakcīnu uzglabāšanu un izplatīšanu ārstniecības personām veiks zāļu lieltirgotavas, kuras pēc sarunām ar Veselības ministriju ir tam piekritušas. Jaunā kārtība paredz, ka lieltirgotavas reizi mēnesī ģimenes ārstiem piegādās Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras iepirktās vakcīnas. No 2008.gada 2.janvāra ir plānots sākt arī 15 mēnešus vecu bērnu vakcināciju pret vējbakām.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

VidM: Par Regulu par dažām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm

1.martā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Vides ministrijas izstrādāto MK noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 6.septembra noteikumos Nr.688 “Noteikumi par ozona slāni noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcas efekta gāzēm, kas ir aukstuma aģenti””.

2006.gada 17.maijā pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.842/2006 par dažām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm (Regula Nr.842/2006), kas regulē ANO Vispārējās konvencijas “Par klimata pārmaiņām” Kioto protokolā uzskaitīto fluorēto siltumnīcas efekta gāzu (SEG) izmantošanu Eiropas Savienībā un kuras nonākšana atmosfērā veicina klimata pārmaiņas. Šīs Regulas piemērošanas kārtība Latvijā pagaidām nav noteikta.

Šobrīd spēkā ir MK 2005.gada 6.septembra noteikumi Nr.688 “Noteikumi par ozona slāni noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, kas ir aukstuma aģenti” (noteikumi Nr.688), kas nosaka Regulas 2037/2000 par vielām, kas noārda ozona slāni (Regula 2037/2000), piemērošanas kārtību un īpašus ierobežojumus darbībām ar fluorētām gāzēm, kas ir aukstuma aģenti. Noteikumi Nr.688 tika pieņemti, kad Regula Nr.842/2006 vēl nebija publicēta.

Tāpēc Vides ministrija izstrādājusi MK noteikumu projektu, kas ietver noteikumos Nr.688 iekļautās prasības par Regulas 2037/2000 piemērošanas kārtību un atskaitīšanās un ziņošanas prasības, kā arī nosaka kārtību, kādā Latvija izpildīs Regulas 842/2006 noteiktās prasības.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par valsts nodevu par cirka dzīvnieka un dresūras numura viesizrāžu vietas reģistrāciju

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par cirka dzīvnieka, dresūras dzīvnieka, cirka un dresūras numura viesizrāžu vietas reģistrācijas valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību”, ko 1.martā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts paredz, ka par cirka un dresūras dzīvnieka reģistrāciju noteiktā valsts nodeva ir 1 lats, bet par cirka un dresūras numura viesizrāžu vietas reģistrāciju – 25 lati.

Valsts nodevu jāmaksā pirms pakalpojuma saņemšanas, izmantojot bezskaidras naudas norēķinu (ar pārskaitījumu) vai skaidrā naudā. Noteikumi stāsies spēkā pēc to akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. 

ZM: Par vienu vadītāja apliecību traktortehnikas vadītājam

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumus Ceļu satiksmes likumā, ko 1.martā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Izmaiņas likumā paredz turpmāk izdot vienu traktortehnikas vadītāja apliecību, kurā būs ietvertas astoņas kategorijas, turklāt vairākas no jaunajām kategorijām būs paplašinātas tā, lai cilvēks varētu ar vienas kategorijas traktortehnikas vadītāja apliecību vadīt vairākus tehnikas veidus.

Līdz šim Ceļu satiksmes likumā bija noteikts, ka Latvijā ir divu veidu traktortehnikas vadītāju apliecības – traktortehnikas vadītāja apliecība (ietver piecas kategorijas) un speciālās traktortehnikas vadītāja apliecība (ietver sešas kategorijas), kas rada neērtības un liekus izdevumus traktortehnikas vadītājiem, kuriem nepieciešamas abas šīs apliecības.

Tā kā iegūtās kategorijas cilvēkam dos iespējas izmantot vairākus traktortehnikas veidus, paplašināsies arī jomas, kurās attiecīgais vadītājs var darboties. Līdz ar to ir iespējama bezdarba līmeņa samazināšanās lauku apvidos. Izmaiņas paredzēts ieviest ar 2008.gadu.

ZM: Par izmaiņām noteikumos par valsts atbalstu lauksaimniecībai

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumus Ministru Kabineta (MK) noteikumos “Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2007.gadā un tā piešķiršanas kārtību””, ko 1.martā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Dokumentā ir precizēti subsīdiju saņemšanas nosacījumi Latvijas lauku konsultāciju centram par papildus iegādātajiem datoriem, darbavietas aprīkojumu un saimniecisko izdevumu segšanu. Noteikumi stāsies spēkā pēc to akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa