Ministru kabineta 2007.gada 6.marta sēdē

FM: Par nodokļu konvencijās noteikto atvieglojumu piemērošanas kārtību

Lai pilnveidotu nodokļu atvieglojumu piemērošanas kārtību, 6.martā valdība apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi.

Šobrīd MK noteikumi paredz, ka nodokļu atvieglojumi tiek piemēroti, pamatojoties uz noteikumu pielikumos norādīto attiecīgā veida rezidences apliecībām. Lai piemērotu atvieglojumus nerezidentam, ir jāaizpilda attiecīgā veida rezidences apliecība, kura jāapstiprina rezidences valsts kompetentajai iestādei un jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Šī kārtība attiecas arī uz nodokļu atvieglojumiem attiecībā uz pensijām, ko Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) izmaksā nerezidentiem.

Grozījumi papildina noteikumus, paredzot VSAA iespēju piemērot nodokļu atvieglojumus pensijām, ko tā izmaksā nerezidentiem – fiziskajām personām, kas ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu rezidenti, pamatojoties uz rezidences fakta apstiprinājumu saskaņā ar ES regulām. Izmaiņas MK noteikumos arīdzan nosaka, ka VID var vienoties ar otras līgumslēdzējas valsts kompetento iestādi par nodokļu atvieglojumu piemērošanu ienākuma izmaksas brīdī, arī pamatojoties uz otras līgumslēdzējas valsts noteikta parauga rezidences apliecību vai līdzīgu dokumentu. Tāpat grozījumi papildina noteikumus ar pielikumu – vienota parauga Latvijas rezidences apliecību nodokļu līgumos noteikto nodokļu atvieglojumu piemērošanai otrā līgumslēdzējā valstī.

Lai nodrošinātu atvieglojumu piemērošanu situācijā, kad saskaņā ar Latvijas normatīvo aktu noteikumiem nerezidentam Latvijā ir pastāvīgā pārstāvniecība, bet saskaņā ar nodokļu līguma noteikumiem pastāvīgā pārstāvniecība neveidojas, noteikumi arīdzan ir papildināti ar pielikumu – iesniegumu par pastāvīgās pārstāvniecības nereģistrēšanu. Lai piemērotu nodokļu līgumā noteiktos atvieglojumus minētajā situācijā, saskaņā ar grozījumiem nerezidentam būs jāiesniedz VID noteikta parauga apliecību par pastāvīgās pārstāvniecības nereģistrēšanu, kā rezultātā VID tiek informēts par attiecīgā nerezidenta darbību Latvijā un nepieciešamības gadījumā būs iespējams veikt pārbaudi, vai nerezidentam Latvijā veiktās darbības rezultātā ir piemērojams nodokļu līgumā noteiktais atvieglojums.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

FM: Par inflācijas samazināšanas plānu Latvijā

Ministru kabinets (MK) 6.martā ir atbalstījis finanšu ministra Oskara Spurdziņa vadītās darba grupas izstrādāto pasākumu plānu inflācijas ierobežošanai, kas paredz veikt virkni pasākumu daudzās tautsaimniecības jomās. Lai nozīmīgākos pasākumus varētu veikt nekavējoties, vienlaikus ir akceptēti arī nepieciešamie grozījumi likumos un MK noteikumos.

Būtiskākie inflācijas ierobežošanas pasākumi ir saistīti ar budžeta un nodokļu politiku, kreditēšanu un citām jomām, kas var uzlabot situāciju nekustamo īpašumu tirgū, darba tirgu un produktivitāti, kā arī konkurences politiku.

Pašlaik un tuvākajos gados nebūs iespējams izvairīties no vairāku administratīvi regulējamo cenu kāpuma, un tas pamatā ir saistīts ar enerģijas importa cenām, kā arī ar akcīzes nodokļa likmju (īpaši cigaretēm) harmonizāciju atbilstoši ES prasībām. Tāpat tirgus ekonomikas apstākļos valdības rīcībā nav pieejami administratīvi instrumenti, lai tiešā veidā mazinātu kādu preču vai pakalpojumu cenas. Tas norāda, ka vienīgais iespējamais un efektīvākais ceļš inflācijas samazināšanai ir atbildīga fiskālā politika un uz problēmsektoriem (piemēram, nekustamā īpašuma tirgu) mērķēta rīcība. Tas tiešā veidā samazinātu valdības sektora daļu pieprasījuma inflācijā, kā arī mainītu tirgus dalībnieku motivāciju un rīcību, ievirzot to ilgtspējīgas attīstības gultnē.

1. Plāns paredz sasniegt bezdeficīta budžetu jau 2007.gadā, neveicot tādus grozījumus budžeta likumā, kas palielinātu budžeta izdevumus, bet gan papildu ieņēmumus novirzot budžeta deficīta samazināšanai. Savukārt 2008.gada valsts budžetu plānot bez deficīta un paredzēt budžeta pārpalikumu 2009. un 2010.gadā. Tāpat valdība plāno pārskatīt visu ministriju budžeta bāzes izdevumus, izskaužot nelietderīgus tēriņus, pārtraukt nodarbināto skaita pieaugumu valsts sektorā.

2. Otra būtiska lieta ir izmaiņas nodokļu politikā, īpaši darījumos ar nekustamo īpašumu, kas veicinātu inflācijas tempa mazināšanos. Valdība paredz aplikt ar nodokli ienākumus no nekustamā īpašuma pārdošanas (t.sk. no kapitāla daļu pārdošanas), kas pārdevēja īpašumā ir bijis mazāk par trim gadiem. Tāpat paredzēts diferencēt nodevas apjomu par nekustamā īpašuma reģistrēšanu Zemesgrāmatā (atkarībā no īpašumu skaita) un par ķīlas tiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatā (atkarībā no kredītņēmēja, hipotēku skaita un kredītlīguma summas). Lai šie pasākumi tiktu veikti nekavējoties, MK vienlaikus jau tika atbalstīti arī Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli un MK noteikumos par Zemesgrāmatas nodevas apmēru (Noteikumi par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi un īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā).

3. Tā kā viens no būtiskākajiem inflācijas dzenuļiem ir strauji augošais patēriņš un kreditēšanas bums, trešais nozīmīgais pasākumu bloks paredz uzsākt kreditēšanas pieauguma kontroli. Tā komercbankām un līzinga pakalpojumu sniedzējiem tiks uzdots klienta maksātspēju noteikt un izsniegt aizdevumus, tikai balstoties uz tā legālajiem ienākumiem. Izsniedzamajiem kredītiem būs jānosaka obligāta pirmā iemaksa – ne mazāka par 10–15% no kredīta lieluma, kā arī jānosaka maksimālais kredīta apjoms pret ķīlas vērtību (MK atbalstīti arī attiecīgi grozījumi kredītiestāžu likumā un likumā par Valsts ieņēmumu dienestu). Tāpat ir nolemts izveidot vienotu vispārēju kredītņēmēju reģistru, aptverot visas finanšu iestādes (gan hipotekāros, gan patēriņa kredītus), lai finanšu iestādes apzinātu klientu patieso parādu apjomu.

Ne tikai kredītiestādes, bet arī citus pakalpojumu sniedzējus un preču pārdevējus skars konceptuālais nolēmums ieviest obligātu legālo ienākumu uzrādīšanu, veicot atsevišķus darījumus un pirkumus par naudas summu virs 50 minimālajām darba algām.

4. Pasākumi enerģētikas sektorā savukārt ir saistīti ar nepieciešamību samazināt paredzamo cenu kāpuma iespaidu uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kur liela loma ir energoefektivitātes paaugstināšanai. Tas ļautu ierobežot enerģijas patēriņu, kā arī iespaidu, ko uz Latvijas enerģijas cenām un ražojošā sektora attīstību atstās ES vides aizsardzības plāni un direktīvu interpretācija.

5. Inflācijas samazināšanas plānā paredzēta arī vairāki pasākumi darba tirgū – veicināt ekonomisko aktivitāti darba tirgū un paaugstināt produktivitāti. Tāpat paredzēts stimulēt konkurenci, īpaši mazumtirdzniecībā un būvniecībā. Šie ir ilgtermiņa pasākumi, kas nav veicami tikai ar kāda normatīvā akta izmaiņām un kuru atdeve arī būs jūtama ilgākā laika posmā.

Tādējādi pasākumus var iedalīt divās grupās: fiskālie, nodokļu, kreditēšanas pieauguma ierobežošanas priekšlikumi paredz īstermiņa un vidēja termiņa politiku īstenošanu, bet darba tirgus, produktivitātes, enerģētikas un konkurences pasākumu atdeve pamatā ir plānota vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Arī monetārie jautājumi ir būtiski cenu stabilitātei, un inflācijas ierobežošanas politika balstās arī uz Latvijas Bankas īstenoto monetāro politiku – stingru lata kursu un atbilstošiem pasākumiem monetārās politikas jomā (rezervju normas, refinansēšanas likmes u.c.).

Ziņojumā Ministru kabinetam darba grupa ir iekļāvusi ne tikai priekšlikumus inflācijas un makroekonomiskās nesabalansētības samazināšanai, bet arī esošās situācijas apskatu, detalizētu analīzi par inflācijas cēloņiem un inflācijas attīstības iespējamos teorētiskos scenārijus.

Latvijas inflācijas līmeni nosaka daudzi, dažkārt savstarpēji nesaistīti faktori, t.sk. gan strukturālas dabas izmaiņas saistībā ar dalību ES, gan vispārējs cenu kāpums energoresursiem, gan administratīvi regulējamo cenu izmaiņas u.c. Vienlaikus statistikas dati liecina, ka cenu kāpums nav bijis būtisks šķērslis augstai izaugsmei un sabiedrības pirktspējas pieaugumam, ko veicina gan augošais darba ražīgums, gan ļoti augstie kreditēšanas tempi, kā arī ekonomiskie ieguvumi no dalības ES. Tas savukārt liecina, ka pieprasījuma kāpumam arī ir bijusi vērā ņemama ietekme uz kopējo inflācijas līmeni. Būtisks faktors ir arī inflācijas gaidas, kas pašlaik ir nostiprinājušās esošajā inflācijas līmenī.

Pasākumi patēriņa cenu pieauguma ierobežošanai

Saīsinājumi: EM – Ekonomikas ministrija, FKTK – Finanšu un kapitāla tirgus komisija, FM – Finanšu ministrija, IeM – Iekšlietu ministrija, IZM – Izglītības un zinātnes ministrija, LB – Latvijas Banka, LDDK – Latvijas Darba devēju konfederācija, LM – Labklājības ministrija, RAPLM – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, SM – Satiksmes ministrija, TM – Tieslietu ministrija, VidM – Vides ministrija

Šo pasākumu īstenošana jau tuvākajā laikā atstātu jūtamu ietekmi uz tautsaimniecību un tirgus dalībniekiem, un tas samazinātu inflācijas spiedienu un inflācijas gaidas. Tādējādi jau nākamo gadu laikā ir iespējams samazināt Latvijas inflācijas līmeni par vairākiem procentpunktiem (t.i., sasniegt pašreizējo inflācijas līmeni mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā), bet vidējā termiņā atgriežoties pie inflācijas līmeņa, kas nepārsniedz 3%.

Gada vidējā inflācija procentos: 2007.gadā: 6,5–6,7; 2008.gadā: 5–5,5; 2009.gadā: 4–4,5; 2010.gadā: 2,5–3,5; 2011.gadā: 2–2,5.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments