1992.gada 22.septembra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Ieņemiet, lūdzu, vietas, godājamie kolēģi! Es lūdzu godājamos kolēģus, kuri saprot valsts valodu, ieņemt vietu. Ozola kungs, atslēgām vēl pienāks kārta… Lūdzu, ieņemiet vietas, lai varam sākt darbu!

Uzsākot darbu plenārsēdē, vārds sevišķam paziņojumam tiek dots Augstākās padomes sekretāram Daudiša kungam.

I.Daudišs: Godātie kolēģi! Šis sevišķais paziņojums ir saistīts ar tiem nelielajiem jaunumiem, ko jūs šodien redzat uz galda, proti, uz jūsu galda ir parādījušās atslēdziņas. Tātad nedaudz par tām. Šīs atslēdziņas pildīs divas funkcijas. Pirmkārt, šī būs atslēdziņa jūsu individuālajai balsošanas sistēmai. Otrkārt, ar šīs atslēdziņas palīdzību mēs panāksim to, ka tiks savienoti divi režīmi – reģistrēšanās un balsošanas režīms.

Par pirmo. Jūs ielieciet atslēdziņu, pagrieziet to pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam, tātad pa kreisi, un līdz ar to jūs pieslēdzaties kopējai balsošanas sistēmai un varat balsot. Tad, kad jūs pagriežat šo atslēdziņu atpakaļ, tikai tad jūs varat to izņemt, jo tad, kad jūs esat ieslēguši atslēdziņu, to nevar izņemt. Pagriežot pretējā virzienā, kā jau es teicu, jūs varat to izņemt. Taču, iespējams, būs arī mazas problēmas, jo atslēdziņas vēl nav iestrādājušās. Tātad ļoti lūdzu – neuztraucieties, nedaudz pakustiniet un jūs šo atslēdziņu dabūsit ārā. Šīs atslēdziņas ir domātas, lai jūs tās ņemtu līdzi un pieslēgtos tad, kad jūs esat šeit darbā un gribat strādāt un balsot.

Attiecībā uz otro funkciju. Programmisti diemžēl vēl nav panākuši, ka jau šodien darbosies arī otrā funkcija, proti, tiks savienotas gan reģistrēšanās, gan balsošanas sistēmas, taču vai nu rīt, vai nākamnedēļ darbosies arī šī otrā funkcija. Tātad tam, kurš atnāks nedaudz vēlāk, nebūs obligāti jāreģistrējas. Viņš varēs ielikt atslēdziņu un balsot, līdz ar to viņš būs vienlaikus gan reģistrējies, gan arī būs redzami balsošanas rezultāti. Ir ļoti liels lūgums šo atslēdziņu nezaudēt, kaut gan operatoram Savicka kungam ir arī otra atslēdziņa. Tomēr, kā es dzirdēju, bija arī sarežģījumi, lai šīs atslēdziņas izgatavotu, jo tās tika izgatavotas individuālā kārtā. Šodien viss ir diezgan sarežģīti, tādēļ arī ir šāds vienkāršs lūgums – censties atslēdziņu nepazaudēt.

Tie kolēģi, kuri atnāks nedaudz vēlāk, droši vien nezinās, kā rīkoties, tāpēc lūdzu viņu kaimiņus to paskaidrot. Taču, ja ir kādi jautājumi, jebkurā gadījumā jūs varat griezties pie mūsu operatora Savicka kunga, viņš sniegs jums paskaidrojumus un palīdzēs, ja būs kādi sarežģījumi, lietojot šīs individuālās atslēdziņas. Tas bija šis īpašais paziņojums, ko es jums gribēju šodien pateikt. Ja ir kādi jautājumi, es varētu atbildēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi ir jautājumi? Ozola kungs jautās.

I.Ozols: Kā es, deputāts, varu pārliecināties, ka pēc jūsu minētās procedūras veikšanas ar atslēdziņu es esmu pieslēdzies reģistrācijai un līdz ar to es arī piedalos balsošanā? Kā man ir iespējams to pārbaudīt? Vai man jāiet katrreiz par to pārliecināties pie operatora?

I.Daudišs: Tāpat kā iepriekš parādīsies gaismas signāls, iedegsies šī lampiņa. Ja nebūs ieslēgts, tad šī lampiņa nedegs.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi jautājumi? Jautājumu nav. Paldies, Daudiša kungs, par informāciju!

I.Daudišs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Tā kā jaunā sistēma pilnībā sāks darboties tikai no rītdienas vai pat nākamnedēļas, es lūdzu jūs reģistrēties. Atslēdziņas ir jāieslēdz pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam un jānospiež jebkura no trim pogām, lai reģistrētos. Sākumā būs izmēģinājums. Paldies. Lūdzu rezultātu. 113 deputāti. Paldies.

Godājamie kolēģi, vispirms par darba kārtību! Kā vienmēr pirmais – svītrojumi. Pēc tam balsosim, un tad būs papildinājumi, kurus piebalsosim klāt.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Man ir priekšlikums svītrot no darba kārtības 8.punktu, tas ir, likumprojektu “Par valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda privatizāciju”. Es jau par to runāju Prezidija sēdē. Ir saņemts alternatīvs projekts, ko ir iesniegusi Zeltkalnes kundzes komisija. Un šis projekts tagad nekādā gadījumā tāpēc nebūtu skatāms, lai komisijas varētu iepazīties arī ar šo otro, alternatīvo, projektu, kurš tika nodots komisijām izskatīšanai pagājušajā ceturtdienā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Noklausīsimies Zeltkalnes kundzi un Kehra kungu, jo jautājumu ir iesniegusi Ekonomikas komisija.

B.Zeltkalne: Es turpināšu Endziņa kunga teikto. Vakar jautājums tika skatīts arī Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijā, kur tika nolemts, ka ir jātiekas abām darba grupām, kuras strādājušas pie abiem projektiem, un jāvienojas par vienu kopīgu projektu. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Tika izskatīts jautājums, kas nav pilnīgi sagatavots, – nav ēku novērtēšanas kārtības. Tātad nav iesniegts pēc mūsu pašu pieņemtā lēmuma ēku novērtēšanas kārtības likumprojekts, kura iesniegšanas termiņš bija 30.aprīlis. Līdz ar to ir ļoti grūti skatīt šo otro likumprojektu, ja nav šī pirmā. Tātad es atbalstu Endziņa kunga priekšlikumu un lūdzu šo 8.punktu svītrot no darba kārtības.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Arī es lūgtu plenārsēdi svītrot no darba kārtības 8.jautājumu par valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda privatizāciju. Komisijas lēmums par šo likumprojektu nav pozitīvs, bet, tā kā to ir iesniegusi valdība, tad noņemt to no izskatīšanas šajā gadījumā var tikai plenārsēde. Argumentācija būtu tā, ko teica Zeltkalnes kundze un Endziņa kungs – pašlaik ir iesniegts jauns likumprojekts, tāpēc mēs abus turpināsim izskatīt kopā un, kad būs iespējams tos skatīt, mēs par to ziņosim plenārsēdē. Ja drīkst, es vēl turpināšu.

Par 14.darba kārtības punktu. Es pašlaik lūgtu noņemt arī… Es atvainojos, arī 13.punktu, proti, lēmuma projektu par grozījumiem lēmumā par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas kārtību. Jo šo lēmuma projektu mēs varētu izskatīt tikai tad, kad būsim izskatījuši otrajā lasījumā attiecīgo likumprojektu. Mūsu priekšlikums ir šos divus punktus svītrot. Tātad mēs ļoti lūgtu 12. un 14.likumprojektu, tātad jautājumu par grozījumiem Latvijas Republikas likumā par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas kārtību un par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas koncepciju un sagatavošanas programmu iekļaut šodienas darba kārtībā, un, ja tas būtu iespējams, tad kā trešo vai ceturto jautājumu, jo tas mums ļautu gatavot nākamos privatizācijas jautājumus un arī šo lēmumu, kuru mēs svītrojām, lai sagatavotu uz nākamo nedēļu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Beļska kungs!

N.Beļskis: Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas vārdā man ir lūgums atlikt uz rītdienu mūsu kolēģa – arhitektūras un celt­niecības...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, skaļāk, Beļska kungs!

N.Beļskis: Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas vārdā man ir lūgums atlikt šodienas darba kārtībā ietvertā lēmuma projekta “Par pamatprincipiem Latvijas telekomunikācijas sistēmas izveidē” izskatīšanu. To ir iesniegusi Arhitektūras un celtniecības, enerģētikas, transporta un informātikas komisija. Tas nepieciešams tāpēc, ka es šo dokumentu saņēmu tikai vakar, un, tā kā tas skar arī radio, televīziju un Radio un televīzijas padomes institūciju intereses... Šodien, tiekoties ar ekspertiem, viņi minēja vairākas konceptuālas pretenzijas pret šo dokumentu, un tāpēc mēs to vēlētos šodien pulksten 14.00 starplaikā izskatīt komisijas sēdē, lai varētu dot savu slēdzienu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Frakcija “Satversme” vakardienas sēdē nolēma, ka vajadzētu atlikt likumprojektu par valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda privatizāciju un šo likumprojektu varētu skatīt tikai tad, kad Augstākajā padomē vispirms būtu izskatīts īres likums un vēl citi ar to saistītie likumi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Kinnas kungs! Taču es redzu, ka jums būs papildinājums.

J.Kinna: Jā.

Priekšsēdētājs: Tas būs pēc tam, kad mēs nobalsosim par svītrojumiem un darba kārtību. Tad Kinnas kungs būs pirmais. Vai vairs par svītrojumiem mums priekšlikumu nav?

Tātad, godājamie kolēģi, par svītrojumiem, kuri attiecas uz 8.punktu, es domāju, mums nekādi balsojumi nav vajadzīgi, jo atbildīgā komisija to noņem, un šim komisijas priekšlikumam piekrīt arī daudzas citas komisijas un frakcijas. Tā ka šis jautājums tiek svītrots no darba kārtības.

Tas pats attiecas arī uz 13.punktu, jo atbildīgā komisija Kehra kunga personā arī lūdz šo jautājumu svītrot no šodienas darba kārtības. Tātad tas nav balsojams un ir atliekams.

Vienīgais izņēmums ir Beļska kunga ierosinājums par darba kārtības otrā jautājuma atlikšanu, un līdz ar to šodien ir paredzēts, kā es sapratu, balsojums par darba kārtības otro jautājumu, jo Beļska kungs ir ierosinājis atlikt, bet, kā es saprotu, atbildīgā komisija neatbalsta šādu atlikšanu.

Blumberga kungs, lūdzu, kāds ir jūsu viedoklis?

O.Blumbergs: Mēs gribam būt toleranti pret Beļska kungu, un es domāju, ka būs pareizi, ja mēs tiešām šo jautājumu sakarā ar parādījušamies interesēm no viņu puses atliksim, taču katrā ziņā vajadzētu precīzi noteikt, ka mēs to izskatām vismaz rīt.

Priekšsēdētājs: Vai Beļska kungam nav iebildumu? Tātad mēs to varam pārcelt uz rītdienu kā otro darba kārtības jautājumu. Vai nav iebildumu?

Tā kā par svītrojumiem mēs esam visu izsprieduši, atliek vienoties par papildinājumiem. Taisnības labad Kinnas kungam tagad būtu jāsaka savs vārds, un tad mēs varētu izteikties par papildinājumiem. Taču pirms tam, es atvainojos, Kinnas kungs, mums būtu jāreģistrējas un jānobalso par jau esošo darba kārtību, lai pēc tam vienkārši vairs nevajadzētu pie tās atgriezties.

Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultātu! Reģistrējušies 109 deputāti. Un tagad, lūdzu, balsosim par to darba kārtību, kādu mums piedāvā Augstākās padomes Prezidijs, izņemot jau izsvītrotos un pārceltos jautājumus.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par – 96, pret – 3, atturas – 1. Darba kārtība ir apstiprināta.

Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Cienījamie kolēģi! Mans ierosinājums sakarā ar pagājušajā ceturtdienā laikrakstā “Diena” publicēto Zemnieku savienības Centrālās valdes pieprasījumu. Ierosinājuma būtība ir tāda, ka sakarā ar Zemnieku savienības Centrālās valdes pieprasījumu es ierosinu iekļaut 6. vai 7.oktobra plenārsēdes darba kārtībā ministriju un valdības atskaiti par pēdējā laika darbu un darbības programmu līdz Saeimas vēlēšanām. Prezidijam varētu uzdot līdz 29.septembrim izstrādāt šīs atskaites procedūru, paredzot arī atbildīgo komisiju ziņojumus par ministriju darbu. Par to vajadzētu informēt plenārsēdes dalībniekus 29.septembrī, tas ir, nākamajā otrdienā.

Vienlaikus es lūdzu 6. vai 7.oktobrī ieplānot arī deputāta Gulbja vadītās komisijas ziņojumu. Jūs zināt, ka mēs tādu komisiju izveidojām, un tā ļoti intensīvi strādā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs, atgādiniet, lūdzu, kas tā ir par komisiju un ko tā dara.

J.Kinna: Tātad mēs ar jums kopīgi izveidojām komisiju, kura izmeklē, es gribētu teikt, dienesta pilnvaru pārsniegšanas gadījumus valdībā un parlamentā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais bija Ozola kungs, pēc tam – Biķa kungs. Lūdzu, par papildinājumiem!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Atļaujiet pievērst jūsu uzmanību tam, ka ar mūsu Augstākās padomes Prezidija 10.septembra lēmumu komisijām ir nodota izskatīšanai Latvijas Republikas Ministru padomes izstrādātā koncepcija Latvijas Republikas 1993.gada valsts budžeta likuma izstrādāšanai. Tajā pašā laikā šis Prezidija lēmums neparedz šīs koncepcijas apspriešanu Augstākās padomes plenārsēdē, lai gan likumā “Par budžeta tiesībām” mēs iestrādājām labojumu, ka koncepciju, tāpat kā valsts budžeta likumu, izskata Augstākā padome. Līdz ar to ir izveidojusies paradoksāla situācija, ka Latvijas Republikas Augstākā padome ir publicējusi laikraksta “Diena” pielikumā šo koncepciju jau kā pieņemtu tiesisku konceptuālu normu, neskatoties uz to, ka mūsu Augstākās padomes pastāvīgajās komisijās, kurās ir izskatīts šīs koncepcijas variants, ir virkne ļoti nopietnu konceptuālu pretrunu ar komisiju nostādnēm. Un, ja mēs šo koncepciju neakceptējam Augstākajā padomē un neizdarām šos konstruktīvos labojumus, tādā gadījumā kļūst problemātiska tālākā mūsu darbība ar pašu budžeta projektu, jo pēc šīs koncepcijas izstrādātais budžeta projekts acīmredzot tiks vairākkārt noraidīts un nodots atpakaļ pārstrādāšanā Ministru padomei. Tāpēc mēs arī pieņēmām lēmumu, ka četrus mēnešus pirms jaunā budžeta gada sākuma koncepcijai ir jābūt izstrādātai un nodotai Augstākajā padomē.

Mūsu priekšlikums ir iekļaut nākamās nedēļas darba kārtībā 30.septembrī lēmuma projekta apspriešanu, ar kuru mēs akceptētu šo Ministru padomes iesniegto koncepcijas variantu. Un tāpēc būtu lūgums šīs nedēļas laikā Apvienotajai budžeta komisijai nodot pastāvīgo komisiju priekšlikumus par šīs koncepcijas izskatīšanu un labojumiem koncepcijas projektā. Mēs tad attiecīgi sagatavosim kopējo lēmuma projektu, kurā būs atspoguļoti visu komisiju viedokļi par šo koncepciju. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Biķi!

V.Biķis: Cienījamie kolēģi! Pirms trim nedēļām sakarā ar mūsu kolēģa Seiksta pieprasījumu uz plenārsēdi tika uzaicināts Latvijas Bankas prezidents, iekšlietu ministrs un Muitas departamenta vadītājs. Pēdējais Augstākajā padomē neieradās. Mums tika apsolīts, ka par viņa neierašanās iemesliem mēs uzzināsim. Trīs nedēļas jau ir pagājušas, un es gribētu zināt, kādi tam bija iemesli un vai šī atskaite būs vai nebūs. Paldies.

Priekšsēdētājs: Biķa kungs, es atgādināšu, ka tika izveidota speciāla komisija šā jautājuma izmeklēšanai.

V.Biķis: Taču atbilde, kāpēc Geidāna kungs neieradās, nav saņemta.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mūsu sekretariāts to laikam pakontrolēs, un mēs pacentīsimies šo atbildi saņemt šo divu darba dienu laikā.

Lūdzu, deputāt Preinberg!

G.Preinbergs: Es gribētu runāt sakarā ar Kehra kunga ieteikumu – 12. un 14.punktu pārcelt uz šodienu. Man šķiet, ka tādā veidā tiks sajaukta visa šīsdienas programma. It īpaši, ja runājam par manis ziņojamo punktu, tas ir, 9.punktu, kas ir saistīts ar cilvēku pieaicināšanu. Man liekas, 24 stundu laikā nekas nemainīsies, tāpēc es lūgtu 12. un 14.punktu atstāt uz rītdienu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mēs balsosim. Lūdzu, Gulbja kungs! Godājamie kolēģi, vai es varētu palūgt uzvesties mazliet klusāk, jo ir ļoti grūti saprast, ko kolēģi saka, bet, kad būs balsojumi, tad atkal būs nesaprašanās.

Lūdzu, Gulbja kungs!

J.Gulbis: Es gribēju tikai mazliet koriģēt Kinnas kunga teikto. Pirmām kārtām es neesmu mūsu jaunizveidotās komisijas priekšsēdētājs, tas ir, komisijas par korupciju un cīņu ar organizēto noziedzību. Informācija deputātiem – šī komisija intensīvi strādā, un šai komisijai ir divi līdzpriekšsēdētāji – Muciņa kungs un cienījamais Lagzdiņa kungs. Un mūsu termiņš attiecībā uz atskaiti parlamentam ir 15.oktobris. Diez vai mēs agrāk būsim spējīgi kaut ko informēt, jo darba apjoms ir ārkārtīgi liels. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Krūmiņa kungs!

Ģ.Krūmiņš: Pagājušajā Prezidija sēdē Arhitektūras un celtniecības un Rūpniecības komisija iesniedza lēmuma projektu “Par valdības 300.lēmuma atcelšanu”. Tas bija par ievedmuitām rūpniecības izejmateriāliem. Informācijā par Prezidija sēdi šis dokuments ir piemirsts, taču man būtu lūgums to kā steidzamu iekļaut rītdienas darba kārtībā. Vakar pie premjerministra notika plaša apspriede ar republikas rūpniecības pārstāvjiem, un no šīs apspriedes varēja secināt, ka šis lēmums ir ļoti steidzams un ka to ir nepieciešams pieņemt. Es lūgtu to iekļaut rītdienas darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Būtu lūgums Krūmiņa kungam to iesniegt rakstiski, lai precīzi varētu formulēt šā lēmuma nosaukumu.

Lūdzu, Seiksta kungs!

A.Seiksts: Atbildot kolēģim Biķim un informējot kolēģus, gribu teikt (Muciņa kunga gan nav klāt), ka viņa vadībā kolēģi intensīvi strādā katru dienu. Es lūdzu šo jautājumu līdz 1.oktobrim varbūt vēl neiekļaut un pagaidīt arī ar šo jautājumu par Geidāna kunga neierašanos. Mums informācijas nav, viņš neieradās arī uz komisijas sēdi, bet komisija strādā, un 1.oktobrī tai būs jāinformē Augstākā padome. Tāpēc līdz tam laikam uzskatīsim šo jautājumu pagaidām par darba kārtībā neesošu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Es tomēr lūgtu 12. un 14.jautājumu iekļaut šodienas darba kārtībā varbūt arī tādēļ, ka otro jautājumu mēs jau esam pārcēluši uz trešdienu, tā ka te varētu būt zināma apmaiņa. Arī astoto jautājumu mēs esam svītrojuši. Tādēļ es domāju, ka devītais jautājums, par ko pamatoti uztraucās Preinberga kungs, paliek tajā pašā vietā… Rīt ir arī valdības sēde, un šeit jau ir Ekonomisko reformu ministrijas pārstāvji, tāpēc, manuprāt, tas būtu iespējams. Es lūgtu komisijas vārdā 12. un 14.jautājumu ietvert otrā jautājuma vietā, kurš pašlaik tika pārcelts uz rītdienu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */Deputātu kungi! Es ierosinu iekļaut darba kārtībā jautājumu par reglamentu. Es uzskatu, ka likumdošanas process bez reglamenta atgādina skrējienu ar nolaistām biksēm. Es domāju, ka šis process kaut kā jānormalizē./

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, sāksim balsot par darba kārtību! Lūdzu, reģistrēsimies vēlreiz. Reģistrācijas režīmu! Vai visi deputāti ir reģistrējušies, kuri to vēlējās? Paldies. Lūdzu rezultātu. Ir 112 deputāti. Paldies. Tātad sāksim balsot par mūsu darba kārtības papildinājumiem un grozījumiem to ienākšanas kārtībā.

Pirmais ir deputāta Kehra ierosinājums – rītdienas 12. un 14.punktu iekļaut šodienas darba kārtībā kā otro un trešo jautājumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo Kehra kunga ierosinājumu. Lūdzu rezultātu. 71 – par, 9 – pret, 14 – atturas. Tātad 12. un 14.jautājums ir iekļauts šodien kā otrais un trešais darba kārtības punkts. Un trešais, protams, būs tālāk tādā kārtībā, kādā tas jau ir.

Nākamais ierosinājums. Tas ir Kinnas kunga priekšlikums. Tātad praktiski te ir divi ierosinājumi – 6. vai 7.oktobra plenārsēdes darba kārtībā iekļaut valdības kopumā un ministriju atskaiti par darbības programmu līdz Saeimas vēlēšanām. Tātad tas ir viens balsojums. Un otrs būs par deputāta Lagzdiņa un otra līdzpriekšsēdētāja – Muciņa kunga – komisijas darbību. Tātad tā būs atskaite par šo pretkorupciju…

Pirmais balsojums ir par priekšlikumu 6. vai 7.oktobrī iekļaut darba kārtībā valdības un ministriju atskaiti. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Kinnas kunga ierosinājumu. Par – 71, pret – 6, atturas – 18. Tātad 6. vai 7.oktobrī esam iekļāvuši darba kārtībā ministriju un valdības atskaiti par pēdējā laika darbu un darbības programmu līdz Saeimas vēlēšanām. Un līdz 29.septembrim tātad būtu jāizstrādā procedūra. Paldies.

Nākamais balsojums – iekļaut 6. vai 7.oktobra plenārsēžu darba kārtībā šīs pretkorupcijas komisijas darbības atskaiti.

Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Sakarā ar Gulbja kunga paziņojumu es tādā gadījumā gribētu atsaukt savu priekšlikumu, jo kāpēc gan man vajadzētu spiest viņus uzstāties ātrāk, nekā viņiem tas ir plānots. Un tomēr es gribētu lūgt, lai komisija būtu gatava uz šo datumu… Taču to, vai viņi var ziņot šajos datumos vai ne, to lai tad izlemj viņi paši.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs, kādas ir jūsu domas par 6. un 7.oktobri?

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, es domāju, ka jūs gribat sagaidīt no mums nopietnu darba rezultātu, ar kuru varētu ierosināt konkrētus, lietišķus, reāli izpildāmus priekšlikumus, nevis kaut kādus sasteigtus un formālus vērtējumus. Tādēļ, es domāju, komisija drīzāk izteiks priekšlikumu varbūt vēl mazliet pagaidīt un pagarināt šo termiņu, nevis to saīsināt. Uz 6. un 7.datumu mēs nekādā gadījumā… Vismaz korupcijas apakškomisija nekādā gadījumā nevarēs sniegt nekādu atskaiti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tā kā arī Kinnas kungs ir savu ierosinājumu noņēmis, tad tādā gadījumā mēs par šo otro jautājumu nebalsosim, bet komisija strādās atbilstoši noteiktajam laikam. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir Ozola kunga ierosinājums – 30.septembra darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu par budžeta koncepciju. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. 82 – par, 3 – pret, 3 – atturas. Iekļauts 30.septembra darba kārtībā.

Nākamais ir kolēģa Krūmiņa ierosinājums – iekļaut rītdienas darba kārtībā, kā es sapratu, lēmuma projektu par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas Ministru padomes 31.jūlija 300.lēmumā “Par preču ievedmuitas tarifiem” un grozījumiem Latvijas Republikas valdības lēmumos muitas tarifu jautājumos. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā lēmuma projekta iekļaušanu rītdienas darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. Par – 70, pret – 3, atturas – 6. Iekļauts rītdienas darba kārtībā.

Un pēdējais tātad ir Zaļetajeva kunga ierosinājums – iekļaut darba kārtībā reglamenta jautājumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo deputāta Zaļetajeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par – 31, pret – 23, atturas – 24. Šis jautājums nav iekļauts darba kārtībā. Paldies.

Vai ir vēl kāds ierosinājums par papildinājumiem mūsu darba kārtībā? Ja nav, tad esam par visu nobalsojuši un varam ķerties pie darba, jo tikai pāris no šiem jautājumiem attiecas uz šodienas un rītdienas darba kārtību, pārējie bija domāti tālākajai perspektīvai.

Tātad mūsu pirmais darba kārtības jautājums – par Jaunbelzēja kunga apstiprināšanu par Latvijas Republikas Augstākās tiesas Prezidija locekli. Lūdzu, Gruziņa kungs!

Deputāti, lūdzu uzmanību! Es atvainojos, vēl ir tehnisks papildinājums par mūsu reģistrācijas un balsošanas jaunievedumu. Lūdzu pēc tam, kad jūs uz galda esat šķirstījuši dokumentus vai nolikuši tos, uzmanīgi paskatieties, jo atslēga ļoti viegli maina savu pozīciju, ja jūs tai pieskaraties. Tā ka pirms balsošanas ļoti regulāri pārbaudiet, vai tā ir kārtībā.

Lūdzu, Gruziņa kungs!

P.Gruziņš, Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks: Godātie deputāti! Šā gada 1.septembrī jūs pieņēmāt lēmumu, ar kuru no Augstākās tiesas tiesneša un Augstākās tiesas Prezidija locekļa amata tika atbrīvots Jānis Muižnieks. Sakarā ar atbrīvojušos Augstākās tiesas Prezidija locekļa vietu Augstākās tiesas vadība iesaka par Latvijas Republikas Augstākās tiesas Prezidija locekli apstiprināt tiesnesi Frici Jaunbelzēju. Jums katram ir izdalīta uzziņa par viņu – gan viņa biogrāfiskie dati, gan arī viņa darba gaitas. Tātad mūsu vadības ieteikums un lūgums ir apstiprināt tiesnesi Frici Jaunbelzēju par Augstākās tiesas Prezidija locekli.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi jautājumi Gruziņa kungam? Nav. Paldies, Gruziņa kungs! Vai Jaunbelzēja kungam būs kādi jautājumi? Lūdzu Jaunbelzēja kungu iziet deputātu priekšā, lai deputāti varētu vizuāli novērtēt kandidātu… Lūdzu, godājamie deputāti, vai ir kādi jautājumi Jaunbelzēja kungam? Nav jautājumu. Tad paldies.

Lūdzu, Apsīša kungs!

R.Apsītis: Likumdošanas jautājumu komisija savā 14.septembra sēdē vienprātīgi lūdz Augstāko padomi apstiprināt Frici Jaunbelzēju par Augstākās tiesas Prezidija locekli.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai kāds no deputātiem vēlas izteikties? Nē. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu par Jaunbelzēja kunga apstiprināšanu par Augstākās tiesas Prezidija locekli. Lūdzu rezultātu. 81 – par, 1 – pret, 3 – atturas. Jaunbelzēja kungs ir apstiprināts par Augstākās tiesas Prezidija locekli. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu balsojumu ir tas, kurš minēts ar 12.numuru. Tātad tas ir likumprojekts “Par grozījumiem Latvijas Republikas 1992.gada 17.jūnija likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas kārtību””. To iesniegusi Ekonomikas komisija.

Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti, godātie klāt­esošie! Es ziņošu par likumprojektu “Par grozījumiem Latvijas Republikas 1992.gada 17.jūnija likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu un uzņēmumu privatizācijas kārtību””. Šis likumprojekts balstās uz 118.dokumenta materiālu. Es lūgtu kolēģus vērst uzmanību uz to, ka šajā 118.dokumentā būtībā ir trīs likumdošanas akti. Tātad manis minētais likums un lēmums par šā likuma spēkā stāšanos, un arī lēmums par grozījumiem likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas koncepciju un sagatavošanas programmu”.

Tā kā procedūras dēļ nav iespējams lēmumu par likuma spēkā stāšanās kārtību izskatīt atsevišķi no likuma, mēs šodien to noņēmām no izskatīšanas, jo to būtu iespējams izskatīt tad, ja mēs izskatītu likumprojektu otrajā vai trešajā lasījumā.

Tātad vispirms par šo likumu. Šī likumdošanas iniciatīva būtībā izriet no tā, ka Latvijā atbilstoši Latvijas Republikas Naudas komitejas lēmumiem par Latvijas rubļa un Latvijas lata sasaisti un Latvijas Bankas attiecīgajiem lēmumiem Latvijas rublis Latvijā ir atzīts kā maksāšanas līdzeklis. Ir arī attiecīgi bankas un Ekonomikas komisijas lēmumi par iespēju izmantot rubli privatizācijā.

Ekonomikas komisija savā 3.septembra sēdē noklausījās Latvijas Bankas prezidenta informāciju par Latvijas rubļa emisiju depozītiem un rezervēm atbilstoši Latvijas Bankas bilances datiem un izdarīja secinājumus par Latvijas rubļa un lata pēctecību un iespēju veikt privatizāciju par Latvijas rubļiem. Mums tātad ir pilna informācija, cik pašlaik ir emitēts Latvijas rubļu un kādi ir šie depozīti. Tādējādi mēs uzskatām, ka ir iespējams atbalstīt šo Bankas padomes un arī mūsu komisijas analīzi un slēdzienus un ka būtībā var uzsākt privatizāciju valstī par Latvijas rubļiem. Uzdevums sagatavot šo likumprojektu tika dots mūsu komisijas sēdē, premjerministram un Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem klātesot.

Jāteic, ka šis teksts tapa paralēli mūsu apakškomisijā, ko vada Špoģa kungs, un tā par privatizācijas jautājumiem sagatavoja savu lēmuma tekstu, bet Ministru padomes Ekonomisko reformu ministrija nedēļas laikā sagatavoja arī šos labojumus. Tos abus salīdzinot, bija redzams, ka tie ir ļoti tuvi. Tāpēc ir tapis šis teksts, kurš pilnā mērā ir saskaņots ar valdību un ar šīm atbildīgajām ministrijām, kā arī ar mūsu komisiju.

Uzreiz es gribētu vērst kolēģu uzmanību uz to, ka, protams, šis likumprojekts ne tuvu neatrisina visas ar privatizāciju saistītās vai sasāpējušās problēmas. Es visādā ziņā uzreiz vēršu jūsu uzmanību uz to, ka tas neskar jautājumu par sertifikātiem.

Likumprojekts, manuprāt, ir sagatavots pietiekami profesionāli, lai privatizācija pie mums varētu noritēt arī par Latvijas rubļiem un par sertifikātiem. Tad, kad mēs pabeigsim izskatīt likumprojektu par sertifikātiem – es ceru, ka mēs to darīsim nākamnedēļ, – mēs varam šeit jau uz otro lasījumu, ja tas būs nepieciešams, kaut ko mainīt attiecībā uz sertifikātiem. Pašreizējā brīdī būtībā šeit nekas nav mainīts par sertifikātiem, bet ir paredzēts, lai privatizācija Latvijas Republikas teritorijā nenoritētu tikai par ārzemju valūtu un tikai ārzemniekiem, bet lai tā var noritēt arī par Latvijas rubļiem. Tātad, ja ārzemnieki piedalīsies – un viņi piedalīsies – šajā privatizācijā, viņi mainīs citas brīvi konvertējamās valūtas pret Latvijas rubļiem un piedalīsies šajā procesā, bet tad nav nekādu aizliegumu tiem, kuriem ir šie Latvijas rubļi, piedalīties privatizācijā, protams, pastāvot visiem tiem ierobežojumiem vai tām formām, kas bija paredzētas tikai par sertifikātiem vai bija saistītas ar sertifikātu priekšrocībām.

Tagad būtībā šajā likumprojektā ir mainīti divi panti – 2.pants par privatizācijas metodēm, kurš paredz, ka nevienu īpašuma objektu, kam piemērojams šis likums, nevar privatizēt citādi, kā tikai pēc vienas vai vairākām sekojošām privatizācijas metodēm. Un piebilde par maksāšanas līdzekļiem, kas noteikti šā likuma 9.pantā. Tas ir 2.pants, kuru piedāvājam mainīt. Tātad privatizācijas metodes tiek saglabātas piecas: pārdodot atklātā izsolē vai izsolē ar pretendentu atlasi, pārdodot aizklātu piedāvājumu konkursā, pārveidojot uzņēmējsabiedrībā, nododot nomā ar izpirkšanas tiesībām un, piektkārt, likvidējot uzņēmumu un pārdodot atsevišķi uzņēmuma nekustamo un kustamo mantu.

Savukārt 9.pants šajā redakcijā paredz, ka sertifikātu īpašniekiem ir priekšrocības pirkt par sertifikātiem jebkuru privatizēto īpašuma objektu, izņemot tos īpašuma objektus, kurus pārveido uzņēmējsabiedrībās un kuros apstiprinātajā privatizācijas projektā pārdošanai par sertifikātiem paredzētā kapitāla daļa nav mazāka par 25 procentiem, un tos, kuri ir iekļauti Ministru padomes apstiprinātajā bez sertifikātu izmantošanas privatizējamo īpašuma objektu sarakstā. Būtībā tas ir saraksts, kurš iepriekš attiecās uz privatizāciju tikai ārzemniekiem par brīvi konvertējamo valūtu.

Tādēļ es šeit pirmajā lasījumā lūgtu deputātus izvērtēt šo koncepciju vai šo ideju, lai šī privatizācija noritētu par Latvijas rubļiem. Uz otro lasījumu mēs labprāt saņemtu iespējamos priekšlikumus vai redakcionālos labojumus. Protams, būtiski varētu mainīties arī kaut kas pēc mūsu sertifikācijas likumprojekta izskatīšanas, bet šos labojumus, ja tādi būtu, varam izskatīt un izdarīt jau otrajā, iespējams, arī trešajā lasījumā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies, Kehra kungs! Jautājumu uzdošanai pirmais ir pierakstījies Ēlerta kungs. Lūdzu.

I.Ēlerts: Cienījamais Kehra kungs! Man ir jautājums: vai ir mēģināts kādu uzņēmumu pārdot par brīvi konvertējamo valūtu un vai ir izdevies kādu pārdot par konvertējamo valūtu, kas bija atļauts, pieņemot privatizācijas likumu?

O.Kehris: Es labprāt lūgtu uz šo jautājumu atbildēt Ekonomisko reformu ministrijas pārstāvi... Man, protams, ir informācija, bet tie nav mani tiešie pienākumi, tāpēc es labprāt nesniegtu šādu uzziņu, jo operatīvāk būtu, ja to darītu ekonomisko reformu ministra vietnieks, kurš atbild par privatizācijas jautājumiem. Lustes kungs ir šajā zālē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai Ēlerta kungam vēl ir jautājumi? Varbūt Lustes kungs uzreiz var atbildēt? Bukas kungs diemžēl jautās piektais, jo pārējie jau ir pierakstījušies.

N.Luste, ekonomisko reformu ministra vietnieks: Jā, tādi mēģinājumi ir bijuši, tikai ir jāsaprot tas, ka pārdot uzņēmumu par brīvi konvertējamo valūtu ārzemju ieguldītājiem – tas nav ne vienas dienas, ne nedēļas vai pat viena mēneša process. Es jau vakar nedaudz informēju par šo jautājumu frakciju “Satversme”, bet tagad varu visiem deputātiem pastāstīt, ka pašreiz mēs ļoti nopietni strādājam pie šāda uzņēmuma, ar kuru nodarbojas jau ļoti sen. Jau pats uzņēmums bija nodarbojies ar ārvalstu pircēju meklēšanu vai savukārt mēģinājis atrast kopuzņēmuma veidošanas iespējas. Taču visi šie mēģinājumi bija nesekmīgi. Tomēr pašreiz ir cerības, ka apmēram oktobrī mēs varētu jau runāt par pirmo legālo darījumu veikšanu pie mums, Latvijā. Runa ir par visiem zināmo ķieģeļu ražošanas rūpnīcu – uzņēmumu “Spartaks”.

Ir bijuši mēģinājumi piedāvāt arī vienu mēbeļu ražošanas kombinātu, ja nemaldos, tas bija Skolēnu mācību mēbeļu ražošanas kombināts. Runa ir bijusi par vienu no transporta firmām, un jāsaka, ka šie piedāvājumi, kuri bijuši ārvalstu iespējamajiem pretendentiem uz šo objektu pirkšanu, bieži vien ir atdūrušies galvenokārt vienā jautājumā – jautājumā par to, vai viņi būs tiesīgi iegūt īpašumā arī zemi. Taču šāds darbs tiek veikts, un es domāju, ka, tiklīdz būs noticis šis pirmais normālais legālais darījums, mēs pēc jūsu uzaicinājuma nāksim ziņot, kā norit pārējo objektu pārdošana. Es būšu gatavs jums to ziņot.

Priekšsēdētājs: Paldies.

I.Ēlerts: Man Lustes kungam ir vēl viens jautājums.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Tātad ar 3.marta lēmumu Ministru padomei tika uzdots publicēt tikai par ārvalstu konvertējamo valūtu pārdodamo uzņēmumu sarakstu. Tā sagatavotājs, protams, bija Ekonomisko reformu ministrija. Tas tika izdarīts apmēram ar divu vai nedaudz vairāk mēnešu nokavēšanos. Cik mēnešos jūs varēsit publicēt to uzņēmumu sarakstu, kuri ir jāprivatizē bez sertifikātu izmantošanas?

N.Luste: Principā par bezsertifikātu sarakstu var uzskatīt šo pirmo sarakstu, kurš jau ir publicēts.

I.Ēlerts: Jā, paldies! Taču tas tomēr juridiski tāds nav, un es saprotu, ka Ministru padome to spēs ievilkt vismaz trīs mēnešu garumā. Es ceru...

N.Luste: Es domāju, ka tā spēs to izdarīt ātrāk.

Priekšsēdētājs: Paldies Lustes kungam. Es domāju, Lustes kungs varētu tālu neiet, bet tepat apsēsties, jo, ja būs precizējoši jautājumi, viņš varētu atbildēt.

O.Kehris: Ja drīkst, es tikai nedaudz papildināšu šo otro jautājuma daļu, proti, par šiem sarakstiem. Mēs šo problēmu apspriedām komisijā un tomēr uzskatām, ka mūsu lēmuma projektā (ja jūs paskatīsities 118.dokumentā) ir 2.punkts, kurā ir paredzēts papildināt minētā lēmuma 8.punktu šādā redakcijā: “Uzdot Ministru padomei pārstrādāt pieņemtos privatizāciju regulējošos normatīvos aktus atbilstoši šā likuma grozījumiem.” Mēs domājam, ka šī redakcija varēja būt pietiekami plaša, bet pirmām kārtām šeit bija domāts tieši šis jautājums, ko uzdeva godātais Ēlerta kungs, – tātad par šiem sarakstiem. Tomēr mēs domājam, ka ir arī vēl kādi, teiksim, pašas Ministru padomes normatīvie akti, kuri arī būtu jāpārskata. Mēs pašlaik šo lēmumu neapskatām, un, ja būtu precīzāki redakcijas formulējumi, uzrādot konkrēti šo sarakstu, tad mēs to esam gatavi izskatīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu uzdod deputāts Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš: Tātad, godātais Kehra kungs, šo priekšlikumu būtība ir divos momentos: pirmkārt, ka atļauts pārdot par rubļiem atšķirībā no līdzšinējā stāvokļa, kad to varēja darīt par valūtu un kad faktiski lielā mērā tika ignorētas sertifikātu turētāju priekšrocības. Sakiet, lūdzu, vai jūs aptverat un varat iedomāties, kādas politiskās un ekonomiskās sekas ir šādiem labojumiem? Jūs tik ļoti nevainīgi šeit to visu pasniedzat, ka deputātiem varēja rasties priekšstats, ka šie ir tikai tādi ierindas labojumi. Jūs varbūt varat paskaidrot to un atklāt, kādas ir šīs sekas?

O.Kehris: Paldies par šo jautājumu. Es nevaru atbildēt par šo nevainīgumu, taču neuzskatu, ka šis ir ierindas gadījums, jo mēs uzskatām, ka tas ir ļoti svarīgs labojums. Loģisks labojums. Turklāt, ja mēs Latvijas rubli uzskatām par valūtu mūsu valstī un sasaistām to ar latu...

Tātad par šo pirmo daļu, par ko jūs jautājāt, ka mēs uzsākam vai zināmā mērā turpinām privatizāciju par Latvijas rubļiem, nevis par konvertējamo valūtu, es pilnīgi piekrītu.

Ja mēs runājam par sertifikātiem, tad es nepiekrītu, ka tas noniecina sertifikātu turētāju priekšrocības. Tad es gribētu, lai jūs pateiktu konkrēti, kurā pantā tas ir un kādā veidā tas tiek darīts, jo kaut vai 9.pantā tiek paredzēts, ka sertifikātu īpašniekiem ir priekšrocības, un tālāk tās ir atbilstoši sagatavotas, tā ka nekas netiek mainīts. Pat vēl vairāk. Teiksim, apspriežot to komisijā, mēs uzdevām Ekonomisko reformu ministrijai sagatavot jau konkrētus sarakstus, jo diemžēl mēs būtībā tikai pēc divu gadu dažādiem pieprasījumiem pašlaik esam saņēmuši no valdības pirmos sarakstus par īpašumu objektiem, tātad šos sarakstus, lai varētu jau šeit lemt par sertifikātu sasaistīšanu ar konkrētiem objektiem. Mēs šajā lēmumā minējām sarakstus par zemi, kura vēl būtu brīva, un par dzīvojamo fondu. Mēs minējām un konkrēti nosaucām šos divus, bet runājām arī attiecībā uz pārējiem īpašuma objektiem, taču to mēs virzīsim tad, kad skatīsim sertifikācijas likumu, kā sasaistīt sertifikātus ar ļoti konkrētiem īpašumiem – konkrētiem dzīvokļiem, konkrētu zemi, iespējams, arī ar ko citu. To mēs varētu lemt. Tas būs tad, ja virzīsimies vispār pa šo ceļu. Tāpēc es šai otrajai jautājuma pusei tomēr negribētu piekrist.

J.Lagzdiņš: Viens papildjautājums: sakiet, lūdzu, vai tā firma, kura divu dienu laikā nopelnīja 800 miljonus Latvijas rubļu darījumā ar tā saukto Rēzeknes vagonu, vai tā varēs savus bezvērtīgos bezskaidras naudas 800 miljonus... par šiem 800 miljoniem privatizēt Latvijas Republikas īpašumu?

O.Kehris: Es nezinu, par kādu firmu ir runa, tāpēc nevaru sniegt, teiksim, informāciju par konkrētām firmām, bet jautājums šeit ir tāds: vai mēs apšaubām vai neapšaubām būtībā šo analīzi. Mēs saprotam to, ka Latvijas lielākās bažas būtībā bija par to, vai Latvijas Banka nav pārāk daudz izmaksājusi naudu norēķinos ar citām valstīm, vai šeit būtībā nav pārāk “atskaloti” Krievijas rubļi Latvijas rubļos. Mums pašlaik ir konkrēta informācija, ka augusta beigās Latvijā tika izlaista, teiksim, M-2 nauda – 34,8 miljardi Latvijas rubļu, to skaitā skaidrā naudā ārpus bankas bija 6,73 miljardi.

Attiecībā uz šo naudu. Jā, kam tā ir, tas varētu piedalīties Latvijas privatizācijā, Latvijas uzņēmumu privatizācijā. Un šeit mēs neredzam vairs iespēju kontrolēt, kā kurš šo naudu ir saņēmis. Es nevaru atbildēt par jūsu vienu konkrēto firmu, bet, ja tā šo naudu ir ieguvusi, tad acīmredzot – jā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs! Gatavojas deputāts Bērzs.

E.Kide: Kehra kungs! Man ir divi jautājumi. Pirmais korespondējas ar Lagzdiņa kunga jautājumu, proti, konteksts tam ir šāds: kas tad būs pircēji, kam ir tā nauda? Un es saprotu, ka sertifikācijas likums zināmā mērā tiek it kā likts “uz bremzēm”. Un es saprotu, ka tas var arī apstāties, jo tā ir vienīgā daļa, kas latviešu tautai varētu būt. Tas ir pirmais.

Un otrais. Jūs teicāt, ka zināt, cik ir emitēta Latvijas nauda. Man gribētos no jums uzzināt, vai jums ir informācija, kāda proporcija no šīs emitētās naudas ir uzņēmēju rokās un kāda daļa no šīs emitētās naudas ir kā brīvie pirkšanas līdzekļi, kurus iedzīvotāji varētu atlicināt pirkšanai? Vai tam “bagātajam” privatizācijas sarakstam, ko Ministru padome tagad piedāvā, ir kaut kas, kas ir cilvēku rokās? Kādas ir šīs proporcijas? Tas ir tas pats jautājums, vai parastam iedzīvotājam vispār būs līdzekļi, par ko pirkt?

O.Kehris: Godātais Kides kungs! Es vispirms tiešām gribu vērst deputātu uzmanību uz to, ka šis labojums konkrētajā likumprojektā... Ne tam ir tāds mērķis un ne tas var atrisināt visus ar īpašumu privatizāciju un ar nabadzību vai bagātību saistītos jautājumus valstī. Mēs visi kopā tā vai citādi esam pieņēmuši veselu privatizācijas likumprojektu paketi, kuru ilgi un dziļi esam “spieduši” no valdības. Šī pakete sastāv no pieciem vai sešiem likumiem, un šis labojums nevar atrisināt visas šīs problēmas. Šā labojuma jēga un būtība ir vienīgi tā, lai mēs galvenokārt atteiktos no fakta, ka privatizējam par ārzemju valūtu un tikai ārzemniekiem. Lai mēs to nomainītu ar Latvijas rubļiem un lai arī ārzemnieks mainītu pret Latvijas rubļiem. Turklāt viņam tas neko nepasliktina, neko sliktāku nepadara. Jo to, kuriem ir tie Latvijas rubļi, ir ļoti maz. Es varu nosaukt tikai ekspertu vērtējumus, taču es nezinu neko konkrētu. Viss īpašums sastāda vairākus simtus miljardu, un Latvijas rubļi ir salīdzinoši ļoti maza daļa, kas varētu sastādīt...

Taču attiecībā uz šo sertifikācijas daļu, ja jūs sakāt, ka mēs nekādā ziņā ar šo konkrēto likumu neesam neko darījuši, lai šo sertifikācijas lietu tā vai citādi bremzētu vai attīstītu... Gan valdības sēdē, gan mūsu komisijā mēs apspriedām šo jautājumu. Tika nolemts, ka varbūt būtu lietderīgāk neizskatīt šo un gaidīt, kamēr mēs izskatīsim sertifikācijas jautājumu. Protams, tie abi ir saistīti. Lēmumā mums bija viennozīmīgi redzams, ka mēs darīsim to, ko varam izdarīt, – mēs speram šo konkrēto soli. Ej nu sazini, kas būs ar šo sertifikātu un sertifikāciju! Jūs paši zināt, kādas šeit ir bijušas kaislības. Tādējādi mēs izskatām tos nesasaistītus. Varam pieņemt šo un par sertifikātiem diskutēt tālāk.

E.Kide: Kehra kungs, vai no jūsu teiktā es varu secināt, ka šī realizēšana vai privatizācija pēc tā lielā saraksta ir bezcerīga? Jo jūs teicāt, ka īpašumu kopējā summa ir simti miljardi rubļu, bet Latvijas rubļi ir emitēti tikai seši miljardi. Ja tos visus varētu izlietot privatizācijai, tad mēs varam privatizēt tikai dažus procentus no šā saraksta un tad mums gandrīz par privatizāciju nav ko runāt. Es tā saprotu.

O.Kehris: Mums ir jāļauj, lai tā var sākt notikt, jo pašlaik ceļā stāv šķērslis ļoti daudzām mūsu ekonomikas problēmām. Taču tā ir ilūzija, ka tas pie mums notiks viena gada laikā un ka mums visi šie miljardi tiks izpirkti. Diemžēl tas nav noticis arī bijušās Demo­krātiskās Vācijas teritorijā, kur vācu kapitāls ir pietiekami daudz nācis iekšā, kur divas trešdaļas no uzņēmumiem, izrādās, nespēj konkurēt.
Tādējādi cerēt uz ļoti lielu tempu un uz to, ka viss kā uz burvja mājienu mums pārveidosies... Mums pašlaik ir 90 procenti valsts īpašuma, un cerēt, ka mums tas pārveidosies par 10 vai 15 procentiem, – mēs to nevaram. Ja jūs noklausījāties, ko teica Lustes kungs, tad dzirdējāt, ka to gribētāju tik milzīgi daudz pašlaik nav. Tā ka dzīvosim un redzēsim.

E.Kide: Otrs jautājums jums, Kehra kungs! Nesen Latvijas Bankas prezidents Repše deva mums šeit atbildes, un Latvijas Bankas nostāja ir tāda, ka naudas pārvešana pāri robežai faktiski ir katra privātīpašnieka brīva griba. Tātad šeit pāri robežai ar vagoniem var ieplūst arī Krievijas nauda un tikt apmainīta pret Latvijas rubļiem. Sakiet, lūdzu, kāds ir mehānisms, lai novērstu Krievijas valūtas ieplūšanu šeit apmaiņā pret Latvijas rubļiem un kas varētu ar to palīdzību izpirkt, lūk, šos īpašumus, kurus nevarētu izpirkt latvieši?

O.Kehris: Mehānisms ir naudas kursa starpība. Krievijas rubļus visā pasaulē maina pret dolāriem, markām, bet jūs arī zināt, pēc kāda kursa: 1:200 vai 1:300 un tamlīdzīgi. Un arī mūsu paredzētais lēmums nekādā ziņā to nekavēs. Ja mēs neko nemainītu, tad tieši tas ļautu ļoti viegli (kas arī Latvijā tika darīts) vagoniem Krievijas rubļus mainīt pret dolāriem un caur dolāriem spiestu nodibināt vienalga kuras blakusvalsts firmu, kura pirktu mūsu īpašumus. Tas nekādā ziņā nemaina šo situāciju.

Tomēr aizsardzība ir tāda, ka vajag ļaut Latvijas rublim, un šajā ziņā mēs izjūtam diezgan lielu spiedienu nevis sekot un iet līdzi Krievijas rublim 1:1 vai 1:0,95 un neļaut atdalīties, bet tieši ļaut tam atdalīties, lai šī barjera sastāda šo 0,5 vai 0,7. Tāds ir ekonomiskais mehānisms. Es ļoti ceru, ka Godmaņa kungs turēs vārdu. Viņš mums pirms aizbraukšanas uz ārvalstīm solīja, ka tad, kad viņš atgriezīsies, būs likums vai būs priekšlikumi par ārzemju valūtas regulāciju mūsu valstī, bet pašlaik mums nav šāda likuma. Rublis ir ārzemju valūta tāpat kā jebkurš dolārs vai marka. Es arī domāju, ka pāri robežām diez vai tāpat kā citās civilizētās valstīs papīra naudu bez īpašām atļaujām praktiski vispār var tādos daudzumos vest. Protams, mēs zinām mūsu muitas spēku vai nespēku, zinām, ko tā var un ko nevar izkontrolēt. Tas nav likuma jautājums.

E.Kide: Tātad šodien jūs neredzat nekādu aizsargmehānismu šīs naudas kā potenciāla pircēju maksāšanas līdzekļa ieplūšanai no Austrumiem, lai izpirktu Latvijas īpašumu ar Krievijas rubļiem?

O.Kehris: Es jau minēju, ka aizsarglīdzeklis ir naudas kursa starpība. Protams, Latvijas teritorijā nedrīkst ļaut ieplūst papīra naudas masām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Bērza kungs!

A.Bērzs: Ja mēs lēmuma projektā tīri formāli svītrojam vārdus “līdz lata ieviešanai pārdot izsolē tikai par brīvi konvertējamo ārvalstu valūtu”, ja mēs šos vārdus svītrojam, tad es pilnīgi saprotu, ka tad šeit rodas iespēja pārdot par Latvijas rubļiem. Bet kur dokumentos ir fiksēts, ka nevar pārdot par citiem rubļiem? Piemēram, Krievijas rubļiem, Ukrainas rubļiem un citu tamlīdzīgu naudu?

O.Kehris: Jūs uzdevāt jautājumu nevis par apspriežamo likumprojektu, bet par lēmuma projektu. Tomēr es tūlīt pacentīšos atbildēt arī uz šo jautājumu. Tas ir regulēts. Šā likuma jautājums būtībā bija par lēmuma projektu, bet 9.pantā ir regulēti maksāšanas līdzekļi un kārtība. Tur ir minēti izsmeļoši objekti, un par īpašuma objektiem un uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrību akciju daļām un pajām ir izdarāmi maksājumi, bet tur nav minēta ne brīvi konvertējamā valūta, ne arī Krievijas rubļi. Tāpēc likumā netiek paredzēta īpaša atruna, ka privatizācija varētu notikt par Krievijas rubļiem vai jebkādu citu valūtu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Buka!

S.Buka: */Pirmkārt, es gribētu atzīmēt, Kehra kungs, ka esmu apmierināts par to, ka šodien jūs cenšaties likvidēt šo diskriminējošo normu, kas pat Latvijas Republikas pilsoņiem par brīvi konvertējamo valūtu aizliedza pirkt privatizējamos objektus Latvijas teritorijā. Savā laikā par šo punktu notika pat balsošana, es to ierosināju. Nezinu kāpēc, bet deputāti to neatbalstīja. Dokumentā tas ir pluss.

Bet tagad tiešie jautājumi. Pirmais – par 9.pantu, jaunā tekstā pēdējo rindkopu. Jūsuprāt, kādam būtu jābūt to uzņēmumu un organizāciju apjomam, kuras varēs privatizēt bez sertifikātiem? Vai tie būs 10 procenti vai 99 procenti no visiem uzņēmumiem? Cik no visiem uzņēmumiem Ministru padome var iekļaut sarakstos, kas privatizējami bez sertifikātiem? Un kādā termiņā mums jāsaņem šie saraksti? Tas jau ir kā turpinājums Ēlerta kunga jautājumam./

O.Kehris: Paldies. Man tomēr ir jākonstatē, ka šis jautājums ir par sarakstiem, bet nav par šā likumprojekta tekstu, lai gan, protams, tas viss ir saistīts ar privatizāciju. Tāpēc manām domām šeit nav būtiskas nozīmes, cik procentu. Mēs izskatīsim šos sarakstus. Nupat pirms manis, atbildot uz jautājumu, Lustes kungs ziņoja, ka šie saraksti bija par objektiem par brīvi konvertējamo valūtu. Tagad varēs notikt to privatizācija par latiem. Nākamajā ceturtdienā mēs tos izskatīsim, tāpēc esam lūguši, lai mums iesniedz varbūt variantos šos sarakstus, un tādēļ es labprāt pašlaik neizteiktu savas domas. Šis jautājums ir ļoti būtisks, bet es ceru, jūs piekritīsit, ka to šeit pašlaik nepiedāvā mainīt, viss ir tā, kā ir bijis līdz šim paredzētajā likumdošanā. Es aicinātu šos sarakstus un šo problēmu izskatīt tad, kad apspriedīsim likumprojektu par sertifikātiem.

S.Buka: */Otrais jautājums. Kehra kungs! Vai jūs kā komisijas priekšsēdētājs uzskatāt, ka tas, ka valdība ir atbalstījusi šo tekstu, jau nozīmē, ka valdība atsakās no privatizēšanas par valūtu un no šī par valūtu privatizējamo objektu saraksta, kas bija lasāms pirmajā redakcijā? Vai tagad viss ies tikai caur “Parex”? Tas ir – valūtu mainot pret Latvijas rubļiem, par ko “Parex” saņems procentus? Vai tikai caur Latvijas Banku, kā tagad pasaka priekšā premjers, bet kur tad tas ir rakstīts?/

O.Kehris: Būtībā šā jautājuma liela daļa sakrīt ar Ēlerta kunga jautājumu. Par sarakstiem. To sarakstu, kādi ir bijuši iesniegti, nav mūsu rīcībā, un ceturtdien tad arī skatīsimies, ja mums būs šie jaunie saraksti. Mums ir bijušas sarunas – es domāju, ka to varu šeit izpaust, – ar Godmaņa kungu un ar Repšes kungu, ka Latvijas Banka mainīs…(neskaidri). Iespējams, ar tās palīdzību iejaucoties valūtas tirgū, tā mainīs pēc…(neskaidri). Es nevaru pateikt, pēc kāda kursa, bet ir ļoti iespējams, ka kurss būs citāds, nekā pašlaik ir šajā otrajā, paralēlajā valūtas tirgū. Mainīs Latvijas rubļus tiem, kuri vēlēsies tos ieguldīt privatizācijā, tātad mainīs ārzemju valūtu pret Latvijas rubļiem.

S.Buka: */Un pēdējais jautājums attiecībā uz lēmuma projektu. Tieši par tā nosaukuma redakcijas maiņu. “Latvijas valsts rublis” – tāds tagad ir valūtas, kura jau eksistē, oficiālais nosaukums. Es speciāli izskatīju, mums nekur nav rakstīts, ka tas ir “Latvijas valsts rublis”, iespējams, ka Naudas reformas komiteja…/

O.Kehris: Paldies. Es domāju, ka mēs to izskatīsim. Tas ir paredzēts uz otro lasījumu. Ļoti iespējams, ka jums ir taisnība. Tomēr es drusku papildināšu attiecībā uz iepriekšējo Bukas kunga jautājumu. Būtībā, protams, būtu labāk, ja Latvijas Banka uzreiz, jau pirms mēs to pieņemam, būtu gatava pateikt mehānismu, kā viņa to darīs. Bet diemžēl, dārgie kolēģi, mums iznāk tā: ja mēs kaut ko gribam darīt, jau iepriekš zinot, kas notiks, tad neviens to vairs nedara, neviena no mūsu institūcijām. Tiesa, mēs arī to ļoti reti darām. Tāpēc tikai tad, kad to nostāda fakta priekšā… Šajā gadījumā, ja mēs to pieņemsim, tad nostādīsim fakta priekšā, un viņai tas būs jādara. Tad viņa to sāks darīt un sāks domāt, kā to darīt. Nedēļa vai divas tiks zaudētas, lai gan… To es gribu izteikt no šīs tribīnes. Es to sen esmu teicis, ka ir jādomā pirms lēmuma pieņemšanas, bet tādas prakses mūsu valstī diemžēl bieži vien nav ne mūsu izpildes struktūrās, ne arī varas struktūrās. To var tikai konstatēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Cilinski! Gatavojas deputāts Biķis.

E.Cilinskis: Mans jautājums drīzāk būtu Ministru padomes pārstāvim. Jautājums ir tāds: kāds bija Ministru padomes mērķis, akceptējot šos projektus? Vai tas ir domāts galvenokārt tam, ka privatizācijas process nenorit pietiekami aktīvi un ka vajadzētu to uzlabot vai arī tas ir ārkārtas pasākums, lai iegūtu naudu budžeta deficīta segšanai, kā tas zināmā mērā izrietēja no Godmaņa kunga dažiem izteicieniem?

N.Luste: Tie nav ārkārtas pasākumi. Ja jūs palasītu stenogrammas par to laika periodu, kad mēs pieņēmām likumu par privatizācijas kārtību, tad šo domu par privatizāciju par Latvijas rubļiem es izteicu jau tad. Tiesa, toreiz deputāti to neuztvēra. Ar šo es gribu pateikt, ka šo ideju mēs lolojām jau sen. Ja gribam, lai Latvijas rublis kļūtu tiešām par normālu naudas vienību, tad ir jādomā, lai par šo Latvijas rubli varētu pirkt nekustamo īpašumu. Šī iespēja, ka par Latvijas rubli varēs notikt privatizācija, ka par to varēs iegādāties nekustamo īpašumu, uzņēmumus un citus objektus, tas tikai cels Latvijas rubļa prestižu.

Par to, ko Kehra kungs teica par kursa starpību. Ņemot vērā, ka Latvijas rublim šī pirktspēja šādā veidā tiks palielināta, tā arī mainīs šo kursa starpību attiecībā uz Krievijas rubli.

Es gribēju papildināt arī Kehra kunga atbildi, ja nemaldos, uz Bukas kunga jautājumu, vai valdība atsakās no privatizācijas par valūtu. Nē, jo 9.pantu taču mēs papildinām ar to, ka Latvijas rublis nāk kā papildu maksāšanas līdzeklis, bet mēs nesvītrojam ārā to, ka maksāšanas līdzeklis varētu būt arī brīvi konvertējamā valūta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Biķi! Gatavojas deputāts Zaļetajevs, kurš noslēgs jautājumu uzdošanu.

V.Biķis: Man, Kehra kungs, ir jautājums par 2.pantu, proti, par tā 5.apakšpunktu. Šeit ir parādījies tāds privatizācijas veids: “likvidējot uzņēmumu un pārdodot atsevišķi uzņēmuma kustamo un nekustamo mantu”. Protams, tas nav nekas jauns, taču, sakiet, lūdzu, vai, šādā veidā privatizējot, mums likumā ir noteikts, kāds būs šis privatizācijas veids? Vai jums nešķiet, ka tas ir viens no veidiem, kā ļoti vienkārši var novest uzņēmumu līdz bankrotam? Tālāk to likvidē, un, nepastāvot nekādam likumam, šo mantu ļoti vienkārši pārdod.

O.Kehris: Godātais Biķa kungs! Mēs šeit neizdomājam neko jaunu. Es uzsvēru principu, ka neizdarījām nekādus citus labojumus, kuri nebija saistīti ar šo koncepciju. Ja jūs izlasītu iepriekšējo tekstu, tad redzētu, ka iepriekšējā likuma 2.panta 2.apakšnodaļas 5.punkts precīzi ir tāds pats: “likvidējot uzņēmumu un pārdodot atsevišķi uzņēmuma kustamo un nekustamo mantu”. Mēs, kad skatījām labojumus šajā likumā, neizvirzījām sev mērķi pilnveidot visu likumu un tā redakciju. Mēs darījām tikai to, par ko es jums ziņoju. Pārējo tekstu atstājām tādu, kāds tas ir. Tā būtu formāla atbilde, bet, ja runājam par to, vai bankroti būs vai nebūs... Visā valstī tie ir, un, lai mēs veidotu normālu struktūrpolitiku, mums būs arī bankroti.

Ja mēs runājam par to valsti, kurā nupat ir bijuši 20 mūsu deputāti, tad jūs zināt, ka viņi atzīst: divas trešdaļas no bijušās VDR teritorijas uzņēmumiem nav spējīgi iekļauties tajā apritē, uz kuru gribam virzīties. Es nedomāju, ka Latvijas uzņēmumi ar tiem nav salīdzināmi, ka tie būtu labāki par kādu no šīs Vācijas daļas uzņēmumiem...

V.Biķis: Paldies. Tomēr mana jautājuma būtība bija par to, vai jūs neuzskatāt, ka, šādā veidā privatizējot uzņēmumu, proti, to likvidējot, mums būtu jābūt arī kādam atsevišķam likumam par to, kā to dara, likvidējot uzņēmumu?

O.Kehris: Iespējams. Mēs komisijas sēdē izskatījām, kā tiek īstenoti divi likumi: likums par uzņēmēju maksātnespēju un bankrotu un likums par monopoldarbību un konkurenci. Abi šie likumi tiek īstenoti gaužām vāji. To īstenošana ir attiecīgo ministriju un valdības uzdevums. Iespējams, ka ir nepieciešamas kādas izmaiņas arī šajos likumos, konkrēti, likumā par uzņēmēju maksātnespēju un bankrotu. Pirmām kārtām – kurš to ierosinās? Kurš? Mums pagaidām neviens negatavojas to ierosināt, tāpēc es šeit piekrītu, ka ir nepieciešams ierosināt kādu labojumu vai grozījumu. Ja mēs to nesagaidīsim no valdības, tad, tiklīdz būsim tikuši galā ar privatizāciju, grāmatvedību un muitas lietām, tūdaļ mēģināsim pievērst uzmanību arī šiem jautājumiem. Ja jūsu komisijai būtu kādi priekšlikumi, mēs ļoti labprāt tos izskatītu un atbalstītu.

V.Biķis: Paldies. Ja drīkst, es uzdošu vēl vienu jautājumu, vai es pareizi sapratu. Jūs, atbildot kolēģim Kidem, teicāt, ka esat citās domās nekā bankas prezidents Repšes kungs par likumību vai par pareizību brīvi vagonos izvest un ievest Latvijā naudu. Vai es pareizi sapratu?

Es atvainojos – ja esmu sapratis pareizi, tad gribētu zināt, tā kā šajā komisijā bez Repšes un jums ir arī Godmaņa kungs, – kādi ir Godmaņa kunga ieskati šajā jautājumā?

O.Kehris: Par šo naudu... Šis jautājums nav tieši saistīts ar šo likumprojektu. Es neesmu ar bankas prezidentu Repšes kungu runājis par šiem jautājumiem, tāpēc negribētu komentēt viņa teikto. Atklāti sakot, esmu ar šīm lietām iepazinies no avīžu materiāliem, bet, neiepazinies tuvāk, par ko šeit ir runa, pašlaik negribētu izteikties par šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu uzdošanu noslēdz Zaļetajeva kungs.

S.Zaļetajevs: */Mans jautājums radās sakarā ar to, ka Lustes kungs atzina: privatizācijas procesa galvenais traucēklis ir tas, ka ārzemju investoriem, kas nav Latvijas Republikas pilsoņi, nav iespējams iegūt īpašumā zemi, uz kuras atrodas šis privatizējamais objekts. Sakarā ar to es gribu pievērst jūsu uzmanību faktam, ka droši vien visi Augstākās padomes deputāti ir saņēmuši Vācijas–Baltijas parlamentārās grupas līdera Volfganga fon Štetena vēstuli, kas datēta ar 1992.gada martu. Tajā ir brīdinājums par to, ka tādā gadījumā, ja mēs ārvalstu investoriem, kas nav Latvijas Republikas pilsoņi, nedosim iespēju iegūt īpašumā zemi, uz kuras ir uzņēmums, tad privatizācijas process būs ļoti apgrūtināts.

Es gribētu uzzināt, vai Ekonomikas komisijā šo problēmu ir mēģināts risināt, un vai vispār komisijā, apspriežot jautājumus par privatizāciju, ir mēģināts rast iespēju paplašināt zemes īpašnieku loku? Tas ir saistīts arī ar šo likumprojektu, jo dabiski, ka uzņēmuma cena ir atkarīga no privatizētāja iespējām iegūt īpašumā zemi, uz kuras atrodas šis privatizējamais uzņēmums. Tā cena var kļūt daudzas reizes lielāka, nekā pašreizējos apstākļos reālajā politiskajā situācijā iegūstama./

O.Kehris: Jūsu minēto fon Štetena kunga vēstuli neesmu saņēmis un nevaru komentēt. Visi ekonomikas jautājumi savā starpā ir saistīti. Zeme šajā likumā nekādā veidā netiek regulēta un netiek piedāvāts arī mainīt esošo kārtību.

Tomēr varu informēt, ka mēs esam atbildīgā komisija un izskatām deputāta Freimaņa iesniegtos labojumus likumā par ārzemnieku investīcijām Latvijā, kura būtība ir – atļaut atsevišķos gadījumos arī nepilsoņiem kļūt par Latvijas zemes īpašniekiem. Tas esot izskatīts arī frakcijās. Mēs šo jautājumu skatīsim... Esam gatavi to skatīt komisijā vienā no tuvākajām ceturtdienām, tiklīdz tas būs iespējams laika dēļ.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad jautājumu uzdošana ir beigusies. Trīs deputāti jau ir pierakstījušies debatēs, bet domāju, ka sākt debates būtu drusku par vēlu, jo tūlīt sāksies pārtraukums. Tāpēc pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Batarevska kungam. Un tad iesim pārtraukumā līdz pulksten 12.00. Debates sāks deputāts Ēlerts.

O.Batarevskis: Es lūdzu “Satversmes” frakcijas deputātus uz apspriedi 208.telpā komisiju mājā.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi paziņojumi? Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 12.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ieņemiet vietas! Tūlīt uzsāksim debates. Debatēs pagaidām ir pierakstījušies četri deputāti. Pirmajam vārds deputātam Ēlertam. Un gatavojas Ministru padomes priekšsēdētājs Godmanis.

I.Ēlerts: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Cienījamie viesi! Man šoreiz ir samērā grūti uzstāties, jo, kā lai es to pasaku, taču manas domas dalās. Es, protams, atbalstu to, ka Latvijas rublis tiek pielīdzināts brīvi konvertējamai valūtai un tā paredzamajam pēcnācējam – latam. To es atbalstu.

Ja es runāju par Lagzdiņa kunga minēto piemēru, kur firma ir nopelnījusi 800 miljonus, konvertējot bezskaidro naudu Krievijas skaidrajā naudā, tad man ir jāsaka viens: ja šī firma savu nopelnīto naudu ieguldīs mūsu rūpniecībā, tad Latvijai no tā būs tikai labums, jo Latvijas valsts diemžēl šādu naudu rūpniecībā ieguldīt nevar. Vēl vairāk. Esmu pārliecināts, ka šie jaunie kādas rūpnīcas īpašnieki nečīkstēs par naudas kursiem norēķinos ar Ukrainu un tamlīdzīgi. Viņi ar to paši patstāvīgi tiks galā. Nav un laikam nevar būt nekādu šķēršļu, izņemot fizisko “dzelzs sienu”. Es nezinu, cik kilometru augstumā vajag veidot sienu gar Krievijas robežu, lai mēs izvairītos no Krievijas kapitāla. Un es domāju, ka diez vai mums vajadzētu no tā vairīties, jo jebkurš kapitāls, kas ienāk Latvijā, nes Latvijai labumu, nevis ļaunumu. Cits jautājums ir par šā kapitāla iespaidu uz politiku. Bet tā ir jau pavisam cita tēma. Diemžēl latviešu uzņēmēji gan šeit, gan Rietumos nebūt nealkst strādāt un ieguldīt savus līdzekļus Latvijā. Es no Rietumu latviešu uzņēmējiem, godīgi sakot, tādu zinu tikai vienu, un tas ir Sīpoliņa kungs, kurš šeit darbojas. Kā viņam veicas, es diemžēl nezinu. Tā nu tas ir. Ar to mums ir jārēķinās un jāsaprot, ka ar to ir par maz.

Ir gan kaut kas pavisam cits, kas mani uztrauc šajā likumprojektā. Tas varbūt ir neliels sīkums, bet 2.panta vecajā tekstā, tātad dokumenta kreisajā pusē, tiek izslēgts arī 3.apakšpunkts, kurā bija paredzēta privatizācijas metode, pārdodot atklātā izsolē vai izsolē ar pretendentu atlasi tikai par sertifikātiem. Šis automātiski un nezin kāpēc tiek izslēgts. Es domāju, ka tas ir nepamatots.

Man nepatīk arī svārstības, ka tik trauslo kompromisu, kas tika atrasts 17.jūnijā attiecībā uz sertifikātu īpašnieku, arī kompensāciju sertifikātu īpašnieku aizstāvībai, ir paredzēts lauzt, pieņemot lēmumu, kas tika pieņemts kopā ar otro vai trešo lasījumu. Mani tas uztrauc, un tāpēc es lūdzu kolēģus to nopietni apdomāt. Es lūgtu arī Ekonomikas komisiju nopietni padomāt, cik tas ir pamatoti.

Man vēl ir iebildumi pret to, ka 3.marta lēmumā, kas būtībā savā ziņā ir programmas lēmums, tiek svītrotas tās rindkopas 3. un 4.apakš­punktā, kas būtībā ir izpildītas un kuru svītrošanai nav nekādas jēgas.

Protams, ir iebildes arī pret otro lēmuma apakšpunktu – par izmaiņām 17.jūnija lēmumā par likuma spēkā stāšanās kārtību. Tās ir vienkārši nevietā, taču tas ir labojuma jautājums. Tātad es lūdzu komisiju nopietni padomāt un arī deputātus izvērtēt šos jautājumus. Varbūt tomēr nevajadzētu steigties ar lēmuma pieņemšanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Šie jautājumi ir nesaraujami saistīti – gan likums par sertifikātiem, gan šis priekšlikums, ko ierosina Ekonomikas komisija. Faktiski secībai vajadzētu būt šādai: vispirms ir jāpieņem likums par sertifikātiem un tad varētu izskatīt jautājumu, kas saistīts ar privatizāciju par Latvijas rubļiem. Man ir patiess sarūgtinājums, ka pagājušajā nedēļā šis likums par sertifikātiem tā arī netika pieņemts. Es nezinu, kāpēc tā notika, patlaban skaidroju šo situāciju, bet ceru, ka šis likums netiks nolikts pavisam tālu malā. Pretējā gadījumā runāt par privatizāciju mēs varam tikai avīžu līmenī un nekā citādi. Tāpēc es vēlreiz uzskatu, ka ir jābūt prioritātēm un jāpieņem likums “Par sertifikātiem”, lai ir skaidrs, cik apmēram cilvēkiem būs šo sertifikātu un cik liels būs tas valsts īpašums, ar kura palīdzību šie sertifikāti tiks attiecīgi garantēti. Un tad varam pāriet pie šā jautājuma.

Tajā pašā laikā gribu jautāt: kāda ir šā priekšlikuma ideja?

Redziet, tad, kad šeit bija Krievijas rubļi kā maksāšanas līdzeklis, to skaits absolūti nebija skaidrs, cik to ir Latvijā. Līdz ar to pirkšana un pārdošana par Krievijas rubļiem bija ļoti bīstama lieta. Tad, kad pārgāja uz Latvijas rubļiem kā uz vienīgo maksāšanas līdzekli, Latvijas rubļu skaits neskaidrās naudas un skaidrās naudas veidā ir precīzi zināms. Vismaz man ir šī bankas atskaite par aktīviem un pasīviem.

Tajā laikā, kad skatījām privatizācijas iespējas, atcerieties, bija ļoti liela diskusija, vai atstāt šo iespēju – pirkt par brīvi konvertējamo valūtu. Un vai pārdot tikai ārzemniekiem. Es aizstāvēju šo pozīciju viena iemesla dēļ – tāpēc ka uzskatīju un vēl joprojām uzskatu, ka ārzemju firmas, kas piedalās konkursā vai izsolē, piedalās ne tikai ar savu naudu, bet piedalās arī ar savu vārdu. Un ar to tās varētu atšķirties no vietējām firmām. Tās varētu garantēt ne tikai sākuma iemaksu, bet varētu garantēt arī pēc šīs sākuma iemaksas pietiekamus naudas līdzekļus, lai, uzturot savas firmas godu, tomēr pilnīgi “nenolaistu uz grunti” attiecīgo objektu, ko tās ir iegādājušās. Toreiz ar lielām grūtībām tas tika pieņemts. Mēs nodibinājām valdības pakļautībā speciālu komisiju, kas nodarbojas ar to, ka seko līdzi to priekšlikumu skaitam, kas tika ierosināts par konvertējamo valūtu. Rezultāti ir stipri bēdīgi. Jāteic, ka tie ir bēdīgi vairāku iemeslu dēļ:

1) neskaidrība par zemes īpašuma pārdošanas jautājumiem un īpašuma jautājumu vispār;

2) tas ir saistīts ar slikto reklāmu, jo publicēt “Dienā” ir viena lieta, bet publicēt citās avīzēs ir cita lieta;

3) tikai tagad no valdības rezerves fonda tika izdalīti 500 tūkstoši, lai varētu profesionāli piesaistīt arī Rietumu audio firmas, ne tikai “Kosmosu”, kas ir aizgājis vistālāk, bet arī citus objektus. Izrādījās, ka neviens tik aktuāli un tik ļoti aktīvi neskrien virsū, lai pirktu šos visus uzņēmumus.

Kas tad mainās situācijā, ja pieļaujam tagad privatizāciju par Latvijas rubļiem? Punkts viens ir tas, ka mēs bez ārzemju investoriem dodam iespēju arī vietējiem investoriem izmantot šos Latvijas rubļus. Man ir radikālāka nostāja, un es domāju, ka tad, ja ejam uz privatizāciju, tad tā var notikt tikai par Latvijas rubļiem. Taču pie viena nosacījuma – šos Latvijas rubļus var iegūt, mainot brīvi konvertējamo valūtu Valsts bankā. Un tieši Valsts bankā. Kāpēc?

Es jums minēšu vienu piemēru. Mums tūdaļ nāksies pirkt no Igaunijas elektroenerģiju, un mēs patlaban runājam par tarifiem. Piemēram, ir divi feniņi par vienu kilovatstundu, bet viņi prasa trīs feniņus. Notiek lielas cīņas par šo cenu. Bankas diemžēl pirms tam, nekonsultējoties ar valdībām, noslēdza līgumu, ka Latvijas Banka igauņiem apņemas veikt pārskaitījumus brīvi konvertējamā valūtā. Rēķināsim, ka mums ir 1 miljardu liels deficīts, un tad mums, ne vairāk un ne mazāk, katru mēnesi ir jāsavāc 10 miljoni vācu marku. Minimums! Katru mēnesi 10 miljonu vācu marku! Tad, kad mēs sēdējām Tallinā (arī Repšes kungs bija delegācijā), un pirms šis jautājums tika skatīts, es par to jautāju, jo viņi jau bija noslēguši ar Kallasa kungu līgumu, ka Repšes kungs konvertēs 10 miljonus vācu marku. Kādā veidā viņš to izdarīs?

Cik man zināms, tad Bankas pasīvos ir 105… Ulmaņa naudas, tā saucamā zelta, turklāt tā ir dažās valstīs, un, manuprāt, tās aizskaršana ir ārkārtējs moments. Plus vēl valdības aizņemtā nauda, kas būs jāatdod, ir 12 miljonu, ar kuriem vispār labākajā gadījumā var “nospēlēt” vienu mēnesi. Protams, tagad ir parakstīts līgums ar Valūtas fondu. Un tur ir 80 miljoni, kuri ir domāti bilances segšanai.

Tad man galīgi uztrauc vēl tāds variants, lai šos 80 miljonus izmantotu centrālā banka, jo tā nauda tiek nodota centrālajai bankai. Un tagad šie 80 miljoni būs vienīgie, caur kuriem konvertēs to pusotru miljardu Latvijas rubļu, kas katru mēnesi ir jāsavāc par elektrību un jānomaksā igauņiem. Tad var elementāri parēķināt, ka to labākajā gadījumā pietiks vienam gadam. Tad tas viss tiek notērēts, un atpakaļ atdot fondam mēs neko nevarēsim. Taču tas piecu gadu laikā ir jāatdod ar zināmu procentu. Tāpēc mani sāk uztraukt viena problēma: tagad līdzīga situācija no jaungada var izvērsties arī ar Krieviju, ka maksājumi rubļos nenotiks, bet būs runa par dolāriem. Un nav mums konstantu, es uzsveru, valsts institūciju, jo es nepieņemu tādu nostāju, ka mani vienmēr sūta “uz tirgu”. Jā “uz tirgu” var sūtīt “Latvenergo” ar pusotru miljardu. Ar “tirgu” es saprotu visus privātmaiņas kantorus. Un tad elementāri var parēķināt: ja ar pusotru miljardu iet uz to “tirgu”, kā tad celsies vācu markas kurss un kā attiecīgi šīs privātstruktūras uzzels. Tāpēc es vēl un vēlreiz uzsveru, ka bankai ir jābūt tai vietai, kurā ir jāmaina konvertējamā valūta. Un nevis tika tā, ko uzdāvina no ārzemēm vai aizdod, bet kuru var iegūt arī šeit uz vietas.

Kā tad to var iegūt? Pirmais punkts. Es tomēr uzskatu, ka vēlreiz ir jāpārskata likums par to, ka nevar izmaksāt algas un piemaksas citādi kā vien Latvijas rubļos. Un bankā tie ir jāizmaina. Tādā veidā šie dolāri un vācu markas ieplūdīs bankā. Tas ir viens. Konstanti ieplūdīs, starp citu, izslēdzot varbūt kuģniecību un specifiskas lietas. Tas būs tas, ar ko banka varēs operēt.

Otrais punkts. Ja mēs pieņemam radikālu variantu, saistot to ar sertifikātu likumu, ka var privatizēt tikai par Latvijas rubļiem, tad es šeit uzsveru vārdu “tikai”. Es zinu, tas varbūt nav pārāk demokrātiski, taču tādā gadījumā katrs, kurš gribēs pirkt šeit īpašumu un kuram nebūs tik daudz Latvijas rubļu, bet kuram būs dolāri, viņam būs jāiet uz Latvijas Banku un šie dolāri jāizmaina pret Latvijas rubļiem. Un tad ar šiem Latvijas rubļiem viņš varēs nopirkt īpašumu. Latvijas Bankā parādīsies dolāri, ar kuru palīdzību varēs kārtot maksājumus. Jā, tas varbūt nav pietiekami patīkami un jautri, bet neko citu es patlaban neredzu.

Taču vēlreiz gribu pateikt, ka es šo Ekonomikas komisijas priekšlikumu atbalstu ar nosacījumu, ka šim likumam ir jābūt tandēmā ar sertifikātu likumu. Ja sertifikātu likumu vispār nepieņem, tad tādā gadījumā, kā es jūtu, var rasties tāda situācija, ka ir pietiekami daudz šo Latvijas rubļu gan bezskaidras, gan skaidras naudas veidā un notiks privatizācija.

Labi, šo uzņēmumu saraksti te tiks iesniegti. Augstākā padome tos izskatīs ar mazākumu, un mazāk paliks garantijas tiem, kuriem ir domāti sertifikāti, – vai nu darba sertifikāti, vai kompensācijas sertifikāti. Tāpēc tomēr uzskatu, ka, pirmkārt, ir jāpieņem šis likums par sertifikātiem. Es domāju, uz šejieni būs jāataicina Pakalnišķa kungs (tas ir Lietuvas Privatizācijas komitejas priekšsēdētājs), kurš profesionāli tomēr izstāstīs, kā to lietu dara. Jo es baidos, ka tad, ja mēs nepieaicināsim vienu no ārpuses, mēs te strīdēsimies 10 dienu.

Un otrs. Kad ir pieņemts šis likums, tad tādā gadījumā var spert šo soli, kas ir saistīts ar Latvijas rubļiem. Bet tikai par Latvijas rubļiem! Diemžēl tas ir nepatīkams solis, tomēr es pastāvu uz to. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Lagzdiņ!

J.Lagzdiņš: Godātais sēdes vadītāj, kolēģi deputāti! Es gribētu īsumā atgādināt, kāda ir mūsu privatizācijas koncepcija. Pirmkārt, mēs sākām privatizāciju ar denacionalizāciju.

Otrkārt. Nepabeiguši šo denacionalizāciju, gribam uzsākt sertifikāciju. Un tikai pēc tam mēs bijām nolēmuši ieiet trešajā stadijā un veikt vispārējo privatizāciju. Kāpēc, godātie kolēģi, mēs izvēlējāmies šādu ekonomiski sarežģītu, grūtu un neefektīvu ceļu? Ļoti vienkārši – tāpēc, ka prioritāri atdevām un ļoti lielu vērību piegriezām politiskajiem un nacionālajiem momentiem. Jo nav noslēpums, ka denacionalizācijas rezultātā īpašumu atgūs un iegūs Latvijas Republikas pilsoņi. Tikai Latvijas Republikas pilsoņi!

Tālāk. Visam ir noslēgums. Jūs visi esat lasījuši aprēķinus, ka sertifikācijas rezultātā nekustamos īpašumus 85 procentu apmērā par sertifikātiem iegūs Latvijas Republikas pilsoņi. Tagad, godātie kolēģi, ja mēs izlasām Ekonomikas ministrijas un valdības iesniegto koncepcijas maiņu, es uzskatu, ka šis likumprojekts un šie divi lēmuma projekti pilnībā groza mūsu privatizācijas koncepciju. Un, proti, tie pilnībā pielīdzina nullei sertifikācijas ideju, kā arī lielā mērā iedragā arī denacionalizācijas ideju.

Godātie kolēģi, palasīsim, lūdzu, likumprojekta 9.panta trešās daļas pēdējo teikumu. Un šeit runāt par to (kā premjerministrs mēģināja iztēloties), ka, lūk, obligāti ir jāpieņem likums par sertifikātiem, ka tas ir vajadzīgs… Godātais premjerministr, es gribētu atkārtot to, ko es jums teicu pirms mēneša: tā ir krāpšana! Izlasiet, lūdzu, jūsu atbalstītā projekta 9.panta trešās daļas pēdējo teikumu! Tātad Ministru padomei mēs dosim tiesības noteikt to uzņēmumu sarakstu, kuri tiek privatizēti bez sertifikātu priekšrocību ievērošanas. Tātad mēs, kolēģi, ar šo projektu deleģējam Ministru padomei tiesības izlemt. Bez tam teorētiski Ministru padome var pieņemt tādu lēmumu, ka visi objekti tiek iekļauti šajā sarakstā un visi objekti tiek privatizēti par Latvijas rubļiem. Un nekas cits šeit nav ierakstīts. Tieši tā šeit ir. Izlasiet, kolēģi, uzmanīgi!

Godātie kolēģi, es jau šeit, uzdodams jautājumu, centos jūsu uzmanību pievērst tam apstāklim, ka šobrīd Latvijas valstī daudzas juridiskās un fiziskās personas ir uzkrājušas ļoti daudz “netīru” finansu līdzekļu. Es tieši tā gribētu tos nosaukt – “netīru” finansu līdzekļu.

Godātais Ēlerta kungs! Par šiem 800 miljoniem, kas ir saistīti ar šo Rēzeknes vagonu. Ja komisija atzīst, ka šie 800 miljoni ir iegūti godīgā un likumīgā ceļā, tad tādā gadījumā jūsu arguments ir pamatots, un es pilnībā tam pievienojos. Taču diemžēl šobrīd Latvijas Republikā nepastāv nekāda likumdošanas sistēma un kārtīga kontroles sistēma, lai mēs varētu pārbaudīt un konstatēt, vai tā un tā firma vai tie un tie cilvēki savā rīcībā esošās naudas summas, finansu līdzekļus, arī valūtu vai jebkādu citu maksāšanas līdzekli ir ieguvuši godīgā ceļā. Un, lūk, šis Ministru padomes priekšlikums – privatizēt par šiem Latvijas rubļiem pirms sertifikācijas pabeigšanas, nepastāvot šai kontroles sistēmai, – dod iespēju šim negodīgajam finansu kapitālam uz mūžu mūžiem, uz gadsimtiem ieaugt šajā zemē. Acīmredzot premjerministrs, kurš vienmēr tik ļoti ņem vērā dažādus starpvalstu un starptautisku organizāciju priekšlikumus un rekomendācijas, nav izlasījis Apvienoto Nāciju Organizācijas rekomendācijas valstīm, kā cīnīties pret… šeit ir krieviski rakstīts: */“pret naudas atmazgāšanu”/. Tas ir dokuments, kas sastāv no 38 punktiem, un ar šīm rekomendācijām valstīm, kuras izdara privatizāciju, ir ieteikts veikt noteiktu pasākumu sistēmu, kādā veidā cīnīties pret to, lai šie noziedznieki nevarētu iegūt attiecīgās valstīs nekustamos un kustamos īpašumus.

Bez tam, godātie kolēģi, man ir ļoti žēl, ka šis jautājums tiek izskatīts pēkšņi, ka tas tiek izskatīts, neievērojot mūsu Kārtības rulli. Šis dokuments tika izsniegts tikai šorīt, tā ka nav ievērots triju dienu termiņš, un man ir žēl, ka mūsu komisija, kas ir izveidota ar Augstākās padomes lēmumu, lai pārbaudītu valdības darbību attiecībā uz korupciju un organizēto noziedzību un izteikt konkrētus priekšlikumus, diemžēl pagaidām nav gatava sniegt atskaiti. Pretējā gadījumā mēs acīmredzot sniegsim tādu informāciju, kas būtiski varētu ietekmēt jūsu lēmumu attiecībā uz šiem likumprojektiem.

Godātie kolēģi! Skaidrs ir viens, ka privatizācijai ir jāvirzās strauji uz priekšu. Taču mans personīgais viedoklis ir tāds, ka mums, kolēģi, ir jāievēro divi momenti. Pirmkārt, mums ir jāievēro mūsu tautas nacionālās intereses, bet šis likumprojekts šīs intereses neievēro. Otrkārt, par šo negodīgo kapitālu. Es vēlreiz to uzsveru un vēl desmitkārt to uzsvēršu visās auditorijās, ka nedrīkstam dot tiesības par šo kapitālu iegādāties nekustamo īpašumu, kas pieder Latvijas valstij. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Biķi!

V.Biķis: Cienījamais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Man ir jāpiekrīt Godmaņa kunga izteiktajam pieņēmumam, ka šim lēmumam bija jāparādās pēc tam, kad esam atrisinājuši un pieņēmuši likumu par sertifikātiem. Diemžēl kaut arī es pārmetu valdībai, ka šā likumprojekta iesniegšana tika ļoti kavēta, pēdējā mēneša notikumi liecina, ka sertifikātu likumu paši esam sākuši kavēt. Turklāt ar it kā ļoti labiem nodomiem. Mani pārsteidz tas radikālisms, kā cīnījāmies par to, lai neviens sertifikāts netiktu nepilsoņiem, un cik viegli mēs tagad pieejam šim jautājumam un ļaujam “atmazgāt” šo naudu. Tātad jautājums ir par Latvijas rubļiem. Es principā varbūt balsotu par šo projektu, taču taisnība ir Ēlerta kungam. Jo redziet – mēs šodien neizskatām lēmumu, bet lēmumā šī būtība ir pateikta vislabāk. Taču mums iesaka par to debatēt pēc otrā lasījuma. Faktiski ar šo lēmumu, ar šiem labojumiem likumā mēs sertifikācijas idejai pārvelkam svītru. Tas ir viens.

Otrs. Mēs šeit runājam par Latvijas valūtu, par Latvijas naudu. Man par to ir pašam savs uzskats. Līdzko man kļūst zināms šis fakts par vagoniem vai par vienu vagonu, par šīs Krievijas naudas izvešanu, es šodien esmu pārliecināts, ka runas nav ne par 300, ne par 600 miljoniem. Pēc manām domām, runa ir par četriem vai pieciem miljardiem. Un tieši tāpēc es arī uzdevu Kehra kungam jautājumu, kāds ir viņa uzskats. Viņš, izrādās, ar bankas prezidentu šo jautājumu vēl nav pārrunājis. Ja bankas prezidents uzskata, ka viss notiek likumīgi un ka šī izvestā nauda – četri vai pieci miljardi – pēc ļoti vienkāršas shēmas pārvēršas par astoņiem vai deviņiem miljardiem bezskaidrā naudā Padomju Savienībā, tad lai man kāds pierāda, ka šī Krievijas vai Ukrainas naudas ieplūšana mūsu bankā, ko faktiski samaksāja uzņēmēji, lielākā daļa valsts uzņēmumu, ka līdz ar to arī budžets nav saistīts ar visu šo brīvo naudas izvešanu…

Tātad līdz ar to man vairs nav ticības, ka Latvijas rublis ir tik nevainīgs, ja tā var teikt. Un tāpēc uzskatu, ka šāda labojuma pieņemšana patlaban ir nepieļaujama. Ja arī turpmāk tiks pieņemti šie labojumi, tad droši vien mums par savu naudu būs jāveic privatizācija, taču tādā gadījumā arī mani šeit neapmierina ieraksts, kas lasāms projekta teksta 9.panta beigās, ka privatizē tos, kuri ir iekļauti Ministru padomes apstiprinātajā bez sertifikātu izmantošanas privatizējamo uzņēmumu un objektu sarakstā.

Redziet, man ir vēl tāds jautājums: mums bija saraksts, ko sastādīja Ministru padome, un šos uzņēmumus bija domāts privatizēt par brīvi konvertējamo valūtu. Tā ir viena lieta. Ārzemniekiem mēs piedāvājam kaut ko labāku. Ja šis saraksts automātiski pārvēršas par to sarakstu, kurā ir objekti, kas brīvi pērkami par Latvijas rubļiem, tad es esmu tādos uzskatos, ka vispirms būtu jāpārdod nevis labākais, bet gan tas, kas tūlīt, tūlīt tik un tā izputēs. Un tāpēc es arī izvirzīju šo jautājumu, nevis lai pārmestu Ekonomikas komisijai, kā notiks privatizācija, likvidējot uzņēmumus.

Nobeigumā gribu teikt un aicināt pagaidām šos labojumus nepieņemt. Šeit ir pārāk daudz neskaidrību. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Cienījamie kolēģi! Es vienmēr ar izbrīnu un pat ar apbrīnu skatos uz tiem mūsu kolēģiem, kuri katrā mēģinājumā kaut ko izdarīt Latvijas labā saskata visdažādākā veida sazvērestības, naudas “atmazgāšanas” mēģinājumus, kaut gan paši zina, kas ar to ir domāts šajos starptautiskajos dokumentos. Tur pamatā ir runa par narkotisko vielu tirgotāju, nelikumīgas ieroču tirdzniecības rezultātā iegūtās naudas “atmazgāšanu”, un šī nauda lieliski var tikt “atmazgāta” arī caur šo privatizāciju par dolāriem. Bez tam tur tā lieta var notikt vēl daudz efektīvāk, nekā izmantojot Latvijas rubļus. Taču es gribēju runāt nevis par to. Es tātad runāšu par tiem centieniem, kas mūs mudināja iesniegt šādu dokumentu un kādus mērķus mēs gribējām sasniegt.

Tā kā šo dokumentu ir sagatavojusi Ekonomikas komisija kopā ar Ministru padomi, konkrēti, kopā ar Ekonomisko reformu ministriju, tad šeit ir radušies daži pārpratumi dokumenta galīgajā tekstā, kas varbūt ir izsaukuši zināmu kritiku.

Pirmkārt, Ekonomikas komisijā – es to labi atceros, un tas acīmredzot ir ierakstīts arī attiecīgajos protokolos – tika panākta vienošanās, ka privatizācijai ir jānotiek tikai par Latvijas rubļiem, sertifikātiem un latiem, izslēdzot no šīs privatizācijas aprites brīvi konvertējamo valūtu.

Kāpēc bija šāda vienošanās? Šāda vienošanās bija elementāru ekonomisku apsvērumu dēļ. Ja mēs tagad esam pārgājuši uz Latvijas rubli kā mūsu pagaidu nacionālo valūtu un ja Naudas reformas komiteja savā lēmumā ir deklarējusi, ka visi Latvijas rubļi tiks apmainīti pret latu, turklāt vienādās attiecībās, tad tas nozīmē, ka mums pakāpeniski ir jāveic šī pāreja vai nu jau uz Latvijas rubli kā iekšēji konvertējamu valūtu, vai jāsagatavo lata iekšējā konvertējamība. Un to var izdarīt tikai vienā ceļā – pakāpeniski šim Latvijas rublim pārņemot visas naudas apgrozības sfēras un līdz ar to stabilizējot tā kursu. Un šāds pirmais solis varbūt atšķirībā no tā, ko šeit ierosināja Ministru padomes priekšsēdētājs, proti, par tirdzniecību valūtas veikalos, par algu izmaksām, mums, liekas, ir viens no reālākajiem soļiem.
Tātad privatizācijas procesā jau varētu izslēgt brīvi konvertējamo valūtu un izmantot Latvijas rubli kā pilnvērtīgu maksāšanas līdzekli. Protams, paralēli sertifikātiem, kad tiktu pieņemts sertifikātu likums. Mēs redzējām, ka šāds solis varētu nostabilizēt Latvijas rubli, padarītu tā kursu stabilu un ļautu pakāpeniski veikt nākamos soļus tā darbības sfēras paplašināšanai, arī liekot to izmaksāt algās, kā arī pakāpeniski varbūt pārejot uz šo tirdzniecību tikai par Latvijas rubli. Tas manā skatījumā nekā citādi nav izdarāms, un tāpēc es brīnos, ka Ekonomisko reformu ministrijas sagatavotajā galīgajā variantā šis mūsu priekšlikums ir izteikts citādā formā.

Bez tam no iepriekšējo kolēģu runām es vispār redzēju un dzirdēju šo neticību. Būtībā neticību privātīpašuma jēdzienam vispār. Kaut arī neviens no viņiem neiestājās pret privatizāciju, taču faktiski šie priekšlikumi bija vērsti vienā virzienā – uz likumīgas un tiesiski regulētas privatizācijas tālāku atlikšanu. Taču dzīvē nekas nestāv uz vietas. Kaut arī šī likumīgā un dabiskā privatizācija ir atlikta, dzīve rit uz priekšu, cilvēki grib dzīvot labāk. Tie cilvēki, kuri ir iniciatīvas bagāti, grib likt savu iniciatīvu lietā, un viņi mēģina tādā vai citādā veidā vai nu apiet šo “blokādi”, ko mēs esam radījuši, vai arī tas paver iespēju plašāk darboties cita veida struktūrām un veicina to pašu korupciju, pret kuru šeit tik ļoti uzstājās Lagzdiņa kungs, un, kā daži citi kolēģi saka, tas paver lielākas iespējas mafiozajām struktūrām. Tāpēc es domāju, ka mēs nedrīkstam tālāk turpināt šo pata stāvokli, kāds faktiski ir iestājies privatizācijā. Un es nekādi nevaru piekrist tam, ka šo labojumu pieņemšana ir neatraujami saistīta ar sertifikātu likumu. Neatkarīgi no tā, vai sertifikātu likums tiek pieņemts, par ko arī es iestājos, vai arī tas tiek noraidīts, par ko iestājas kādi citi kolēģi, mums ir jāapstiprina sava maksāšanas līdzekļa pilnvērtība un tas ir jāliek lietā šajā privatizācijas procesā. Pretējā gadījumā, turpinot šo pata stāvokli, dabiskie procesi tomēr risināsies un ekonomiskais stāvoklis tikai pasliktināsies. To, vai tas nesīs kādu labumu Latvijas nacionālajām interesēm, es stipri apšaubu.

Man, protams, ir citādas domas nekā Lagzdiņa kungam. Šeit tika izteiktas arī vairākas atzīstamas un interesantas domas, kuras neapšaubāmi būtu jāiestrādā tālākajā likumdošanā, bet kuras ir grūti, kā es redzu, iestrādāt šeit, kur priekšlikums ir pavisam konkrēts – par Latvijas rubļa lietošanu. Jā, ir jākontrolē kapitāla izcelsmes likumība un galu galā jākontrolē, vai ir samaksāti arī nodokļi par šo kapitālu. Un es zināmā mērā arī apšaubu šo brīvi konvertējamās valūtas maiņas procesu tikai Latvijas Bankā. Jo tas atkal kārtējo reizi apšauba privātstruktūru darbības efektivitāti. Un es neredzu nekādu mehānismu, kas nodrošinātu to, ka tad, ja šī valūta ienāks Latvijas Bankā, tā varēs tikt obligāti izmantota šai elektrības iepirkšanai vai kādām citām vajadzībām. Tā nonāks Latvijas Bankas arhīvos un arī tiks izmantota atbilstoši Latvijas Bankas lēmumiem.

Vēl viena piebilde par to, kā ir cēlusies šā 9.panta trešās daļas pēdējā rindiņa par šo Ministru padomes apstiprināto bez sertifikātu izmantošanas privatizējamo īpašumu un objektu sarakstu. Arī Ekonomikas komisijā bija diskusija, ko darīt ar šo sarakstu, kurā ir apstiprināti objekti privatizācijai tikai par brīvi konvertējamo valūtu. Un mūsu domas bija tādas, ka tad, ja tas ir izsludināts, ja tas ir darīts zināms, šis saraksts, protams, nedrīkst tikt transformēts, jo tas acīmredzot ir izsludināts arī Rietumu investoriem, bet tie varbūt ir ieinteresēti šādu privatizāciju veikt. Tāpēc viens no variantiem bija lēmumā par likuma spēkā stāšanos apstiprināt, ka šis saraksts turpinās eksistēt, ka arī turpmāk tiks izdarīta privatizācija par brīvi konvertējamo valūtu un likuma izmaiņa netiks attiecināta uz šo sarakstu. Taču daži kolēģi uzskatīja, ka labāk būtu šo momentu ielikt šajā trešajā daļā. Un tāpēc mēs varētu to brīvi tomēr pārcelt uz lēmuma daļu un šo brīvi konvertējamo sarakstu nelikvidēt, un veikt šo objektu privatizāciju. Protams, ja pretendenti attiecīgi nepiesakās, tad šie objekti tiktu pārcelti uz citiem sarakstiem.

Un vēl par šo mistisko “vagona lietu”. Redziet, var jau baidīt ar šiem skaitļiem – četri vai pieci miljardi –, bet šie aprēķini ir tikpat spekulatīvi kā, teiksim, tāds aprēķins, ko ir izteikuši daži kolēģi, kuri strādā banku sistēmā, par to, ka Latvijā privātpersonām to īpašumā ir apmēram 500 miljonu dolāru, bet, pārrēķinot tos Latvijas rubļos, ir 50 vai pat 100 miljardu rubļu. Un tādā gadījumā šie 4 miljardi vienkārši ir niecīga summa, kuru mēs brīvi varam ignorēt un kurai nav būtiskas ietekmes uz šiem procesiem. Savukārt, ja mēs atstājam šo privatizāciju par brīvi konvertējamo valūtu, tad visa šī brīvi konvertējamā valūta var lieliski piedalīties šajā procesā un uz to ir attiecināmas visas tās pašas iebildes, kas šeit tika attiecinātas uz Latvijas rubļiem. Tāpēc es aicinātu kolēģus atbalstīt šos labojumus, protams, pieņemot arī Ēlerta kunga iebildes par atsevišķiem punktiem, kas būtu šeit iestrādājamas uz otro lasījumu, jo mums ir jāapstiprina sava valūta, jāapstiprina tās darbības sfēra, un mēs nedrīkstam vērsties paši pret savas valsts dabiskām sastāvdaļām. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ozol!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Es nepakavēšos pie šiem jautājumiem, kas tika skarti jau iepriekšējo deputātu runās, bet pievērsīšu jūsu uzmanību dažiem momentiem, pie kuriem neesam pakavējušies. Es sākšu ar dokumentu, kuru pašreiz apspriežam savās komisijās. Tas ir valdības iesniegtais dokuments – koncepcija Latvijas Republikas 1993.gada valsts budžeta izstrādāšanai. Konkrēti trešajā nodaļā valdības koncepcija paredz, ka ar valsts rezervju veidošanu saistīto izdevumu segšanai nāksies izmantot privatizācijas rezultātā iegūtos līdzekļus, valdības un pašvaldības privatizācijas fondus. Gribētu teikt, ka pēc privatizācijas fonda līdzekļiem gan pašvaldības, gan valdība dažādiem nolūkiem un mērķiem praktiski jau koncepcijas līmenī plāno pastiept savas rokas. Man šķiet, ka arī mērķis, kā vārdā… Taču likumprojekts ir visnotaļ atbalstāms, bet tajā pašā laikā es gribētu teikt, ka tas būtu kompleksi jāskata saistībā ar privatizācijas fonda aizsardzības likumdošanu, kura līdz šim mirklim mums nav ne iesniegta, un arī šis privatizācijas fonds nav aizsargāts ne statūtu veidā, ne kāda cita tiesiska akta formā. Un tāpēc viens no tādiem lemjošiem saistību blakuspunktiem būtu uzdot valdībai izstrādāt un iesniegt Augstākajā padomē dokumentu par privatizācijas fonda aizsardzību.

Pievērsiet uzmanību labojumam 2.panta 1.apakšpunktā: “pārdod atklātā izsolē vai izsolē ar pretendentu atlasi”. Visnotaļ ļoti progresīva norma, bet tajā pašā laikā šī norma neizslēdz subjektīvismu šo pretendentu atlasē. Es gribētu teikt, ka tā ir norma, saskaņā ar kuru atsevišķās privatizācijas komisijas var vērtēt tīri individuāli, vadoties pēc subjektīviem faktoriem un atbilstoši personīgajai profesionalitātei. Mums ir zināma citu valstu privatizācijas pieredze, kur tomēr ir izstrādāta strikta prioritāšu un kritēriju sistēma šo pretendentu atlases objektivizācijai. Taču šajos labojumos es neredzu šādus konkrētus priekšlikumus, ierosinājumus, lai patiešām objektivizētu šo procesu. Citiem vārdiem sakot, lai līdz minimumam samazinātu potenciālas korumpēšanas iespējas.

Un pēdējais. Te jau daudzos variantos un izteikumos izskanēja viedoklis par 9.panta pēdējo rindkopu par iekļaušanu Ministru padomes apstiprinātajā bez sertifikātu izmantošanas privatizējamo objektu un uzņēmumu sarakstā… Es teiktu, ka šis jautājums ir atrisināms ar nelielu labojumu, ja mēs praktiski nomainām “Ministru padomes apstiprinātā” pret vārdiem “Augstākās padomes akceptētā”. Šinī situācijā es redzu, arī premjers piekrītoši māj ar galvu, ka tas absolūti neizslēdz šīs situācijas normalizāciju, tāpēc visnotaļ varētu šo likumprojektu pirmajā lasījumā akceptēt.

Vienīgi paliek viens neatrisināts jautājums, ko arī premjerministrs visnotaļ uzskatīja, – likumdošanas aktus par sertifikāciju vajadzēja iepriekš izskatīt un tikai pēc tam pieņemt šos visnotaļ privatizācijas procesu veicinošos un veiksmīgas privatizācijas apstākļus radošos likuma labojumus, kas pašreizējā mirklī apsteidz un zināmā mērā, es pat teiktu, atsevišķos gadījumos faktiski varētu pārvilkt svītru sertifikācijas idejas īstenošanai Latvijā. Un te nu mums zināmā mērā ir jāizšķiras par šo, manuprāt, ekonomiski un politiski ļoti pretdarbīgo labojumu pieņemšanu vai arī to, es teiktu, ne gluži noraidīšanu, tomēr atvirzīšanu uz vēlāku laiku. Man, tautsaimniekam un ekonomistam, katrā ziņā šķiet, ka ar manis minētajiem labojumiem un papildinājumiem šo likumprojektu vajadzētu atbalstīt un pieņemt. Tajā pašā laikā es atļautos “Satversmes” frakcijas vārdā rezervēt mums tiesības iesniegt Ekonomikas komisijai attiecīgos manis paustos labojumus un lūgt tos iestrādāt otrajā lasījumā mums izsniegtajā likumprojektā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bērz! Debatēm gatavojas ekonomisko reformu ministra vietnieks Lustes kungs.

A.Bērzs: Godājamie deputāti! Šorīt, saņemot likumprojektu, man, nespeciālistam, bija grūti nojaust šā likumprojekta jēgu, bet nojautu, ka te “lieta nav tīra”, manī radīja fakts, ka Kehra kungs, referējot par šo jautājumu un atbildot uz jautājumiem, nezin kāpēc stipri nervozēja… Un es tā tīri psiholoģiski sāku domāt. Taču šo jautājumu vismaz man pilnā mērā izskaidroja premjera kungs, pateikdams, ko viņš vēlētos un ko viņš uzskata par ideālu. Premjers paskaidroja – un man liekas, es viņa domu pareizi sapratu –, ka ideāls būtu tāds variants, uz ko mums ir jāiet un kas ir jāpanāk, ka valūtu Latvijas Banka konvertē Latvijas rubļos un ka tad par šiem rubļiem notiek privatizācija. Tā ir ļoti jauka lieta, ja var tikt klāt pie konvertēšanas. Padomju vara mani nelaida ārpus Padomju Savienības, bet tagad Augstākā padome “pieļāva kļūdu” un palaida mani uz Berlīni. Un nu es arī no pasaules esmu kaut ko redzējis…

Jūs zināt, kas notiek ar konvertēšanu? Baltmaizes “ķieģelīti”, mūsu naturālo baltmaizes “ķieģelīti” ja es pārdodu Berlīnē un tad konvertēju un pērku Rīgā, tad es to vienu baltmaizes “ķieģelīti” no Berlīnes varu Latvijā konvertēt deviņos “ķieģelīšos”. Jā! Tātad tas pats viens baltmaizes “ķieģelītis” Berlīnē ir ekvivalents deviņiem Latvijā.

Pakonvertēsim tālāk! Tātad, ja man būs vienstāva mājele Berlīnē, tad, pārkonvertējot to Rīgā, man tā būs deviņstāvu. Ja man Berlīnē būs apavu darbnīca, tad Latvijā es to pārkonvertēšu Liepājas apavu fabrikā. Tomēr, es domāju, tā nebūtu nelaime, ja viens kurpnieks no Berlīnes pārņemtu savā pārziņā Liepājas apavu fabriku. Es domāju, ka viņš to nostādītu, kā nākas, un tad labi vien būtu, bet lietas apstākļi jau laikam ir pavisam citi, un, man liekas, te Krastiņa kungs jau paskaidroja, kur ir lietas būtība – lūk, Latvijā dažādām firmām, pareksiem un blēdeksiem, pēc dažādiem aprēķiniem, esot bezmaz vai 500 miljonu dolāru. Un, lūk, viņiem ir neizdevīgi par šo valūtu privatizēt uzņēmumus, bet, ja viņi, redziet, šo valūtu konvertēs Latvijas rubļos, tad tā būs atkal viena vienīga mahinācija, kur viņi varēs labi iedzīvoties, un man liekas, ka šeit uz tādām lietām visa tā lieta arī virzās. Es neko citu te neredzu, kā vien to, ka tas atkal būs viens solis pret latviešu tautas interesēm, ceļš uz Latvijas izsaimniekošanu. Brauksim tālāk!

Priekšsēdētājs: Ekonomisko reformu ministra vietnieks Lustes kungs. Un pēc tam nobeigumā galavārds Kehra kungam.

N.Luste: Es gribētu, lai mēs saprotam, ka šodien runājam par divām lietām. Pirmām kārtām mēs runājam par to, lai, noņemot šo ierobežojumu, likvidētu diskriminējošo stāvokli attiecībā uz Latvijas uzņēmējiem, jo pašreiz privatizācija Latvijā varēja notikt tikai par brīvi konvertējamo valūtu un tikai ārvalstu ieguldītājiem. Tas ir pirmais moments, par kuru mēs šodien diskutējam. Un otrais moments ir tas, kuru Krastiņa kungs nosauca par Latvijas rubļa pielietošanas un tā pilnvērtības apstiprināšanu. Mums šie divi momenti ir jāapzinās, un šodien, pieņemot vai nepieņemot lēmumu, šīs likuma izmaiņas, mums ir jāzina viens – nepieņemot šīs likuma izmaiņas, mēs faktiski apstādinām privatizāciju tajā pašā stāvoklī, kurā tā atrodas pašlaik, jo legāla privatizācija, izņemot ārvalstu ieguldītājiem doto iespēju iegādāties šeit īpašumus, šodien nav iespējama.

Un otrs variants ir par šo Latvijas rubli. Atcerēsimies nedaudz vēsturi! Kāpēc tika noteikti šie ierobežojumi 5 līdz 10 procentu apmērā par citiem maksāšanas līdzekļiem, kas ir Latvijas Republikā? Tāpēc, ka bija šis Krievijas rublis. Šodien tā nav, šodien Latvijas rublis ir noteikts par vienīgo oficiālo maksāšanas līdzekli Latvijas Republikā, un, ja mēs gribam atteikties no tā, ka Latvijas rublim tomēr nedaudz ceļam tā vērtību, tad tas šodien ir jāatceras.

Un trešais, par ko es gribu runāt, ir tas, ka mēs nenoraidām sertifikāta ideju, jo sertifikāts kā maksāšanas līdzeklis saglabājas, arī izdarot šīs izmaiņas likumā. Tas ir viens variants.

Otrs variants – mēs taču varam izdarīt arī kompromisu. Noklausoties vakardien “Satversmes” frakcijā šo diskusiju, kas bija par sertifikātiem, un ņemot vērā tās noskaņas, kuras es jūtu, runādams ar citiem deputātiem, man rodas jautājums: vai mēs pašreiz nesākam virzīties uz to, ka gribam vispār atteikties no sertifikātu idejas? Un tāpēc, lai mēs to neizdarītu tik viennozīmīgi, mums taču ir iespējami arī kompromisa varianti. Mēs varam runāt par to, ka rezervējam zināmu valsts īpašuma daļu tieši šiem sertifikātiem. Tas ir izdarāms šādi. Mēs varam ar likumu noteikt, ka, pārveidojot kādu valsts uzņēmumu uzņēmējsabiedrībā, noteiktu pamatkapitāla daļu atstājam pagaidām valsts īpašumā, kura pēc tam būs sadalāma par sertifikātiem. Tas viss ir iespējams, un tas viss ir jāizdiskutē, bet šodien viennozīmīgi pateikt, ka atstājam tā, kā tas ir bijis, es domāju, to darīt nedrīkst, jo arī presē ir izskanējuši pārmetumi, ka parlaments ir veicis šos diskriminējošos pasākumus attiecībā uz Latvijas uzņēmējiem. Es domāju, ka tas šodien ir jāapzinās, un tad, kad notiks balsošana par šā likuma izmaiņām, katram ir jāpadomā, vai mēs tiešām ejam uz šo vai neejam.

Attiecībā uz šo sertifikātu likumu. Es domāju, mēs pie tā vēl atgriezīsimies, un acīmredzot tiešām nākamajā nedēļā to izskatīs šeit, plenārsēdē. Tās diskusijas, kas ir bijušas, visas ir risināmas šajā likumā, un nevajag to šodien sasaistīt ar šo patlaban izskatāmo jautājumu. Sertifikātu intereses šeit netiek aizskartas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kehra kungs, jums galavārds!

O.Kehris: Godātie kolēģi! Es varbūt savu noslēguma runu par šo likumprojektu sākšu ar savu galveno secinājumu. Pēc tam, kad es atgriezos (manis tomēr piecus sešus mēnešus šeit nebija), es sapratu, es biju vienkāršākos apstākļos, bet šeit es tiešām ļoti grūtos apstākļos strādāju, taču man bija arī laiks un iespēja drusku pavērot un paskatīties, ko mēs darām. Un galvenais secinājums būtībā ir šāds: mēs ļoti daudz runājam, runājam par jebkuru tēmu, bet mums ir impotence pieņemt lēmumus. Mūsu valstī netiek pieņemti lēmumi! Un, ja kāds domā, ka sešos mēnešos ļoti daudz kas ir pavirzījies uz priekšu, tad viņš ļoti maldās. Es saprotu, ka deputāti ir dažādi, bet tas ir ļoti normāli, un nekad viņi nebūs vienādi, tāpēc nekad nebūs domubiedri, uz ko arī dažkārt aicina, jo tas ir deputāta uzdevums – pārstāvēt sabiedrību, taču sabiedrība ir ļoti dažāda, un es jūtu, ka daļā deputātu veidojas vēlēšanās (varbūt es kļūdos) runāt, runāt par jebkuru tēmu, bet nepieņemt nekādus lēmumus. Ja ir tāda vēlēšanās, tad tas ir godīgi jāatzīst, tad nevajag vairs tērēt šo valsts naudu, bet vajag dot ceļu nākamajiem…

Ja arī kāds pamatoti uzskata, ka neesam tiesīgi kaut ko pieņemt, tad par šīm lietām, manuprāt , ir jārunā, un, ja šeit kāds teica – ja nemaldos, tas bija Bērza kungs –, ka es nervozēju, tad es varbūt tiešām nervozēju, bet tieši tāpēc, ka man jau paliek ļoti žēl šo divu vai trīs mēnešu pašlaik Latvijā, kuros, ziniet, neko vairs nevar izdarīt, jo, pieķeroties jebkuram jautājumam… Ekonomika ir saistīta, mēs jau esam pieņēmuši tik daudzus likumus, bet tagad, redziet, mēs jau vairs neizvirzām koncepciju, bet labojam mūsu pašu pieņemtos likumus. Mēs nevaram iet tautā kā krievu cars ar “ukaziem”, ieraugot vienu problēmu, un domāt, ka to tagad atrisināsim. Mums ir jāveido šī likumu sistēma.

Tādēļ šeit arī tiek runāts… Jā, visi atzīst, ka privatizācija ir svarīga un ka tā stāv visam pārējam priekšā, taču lēmumi netiek pieņemti. Mēs valsts uzņēmumos esam ieviesuši ienākumu politiku, tātad bremzējam viņu algu augšanu un, atsevišķi ņemot, tas acīmredzot ir pareizi. Mēs esam uzlikuši 15 procentu muitas… Teorētiski arī tas ir pareizi no klasiskā viedokļa, taču tas viss ir pareizi no klasiskā viedokļa tikai tad, kad privātā īpašuma sāk palikt vairāk, bet valsts – mazāk. Ja ne, tad viss tas pats darbojas tieši pretēji. Ja mēs to neredzam un negribam redzēt, tad tiešām vismaz nerunāsim. Tad pieņemsim Augstākajā padomē lēmumu, ka ar privatizācijas jautājumiem nenodarbosimies, atdosim tos nākamajai Augstākajai padomei un noņemsim no sevis šo atbildību, un netērēsim šeit laiku un, manuprāt, arī savus nervus. Ja kāds grib stāstīt tikai pasakas un ne par ko nenervozēt, tad, protams, ir vieglāk, bet diez vai tas ir mūsu uzdevums un diez vai par to ir vērts uzturēt šo aparātu.

Nākamā šeit ir dogma, kas uzskata, ka vajag skatīties katru punktu, vai tikai Ministru padome, ja nebūs tai norādīts, ko darīt, vai tikai tā neizdarīs pēc sava prāta un vai tikai to neizdarīs tā, kā mums tas nepatīk. Mīļie draugi, izpildvarai ir jābūt kaut kādai uzticībai. Ja uzskatām, ka tā nav spējīga to realizēt, tad atkal izvirzīsim jautājumu pēc būtības un mainīsim visu, ko varam mainīt. Taču tad darīsim to, nevis skatīsimies par ikvienu punktu: kaut tikai atkal Godmaņa kungs vai attiecīgais ministrs kaut ko neizdara. Nav taču iespējams to izkontrolēt un nav arī… Mēs neesam… mums jābūt… Mums ir, protams, jāveic kontrole pār izpildvaras darbību, bet ne jau tādēļ, ka paredzam: “Viņi atkal kaut ko neizdarīs…” Es saprotu, ka mums ir daudz konkrētu piemēru, arī man, ka tas tā arī notiek, bet tad izšķirsimies, ko šeit gribam un ko šeit varam.

Trešais – par sertifikātiem. Pirms 2,5 gadiem, tad, kad apspriedām Augstākajā padomē pirmo valdības programmu (tas bija maijā, un to var konstatēt stenogrammās), es runāju par privatizāciju un būtībā biju… Toreiz tos vēl nesauca par sertifikātiem, bet būtībā tā bija sociālisma laikā radītā īpašuma un arī pārējā īpašuma sadale atbilstoši darba ieguldījumam vai republikā nodzīvotajam laikam. Toreiz tas netika precizēts, bet aizstāvis redzēja tādā veidā ceļu, kā varam straujāk virzīties, lai Latvijā būtu vairāk privātīpašuma, nevis šis padomju valsts īpašums. Tomēr mums pašlaik atkal ir jākonstatē, ja gribam būt godīgi, ka mēs, manuprāt, neesam mācējuši, neesam varējuši (šeit vaina ir jāuzņemas, manuprāt, Ekonomikas komisijai, bet ne jau tikai mums, Augstākajai padomei kopumā) to panākt. Mēs nepiespiedām un nevarējām piespiest valdību realizēt šo ceļu. Nevarējām! Pašlaik, kad aparāts jau ir gatavs realizēt šo sertifikācijas ideju, dzīve būtībā ir pagājusi garām.

Man drusciņ šķiet, ka te gan varētu skatīties vēl šos aprēķinus, bet tagad var iznākt tā, un mēs pašlaik tam tuvojamies, ka tie, kuriem liksim skaitīt šos sertifikātus un pieblīvēt smadzenes ar šo sertifikātu skaitīšanu, viņi nodarbosies ar nelielu daļu – būtībā desmito daļu. Viņi nodarbosies ar problēmām ūdens glāzē, taču visa pārējā dzīve aiziet un aizies garām. Par to, manuprāt, ļoti vajadzētu domāt.

Un tagad par secību, kādā to piedāvājam. Mēs piedāvājam tādu secību, ka vajag pieņemt šo likumu pirmajā lasījumā, un uz to pastāvam. Pēc tam 29.datumā, nākamajā otrdienā, varētu skatīt sertifikācijas likumu jau otrajā lasījumā, tātad tuvojamies otrā lasījuma beigām. Un es tiešām varu solīt, ka tikmēr, kamēr neizskatām šo likumu (šeit sasaiste tomēr ir), mēs tikai pēc tam varam skatīties lasījumā šo sertifikācijas likumu. Jo diemžēl prakse mums ir tāda, ka tikmēr, kamēr neizvirzām plenārsēdē, neviens jau tos priekšlikumus neizsniedz vai neizlasa. Manuprāt, mēs, Ekonomikas komisija, neesam mazāk noslogotā komisija. Citas komisijas to nepaspēj izdarīt. Pirms divām nedēļām Prezidija sēdē atbilstoši visiem mūsu reglamentiem Prezidija locekļi, komisiju priekšsēdētāji, kuri nu bija klāt, tika informēti, ka šis dokuments tiek nodots. Jums bija iespēja nedēļas laikā to izskatīt. Ja būtu bijuši priekšlikumi, mēs tos, protams, izskatītu. Tāpēc apvainojumi, ka nav ievērota procedūra… Ja tā tiešām ir taisnība, ka tas ir izsniegts tikai šorīt no rīta, tad es jūtos ļoti pārsteigts. Tādā gadījumā es… Taču saprotu, ka piektdien jebkurā gadījumā ir iespējams tos saņemt, bet komisijā šie materiāli bija jau pirms divām nedēļām.

Protams, Godmaņa kunga nekonsekvence un ideju maiņa mani vairs nepārsteidz ne ar ko. Protams, ir tāda iespēja, ka arī šo likumu mēs varējām... Pat piektdien... Es tiku izsaukts uz valdības sēdi, kur bija arī Godmaņa kungs un visi pārējie, un es viņus informēju, kāda ir situācija. Es viņiem precīzi uzdevu jautājumu: kā jūs uzskatāt – vai šo likumprojektu tomēr nevajadzētu skatīt pēc sertifikācijas? Tāds variants tiešām pastāvēja. Viņi teica: “Nē, nē, nav nekādas nepieciešamības, skatīsim šo pašu vispirms, būs pirmais lasījums, un pēc tam... Šodien es, protams, dzirdu pavisam ko citu, bet es saku, ka tas mani vairs absolūti nepārsteidz. Tā jau tiešām ir norma. Pašlaik tiešām varēja būt tāds lēmums – to neizskatīt, bet izskatīt pēc tam, taču tad to vajadzēja izdarīt toreiz, kad apspriedām procedūru, nevis tagad, kad esam patērējuši, manuprāt, ļoti daudz dārgā plenārsēžu laika, pusi dienas.

Es tomēr domāju, ka mums vajadzētu virzīties šajos reformas soļos, cik ir iespējams, uz priekšu, mierīgi un pārliecinoši. Tiešām šeit Krastiņa kungs, manuprāt, runāja ļoti precīzi. Es to varu tikai atbalstīt, jo būtībā jau runa ir vai nu par ticību privātīpašumam, vai par ticību šai Latvijas naudai. Vai mēs gribam to? Jo šis ir pirmais lasījums un šī ir pirmā ideja. Tāpēc es vēlreiz atkārtoju šo domu: ja izskatām, tad mums nav jāpieņem lēmums, bet, ja to negribam, tad dosim ceļu nākamajiem, kuri var to darīt un kuri grib to darīt vai ir tiesīgi. Es tātad aicinu pieņemt šo dokumentu pirmajā lasījumā. Protams, tas, ko teica Ozola kungs, tas ir automātiski, ka jebkuru priekšlikumu, sevišķi tad, ja tas ir komisijas, mēs rūpīgi izskatīsim un sagatavosim materiālu, kuru jūs varēsit vērtēt, kā tas vienmēr ir bijis, jau otrajā lasījumā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Skultes kungs!

D.Skulte: Vakardien šo jautājumu apsprieda Tautas frontes frakcijas sēdē. Neskatoties uz to, ka šeit ir problēmas un ka daudzi deputāti ar to ir vai arī nav iepazinušies, Tautas frontes frakcija pieņēma lēmumu atbalstīt. Tikai viens frakcijas deputāts balsoja “pret”. Tikai lūdzu ievērot šo mūsu pieņemto lēmumu. Šeit, es domāju, ļoti skaidri parādījās tas, kā ejam šo privatizācijas ceļu un kādā veidā slēpjamies aiz sociālistiski skaistiem vārdiem.

Priekšsēdētājs: Par motīviem. Lūdzu, Godmaņa kungs! Pēc tam Lagzdiņa kungs. Tas ir pašiem kungiem jāizšķir, jo abi cēla roku vienlaikus.

No zāles: Premjerministram, vienmēr priekšroka... (Smiekli.)

Priekšsēdētājs: Nē, premjera kungs tā neuzskata. Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

I.Godmanis: Cienījamie deputāti, es nezinu, par kādām nekonsekvencēm ir runa. Labi, to mēs ar Kehra kungu noskaidrosim.

Šeit ir viennozīmīga saikne. Es aicinātu nobalsot par šo pirmajā lasījumā. Pēc tam noteikti vajadzētu izskatīt sertifikātu likumu. Tomēr es vēlreiz gribu izteikt nožēlu, ka manis šeit nebija klāt, tad es būtu aizstāvējis šo likumu ar visiem spēkiem. Vajag izskatīt otrajā lasījumā sertifikātu likumu un otrajā lasījumā arī šo likumu. Un, lai mums būtu skaidrs, abi šie likumi ir jāpieņem. Es tikai minēšu vēl vienu sīku piemēru, ja atļausit.

Tas ir tas, ko teica Ozola kungs, – kas aizstāvēs šo privatizācijas fondu? Es jums izvirzīšu vēl vienu citu frāzi. Tā saucas: valsts rezerves. Mums nav likuma par valsts rezervēm. Ja mēs, pieņemot šos divus likumus – par sertifikātiem un par iespējām pārdot par Latvijas rubļiem īpašumu –, iegūstam lielākus līdzekļus, ar kuriem varam, nepārdodot valsts rezerves, saglabāt budžetu, tad tādā gadījumā mēs neradīsim problēmas nākamajā rudenī un ziemā ar pārtiku un degvielu. Tas ir atsevišķs jautājums, kas ir jāizskata. Var būt, ka Augstākā padome nepieņems tādu lēmumu un valdībai nāksies valsts rezerves realizēt tūlīt pat, lai norēķinātos ar banku. Taču tas ir vēl vienas atslēgas vērts, kāpēc tas ir jādara, jo par dolāriem ārzemniekiem mēs nespēsim realizēt tik daudz, lai valstij varētu saglabāt valsts rezerves. Tas ir tas, ko es aizmirsu pateikt. Un es aicinu nobalsot pirmajā lasījumā par šo projektu, pēc tam otrajā lasījumā par sertifikātiem. Un visbeidzot vajag pabeigt likumu par sertifikātiem un pieņemt arī šo lēmumu. Viss.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, mums ir jāpieņem vēsturiski svarīgs lēmums – jāgroza mūsu privatizācijas koncepcija, pie kuras esam pieturējušies vairāk nekā pusotru gadu. Es atgādināšu šo koncepciju. Vispirms mēs denacionalizējam, pēc tam dodam tiesības Latvijas Republikas pilsoņiem caur sertifikāciju, pirms tiek uzsākta masveida privatizācija, pirmajiem saņemt šo nekustamo īpašumu un pirmajiem piedalīties šajā privatizācijā. Tātad līdzšinējā koncepcija mums bija ar prioritātēm Latvijas Republikas pilsoņiem uz Latvijas Republikas teritorijā esošo īpašumu, uz valsts īpašumu.

Tagad mēs grozām koncepciju un nosakām, ka viss, kas netiks privatizēts par rubļiem... Šajā privatizācijā, dabiski, piedalās arī Latvijas Republikas pilsoņi ar tiem niecīgajiem grašiem, ko viņi pēdējos gados varējuši nopelnīt, un ka viss tas tiks privatizēts par rubļiem kaut kad tālā nākotnē, kad valdība veiks šos priekšdarbus sertifikācijai, lai reāli tā varētu notikt. Tad republikas pilsoņi ar saviem papīrīšiem (tik tiešām tie būs papīrīši!) varēs tās pabiras, kas būs palikušas pāri pēc tam, kad šie dolāru maisi būs iztukšoti un kad daudz kas būs privatizēts visiem pasaules klaidoņiem, tad Latvijas Republikas pilsoņi nāks ar saviem papīrīšiem un lūgs, cepuri rokā turēdami, pašvaldībām un valdībai pie durvīm. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Es, protams, ļoti cienu Lagzdiņa kunga uzskatus, taču man ir bail, ka šāda dogmatiska pieeja šoreiz nelīdzēs, jo privatizācija nav atliekama. Ir jāatrod tas optimālākais un racionālākais veids, kā to izdarīt. Šeit nekur nav tādu ierakstu, ka tiem, kuri privatizēs par sertifikātiem, nebūs nekas vai būs kaut kādas drupačas. No Ekonomisko reformu ministrijas ir pieprasīts arī šis sertifikātu nodrošinājuma saraksts. Taču vispirms ir jāpieņem pats šis sertifikātu likums, jo izskan domas, ka no tiem vispār ir jāatsakās. Es šajā gadījumā varu pilnīgi atbalstīt Kehra kungu, ka ir jāpieņem lēmumi. Nevar šeit tikai sēdēt, runāt un neko nepieņemt. Dzīve rit savu gaitu, dzīve tāpēc neapstājas, ka mēs šeit nepieņemam lēmumus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es gribu pievērst uzmanību diviem momentiem. Viens ir par šeit jau minēto Latvijas rubļa stabilizāciju. Tas ir tas, lai turpmākajos gados nebūtu tā, kā Bērza kungs teica, ka par vienu kukulīti maizes Berlīnē šeit var pirkt deviņus kukulīšus. Tas ir tieši Latvijas rubļa stabilizācijas jautājums. Un šis ir vērsts uz to, lai tas tā nebūtu, lai nevarētu par vienu darbnīcu šeit pirkt fabriku.

Un otrs ir latviešu tautas prioritāte šajā pasākumā. Cienītie deputāti, latviešu tauta nekad nebūs konkurente ar aziātisko sistēmu mafiozo ekonomiku. Kamēr mums šeit būs mafiozā ekonomika, kamēr būs tāda necivilizēta... tikmēr latvieši nekad konkurenti nebūs. Latvieši civilizētās valstīs, kur ir normāla ekonomika, veiksmīgi konkurē ar visām pārējām tautām. Tāpēc katrs solis, kas vērsts uz ekonomikas civilizēšanu, būs tieši tas, kas ir latviešu tautas interesēs. Es aicinu balsot par šo.

Priekšsēdētājs: Lūdzu sekretariātu zvanīt, jo ir jau reģistrācija. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultātu! Reģistrējušies 96 deputāti.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta – 118.dokumenta – akceptēšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par – 65, pret – 9, atturas – 19. Likumprojekts ir akceptēts pirmajā lasījumā.

Nākamais darba kārtības jautājums (arī 118.dokuments) ir par grozījumiem 1992.gada 3.marta lēmumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas koncepciju”. Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi deputāti! Lēmuma projekts “Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes 3.marta lēmumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas koncepciju un sagatavošanas programmu”” ir sagatavots atbilstoši tai idejai, ka vajag uzsākt privatizāciju par Latvijas Republikas rubļiem. Ja kolēģi uzskata, ka viņi nav varējuši iepazīties, un mums bieži vien ir tāda prakse, ka sākam lasīt tad, kad tas ir iekļauts plenārsēdē…

Ņemot vērā to, ja tas vēl nav izdarīts, proti, ja citas komisijas vai atsevišķi deputāti grib sagatavot priekšlikumus vai labojumus šim dokumentam, kurš šodien varētu tikt pieņemts, tad mums nebūtu iespējams to šajā konkrētajā gadījumā vairs labot un mainīt. Tāpēc, ja ir kādi priekšlikumi un ja kolēģi uzskata, ka viņi nav paspējuši tos iesniegt, tad tādā gadījumā mēs esam gatavi atlikt šā jautājuma izskatīšanu, un to varētu skatīt, tad, kad mēs skatīsim otrajā lasījumā likumu un šo lēmuma projektu. Taču es, protams, esmu gatavs atbildēt uz jautājumiem, ja kolēģi uzskata, ka šī pati koncepcija, par kuru ziņoju pirmajā reizē, ir ieturēta arī šajā lēmuma projektā, kuram būtībā Ekonomisko reformu ministrija ir sagatavojusi izmaiņas, kas atbilst šai koncepcijai. Tā ka, lūdzu, izlemiet, vai jūs uzskatāt, ka to pašlaik ir iespējams pieņemt. Taču, ja kāds tehniski ar šo projektu vēl nav iepazinies, tad esam gatavi atlikt šā jautājuma izskatīšanu.

Es lūgtu uzdot jautājumus, ja tādi ir, un pēc tam izteikties par šiem motīviem, un tad, vadoties pēc tā, mēs arī rīkotos – vai nu paturētu darba kārtībā un lūgtu jūs šodien balsot, ja uzskatāt to par iespējamu, vai arī mēs esam gatavi atlikt tā izskatīšanu, lai izvērtētu jūsu labojumus un priekšlikumus.

Priekšsēdētājs: Kādi ir jautājumi? Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Kehra kungs, sakiet, lūdzu, tādu lietu: jūs ierosināt šo 5–10 procentu ierobežojumu atcelt. Sakiet, kādus jūs redzat atrisinājumus: vai vajadzētu atcelt šo ierobežojumu vispār vai noteikt lielāku procentu, ko drīkst privatizēt par apgrozībā esošo naudu? Varbūt mums būtu vispār jāatceļ šis ierobežojums vai tas jādara daļēji? Kāda ir jūsu pozīcija? Pamatojiet to!

O.Kehris: Godātais Freimaņa kungs! Attiecībā uz šo ideju – atcelt šos 10 procentus – runa bija par republikas teritorijā spēkā esošajiem maksāšanas līdzekļiem. Un to bija domāts darīt tad, kad bija iespējams to realizēt par PSRS vai pēc tam par Krievijas rubļiem, vai Latvijas rubli, kad tas bija sasaistīts attiecībā 1:1 ar Krievijas rubli. Tas bija domāts tajā laika periodā. Tad bija šī ideja. Vismaz tad, cik esmu iepazinies, bija šī 10 procentu ideja attiecībā uz šo nevērtīgo naudu, kura bija apgrozībā mūsu valstī. Mainoties šai situācijai, kad privatizācija pamatā notiek par sertifikātiem un Latvijas rubļiem, mēs piedāvājam atcelt šos 10 procentus, jo tam neredzam nekādu argumentāciju. Vismaz mēs neesam ne saņēmuši, ne izskatījuši priekšlikumu, ka būtu jāmaina šis procents.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl jautātāji? Nav. Paldies Kehra kungam. Vai ir kāds, kurš vēlas uzstāties debatēs? Nav. Vai ir kāds, kas vēlas izteikties par šā lēmuma pieņemšanas atlikšanu? Arī tādu deputātu nav.

Lūdzu, Biķa kungs!

V.Biķis: Tā kā Kehra kungs ierosināja, ka varētu šim lēmumam iesniegt labojumus un priekšlikumus, un tā kā tomēr nebija iespējas šo lēmumu komisijās izskatīt, tad es vienkārši lūgtu Ekonomikas komisiju šodien nelikt lēmumu uz balsošanu, bet to uz vienu nedēļu atlikt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kehra kungs, tikko izskanēja viens ierosinājums – atlikt uz vienu nedēļu.

O.Kehris: Es vispirms atbildēšu Biķa kungam, ka vajag tomēr divas nedēļas laika, jo tajās ir iespējams izskatīt. Bez tam vajag strādāt un skatīt. To es varētu atbildēt uz viņa argumentu, ka viņš nav varējis iesniegt priekšlikumus. Taču man pašlaik ir ļoti grūti. Es pajautāju mūsu komisijā, un daļa saka, ka var atlikt, bet citi saka, ka vajag pieņemt. Es nevaru vienpersoniski to izlemt. Acīmredzot mūsu komisijas lēmums bija to virzīt uz plenārsēdi. Tādējādi varam par to balsot, lai gan nekādi priekšlikumi mums nav bijuši. Mums nav bijuši priekšlikumi, kurus izskatīt, arī šodien tie nav izskanējuši. Ja dokuments netiks pieņemts, mēs, protams, izskatīsim šos priekšlikumus, kuri būs, ja tie vispār būs, un sagatavosim uz nākamo reizi. Krastiņa kungs, ir iespējama tāda šī procedūra.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu sekretariātu zvanīt. Vai Godmaņa kungs vēlas ko teikt? Nav par vēlu. Par motīviem var izteikties līdz trim minūtēm jebkurš deputāts.

Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienījamie deputāti, cienījamais priekšsēdētāj! Attiecīgie objektu saraksti ir iesniegti Augstākajā padomē un arī publicēti “Dienā”. Tas, kas tur ir, ir par brīvi konvertējamo valūtu, tur – atšķirībā no tā, ko es te dzirdēju, – ir vislabākais, kas tiek piedāvāts. Ja rūpīgi iedziļinās, tad redz, ka tur lielāko tiesu ir nepabeigtā celtniecība. Es nedomāju, ka vienas nedēļas atlikšana kaut ko būtiski mainīs. Es vispār esmu izbrīnīts par šo nekonkrēto nostāju no Ekonomikas komisijas puses. Es aicinātu par to šoreiz nobalsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu reģistrāciju! Rezultātu! Reģistrējušies 88 deputāti. Vai visi deputāti, pirms nospieda podziņu, pagrieza atslēgu pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam? Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā lēmuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu. Par – 58, pret – 7, atturas – 17. Lēmums nav pieņemts. Pusdienu pārtraukums līdz pulksten 15.00.

 

(Pārtraukums)