1992.gada 23.septembra sēdes stenogramma

Vakara sēdē

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi! Lagzdiņa kungs ir uz vietas, tas nozīmē, ka varam sākt plenārsēdi. Ja es pareizi atceros, Plotnieka kungs bija pie mikrofona. Mums ir jāizskata 17.pants.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, es esmu ļoti tālu no vēlēšanās ap šo pantu izraisīt kaut kādu nebeidzamu diskusiju un kaislības, bet es gribētu tikai vienu – lai tad, kad mēs to vērtēsim, tomēr apzinātos sekas. Šajā sakarībā, runājot par šo māsiņu darbību, es vēlreiz atkārtoju, ka māsiņa, kas apkopj invalīdu, nenodarbojas ne ar saimniecisku darbību, ne ar uzņēmējdarbību, bet viņai tomēr ir jāmaksā alga. Un, ja šo algu Sarkanais Krusts viņai sagādās, piemēram, drukājot kaut kādus žetonus un par kaut kādu summu tos pārdodot, tad tā jau tomēr būs vai nu saimnieciska darbība, vai uzņēmējdarbība (te dažkārt ir grūti novilkt robežu), bet nebūs nekādas peļņas. Absolūti nekādas peļņas nebūs. Bet ieņēmumi būs, un šie ieņēmumi tiks izmantoti māsiņas algošanai. Saskaņā ar šo pantu mums jānošķir šī žetonu izgatavošana no māsiņas darbības.

Es varētu piekrist Lagzdiņa kungam, ka tas nav nekas briesmīgs un ka tas varbūt normāli būtu normālā situācijā. Bet, turpinot šo pašu domu, es jums varu teikt, ka uzņēmumi, kam labpatīk nodalīties, tiklīdz tiem kļūst izdevīgi, tie aiziet no sava saimnieka. Tā aizies arī no Sarkanā Krusta, un šī māsiņa paliks bez algas. Mēs nevaram šeit iestrādāt nekādas garantijas, jo jebkurš rentabls uzņēmums, it īpaši privatizācijas situācijā, aizies. Un, no šā viedokļa raugoties, var izveidoties situācija, kad mums nebūs šiem attiecīgo fondu darbiniekiem vai šīm biedrībām ko maksāt. Lūk, tas mani uztrauc, tāpēc es tomēr gribētu vēlreiz šo normu precizēt tā, lai nerastos situācija, kad peļņas nebūs. Bet nebūs arī ieņēmumu, un līdz ar to organizācijas darbība kļūs bezjēdzīga. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Celmiņa kungs!

J.Celmiņš: Man rodas zināmas pārdomas par 17.pantā noteikto ierobežojumu, ka var nodarbināt ne vairāk par pieciem darbiniekiem. Man ir ļoti grūti saskatīt argumentāciju, kāpēc nepieciešams šāds ierobežojums attiecībā uz darbinieku skaitu.

Pavērojot likumdošanu citās valstīs, kaut vai Vācijā, redzam, ka tā ir virzīta uz to, lai maksimāli sekmētu nodarbinātību, lai maksimāli novērstu bezdarbu un gan parlaments, gan valdība maksimāli nāktu pretī tiem, kas nodrošina darba vietas. Ja sabiedriskajai organizācijai ir likumā atļauti ienākumi, ir bagāti sponsori, tad es neredzu argumentāciju tam, kāpēc ir liegts izmantot lielāku darbinieku skaitu nekā šos piecus. Un padomāsim arī par tādu sabiedrisko organizāciju, kurai, piemēram, ir centrs Rīgā un struktūrvienības katrā rajonā! Tad faktiski tāpat nevar algot katrā rajonā vienu cilvēku, kas koriģētu šīs organizācijas darbu attiecīgajā rajonā. Tāpēc es ierosinu likt uz balsošanu priekšlikumu par vārdu “vai uzņēmējsabiedrībā pastāvīgi nodarbināti vairāk nekā pieci sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības darbinieki” svītrošanu līdz komatam, attiecinot šo ierobežojumu uz uzņēmējsabiedrībām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Kalniņa kungs!

I.Kalniņš: Man liekas, ka mums visiem ir labi saprotams, ka sabiedriskās organizācijas ir domātas kā bezpeļņas organizācijas. Bez šaubām, tas nenozīmē, ka tās nedrīkst nodarboties ar saimniecisko darbību. Dabiski, ka drīkst. Manuprāt, šeit ir divi faktori, kas nosaka, ka tās ir bezpeļņas organizācijas. Pirmais ir tas, kas rakstīts 18.pantā, ka peļņu nedrīkst sadalīt starp organizācijas biedriem, un otrs – ka peļņu var izlietot tikai statūtos paredzētajiem mērķiem. Divas normas to nosaka.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Lazdas kungs!

P.Lazda: Varbūt varētu šādu priekšlikumu ņemt vērā un aiziet no situācijas šādā veidā. 2.punktu varētu formulēt tā, ka ir tiesības veikt uzņēmējdarbību tādos ietvaros, kas nodrošina sabiedriskajai organizācijai iespēju normāli funkcionēt, bet otru daļu vajadzētu svītrot.

Priekšsēdētājs: Paldies, bet tas jau ir rakstveida priekšlikuma vērts. Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Es lūdzu priekšlikumus iesniegt rakstveidā. Pēdējiem diviem priekšlikumiem, kurus izteica Kalniņa kungs un Lazdas kungs, lielā mērā var pievienoties, bet es lūdzu tos iesniegt rakstveidā.

Vispirms par Celmiņa kunga priekšlikumu. Kolēģi, lūdzu, uzmanīgi izlasiet 17.panta redakciju. Šeit nav noteikts, ka jāveido uzņēmējsabiedrība un jāreģistrē tā Uzņēmumu reģistrā, ja attiecīgajā sabiedriskajā organizācijā kopumā pastāvīgi ir nodarbināti pieci vai vairāki algoti darbinieki, bet tieši uzņēmējdarbībā. Jebkurai kultūras sabiedrībai, jebkurai citai sabiedriskajai organizācijai var būt simtiem algotu darbinieku, kuri tiek algoti no 19.pantā uzskaitītajiem finansu līdzekļu iegūšanas avotiem. Tātad var būt koordinatori, referenti, dažādi palīgi un bezgalīgi daudz dažādu citu personu. To nosaka statūti un reālie līdzekļi kopumā. Bet likumdevējs ir prezumējis, ka nopietna uzņēmējdarbība jāreglamentē ar likumdošanas aktiem un, proti, ar tiem likumdošanas aktiem, kas nosaka dažādas uzņēmējdarbības formas tad, kad attiecīgā sabiedriskā organizācija nodarbina šajā biznesā, šajā uzņēmējdarbībā piecus vai vairāk darbiniekus. Vai šie ienākumi pārsniedz 60 minimālās algas? Tas ir tas kritērijs. Tas ir mūsu subjektīvs vērtējums. Kolēģi, es ierosinātu iesniegt pēc iespējas vairāk priekšlikumu par to, kāda robeža būtu nosakāma un precizētu šos kritērijus.

Deputāts Plotnieks arī runāja par to pašu problēmu, ka, lūk, nebūšot no kā maksāt algas, būšot bezdarbs un bezmaz sociālas jukas un tā tālāk. Godātie kolēģi, es varu atkārtot to pašu, ko es jau teicu attiecībā uz deputātu Celmiņu. Jūs varat nodibināt SIA, bezpeļņas uzņēmumu vai akciju sabiedrību un nodarboties ar šo peļņas darbību. Ja jūs to nedarāt, pastāv iespēja apkrāpt valsti un valsts budžetu, proti, nemaksāt nodokļus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Krastiņa kungs!

I.Krastiņš: Vai drīkst uzdot jautājumu par 18.pantu? Lagzdiņa kungs, 18.pants postulē, ka ienākumus nedrīkst sadalīt organizācijas biedriem. Turpretim 43.3.pants nosaka, ka profesionālās apvienības, un tādas ir arī sabiedriskās organizācijas, var veidot pensiju fondus, kurus taču, jādomā, tomēr sadalīs organizācijas biedriem! Vai nav zināma pretruna starp 18. un 43.3.pantu?

J.Lagzdiņš: Nekādas pretrunas šeit nav. Tieši šo īpašo noteikumu dēļ ir izveidota otrā sadaļa, kurā runa ir par profesionālajām biedrībām. Un tieši sadaļā par šīm profesionālajām biedrībām ir ietverti šie atšķirīgie noteikumi. Tātad pensiju fondus var veidot tikai šīs profesionālās biedrības, arī jūs interesējošā Ārstu biedrība, bet citas sabiedriskās organizācijas to nevar. Tā ir šo sabiedrisko organizāciju paveidu privilēģija un atšķirība.

I.Krastiņš: Es jums pilnīgi piekrītu, bet, ja 18.pants viennozīmīgi pasaka, ka nedrīkst sadalīt nevienas sabiedriskās organizācijas biedriem...? Man šķiet, ka tur ir pretruna. Varbūt tur vajag kaut kā paskaidrot?

J.Lagzdiņš: Jā, šis paskaidrojums ir fiksēts 41.pantā, kur noteikts, ka šā panta noteikumi neattiecas uz korporācijām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad par 17.pantu esam izdebatējuši. Ir radikāls Celmiņa kunga priekšlikums – svītrot šos piecus darbiniekus, kurus var nodarbināt uzņēmējdarbībā. Ja es nemaldos, tika izteikts arī priekšlikums, ja tas vēl šobrīd ir spēkā, svītrot visu otro daļu, kas reglamentē šo darbību. Vai es pareizi esmu sapratis Plotnieka kunga ierosinājumu, ka otrā daļa vispār ir svītrojama?

Tātad pirmais balsojums ir par otrās daļas svītrošanu un otrs balsojums ir par Celmiņa kunga ierosinājumu, kas nav tik radikāls, – svītrot tikai šos piecus darbiniekus. Pārāk lielā skaitā mēs šeit neesam, tā ka viss kas ir iespējams.

Lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. 50 deputāti ir reģistrējušies. Paldies.

Tātad pirmais balsojums. Balsošanas režīmu, un balsosim par 17.panta otrās daļas svītrošanu, pēc deputāta Plotnieka ierosinājuma. Viena balss papildus “pret”. Lūdzu rezultātu. 12 – par, 19 – pret, atturas – 12. Šis priekšlikums par otrās daļas svītrošanu nav guvis vairākumu.

Nākamais balsojums ir par Celmiņa kunga ierosinājumu – svītrot šos piecus darbiniekus otrajā daļā. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par deputāta Celmiņa ierosinājumu. Viena balss papildus “pret”. Lūdzu rezultātu. Par – 12, pret – 16, atturas – 18. Deputāta Celmiņa priekšlikums nav guvis vairākumu. Tātad 17.pants paliek tādā redakcijā, kādā komisija mums to piedāvā. Paldies.

18.pants, par kuru jau daļēji te tika diskutēts. Vai ir vēl kādas piezīmes?

J.Lagzdiņš: Par 17.pantu rakstveidā ir vesela rinda priekšlikumu, proti, deputāts Biezais ierosina svītrot vārdus “100 000 rubļu”, kas bija iepriekšējā lasījumā, deputāts Čepānis ierosina 100 000 vietā likt 400 000.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputāts Biezais un deputāts Čepānis uztur balsojumu? Nē. Tā ka mums tas nemaz nav jāapspriež.

Deputāts Mucenieks, lūdzu!

V.Mucenieks: Es gribētu precizēt. 17.pantā ir runa par ieņēmumiem, bet šeit ir runa par peļņu. Un mums bija tāda saruna, ka peļņu var noslēpt un tā tālāk. Jautājums ir par to, vai termins “peļņa” ir īstajā vietā? Vai šeit un arī visur citur nevajag rakstīt “ieņēmumi”?

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi! Peļņa ir mainīgs jēdziens, peļņa var būt ļoti relatīva. Var būt ļoti lieli ienākumi un var arī nebūt nekādas peļņas. Var būt milzīgi plaši izvērsta uzņēmējdarbība kādai sabiedriskajai organizācijai, kurā nodarbināti simtiem darbinieku, bet peļņas tomēr var nebūt. Pēc sava rakstura šāda organizācija būtu tipiska bezpeļņas organizācija, un kā tāda tā būtu arī jāpārreģistrē, bet, ja mēs šeit nenoteiksim robežu, mums izveidosies tāda situācija, ka nebūs nekādas reglamentācijas.

V.Mucenieks: Nu, bet tad iznāk tā, ka šī organizācija pateiks, ka tas, ko tā dala, nav peļņa, un viss ir kārtībā. Ja tā noliedz peļņas pastāvēšanu...

J.Lagzdiņš: Es vēlreiz atkārtoju, ka var būt ārkārtīgi izvērsta uzņēmējdarbība un nebūt nekādas peļņas. Šī sabiedriskā organizācija faktiski var pārvērsties par peļņas uzņēmumu, un mēs tai neuzliksim par pienākumu obligāti izveidot šo peļņas uzņēmumu. Tāda situācija nedrīkst būt, jo peļņa nav objektīvs kritērijs. Tā ir arī noslēpjama. Tātad šis bruto, šie ienākumi jeb ieņēmumi, kā citos likumos stāv rakstīts, ir objektīvi un kontrolējami. Peļņa ir grūtāk fiksējama.

V.Mucenieks: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai par 17.pantu ir vēl kas sakāms?

J.Lagzdiņš: Ir Edmunda Krastiņa...

Priekšsēdētājs: Jā, es lasu...

J.Lagzdiņš: Tas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs: Jā, es domāju, Lagzdiņa kungs, mēs apspriedīsim tikai tad, ja komisija nav pieņēmusi, un tad, ja deputāti, kas ir iesnieguši priekšlikumu rakstveidā, pastāv uz balsošanu.

Tātad par 17.pantu mums vairāk nav nekā? Paldies. 18.pants. Par to, kā es jau minēju, daļēji jau tika diskutēts.

J.Lagzdiņš: Šeit nekādi priekšlikumi nav iesniegti.

Priekšsēdētājs: Arī šobrīd neredzu, ka deputāti iesniegtu. 19.pants.

J.Lagzdiņš: Priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Krastiņš.

E.Krastiņš: Es lūgtu tomēr zināmus paskaidrojumus par šā panta pēdējo teikumu, kur ir teikts, ka aizliegts ņemt nodevas. Kas ar to ir domāts, un kāpēc šeit ir parādījies tāds ieraksts?

J.Lagzdiņš: Šis ieraksts ir parādījies pēc deputāta Kodoliņa ierosinājuma, jo ir atsevišķi tādu organizāciju veidi, kurās ar šobrīd spēkā esošajiem statūtiem šo organizāciju biedriem ir uzlikts par pienākumu maksāt nodevas par zināmiem pakalpojumiem. Diemžēl Kodoliņa kunga nav šeit zālē. To vidū ir korporācijas, dažas biedrības… Inženieru biedrība, ja nemaldos, šādu nelikumīgu darbību veic.

E.Krastiņš: Vai šis jēdziens nebūs pārprotams? Viņi nosauks šos piespiedu maksājumus kaut kā citādi. Tajā pašā laikā… Es gan neredzu zālē šā jautājuma speciālistu Muciņa kungu. Tajā pašā laikā šīs korporācijas pilda valsts deleģētu funkciju – izsniedz licences un par to iekasē zināmu maksu, kas ir jāmaksā piespiedu kārtā, ja cilvēks vēlas šo licenci iegūt. Man nav īsti skaidrs, vai tā ir valsts nodeva vai arī to sauc kaut kā citādi. Citas korporācijas varbūt nosaka šādu ikgadēju maksu par licenci. Kā te situācija veidosies?

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi, es jums pilnībā pievienojos. Šeit šo normu varētu rakstīt tādējādi, ka sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām aizliegts ņemt jebkādus maksājumus no saviem biedriem, izņemot biedru naudas. Tas ir obligāts maksājums.

E.Krastiņš: Piespiedu maksājums tas ir…

J.Lagzdiņš: Jā, obligāts maksājums. Piekrītu, ka šeit vajag precīzāk formulēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs!

I.Krastiņš: Es gribētu pievienoties šim jautājumam. Te ir tāda problēma. 19.pantā ierakstīts aizliegums ņemt nodevas, bet 7.pantā teikts, ka statūtos nav jāuzrāda, vai ņems biedru naudu vai neņems. Vismaz pagaidām nav paredzēts šāds obligāts ieraksts statūtos. Manuprāt, 7.pantā tam tomēr vajadzētu būt. It īpaši tādēļ, ka 19.pantā ir šāds ieraksts. Citādi nonāksim absurdā situācijā. Organizācijas biedri pateiks: “Mēs nemaksāsim biedru naudas, jo to mums aizliedz likuma 19.pants!” Vajadzīga skaidrība.

J.Lagzdiņš: To varētu ierakstīt gan 7.pantā, gan arī 19.pantā, ja jūs uzskatāt par nepieciešamu, jo tas likumam neko ļaunu nenodara.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, iesniedziet komisijā rakstveidā līdz trešajam lasījumam! Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Par tām pašām nodevām. Korporācijām ir atļauts izsniegt licences. Tas ir ļoti liels darbs. Tur ir eksaminēšana, kvalifikācijas pārbaude. Tiek piesaistītas komisijas. Tur ir zināmi izdevumi. Tāpēc, manuprāt, samaksu par licenci nevajadzētu uzskatīt par nodevu. Tā nav nodeva. To vajadzētu uzskatīt par samaksu. Būtu nepieciešams atzīmēt, ka – neskaitot korporāciju ieņēmumus par licencēšanu.

J.Lagzdiņš: Paldies par priekšlikumu. Tas ir acīmredzot pieņemams.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Es visnotaļ varētu cienīt organizācijas, kuras kaut ko darīs un par šo darbu prasīs samaksu. Bet, redziet, šeit mēs tagad nonākam pretējā polā. Padomājiet tā: jūsu priekšā ir organizācija, kura pēc ārējā veidola ir sabiedriska organizācija, bet tai ir kaut kāds pilnvarojums. Tā ir monopoliste, tā jūs spiedīs nost, jums neprasot. Un tur būs tādi izdevumi. Es šai sakarā varu minēt mūsu bēdīgi slavenās automobilistu biedrības. Ja jūs nemaksājat piecus rubļus, jūs aptur un momentā var izkniebt caurumu talonā. Ja jūs esat samaksājuši piecus rubļus un jums ir šī kartīte, šai kartītē izdara atzīmi. Saprotiet, var izdarīt tūkstoti un vienu viltīgu manevru, lai piespiedu ceļā, neko nedarot, piedzītu naudu. Tāpēc noteikti šeit jāiet kardināls ceļš. Ja šī organizācija ir izveidota, lai, piemēram, stimulētu amatniecību, tad lai taisa nozīmītes un pelna. Es atgriežos pie sava priekšlikuma attiecībā uz 17.pantu. Lai taisa nozīmītes, šeit neierobežosim tās darbību, bet lai neiedzīvojas uz cilvēku rēķina!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Man vēlreiz tikai jāatkārto tas pats priekšlikums, ko es kādreiz jau izteicu sakarā ar likumu “Par uzņēmējdarbību” un pret to ārkārtīgi asi vērsās Muciņa kungs. Proti, visas tās maksas, kas ņemamas par licenču izsniegšanu, ir jāapstiprina valstij, konkrēti, Ministru padomei. Un tikai tik lielā apmērā šīs licenču maksas ir iekasējamas. Ja tās ir dažādas, teiksim, ārstiem, veterinārārstiem un arhitektiem, tad tās Ministru padomei arī dažādā apmērā jāapstiprina. Faktiski šajā pantā vai kādā citā pantā ir jāiestrādā norma, kas nosaka, ka par valsts deleģētu funkciju izpildīšanu maksa ņemama attiecīgo valsts institūciju noteiktajā apmērā. Tas ir vienīgais variants, kādu es šeit redzu.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Varētu piekrist jūsu nostādnei, ka sabiedriskās organizācijas nedrīkst pieņemt tādus lēmumus un veikt tādas darbības, kas būtu obligātas tiem cilvēkiem, kuri nav šīs sabiedriskās organizācijas biedri. Tādā gadījumā tās veic, kā pareizi šeit Edmunds Krastiņš teica, valsts pārvaldes funkcijas. Sabiedriskās organizācijas var pieņemt lēmumus, kas ir obligāti tām iekšēji, tātad biedriem. Diemžēl mūsu likumdošanas aktos par uzņēmējdarbību šādas tiesības ir dotas korporācijām. Kolēģi, lūdzu, dodiet trešajam lasījumam konkrētus priekšlikumus par šo pantu redakcijas uzlabošanu!

Priekšsēdētājs: Tātad par 19.pantu. Te nekas balsojams nav. Tika izteiktas dažādas idejas, bet netika formulētas tā, lai par tām varētu balsot.

Lūdzu, 20.pants.

J.Lagzdiņš: Par 20.pantu rakstveidā nav iesniegti priekšlikumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Es līdz galam tomēr nevaru pieņemt to motivāciju, kāpēc mums no 20.panta pēc pirmā lasījuma izsvītrots teksts. Domāju, ka būtu lietderīgi šo tekstu atjaunot, it īpaši attiecībā uz korporācijām. Vajadzētu tomēr pašvaldību un valsts iestādēm atļaut finansēt arī no budžeta šīs sabiedriskās organizācijas, it īpaši profesionālās organizācijas. Te varētu būt runa arī par tādām organizācijām kā Mākslinieku savienība, Rakstnieku savienība un citas, kurām varētu šobrīd it īpaši palīdzēt arī no pašvaldību budžetiem. Tas būtu liels atspaids šīm organizācijām, jo būtībā šādas profesionālās organizācijas šobrīd nevar izturēt nekādu konkurenci, tās vienkārši iet bojā. Tāpēc mans priekšlikums ir atjaunot šo tekstu, kas mums bija iepriekš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs, jūsu komentārs!

J.Lagzdiņš: Varētu daļēji pievienoties kolēģa Škapara priekšlikumam, piebilstot, ka šobrīd jau nav izslēgta sabiedrisko organizāciju finansēšana no valsts budžeta, jo teksts nosaka, ka tā notiek īpašos Latvijas Republikas likumos un lēmumos paredzētajos gadījumos. Valsts budžetu mēs pieņemam ar likumu. Tātad, apspriežot konkrētā gada valsts budžetu, mēs varēsim paredzēt noteiktu pozīciju Mākslinieku savienības, Komponistu savienības vai Rakstnieku savienības finansēšanai. Šeit būtu viss kārtībā.

Bet, runājot par pašvaldībām, es pilnībā varētu piekrist, ka atļautu, teiksim, Daugavpils vai Rēzeknes pašvaldībai no sava budžeta finansēt visu veidu sabiedriskās organizācijas, taču noteikti būtu aizliedzams finansēt politiskās partijas. Bet to jau mēs atrisinājām, neattiecinot šo likumu uz politiskajām partijām. Varētu atļaut pašvaldībām finansēt korporācijas, visas profesionālās biedrības. Tās tik tiešām ir pelnījušas šajos grūtajos apstākļos, lai tiktu finansētas. Tātad to atkal varētu paredzēt nevis 20.pantā, bet gan tajā nodaļā, kur ir runa par korporācijām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Es nevaru piekrist tam viedoklim, ko jūs tikko paudāt. Redziet, jūs it kā atstājat izņēmuma gadījumu Augstākās padomes ziņā. Augstākā padome ar lēmumu vai likumu var izlemt par kādas sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības finansēšanu no valsts budžeta, bet tajā pašā laikā ar šādu ierakstu mēs aizliedzam pašvaldībām lemt par savu budžetu.

J.Lagzdiņš: Tieši tādēļ arī Škapara kungs izteica priekšlikumu. Šī redakcija jākoriģē. Līdz trešajam lasījumam lūdzu iesniegt konkrētus priekšlikumus.

J.Kinna: Bet šajā pantā?

J.Lagzdiņš: Par to, kolēģi, ir jābalso. Viss ir atkarīgs no tā, kādi varianti tiks rakstveidā iesniegti. Ja būs universāla norma, kas attieksies uz visu veidu sabiedriskajām organizācijām, tādā gadījumā tā būs 19.panta norma. Ja tā attieksies uz konkrētiem paveidiem, piemēram, uz korporācijām, tad tā būs šīs īpašās nodaļas norma.

J.Kinna: Kāpēc mēs gribam ierobežot pašvaldības?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs! Pēc tam – Krastiņa kungs.

E.Cilinskis: Redziet, ja mēs šo jautājumu atstāsim uz trešo lasījumu, tas būs tomēr pretrunā ar mūsu Kārtības rulli, jo tas nav redakcionāls labojums. Varbūt tas nav konceptuāls labojums, bet tas ir būtisks. Es, piemēram, neuzskatu, ka pašvaldības no sava budžeta varētu pašlaik finansēt sabiedriskās organizācijas. Ja mēs to pieļausim, radīsies iespēja finansēt ne tikai tās organizācijas, kuras nosauca Škapara kungs, bet būs tīri legāla iespēja finansēt vienu otru daļēji politisku organizāciju, kas nebūtu pieļaujams. Tādēļ, es domāju, pašreizējā redakcija, to maksimāli pielabojot, būtu pieņemama, bet paplašināt to nebūtu ieteicams. Un trešā lasījuma laikā to nekādā gadījumā nevar darīt. Ja grib, tas ir jādara tagad.

Priekšsēdētājs: Laikam Celmiņš, nē, Ivars Krastiņš. Lūdzu.

I.Krastiņš: Jūtos spiests iejaukties diskusijā par 20.pantu. Domāju, ka šobrīd šī ir optimāla redakcija un nekādā gadījumā nedrīkst ļaut pašvaldībām izlemt, kuras sabiedriskās organizācijas tās finansēs, kuras ne. Pirmkārt, tomēr būtu jāievēro Ostapa Bendera princips par slīcēju glābšanu. Tā ir pašas sabiedriskās organizācijas darīšana, vai tā spēj noturēties virs ūdens vai ne.

Otrkārt, pašvaldības nu jau vismaz divus gadus brēc aizgūtnēm, ka tām neesot ne kapeiciņas naudas ubagiem. Bet tagad izrādās, ka tām būs nauda dažādām vāji maskētām politiskajām partijām.

Un treškārt. Ja pašvaldības varēs to izlemt pašas, tad labākajā gadījumā mēs dabūsim Šķibes pagasta komponistu savienību, kas katru mēnesi sacerēs odu pagasta vecim. Domāju, ļaunākais gadījums varētu būt vēl bēdīgāks. Uzskatu, ka šī ir optimāla redakcija un no tās atkāpties nevajadzētu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Celmiņa kungs! Pēc tam – Edmunds Krastiņš.

J.Celmiņš: Es tomēr aicinātu deputātus nevadīties pēc šādas koncepcijas: ja pašvaldībām atļaus, tās rīkosies gaužām aplami. Mēs zinām, ka pašvaldībām bieži vien pietrūkst iespēju un pietrūkst darbinieku, kas realizē kaut vai, teiksim, humāno palīdzību. Tāpēc pašvaldības samērā bieži piekopj tādu praksi, ka piešķir finansējumu, teiksim, žēlsirdības biedrībām vai citām sabiedriskajām organizācijām, kas sadala šo humāno palīdzību, veic citus labdarības darbus un veic tos tādā apjomā, kādā pašvaldības pašas nevarētu to realizēt. Atstājot šo redakciju, mēs liedzam iespēju pašvaldībām finansēt un atbalstīt labdarības iestādes, labdarības organizācijas. Esmu par to, ka tomēr ir jādod šī iespēja arī pašvaldībām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Pieskaršos tikai vienai tēmai vai vienai sfērai. Ja šis 20.pants tiek pieņemts pašreizējā redakcijā un 47.pants tiek pieņemts pašreizējā redakcijā, tas faktiski nozīmē lielas un milzīgas tā sauktā tautas sporta daļas sagraušanu, jo liela daļa sporta klubu pasākumu, dažāda veida tautas sporta pasākumi tiek finansēti tieši no pašvaldību budžetiem. Redziet, kas mums tagad te ierakstīts: “Sporta klubs, apvienība pēc reģistrācijas ministrijā un pēc tam – reģistrācijas federācijā var sākt pretendēt uz valsts budžeta finansējumu.” Bet, atvainojiet, kurš tad kaut kādu Valmieras rajona sporta klubu finansēs no valsts budžeta? Sporta dzīvi šodien realizē un organizē sporta klubi. Īpaši tas sakāms par tautas sportu. Ja to nebūs iespējams finansēt pašvaldībām, visa šī dzīve ir nolemta iznīcībai. Un šādā variantā 20.pants nu nekādi nav pieņemams.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Cienījamais Lagzdiņa kungs! Ja mēs pieļaujam, ka īpašos gadījumos ar Augstākās padomes lēmumu var finansēt kaut kādas liela mēroga sabiedriskās organizācijas, tad mums, manuprāt, jābūt konsekventiem un, kā te Krastiņa kungs teica, jāļauj arī pašvaldībām ar savu lēmumu finansēt rajona mēroga sabiedriskās organizācijas. Mums attiecībā uz republikas mēroga organizācijām ir tādi precedenti. Mēs Olimpisko sporta komiteju esam ar īpašu lēmumu finansējuši Olimpiskajām spēlēm. Tāpat mēs esam zināmas finansiālas priekšrocības ar Augstākās padomes lēmumu devuši Kultūras fondam. Esmu par to, ka tekstu par valsts budžeta finansējumu šīm organizācijām vajag atstāt pašreizējā redakcijā, bet atļaut arī pašvaldībām izlemt. Tad dzīvos ir sports, ir citi pasākumi.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Jums, gandrīz visiem debatētājiem, ir taisnība, jo katrs no jums atklāja vienu vai otru variantu, pozitīvās vai negatīvās puses. Redziet, arī šajā gadījumā, izlemjot jautājumu, vai pašvaldības varēs finansēt sabiedriskās organizācijas, mēs nekādi nevaram aiziet no vēlēšanu problēmas. Ja Vēlēšanu likumā tiks ierakstīts, ka deputāta kandidātu var izvirzīt blakus partijām arī sabiedriskās organizācijas, tad būtu loģiski, ka mēs neļausim pašvaldībām finansēt no sava budžeta. Tāda pašvaldība, kura orientēta vairāk vai mazāk uz vienas vai otras sabiedriskās organizācijas atbalstīšanu, varēs izmantot lielus naudas līdzekļus šīs organizācijas atbalstīšanai. Tā ir viena puse.

Bet, no otras puses, pilnīga taisnība ir Edmundam Krastiņam un Kides kungam, ka, piemēram, Ventspils pašvaldība izdeva milzīgus līdzekļus, lai atbalstītu mūsu olimpisko sporta veidu federācijas, kas ir sabiedriskās organizācijas. Un būtu absurds, ja mēs to liegtu. Tātad, kolēģi, nevar būt melnbaltā filozofija un šī pozīcija, ka mēs pilnībā noliedzam vai pilnībā atļaujam. Ir jāatrod vidusceļš un katrā ziņā jāparedz, ka šīs profesionālās biedrības un sporta organizācijas ir atļauts finansēt no pašvaldību līdzekļiem. Tajā pašā laikā likumā “Par politiskajām partijām”, ar ko Škapara kungs tuvākajā laikā nāks tautā, ir kategoriski aizliegta šī finansēšana.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: 20.pantā ir palicis tomēr pārāk daudz strīdīgu momentu. Tāpēc ir priekšlikums – atstāt to uz trešo lasījumu un deputātiem, kas šeit runāja, iesniegt rakstveida priekšlikumus. Es domāju, ka nedrīkstētu šobrīd pieņemt tādā veidā, kā tas ir.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jūs ierosināt to otrajā lasījumā atstāt. Uz trešo lasījumu mums visi panti būtu, Škapara kungs.

Lūdzu, Cilinska kungs! Pēc tam – Krastiņa kungs.

E.Cilinskis: Es domāju, ka šie iebildumi pret sporta klubiem ir ļoti vienkārši atrisināmi, jo ir piebilde: “izņemot īpašus likumos un Augstākās padomes lēmumos paredzētus gadījumus”. Ja mēs kaut vai šajā pašā likumā paredzam, ka sporta klubus var finansēt arī no valsts un pašvaldību budžeta, tad viss ir kārtībā. Ja mēs kaut ko aizmirsīsim, to var paredzēt atsevišķi citā vietā. Tā ka šodien varam mierīgi balsot par šā panta pieņemšanu otrajā lasījumā. Ja nenobalsojam par to, šis pants paliek, protams, otrā lasījuma stāvoklī, un tad arī var iesniegt labojumus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Es tomēr galīgi nesaprotu tās bažas, kas šeit izskanēja, ka tas būs slēpts avots vēlēšanu kampaņas finansēšanai. Ja es pareizi atceros, debatējot par Saeimas vēlēšanu likuma piemērošanas kārtību, tika runāts vai izlemts, ka ir jāpieņem arī attiecīgs dokuments, kas reglamentē vēlēšanu kampaņas finansēšanu. Tur visi šie jautājumi, kādiem mērķiem vai kādā veidā ir finansējama vēlēšanu kampaņa, varētu būt atrunāti. Taču man nekādi nav pieņemams tas, kā tagad saka: lūk, par sporta klubiem mēs te varam paredzēt! Sporta klubi ir tikai tāds viens piemērs, ko es šobrīd varu detalizēti analizēt, bet varu derēt, ka būs vēl desmitiem citu. Būs dažādu tautību kultūras biedrības, būs žēlsirdības biedrības, būs vēl daudzas citas biedrības, kurām vajadzības gadījumā ir jādod atbalsts no pašvaldību budžetiem. Tā ka minimālais, ko es šeit redzu, ir svītrot vārdus “un pašvaldību”, bet pārējo panta daļu, kur runāts par valsts budžetu, mēs varam atstāt, jo mēs budžetu apstiprinām ar likumu un tur viss būs kārtībā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, mums laikam… Jā, lūdzu, Zaščerinska kungs!

J.Zaščerinskis: Man varbūt ir tāds vienkāršs atrisinājums: 20.pantu papildināt ar vārdiem “kā mērķfinansējumu”. Tādā gadījumā vēlēšanas nekādā gadījumā nevarēs finansēt, jo Vēlēšanu likumā būs pateikts, ka to nedrīkst darīt, taču mēs būsim raduši iespēju atsevišķos gadījumos ar atsevišķu lēmumu noteikt gan pašvaldības, gan arī republikas budžeta mērķfinansējumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Mums rakstveidā nekas netika iesniegts. Kā jūs atceraties, otrajā lasījumā, debatējot un balsojot pa pantiem, mēs varam balsot tikai par rakstveida priekšlikumiem. Vienīgais, par ko vēl varam balsot, ir svītrošana. Tādā gadījumā būtu jābalso par deputāta Edmunda Krastiņa priekšlikumu – svītrot vārdus “un pašvaldību”. Pēc tam varam balsot par šā panta akceptēšanu vai neakceptēšanu otrajā lasījumā. Ja tas netiks akceptēts otrajā lasījumā, pants paliks uz trešo lasījumu, un tad varēs iesniegt priekšlikumus un izdarīt labojumus, tos, kurus mēs visi kopā atzīsim par redakcionāliem labojumiem. Tāpēc es uzaicinu uzreiz sākt balsošanu. Mēs esam apstājušies pie 20.panta, diena iet uz beigām, bet šo likumprojektu mums vajadzētu tomēr šodien izskatīt. Tīri aritmētiski mums ir vairāk jā­skata, nekā mēs esam skatījuši. Es gan paredzu, ka, pēc vecas tradīcijas, uz beigām ies ātrāk.

Godājamie kolēģi, es lūdzu jūs reģistrēties, jo atkal ir mainījies deputātu sastāvs. Lūdzu reģistrāciju. Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies 58 deputāti. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Edmunda Krastiņa ierosinājumu – svītrot vārdus “un pašvaldību”. Lūdzu rezultātu. Par – 24, pret – 15, atturas – 13. Ierosinājums nav guvis vairākumu.

Otrs balsojums ir par 20.panta akceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par – 30, pret – 11, atturas – 7. Pants akceptēts otrajā lasījumā. Lūdzu iesniegt redakcionālos priekšlikumus rakstveidā uz trešo lasījumu.

21.pants. Nodokļi. Marjašas kundze, lūdzu! Pēc tam Kides kungs, tad – Krastiņa kungs.

R.Marjaša: Cienījamais Lagzdiņa kungs! 22.pantā ir paredzēts, ka finansiālo darbību revidē tikai pašas sabiedriskās organizācijas revīzijas komisija. Vai jūs nedomājat, ka 21.pantā ir jāieraksta, ka nodokļu maksāšanas pareizību pārbauda Valsts finansu inspekcija?

J.Lagzdiņš: Godātā kolēģe, 24.panta pirmā daļa tieši to nosaka.

R.Marjaša: Ā, tas ir citā vietā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Lagzdiņa kungs, sakiet, lūdzu, vai nebūtu lietderīgi šā panta pirmajā daļā dot tādu redakciju, ka nosaka Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā un apmēros, bet iepriekš iespraust vārdus “šajā likumā un citos Latvijas Republikas likumos”, jo attiecībā uz korporācijām un fondiem ir diezgan plašas atrunas tieši par nodokļu maksāšanas kārtību.

J.Lagzdiņš: Kolēģi, es piekrītu, ka vajadzētu vienveidību visā likumā, kur teikts, ka kārtību nosaka šis likums un citi Latvijas Republikas likumi.

E.Kide: Jā.

Priekšsēdētājs: Problēmu nav, autors piekrīt. Lūdzu, Krastiņa kungs!

I.Krastiņš: Man jautājums Lagzdiņa kungam par otro teikumu, proti, par nodokļu atvieglojumiem. Vai ir domāti tie, kas it kā eksistē šobrīd un ir ļoti tuvi nullei, vai ir paredzēts grozīt nodokļu likumdošanas aktus un pieņemt citus? Ja ir otrais variants, tad varbūt iespējams 21.pantu izvērst tikpat precīzi kā 38.pantu, kur ir visai precīzi uzskaitīti un parādīti šie nodokļu atvieglojumi. Šobrīd, godīgi sakot, nekādu nodokļu atvieglojumu ziedotājiem nav.

J.Lagzdiņš: Šī redakcija ir virzīta uz to, lai nostiprinātu esošajos likumdošanas aktos ietverto kārtību, bet ne paplašinātu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Celmiņa kungs! Pēc tam – Edmunds Krastiņš.

J.Celmiņš: Lagzdiņa kungs, mani neapmierina jūsu atbilde uz Marjašas kundzes jautājumu, jo 24.pantā ir norādīts, ka sabiedrisko organizāciju un to apvienību uzņēmējdarbību var kontrolēt valsts finansu iestādes, bet no 22.panta un 24.panta izriet, ka valsts finansu iestādes nevar kontrolēt sabiedrisko organizāciju finansiālo darbību tādā gadījumā, ja tās ar uzņēmējdarbību nenodarbojas. Kas kontrolēs, kā šīs organizācijas maksā nodokļus?

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi, izlasīsim pilnībā 24.panta pirmo daļu! Tur ir teikts, ka sabiedrisko organizāciju uzņēmējdarbību, citu saimniecisko darbību un finansiālo darbību (manuprāt, šie trīs jēdzieni ietver sevī visu – gan nodokļu maksāšanu, gan dažādus grāmatvedības norēķinus, visu, kas saistīts ar naudu un mantu) Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā kontrolē Finansu inspekcija un citas finansu iestādes. Šeit nav problēmas, tā ir visaptveroša norma.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Es jau labu laiku esmu aizstāvējis viedokli, ka ir jāparedz vienkāršāka nodokļu saņemšanas kārtība. Zināmā mērā gan Augstākās padomes, gan Ministru padomes neizdarības dēļ šogad šie atvieglojumi nav darbojušies. Taču strīdīgs ir jautājums par to, kurā likumā to iestrādāt. Ja jau uz otro lasījumu tas nav izdarīts šajā likumā, acīmredzot nodokļu atvieglojumu saņemšanas kārtība ir jāparedz likumos par nodokļiem. Manuprāt, labākā kārtība būtu tā, ja “jumta” likumā par nodokļiem vai arī likumā “Par peļņas nodokli”, vai likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” būtu paredzēti kritēriji, kādiem jāatbilst sabiedriskajai organizācijai, lai tās ziedotāji varētu saņemt attiecīgos nodokļu atvieglojumus. Šo kritēriju kontrole un tiesības piešķirt atvieglojumus, manā skatījumā, būtu jāuztic Latvijas Republikas Valsts finansu inspekcijai, taču, kā jau es saku, tas ir jāsagatavo un jāiestrādā attiecīgajos nodokļu likumos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi, jautājums par kārtību, kādā varētu piešķirt nodokļu atvieglojumus, tika debatēts bezgala ilgi Apvienotajā budžeta komisijā. Tika izteikti daudzi un dažādi priekšlikumi. Tika meklēti daudzi un dažādi kritēriji, objektīvi kritēriji, kurus varētu ierakstīt likumā, lai kādai institūcijai vai organizācijai, vai Augstākajai padomei nebūtu jāvērtē, vai šī organizācija ir tiesīga attiecīgos atvieglojumus saņemt. Diemžēl mēs nebijām spējīgi šādus kritērijus atrast un uzskatījām, ka, nosakot 38.pantā paredzētos kritērijus, nepieciešama cilvēka klātbūtne, lai ar cilvēka prātu un vērtēšanas spēju, kontrolējot un pārbaudot finansiālo pārskatu, izvērtējot darbību iepriekšējā periodā, varētu pateikt: esi cienīgs vai neesi cienīgs. Tas ir jautājums pēc būtības.

Tagad par formālo pusi – kurā likumā tas būtu jāiestrādā. Godātie kolēģi, es gribētu atgādināt premjerministra nostādni, ka mums nevajadzētu izvērst dažādu uzņēmumu, iestāžu un organizāciju plašu atbrīvošanu no nodokļiem. Es domāju, būtu pareizi, ja mēs atbrīvotu no nodokļu maksāšanas tikai ārkārtējos gadījumos īpašas organizācijas, bet nekādā ziņā neatbrīvotu no nodokļiem peļņas uzņēmumus, bezpeļņas organizācijas. Pēc manas visdziļākās pārliecības, vajadzētu atbrīvot tikai viena veida sabiedriskās organizācijas. Tie ir sabiedriskie fondi. Un nevienu citu. Tieši šā iemesla dēļ šī sevišķā norma, kas attiecas uz ļoti šauru juridisko personu loku, ir iestrādāta likuma 38.pantā. Ja mēs to iestrādāsim likumā “Par uzņēmējdarbību”, pie mums nāks gan uzņēmumi, gan bezpeļņas organizācijas, gan sabiedriskās organizācijas, un būs tāda situācija, ka komisijai nepārtraukti nāksies izskaidrot šīm iestādēm un organizācijām, kāpēc tās netiek atbrīvotas no nodokļu maksāšanas. Tādēļ ar šā likuma 38.pantu mēs mēģinājām ierobežot šo milzīgo plūsmu un šo vēlmi par katru cenu saņemt atvieglojumus. Man ir vesela mape ar dažādu sabiedrisko organizāciju iesniegumiem, un tās visas runā nevis par likumu pēc būtības, bet mēģina panākt caur mūsu komisiju un caur mani, lai likumā tiktu iestrādāta tāda norma, kas dod tiesības nemaksāt nodokļus. Cits nekas tās neinteresē, ja tikai varētu nemaksāt nodokli, lai tas likums būtu, kāds būdams.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es atkal neredzu nevienu balsojamu priekšlikumu. Tika runāts pēc būtības, nevis par balsošanu. Lūdzu priekšlikumus par šā panta precizēšanu uz trešo lasījumu, jo par svītrošanu nekas nav minēts. Kides kungs domā citādi? Lūdzu.

E.Kide: Es domāju, ka šajā pantā viss ir konsekventi ievērots, proti, visi atvieglojumi uz katru attiecīgo nodokli tiek iestrādāti katrā attiecīgajā nodokļa likumā vai “jumta” likumā. Mēs, Apvienotā budžeta komisija, arī vadījāmies pēc tā, ka meklēt nodokļa atvieglojumus pa desmitiem un simtiem likumu, nezinot, ka tas ir iestrādāts pamatlikumā, būs ļoti apgrūtinoši, un mēs zaudēsim kontroli pār nodokļu atvieglojumiem. Tādēļ es domāju, šis formulējums ir pilnīgi pietiekams. Vajadzētu par to nobalsot. Kā Lagzdiņa kungs teica, tikai par sabiedriskajiem fondiem ir rakstīts specifiski, jo pretējā gadījumā notiek dubulta aplikšana ar nodokļiem. Tie ir fondos ziedotie līdzekļi, kurus fonds tālāk pārdala. Es lieku priekšā balsot par šo pantu un neatstāt to uz trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mēs uz trešo lasījumu tik un tā atstāsim, jo trešajā lasījumā atkal balsosim par šo pantu. Tā ka, ja nav ierosinājumu kaut ko mainīt, mēs tomēr nobalsosim un akceptēsim to kopumā, jo neviens balsojuma ierosinājums neizskanēja.

22.pants. Revīzija.

J.Lagzdiņš: Priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Marjašas kundze!

R.Marjaša: Lagzdiņa kungs, varbūt jūs varētu paskaidrot. Šim pantam būtībā būtu vieta statūtos, nevis likumā. Kamdēļ tomēr jūs ielikāt to likumā? Kāpēc jūs uzskatāt, ka tas ir jāreglamentē ar likumu? Cik bieži šīs sabiedriskās organizācijas revīzijas komisijai ir jātaisa revīzijas? Jūs domājat, ka tas noteikti ir jāreglamentē likumā?

J.Lagzdiņš: Godātā kolēģe, es varētu piekrist, ka revīzija var notikt ne retāk kā reizi gadā vai tajā laika periodā, uz kādu ir ievēlēta pastāvīgi funkcionējošā izpildinstitūcija. Bet nevar būt tāda situācija, ka sabiedriskās organizācijas mantiskais un finansiālais stāvoklis un darbība netiek pārbaudīti, tā teikt, no iekšienes. Tā ir tāda klasiska institūcija, kas jau gadsimtiem ilgi ir šīm sabiedriskajām organizācijām, biedrībām, un no tās atteikties mēs nevaram. Nepietiek ar šo obligāto revīziju no ārienes, ko veic finansu iestādes. Es gribētu piebilst, ka liela nozīme būs pirmajā lasījumā pieņemtajiem diviem likumiem par gada pārskatiem un par grāmatvedību. Tie ir speciālie likumi, un tieši šajos likumos arī precīzi jānosaka, ka tie attiecas uz sabiedriskajām organizācijām. Nevar būt tā, kā bija pirmajā lasījumā, kad tur bija pretrunas.

R.Marjaša: Skaidrs. Man ir skaidrs. Tikai varbūt tiešām uzrakstīsim, ka ne retāk kā reizi gadā? Ja kādi pieci cilvēki ir nodibinājuši sabiedrisku organizāciju, vai tiešām viņus spiedīsim divreiz gadā taisīt revīziju?

Priekšsēdētājs: Lagzdiņa kungam nav iebildumu, ka reizi gadā. Bet, ja viņi paši statūtos nolems, tad var arī biežāk to darīt. Paldies.

Piektā daļa. 23.pants. Darbības uzraudzība un kontrole. Lūdzu, Marjašas kundze!

R.Marjaša: Cienījamais Lagzdiņa kungs! 23.pantā ir norādīts, ka prokurors. Iekšlietu ministrija un Tieslietu ministrija kontrolē, kā sabiedriskās organizācijas ievēro likumus un citus normatīvos aktus. Pret to nekādu iebildumu nevar būt. Bet es domāju, ka nez vai šo valsts institūciju pienākums ir pārbaudīt, kā šīs organizācijas ievēro savus statūtus. Jo būtiskākais šīm valsts iestādēm ir tas, kā tās ievēro likumus. Un, kā tas ir redzams tālāk, tikai likuma neievērošana var būt par pamatu šīs organizācijas darbības apturēšanai vai izbeigšanai, bet nekādā gadījumā ne statūtu neievērošana. Statūtu neievērošana tikai tad, ja tā ir saistīta ar likuma neievērošanu. Bet, ja kāds tagad sūdzēsies prokuroram, ka no viņa ņem neregulāri biedra naudu vai kāds viņu nav uzaicinājis uz sapulci, ko prokurors darīs? Valsts institūcijas nodarbojas tikai ar pārbaudi, kā tiek ievērots likums un normatīvie akti. Jūs nepiekrītat tam?

J.Lagzdiņš: Godātā kolēģe! Redziet, diemžēl ir nepatīkami precedenti, kas liecina, ka atsevišķas sabiedriskās organizācijas dažādu subjektīvu iemeslu dēļ sadalās vairākās daļās, veidojas dažādi grupējumi, klasisks piemērs ir mūsu Latviešu biedrība, kur sabiedriskās organizācijas biedru viena daļa pretēji statūtos noteiktajai kārtībai sasauc sapulces, uzurpē visas lemttiesības un sāk runāt visas organizācijas vārdā. Šādā gadījumā attiecīgās sabiedriskās organizācijas biedriem, un šajā gadījumā vairākumam, kas ievēro gan statūtu, gan likuma prasības, nav nekāda tiesiskās aizsardzības mehānisma.

Vēl es gribētu jūs informēt par to, kāda kārtība bija noteikta 1927.gada likumā par biedrībām, savienībām un politiskajām organizācijām. Tur bija noteikts, ka šāda veida iejaukšanos sabiedrisko organizāciju, biedrību darbā var veikt Iekšlietu ministrija. Uz šo Iekšlietu ministrijas un citu administratīvo iestāžu ierosinājuma vai uz biedru tiesas sūdzības pamata apgabaltiesa var atstādināt nelikumīgi ievēlētās biedrības vai politiskās organizācijas amatpersonas un uzdot veikt jaunas vēlēšanas. Tur ir virkne dažādu pasākumu. Šis mehānisms šajā likumā nav ielikts. Mums ir jāizlemj, vai dosim tiesības šīm tiesībaizsardzības iestādēm kontrolēt tikai likuma ievērošanu vai arī statūtu ievērošanu. Par to mums ir jānobalso. Atkarībā no šā balsojuma mēs varam papildināt attiecīgās likuma normas.

R.Marjaša: Šajā sakarībā es gribētu runāt par balsošanas motīviem. Mums šie Latviešu biedrības iekšējie ķīviņi bija jāizlemj tikai sakarā ar to, ka runa bija par nama lietošanu. Un tur jau bija aizskarts likums. Bet, ja tagad valsts institūcijas iejauksies katrā sabiedriskajā organizācijā, pārbaudot, vai tā pilda savus statūtus vai ne, mēs aiziesim ļoti tālu. Galvenais, ka prokuroram nav likumīga pamata vilkt no tā kādas konsekvences. Nu, ir pārkāpti statūti, bet likums nav pārkāpts! Un ko prokurors izdarīs? Neko. Tā kā prokurora darbībai nekādas sekas ar likumu nav paredzētas, prokuroram un tieslietu ministram un tā tālāk nav jājaucas iekšā. Tieslietu ministrija, reģistrējot sabiedrību, pārbauda, vai statūti saskan ar likumu, vai ir attiecīgi ievērots likums. Un turpmāk ir jāpārbauda tikai tas, vai šajā darbībā ir ievērots likums. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Plotnieka kungs! Pēc tam – Eglāja kungs.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Šis pants vispār var izraisīt visdažādākās šaubas un pārdomas. Ja jūs uzmanīgi pavērosit likumprojektu, sākot ar 26.pantu, jūs redzēsit, ka valsts un sabiedrisko organizāciju savstarpējās attiecības tiek risinātas vienmēr tikai ar tiesas starpniecību. Tas ir ļoti korekti, Lagzdiņa kungs. To visnotaļ var atbalstīt. Bet tagad padomājiet, kas izriet no 23.panta. Tur jūs esat tiesas vietā nolikuši valsts pārvaldes institūcijas. Vēl vairāk: ja tiek saglabātas 2.apakš­punktā minētās Iekšlietu ministrijas iestādes tādā kontekstā, kādā tas ir pasniegts, tā faktiski ir policejiska valsts. Es saprotu, ka viss ir domāts ļoti korekti, es atceros sarunu mūsu komisijā, kad jūs runājāt par to, ka, sabiedriskajām organizācijām organizējot ielu gājienus, Iekšlietu ministrijas uzdevums ir savas kompetences ietvaros piedalīties šajā procesā. Bet tas jau nav jāatrunā šajā likumā! Šajos pasākumos sabiedriskās organizācijas piedalās kā jebkurš subjekts, un Iekšlietu ministrijas institūcijas tiesības savukārt izriet no likuma “Par policiju”. Bet, ja mēs pasniedzam šādā kontekstā, no tā faktiski izriet, ka Iekšlietu ministrijai vai policijai ir iespējas iejaukties jebkurā pasākumā. Veidojas attiecības, kādas, piemēram, bija starp policiju un Latviešu kultūras biedrību gadsimteņa sākumā. Es saprotu, ko jūs esat gribējis ielikt, bet šādā kontekstā 23.pants ir pilnīgi pretrunā ar sesto nodaļu. Tāpēc mans priekšlikums būtu 23.pantu ar visu šo uzskaitījumu svītrot un paredzēt tikai to, ka valsts institūcijas savas kompetences ietvaros kontrolē, kā sabiedriskās organizācijas ievēro likumus. Tad būtu korekta, demokrātiska jautājuma nostādne.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs, atbildiet!

J.Lagzdiņš: Kolēģi, šis ir ļoti nopietns ierosinājums, tāpēc pēc iespējas precīzāk jāataino situācija. Ne velti 23.pantā ir pirmā daļa, kur teikts, ka sabiedrisko organizāciju darbību Latvijas Republikas likumos noteiktās kompetences ietvaros uzrauga un kontrolē. Šis likums papildus spēkā esošajai likumdošanai nedod nevienu tiesību. Tagad uzreiz rodas jautājums: kādēļ Lagzdiņš ir ielicis likumā šīs trīs institūcijas, tālākajos pantos vēl Finansu ministriju? Ļoti vienkārši. Tādēļ, godātie kolēģi, ka kontekstā ar nākamo nodaļu, kur ir runa par darbības apturēšanu un izbeigšanu, ir uzskaitītas tās institūcijas, kas šajās tiesu iestādēs var ierosināt lietu par darbības izbeigšanu un apturēšanu. Ierosināt lietu par darbības izbeigšanu un apturēšanu loģiski var tā institūcija, kas ir vislabāk informēta, bet informēta ir tā institūcija, kas regulāri saskaņā ar likumu uzrauga un kontrolē. Tieši tādēļ šeit ir uzskaitītas šīs četras institūcijas, bet ne pārējās, teiksim, Finansu inspekcija, citas ministrijas, arī Labklājības ministrija, kas saskaras kaut kādā veidā pa medicīnas līniju vai pensiju izmaksas līniju. Mēs nevaram dot visām administratīvajām iestādēm vai valsts pārvaldes institūcijām tiesības ierosināt tiesā lietu par sabiedriskās organizācijas darbības pārtraukšanu. Ir jābūt ierobežotam lokam. Jūsu piedāvājums rada šo patvaļu, dodot valsts pārvaldes institūcijām šo tiesību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es par 25.pantu.

Priekšsēdētājs: Mēs runājam par 23.pantu, Eglāja kungs! Pēc tam par 24.pantu un tad – par 25.pantu.

J.Lagzdiņš: Par 24.pantu nav nekādu…

Priekšsēdētājs: Attiecībā uz 23.pantu ir ierosinājums to svītrot. Par to mums ir jānobalso. Ārkārtīgi radikāls... Tātad kompromiss. Plotnieka kungs piekrīt svītrot tikai pirmās divas daļas?

A.Plotnieks: Es ļoti atvainojos, esmu gatavs iesniegt Lagzdiņa kungam rakstveidā formulējumu, kuru es piedāvāju. Svītrojot pirmo un otro daļu, paredzēt, ka valsts institūcijas ar likumu noteiktās kompetences ietvaros kontrolē, kā sabiedriskās organizācijas un to apvienības pilda Latvijas Republikas likumus. Un vairāk neko. Trešā daļa saglabājas. Tad ir normāla norma. Un šai normālajai normai korespondē visa sestā sadaļa, kur parādās konkrētas valsts institūcijas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet šobrīd tāda priekšlikuma – pirmo un otro daļu svītrot – nav. Tas nav izdalīts un nav laikā… Par 23.pantu šāds ierosinājums ir.

Balsošanas režīmu! Izteiksim savu attieksmi pret deputāta Plotnieka ierosinājumu svītrot 3.panta pirmo un otro daļu. Lūdzu rezultātu. Par – 24, pret – 12, atturas – 10. Ar divu balsu vairākumu pirmā un otrā daļa ir svītrota. Tādā stāvoklī šis pants nonāk komisijas rīcībā uz trešo lasījumu. Paldies.

Varbūt mums tomēr būtu vērts nobalsot par šā panta akceptēšanu ar izdarītajiem svītrojumiem otrajā lasījumā, lai tas galīgi nepazūd uz trešo lasījumu? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par atlikušās panta daļas akceptēšanu uz trešo lasījumu, es atvainojos, otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par – 21, pret – 13, atturas – 10. Šis pants nav akceptēts otrajā lasījumā. Pants pilnā apmērā, Lagzdiņa kungs, paliek uz trešo lasījumu. Trešā lasījuma gaitā mēs par to balsosim divreiz – otrajā lasījumā un trešajā lasījumā. Tiek dotas visas iespējas radoši strādāt pie šā panta pilnveidošanas.

Lūdzu, 24.pants.

J.Lagzdiņš: Par 24.pantu nav neviena deputāta priekšlikuma un ierosinājuma.

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs, jums ir par 24.pantu? Nav. Marjašas kundze, jums par 24.pantu? Arī ne.

25.pants. Eglāja kungs, lūdzu!

V.Eglājs: Šeit atkal ir par nelikumīgo darbību un par statūtiem. Es tomēr uzskatu, ka statūti ir jāsvītro, jo likumi jāievēro visiem. Statūti jāievēro tikai organizācijas dalībniekiem, biedriem. Statūtu neievērošana ir tad, ja viens organizācijas dalībnieks izvirza pret otru pretenzijas, tiesa ņem to vērā, izskatot strīdu. No šīs vietas ir jāsvītro.

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi, runājot par 23.pantu, es nepaguvu izteikt savu personisko viedokli. Es piekrītu Marjašas kundzei, ka no 23.panta jāsvītro vārdi “un savus statūtus”, arī šajā 25.pantā vārdi, ko minēja Eglāja kungs. Acīmredzot tad būtu cits balsojuma rezultāts arī par 23.punktu.

Priekšsēdētājs: Piekrišana ir. Par statūtiem nav problēmu? Šis Lagzdiņa kunga ierosinājums ir loģisks, jo ar likumu nosaka, kādā veidā apstiprināti statūti. Attiecīgās iestādes piesieties vienmēr varēs, ja netiks ievēroti statūti.

Kinnas kungs, lūdzu!

J.Kinna: Mani uztrauc tas, kā Lagzdiņa kungs formulēja savu pēdējo priekšlikumu. Tādā gadījumā ir vajadzīgs speciāls pants par to, kādā veidā sabiedriskā organizācija var griezties tiesas institūcijās, ja tiek pārkāpti statūti.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs, vai nebūtu labāk, ja jūs uzrakstītu to visu?

J.Kinna: Es piekrītu, ka būtu labāk, bet...

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, atšķirībā no mūsu likuma un mūsu procesuālās likumdošanas neatkarīgajā Latvijā šis jautājums bija reglamentēts. Bija administratīvās tiesu iestādes, kur šos jautājumus risināja un šīs sūdzības izskatīja. Es vēlreiz citēšu 1927.gada likuma 6.pantu: “Uz administratīvo iestāžu ierosinājuma vai biedru sūdzības pamata apgabala tiesa var atstādināt nelikumīgi ievēlētās biedrības amatpersonas, atcelt nelikumīgus vai statūtiem pretim runājošus sapulces lēmumus, atņemt statūtos paredzētās tiesības” un tā tālāk, un tā joprojām. Un beigu beigās tiesa, atceļot visus šos lēmumus, var pieņemt papildu lēmumu, ka attiecīgajām amatpersonām aizliegts uz laiku līdz trijiem gadiem iestāties citās organizācijās un tikt ievēlētam. Pavisam policejiska bija mūsu demokrātiskā Latvija līdz 1934.gadam.

Priekšsēdētājs: Es teiktu, ka ļoti labi noteikumi mūsu pašreizējiem apstākļiem. Bet tas nu tā.

J.Kinna: Es tik vienkārši nepiekristu, ka statūtus visur izsvītro.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs, būtu lūgums iesniegt formulējumu vai nu atsevišķu pantu veidā, vai kā papildinājumu uz trešo lasījumu, jo mēs 23.pantu neesam akceptējuši otrajā lasījumā. Tādējādi ir plašas iespējas šā panta ietvaros izdarīt šādus labojumus.

Lūdzu, Albertiņas kundze!

S.Albertiņa: Kolēģi, es tomēr laikam kaut ko nesaprotu. Es tagad domāju: lai varētu reģistrēt fondu vai sabiedrisko organizāciju, ir nepieciešami statūti. Tiklīdz tas izdarīts, statūtus vienā mierā var arī pārkāpt, ja mēs šo vārdu izmetam ārā. Es tā sapratu jūsu teikto. Tas galu galā pēc tam nav saistoši.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Es domāju, ka Lagzdiņa kungs pasteidzās atteikties no statūtiem, jo būtībā statūti nosaka organizācijas demokrātismu vai nedemokrātismu, to, vai tā būs militāra organizācija vai citāda rakstura organizācija. Tas nav tik vienkārši, lai būtu tikai iekšējā lieta. Būtībā statūti lielā mērā var noteikt organizācijas raksturu. Un te šajā ziņā Albertiņas kundzei ir pilnīga taisnība. Ja statūti figurē kā viens no kritērijiem reģistrējoties, tie nedrīkstētu atkrist kā kritērijs sabiedriskās organizācijas darbībā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cupruna kungs!

I.Cupruns: Ja statūtus neievēro atsevišķs organizācijas biedrs, tā ir organizācijas iekšējā lieta. Ja statūtus neievēro organizācija, tā vairs nevar būt organizācijas iekšējā lieta. Šī lieta ir kontrolējama. Arī tāds viedoklis jāņem vērā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, tas, ko teica Cupruna kungs, ir pamatarguments attiecībā uz 23. un 25.pantu, bet diemžēl jūsu vairākums piekrita deputāta Plotnieka ierosinājumam un vispār izsvītroja 23.panta pirmo daļu. (No zāles saucieni: “Nē!” Un vēl kaut kādi sau­cieni.) Kā tad ne? Balsojot bija vairākums.

Priekšsēdētājs: Nevis izsvītroja, bet neakceptēja visu pantu kopumā, Lagzdiņa kungs. Es domāju, trešajā lasījumā, kad būs vairāk deputātu, būs arī cits rezultāts.

Lūdzu, vēl par 25.pantu! Es nedzirdēju balsojuma priekšlikumus, tika izteikti vienīgi dažādi apsvērumi, kādam vajadzētu būt. Tādēļ par 25.pantu mums nav nepieciešams atsevišķs balsojums.

26.pants. Darbības apturēšanas un izbeigšanas ierosināšana.

J.Lagzdiņš: Attiecībā uz visu nodaļu ir deputāta Berķa priekšlikums vārda “nolēmums” vietā likt vārdu “lēmums”. Saskaņā ar mūsu civilprocesuālo likumdošanu termins “nolēmums” ir paredzēts.

Priekšsēdētājs: Tātad, Berķa kungs, tā nav filoloģiska kļūda, tas ir tiesību termins, kas tiek lietots atbilstoši mūsu likumdošanai.

Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Sakiet, lūdzu, kāpēc uzreiz jāskrien uz Augstāko tiesu? Vai tiešām nevar sākt ar zemākām tiesām?

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi, tāda kārtība noteikta arī likumā par presi, ka šī viena institūcija ir tā, kas izlemj, proti, Augstākā tiesa. Pēc tiesu reformas tā būs attiecīgā kolēģija. Administratīvo lietu kolēģija. Šādu nostādni atbalsta arī Tieslietu ministrija un Augstākā tiesa.

J.Kinna: Bet, es atvainojos, vai mēs nenonāksim paradoksālā situācijā, ka kaut kādas supermazas sabiedriskās organizācijas, piemēram, Truškopības biedrības reģionālās nodaļas slēgšana, ja centrālā nebūs izveidota, būs jāizskata Augstākajā tiesā tikai tāpēc, ka viņi būs pārdevuši tirgū sliktu trušu gaļu?

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi, ierosiniet šos grozījumus uz trešo lasījumu!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Celmiņa kungs!

J.Celmiņš: Man ir iebildumi pret 27.panta pirmās daļas 2.apakš­punktu, kur teikts: “vai citu normatīvo aktu pārkāpumi”. Mēs varam saprast, ka normatīvie akti var būt visdažādākie. Pieņemsim, iestāsies elektroenerģijas krīze, Ministru padome pieņems lēmumu, kas ierobežo elektroenerģijas patēriņu. Sabiedriskā organizācija gadā būs patērējusi divas reizes vairāk elektroenerģijas, nekā šie normatīvie akti atļauj. Vai tas var būt par pamatu organizācijas slēgšanai? Domāju, ka to vajadzētu svītrot, jo ir citi ietekmēšanas līdzekļi: naudas sodi, izlikšana no telpām, elektrības atslēgšana un tā tālāk. Taču pati organizācija kā tāda normatīvo aktu pārkāpuma dēļ nebūtu slēdzama.

J.Lagzdiņš: Mēs nobalsojām par deputāta Plotnieka priekšlikumu. Tieši tādēļ 23.pantā bija dots izsmeļošs to institūciju uzskaitījums, kuras var ierosināt darbības pārtraukšanu, apturēšanu, kā arī realizē kontroli un uzraudzību. Tieši tā iemesla dēļ, ko jūs nosaucāt, nevienas organizācijas darbība nav apturama, ne arī šī organizācija slēdzama. Ja prokuratūra, Iekšlietu ministrija vai Tieslietu ministrija šādu jautājumu arī ierosinātu, es domāju, mūsu ievēlētie tiesneši būs tik saprātīgi, ka šādu lēmumu nepieņems, bet, iespējams, pieņems blakuslēmumu par attiecīgās amatpersonas sodīšanu un nosūtīs to attiecīgajai ministrijai.

J.Celmiņš: Es gribētu paskaidrot, ka iepriekš mēs apspriedām iespējas kontrolēt. Tas būtu ļoti dabiski, ja kāds kontrolētu sabiedriskās organizācijas, kā tās ievēro normatīvos aktus, bet slēgšanas pamats – tas ir pilnīgi kas cits. Tāpēc es palieku pie sava ierosinājuma – svītrot vārdus “vai citu normatīvo aktu”.

Priekšsēdētājs: Tikai šeit, Celmiņa kungs, pie “citiem normatīvajiem aktiem” pieder arī Augstākās padomes lēmumi, kas bieži vien nebūt nav tik nenozīmīgi.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Mēs gluži vienkārši šeit nevaram dot precīzu uzskaitījumu. Šajā gadījumā ar jēdzienu “normatīvais akts” saprotam arī attiecīgās sabiedriskās organizācijas statūtus. Ja, teiksim, šī organizācija tiešām darbojas pilnīgi pretēji tam, ko tā pati savos statūtos ierakstījusi, un saņēmusi brīdinājumu, tad, es domāju, tiesa var lemt. Bet, ja mēs svītrosim, tad vispār nav jēgas šādam ierakstam.

Attiecībā uz Kinnas jautājumu par to, vai uzreiz Augstākā tiesa. Kā man zināms, ir sagatavots likumprojekts par tiesu iekārtu, bet es to neesmu redzējis. Varbūt šajā sakarībā varētu izdarīt kādus precizējumus saskaņā ar šo likumu? Varbūt var pastāvēt iespēja pārsūdzēt spriedumu, bet Augstākās tiesas vietā var likt apgabaltiesu? Taču šobrīd apgabaltiesas vēl nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai Celmiņa kungs pastāv uz to, ka normatīvie akti būtu jāsvītro? Pastāv.

Balsošanas režīmu! Balsosim par Celmiņa kunga ierosinājumu svītrot normatīvos aktus. Lūdzu rezultātu. 10 – par, 19 – pret, 9 – atturas. Celmiņa kunga ierosinājums nav guvis vairākumu.

Par 28., 29., 30., 31.pantu. Visa šī nodaļa.

J.Lagzdiņš: Ierosinājumi un priekšlikumi nav iesniegti.

Priekšsēdētājs: Arī zālē neskan nekādi priekšlikumi, izņemot Kinnas kungu, kurš ceļas kājās. Lūdzu.

J.Kinna: Ar to mantu jau nu tik vienkārši nevar, kā ir ierakstīts 30.pantā. Ministru padome izlems, kur liks mantu. Piedodiet, mums ir speciāls likums par mantas atsavināšanas kārtību!

Priekšsēdētājs: Bet šeit nav runas par atsavināšanu!

J.Kinna: Piedodiet: “Jautājumu par slēgtās sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības īpašumu un finansu līdzekļu izmantošanu izlemj Latvijas Republikas Ministru padome vai tās pilnvarota institūcija.”

J.Lagzdiņš: Jā, šī norma tika ietverta 30.panta redakcijā, ņemot vērā mūsu pieredzi, es gribētu teikt – augusta pieredzi, bet nekādā gadījumā institūcija, kas izlemtu šīs mantas likteni, nebūtu Augstākā padome vai tiesa, jo šādus praktiskus jautājumus tiesa neizlemj, tā izlemj likumības jautājumus. Tas, kādiem mērķiem tiks izmantota manta, jāizlemj administratīvajām iestādēm, manuprāt, Ministru padomei vai tās pilnvarotajai institūcijai, tas ir, ministrijai. Šeit nav pretrunas ar likumu “Par īpašuma atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”. Šeit ir cits gadījums – likuma ievērošana sakarā ar organizācijas slēgšanu. Kādam taču jāizlemj, ko darīt ar šo mantu.

J.Kinna: Es atvainojos, es jums nevaru piekrist. Piemēram, ir iespējama varbūtība, ka sabiedriskā organizācija tiek dibināta, tās dibinātājiem ieguldot zināmu mantu, līdzekļus. Šajā gadījumā tās statūtos parasti ir atrunāta mantas sadales kārtība organizācijas slēgšanas vai likvidācijas gadījumā. Tāpēc pateikt, ka bez tiesas šī manta tiek kaut kādā veidā sadalīta, izpārdota vai likvidēta, nav korekti.

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi, ja kāda organizācija ar antikonstitucionālu darbību pārkāpj Latvijas Republikas likumus un tās darbība tiek izbeigta, turklāt likumā skaidri un gaiši noteikts, ka Latvijas teritorijā vairs nevar tikt atjaunota vai izveidota organizācija ar līdzīgu nosaukumu, nav svarīgi, cik netālredzīgs ir kāds biedrs, juridiskā vai fiziskā persona, kas ziedojusi šai sabiedriskajai organizācijai, ja tagad pēkšņi šī sabiedriskā organizācija pārkāpusi likumu. Tiesa pieņēmusi lēmumu par tās darbības izbeigšanu. Pēkšņi šis ziedotājs atjēgsies, skries uz tiesu un teiks: “Atvainojiet, dodiet atpakaļ manu ziedojumu!” Tā tas nekur nenotiek, nevienā gadījumā tā tas nav! “Dodiet atpakaļ manu biedra naudu!” Šī taču ir bezpeļņas organizācija, un tā ir pārkāpusi likumu. Kādam ir jāizlemj, ko darīt ar šo mantu, ar šīs nelikumīgās organizācijas mantu.

J.Kinna: Es atvainojos, bet kāpēc tas nevar tikt izlemts tad, kad lemj jautājumu par organizācijas likvidēšanu?

J.Lagzdiņš: Ļoti vienkārši. Ja jūs esat piedalījies tiesas sēdēs, tad zināt, ka tiesa neizlemj. Tiesa nav iestāde, kur nāks 20 dažādas organizācijas un pie durvīm gaidīs, kad tiks slēgta, teiksim, kompartija, un teiks: izlemiet, lūdzu, ar tiesas spriedumu, kuriem būs tas, kuriem būs tas. Tiesa nevērtē lietderības variantus. Tiesai saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu ir pavisam citas funkcijas. Šo funkciju mēs tai nevaram uzlikt, tā vispār ir pretrunā ar likumiem par tiesu iekārtu.

Priekšsēdētājs: Tiesa var izlemt principiāli, ka šī manta ir atsavināma sabiedrības labā vai…

J.Kinna: Jā, ja tas ir tiesas lēmums, ka šī manta ir atsavināma, tad kāda institūcija var tālāk lemt par tās sadales kārtību?

Priekšsēdētājs: Tas tā arī ir domāts. Tā ir Ministru padome.

J.Lagzdiņš: Tas taču ir noteikts likumā – Ministru padome to nosaka.

J.Kinna: Likumā… Tekstā teikts, ka Ministru padome nosaka, vai manta ir atsavināma vai nav. Vai tiesas lēmumā būs lēmums par mantas atsavināšanu?

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi, likumā noteikts: “Ja organizācija tiek slēgta saskaņā ar tiem iemesliem, kas minēti šajā likumā, Augstākajai tiesai obligāti jāpieņem lēmums par mantas atsavināšanu.” Tas izriet no likuma. Un Ministru padome, ja mēs ar likumu uzliekam tai šādu pienākumu, savukārt kā iestāde, kurai jāveic šīs administratīvās funkcijas, nosaka, ka atdosim, teiksim, Sarkanajam Krustam vai Labklājības ministrijai šo mantu.

J.Kinna: Es atvainojos, tādā gadījumā 29.pantā, kur uzskaitīts, ko dara tiesa, ja organizācija darbību izbeidz, ir jāieraksta, ka tiesa pieņem lēmumu par mantas atsavināšanu vai neatsavināšanu. Es atvainojos, es nemāku atrast, varbūt…

A.Endziņš (no zāles): 30.panta pirmā daļa. Skaties pēdējos teikumus!

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs, izlasiet, lūdzu, pirmo daļu! Kinnas kungs, deputātos ir liels nemiers par to, kāpēc tieši jūs interesējaties par organizācijas un mantas atsavināšanu (smejas). (Zālē saucieni, smiekli, sarunas.)

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Man būtu priekšlikums no 29.panta otrās daļas 3.punkta, kur teikts: “sludina rasisma, fašisma vai totalitārisma ideju”, svītrot vārdu “fašismu”. Manuprāt, fašisms ir totalitārisma paveids.

Priekšsēdētājs: Turklāt arī citos likumdošanas aktos mēs esam šo vārdu svītrojuši kā sovjetisku terminu.

J.Lagzdiņš: Paldies par ierosinājumu. (Zālē arvien vēl skaļas sarunas un smiekli.)

Priekšsēdētājs: Pēc 30 minūtēm būs pārtraukums. Godājamie kolēģi, mēs ar sesto nodaļu esam tikuši galā bez balsojuma? Nē, deputāts Edmunds Krastiņš vēl lūdz vārdu. Lūdzu, jūsu rīcībā trīs minūtes.

E.Krastiņš: Es sapratu, ka mēs par “fašisma” svītrošanu izlēmām.

Priekšsēdētājs: Jā, mēs svītrojam. Tam visi piekrita.

E.Krastiņš: Tad par 30.pantu, to, par kuru Kinnas kungs uzsāka runāt. Man nav skaidrs, kāpēc šajā likumā viennozīmīgi tiek pateikts, ka tiek atsavināti visi slēgtajai organizācijai piederošie īpašumi un finansu līdzekļi? Labi, es saprotu, ka konfiskācija tiek noteikta par 29.panta otrās daļas 1., 2. un 3.apakšpunktu. Bet sakiet, kādā sakarībā kā obligāta prasība tas būtu nosakāms 29.panta otrās daļas 4.apakš­punktā: “noteiktā termiņā nenomaksā Latvijas Republikas likumos paredzētos nodokļus”? Ja tas nav izdarīts, ir jānomaksā nodokļi, ir jāsamaksā Finansu inspekcijas paredzētās sankcijas. Pārējais īpašums... Kādā sakarībā tas tiek konfiscēts? Tātad Augstākā tiesa vai kāda cita tiesa pieņem lēmumu par organizācijas slēgšanu, slēgšanas gaitā organizācija pati savos statūtos noteiktajā kārtībā izlemj, kā rīkoties ar saviem pāri palikušajiem līdzekļiem, ja tādi vēl ir. Es nevaru atbalstīt tēzi, ka šajā 4.apakšpunktā paredzētajos gadījumos visa manta tiek obligāti konfiscēta valsts labā. Esmu pilnīgi pret šādu risinājumu.

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi, šeit tiešām varētu būt nianse. Lūdzu iesniegt rakstveidā priekšlikumu, kā izteikt 30.panta pirmo daļu attiecībā uz 29.panta otrās daļas 4.apakšpunktu.

Priekšsēdētājs: Man būtu vēl viens jautājums par tām idejām. Vai atjaunotajai Latvijas komunistu savienībai būtu piemērojams šis noteikums par slēgšanu vai nereģistrēšanu, ja viņi sludina komunisma idejas?

J.Lagzdiņš: Jā, godāto kolēģi, pantā, kur ir runa par sabiedrisko organizāciju reģistrāciju (tas ir 12.pants), noteikts, ka Latvijas Republikas Tieslietu ministrija nereģistrē sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības, ja to nosaukumi sakrīt ar tādu sabiedrisko organizāciju vai apvienību nosaukumiem, kuru darbība ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas nolēmumu ir izbeigta. Ja savu darbību atjauno organizācija, kuras idejas ir identiskas vai lielā mērā sakrīt ar slēgtās organizācijas idejām, šai organizācijai tikai tādēļ vien, ka Tieslietu ministrijai vai kādam ierēdnim būs aizdomas, ka tās sludinās tās pašas idejas, reģistrāciju nevar atteikt. Šā iemesla dēļ darbību var tikai izbeigt, no jauna izbeigt. Neatkarīgajā Latvijā šāda pieredze bija diezgan plaši izplatīta.

Priekšsēdētājs: Jā, būs jāpadomā par papildinājumu iesniegšanu uz trešo lasījumu, jo šādu bandītisku organizāciju atjaunošanās, man šķiet, ir pārāk bīstama.

Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 17.00. Tad, es ceru, mēs tomēr pabeigsim šā likuma izskatīšanu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Reģistrēties mums nav nekādas nozīmes, varam turpināt darbu. Dīvaini, bet liekas, ka vistukšākā ir tā rinda, kur sēž Lagzdiņa kungs. Atgādiniet, Lagzdiņa kungs, mūsu kolēģiem, ar ko mēs pabeidzām. Tā laikam bija sestā nodaļa.

J.Lagzdiņš: Jā, mēs pabeidzām ar 31.pantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kolēģi, vai par sesto nodaļu vēl ir kas? Lai nevajadzētu atgriezties. Vai ir kas balsojams otrā lasījuma stadijā? Ja nav, tad pārejam pie 32.panta.

J.Lagzdiņš: Attiecībā uz visu septīto nodaļu ir pieņemts deputāta Berķa ierosinājums pārstrādāt šo nodaļu, paredzot, ka sabiedrisko organizāciju teritoriālās struktūrvienības tiek reģistrētas nevis Tieslietu ministrijā, bet tiek pieteiktas Tieslietu ministrijā un to darbību reglamentē nevis šis likums, bet attiecīgo sabiedrisko organizāciju apstiprināti statūti. Deputāta Berķa priekšlikums ir pieņemts.

Priekšsēdētājs: Arī deputātam Berķim laikam nav nekādu pretenziju. Lūdzu, kolēģi, kam vēl ir kaut kas par 32.–34.pantu? Nav nekādu ierosinājumu?

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, es lūgtu pievērt uzmanību 34.panta otrajai daļai, jo vēlēšanās, ja tajās piedalās arī sabiedriskās organizācijas ar saviem sarakstiem, var izveidoties tāda situācija, ka kāda teritoriālā organizācija nepiekrīt tā sauktās galvas organizācijas politiskajai nostādnei, izstājas no šīs organizācijas un izveido autonomu organizāciju. Tādēļ ir ietverts 34.pants, it īpaši šā panta otrā daļa. Tā ir ļoti svarīga daļa, par ko savulaik frakcijas “Satversme” sēdē runāja Kiršteins. Tā vērsta uz to, lai nebūtu nekādu neskaidrību un lai nerastos trīs vai četras LNNK vai piecas Tautas frontes. Tā ka šeit mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem.

Priekšsēdētājs: Visi kolēģi ir uzmanīgi, un neviens neprotestē.

Otrā sadaļa, astotā nodaļa. Sabiedriskie fondi.

J.Lagzdiņš: Visa astotā nodaļa ir pārstrādāta, paredzot, ka Latvijas Republikā var izveidot divu veidu sabiedriskos fondus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Edmunds Krastiņš.

E.Krastiņš: Man ir jautājums par 38.panta pirmo teikumu. Kā atsevišķos atklātos sabiedriskos fondus var atbrīvot vai daļēji atbrīvot no peļņas nodokļa, īpaši no ienākuma nodokļa maksāšanas?

J.Lagzdiņš: Tā ir kļūda. No ienākuma nodokļa maksāšanas nekādā gadījumā nevar atbrīvoties.

E.Krastiņš: Es saprotu, ka ienākuma nodokli maksā tie cilvēki, kas strādā šajās...

J.Lagzdiņš: Tā ir kļūda...

E.Krastiņš: Bet no peļņas nodokļa?

J.Lagzdiņš: Var atbrīvot Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā un apmēros.

E.Krastiņš: Vārdu sakot, tiek svītroti trīs vārdi “un ienākuma nodoklis”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Par 35.pantu. Virsraksts ir šāds: “Atklāto sabiedrisko fondu jēdziens”. Bet šajā pantā ir runāts arī vispār par sabiedriskajiem fondiem, ne tikai par atklātajiem. Tas ir pirmais.

Otrs. Vai pretstatā atklātam sabiedriskajam fondam ir arī kāds slēgts fonds vai citāds fonds? Vai ir arī kāds vietējais fonds, piemēram, rajona fonds? Ar ko šis atklātais fonds atšķiras no citiem fondiem, un vai citi fondi vispār pastāv?

J.Lagzdiņš: Jā, pastāv gan viena, gan otra veida fondi. Atklāts sabiedriskais fonds ir sabiedrisko organizāciju paveids ar biedru institūtu, ar vēlētām institūcijām. Turklāt biedru loks ir nenoteikts. Atklāta sabiedriskā fonda dibinātāji nevar paredzēt statūtos tādu kārtību, ka lēmējinstitūcija vai tā institūcija, kas uzņem biedrus, pateiktu kādai fiziskajai vai juridiskajai personai, ja šī persona apsola ievērot statūtu noteikumus, ka tā netiek uzņemta par biedru šajā sabiedriskajā fondā. Bet sabiedriskais fonds ar ierobežotu personu loku ir fonds, kuru, sanākot kopā, dibina divas, trīs, četras fiziskās vai juridiskās personas. Savstarpēji vienojoties, tās nosaka, ka šā fonda dalībnieki būsim tikai mēs, mēs šeit ieguldīsim vienu miljonu un neņemsim no ielas citus biedrus. Ja būs iespēja no ielas iestāties citiem biedriem, tad viņi var iestāties lielā vairumā un ierosināt (es minu tādu piemēru) sasaukt ārkārtas kongresu vai konferenci, pārņemt šajā fondā varu un beigu beigās šo miljonu, ko šīs trīs vai četras personas kaut kādu cēlu mērķu dēļ ir nolēmušas šeit ieguldīt, ļaunprātīgi piesavināties. Tas ir tā sauktais amerikāņu fonda veids, ko Edmunds Krastiņš savulaik aizstāvēja. Amerikā tas ir ļoti izplatīts. Šajā kontinentā biznesmeņi veido šādus fondus. Šis fonds nav sabiedriskā organizācija. Tieši šā iemesla dēļ šajā likumā, šajā otrajā sadaļā nevarēja paredzēt īpašu nodaļu, jo šis likums ir par sabiedriskajām organizācijām, nevis par tādiem veidojumiem, kuriem nav šā sabiedriskā rakstura. Tātad šeit ir nepieciešams īpašs likums.

E.Kide: Lagzdiņa kungs, vai tas nebūtu lietderīgi šo sabiedrisko fondu ar ierobežotu dalībnieku loku, kas tomēr ir specifisks, izdalīt zem atsevišķa virsraksta un pēdējo rindkopu veidot kā atsevišķu pantu par sabiedrisko fondu ar ierobežotu dalībnieku loku?

J.Lagzdiņš: Kolēģi, šajā likumā obligāti jābūt atsaucei, ka mēs uzskatām, ka šādi slēgtie sabiedriskie fondi vai fondi ar ierobežotu dalībnieku loku pastāv un ka to darbību reglamentē īpašs likums. Ja mēs to šajā pantā neparedzētu, tad, piemēram, Kultūras fondam, kuru ir dibinājusi Ministru padome, tātad viena juridiskā persona, un kura savstarpējās attiecības ar valdību nosaka Ministru padomes lēmumi un citi akti, mēs uzliktu par pienākumu noteiktos termiņos veikt tās darbības, ko paredz šis likums un lēmums. Saprotiet, mēs nevaram lauzt šo tradīciju, šo pastāvošo situāciju. Piemēram, Liepājas pilsētas Tautas frontes nodaļa kopā ar rajona Tautas frontes nodaļu ir nodibinājusi Tēvzemes gaismas fondu. Tās ir divas juridiskās personas, divas frontes nodaļas. Tās nevēlas nevienu no ielas uzņemt par biedru. Tās pašas, respektīvi, fonda valde, grib izlemt, ko darīt ar naudiņu, kuriem, teiksim, skolēniem vai studentiem šo naudiņu piešķirt.

E.Kide: Tātad, Lagzdiņa kungs, arī šis slēgtais fonds ir atklāts fonds. Jūs man neatbildējāt, kādēļ vispār fondu sauc par atklātu? Vai nevarēja būt vispār fonds un fonds ar ierobežotu dalībnieku loku? Tagad jau ir trīs termini. Vai tikai vietējie fondi var būt ar ierobežotu dalībnieku loku? Vai arī republikāniskie fondi var būt?

J.Lagzdiņš: Ar ierobežotu personu loku var būt arī valsts mēroga fondi. Tāds ir gan Kultūras fonds, gan arī šis Tēvzemes gaismas fonds, kas darbojas Liepājā. Tā teritorija ir Liepājas pilsēta un rajons. Nosaukums nav atkarīgs no tā, kādā teritorijā fonds darbojas. Vēlreiz uzsveru: galvenā atšķirība ir tā, ka šajos atklātajos fondos var iestāties jebkurš iedzīvotājs un jebkurš Latvijas Republikas pilsonis, kurš ievēro statūtu noteikumus, bet slēgtajā fondā, tātad fondā ar ierobežotu cilvēku loku, nevar no ielas tikt uzņemti biedri. Šāds fonds ir aizvērts. Slēgts tas ir.

E.Kide: Tad to nevajadzēja zem atklātā fonda virsraksta likt. Es to nekādi nesaprotu.

J.Lagzdiņš: Bet, kolēģi, arī šā likuma 3.pantā mēs runājām par reliģiskajām organizācijām, arodbiedrībām un politiskajām organizācijām, bet šis likums nebūt nav par šīm organizācijām. Mēs vienkārši pasakām, ka šis likums nereglamentē šo sabiedrisko organizāciju paveidu, un arī šajā nodaļā mēs pasakām, ka šo fondu ar ierobežotu dalībnieku loku nereglamentē šis likums. Uz analoģijas pamata.

E.Kide: Ar tādu komentāru to varētu saprast. Bet man ir vēl tāds jautājums. Pēdējās daļas pēdējais teikums paredz, ka atklātajiem fondiem darbības un likvidēšanas noteikumus nosaka īpašs Latvijas Republikas likums. Un tūdaļ 36.pantā teikts, ka ir likums “Par atklātajiem sabiedriskajiem fondiem”. Tātad ne īpašs likums, bet šis likums. Tad varbūt varētu teikt, ka šis likums un vēl īpašs Latvijas likums.

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi! 35.panta trešajā daļā ir runa ar to, ka īpašs likums reglamentē nevis atklāto sabiedrisko fondu darbību, bet darbību, ko veic fondi ar ierobežotu dalībnieku loku. Ir divu veidu fondi. Izlasiet, lūdzu, likuma tekstu!

E.Kide: Par to paldies. Vēl šāds jautājums: 35.panta pirmajā daļā teikts, ka sabiedrisko fondu līdzekļus var izlietot kultūras, izglītības un sporta attīstības veicināšanai. Līdz šim mums pastāvēja arī fondi veselības aizsardzības veicināšanai, piemēram, Nieru fonds vai citi fondi. Kādēļ no šiem atklātajiem fondiem veselības aizsardzības fondi ir izņemti?

J.Lagzdiņš: Ir deputāta Jurševica priekšlikums, kuram var pilnībā pievienoties, ka šeit ir jāpapildina ar vārdu “veselības”.

E.Kide: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lagzdiņa kungs solās līdz trešajam lasījumam to papildināt.

Lūdzu, Kodoliņa kungs! Pēc tam – Eglāja kungs.

A.Kodoliņš: Esmu iesniedzis priekšlikumu 38.pantā vārdus “Augstākā padome” aizstāt ar vārdiem “Ministru padome”. Lūdzu par šo priekšlikumu balsot, jo prakse rāda, ka Augstākā padome, pirmkārt, gaida, kad materiālu sagatavos Ministru padome, un tad tas velkas pusgadu.

Vai tomēr mēs it kā neesam atbildīgi par darbībām, kas nav mūsu kompetencē, jo Ministru padome nesagatavo mums šādu materiālu? Tāpēc uzskatu, ka visa atbildība šajā gadījumā ir jānodod Ministru padomei, kas arī var reāli izvērtēt situāciju.

J.Lagzdiņš: Jā, kolēģi, šobrīd ir tāda situācija, ka pagājušajā gadā mēs atbrīvojām no nodokļiem veselu virkni fondu, bet tie, neskatoties uz atkārtotiem mūsu uzaicinājumiem, nav iesnieguši pārskatus par savu darbību iepriekšējā periodā. Pastāvot šādai situācijai, ja pieņemtu šo likumu, nekādā gadījumā nevarētu šīs organizācijas atkārtoti atbrīvot no nodokļu maksāšanas.

Runājot par Kodoliņa priekšlikumu. Redziet, nodokļu jautājums saskaņā ar Satversmi un saskaņā ar mūsu nodokļu likumdošanas aktiem pilnībā piekrīt Augstākajai padomei. Jautājumu par atbrīvošanu no nodokļa, manuprāt, nevarētu nodot Ministru padomei kā izpildinstitūcijai. Skaidrs ir viens, ka Augstākajai padomei nevajadzētu nodarboties ar šādiem īpašiem jautājumiem. Ar Augstākās padomes lēmumu varētu izveidot kādu speciālu komisiju, kas šo problēmu varētu risināt un pēc tam nākt ar ierosinājumu Augstākajā padomē.

Priekšsēdētājs: Iebildumu nav. Eglāja kungs, lūdzu! Albertiņas kundze pēc tam.

V.Eglājs: Es par šo trešo daļu – par fondiem ar ierobežotu dalībnieku skaitu. Vai nevar statūtos paredzēt šos ierobežojumus attiecībā uz dalībniekiem?

J.Lagzdiņš: Kolēģi, nekādā gadījumā tas nevar būt statūtos. Jo šā likuma pirmās daļas pamatjēga un normas nosaka, ka jebkura fiziskā vai juridiskā persona, ja tā atbilst šā likuma un statūtu noteikumiem, var iestāties šajā fondā. Bet slēgtajā fondā ar ierobežotu dalībnieku loku nevar iestāties jebkura persona arī tad, ja tā atbilstu statūtu noteikumiem. Tas ir jāparedz ar likumu, lai nebūtu tāda situācija, ka šajos fondos, šajās sabiedriskajās organizācijās iestātos tie cilvēki, kurus dibinātāji nevēlas.

V.Eglājs: Man jautājums bija tāds: vai statūtos ir aizliegti jebkādi ierobežojumi attiecībā uz dalībnieku uzņemšanu?

J.Lagzdiņš: Ja tiek izveidota sabiedriskā organizācija, tad ir aizliegts noteikt, ka nedrīkst iestāties personas, kuras atbilst šiem statūtu noteikumiem.

V.Eglājs: Bet vai tas kādā pantā ir konkrēti pateikts, ka statūtos nedrīkst būt ierobežojumi?

J.Lagzdiņš: Šis noteikums ir jāprecizē 7.pantā. To deputāts Muciņš iesniedza trešajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Albertiņas kundze!

S.Albertiņa: Kolēģi, vai tie dabas aizsardzības fondi ir apzināti izmesti laukā?

J.Lagzdiņš: Nē. Nav apzināti.

S.Albertiņa: Bet tur uzskaitījumā to nav.

J.Lagzdiņš: Lūdzu, ierosiniet!

S.Albertiņa: Tātad man ir atkal jāuzraksta ierosinājums.

J.Lagzdiņš: Komisija būtu ļoti priecīga.

S.Albertiņa: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cālīša kungs!

I.Cālītis: To, ko es gribēju pateikt, jau ir pateikuši Albertiņas kundze un Kides kungs. Ierosinu no 35.panta pirmās daļas svītrot fonda mērķu uzskaitījumu. Mēs nevaram paredzēt visus mērķus, kuru vajadzībām tiks izveidoti šādi fondi. Ar ko fondi var nodarboties? Šos mērķus nosaka fonda statūti. Mēs nevaram šajā pantā paredzēt visus gadījumus. Ierosinu visus uzskaitījumus svītrot, jo mums tagad nāca klāt veselības aizsardzība, dabas aizsardzība, un kas to zina, kas vēl var nākt klāt. Varbūt masu informācijas līdzekļu aizsardzība un pabalstīšana.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs, kādas ir jūsu domas?

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, jūs ierosināt izsvītrot vienu no kritērijiem, pēc kura Augstākā padome varētu izvērtēt, vai attiecīgo fondu atbrīvot vai neatbrīvot no nodokļu maksāšanas. Nekādā gadījumā fondu, kas ir izveidots, teiksim, politiskās darbības atbalstīšanai, nevarētu atbrīvot no nodokļu maksāšanas. Partijas ir jāstimulē citādā veidā, jo fondus var izveidot dažādu savtīgu nolūku dēļ. Tā ka šeit ir ļoti jāapdomā, svītrot vai nesvītrot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Par 38.pantu. Lagzdiņa kungs, nav īsti skaidrības par nodokļiem. Iepriekšējā likumā par fondu atbrīvošanu no nodokļiem mums fondi bija atbrīvoti arī no zemes nodokļa un īpašuma nodokļa. Pašlaik šeit nav tādas skaidrības. Ir līdzekļi, kas fondā ienāk kā ziedotie līdzekļi. Tos var ziedot arī viena persona vai juridiskā persona, kura savus nodokļus jau ir samaksājusi. Ja šos līdzekļus arī fonda apritē, izmaksājot kādam palīdzību vai ziedojot no fonda kādai palīdzībai, vēlreiz apliek ar nodokli, tad tā, manuprāt, ir dubultīga aplikšana. Vai šeit nevajadzētu izdalīt tos līdzekļus, kuri ienākuši ziedojumu veidā, un tos dubultīgi neaplikt? Bet tos līdzekļus, kas ir ienākuši fondam, piemēram, no tam piederoša uzņēmuma, varētu aplikt ar nodokli. Manuprāt, uzņēmums, kas strādā zem fonda karoga, vispār var izvairīties no nodokļiem. Bet tie līdzekļi, kas ir ienākuši ziedojumu veidā, tiktu otrreiz aplikti ar nodokļiem.

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi, ienākumi no biedru naudas, no ziedojumiem netiek aplikti ne ar kādu nodokli, arī ar peļņas nodokli ne. Ziedojums nav peļņa, bet tikai to organizāciju, kura iemaksā šo ziedojumu, var atbrīvot no nodokļiem likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā. Otrreiz absolūti nekādā gadījumā šis ziedojums netiek aplikts ar peļņas nodokli.

E.Kide: Ja tas tālāk tiek kaut kādam mērķim realizēts, tad nekāds nodoklis uz to vairs neattiecas?

J.Lagzdiņš: Ja tas tiek izmaksāts darba algās, tad ienākuma nodoklis šiem fonda darbiniekiem ir jāmaksā. Ja ziedo 1000 rubļus un šie 1000 rubļi tiek izmantoti darba algai, ar sociālo nodokli un ar ienākuma nodokli tie tiek aplikti.

E.Kide: Un īpašuma nodoklis?

J.Lagzdiņš: Nē.

E.Kide: Ne šī nauda, bet, teiksim, īpašums, kas pieder Kultūras fondam. Vai tas tiek aplikts ar īpašuma nodokli? Līdz šim tas netika aplikts.

J.Lagzdiņš: Ja spēkā esošie likumdošanas akti paredz atbrīvošanu no īpašuma nodokļa, tādā gadījumā netiek aplikts.

E.Kide: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Lagzdiņa kungs, man jautājums par 35.panta pēdējo teikumu. Jūs šajā koncepcijā paredzat, ka par sabiedriskajiem fondiem ar ierobežotu dalībnieku loku būs vēl viens likums, kas reglamentēs to izveidošanu, darbību un likvidēšanu. Vai tā nav izvairīšanās no problēmas? Šādi fondi mums šobrīd eksistē, un īpaši daudz tādu juridisko normu, pēc kuriem tie atšķirtos cits no cita, es nevaru šobrīd iedomāties. Protams, ar nodokļu likumdošanu. Bet vai tomēr ar šo pašu likumu nebūtu jāreglamentē arī šie fondi, jo es neticu, ka mēs tuvākajā laikā uzrakstīsim šo speciālo likumu?

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, redziet, šeit ir tāda juridiska rakstura nianse. Šis likums ir par sabiedriskajām organizācijām. Fonds ar ierobežotu personu loku neatbilst vairākiem būtiskiem sabiedriskās organizācijas kritērijiem. Tādēļ no juridiskā viedokļa, no likuma tīrības viedokļa, no sistematizācijas viedokļa nedrīkstētu ietvert šajā likumā īpašu nodaļu. Bet no ērtuma viedokļa, no likuma pieņemšanas ātruma viedokļa būtu pat lietderīgi atsevišķu nodaļu paredzēt. Tāda nodaļa ir jāpārdomā un jāuzraksta.

J.Kinna: Ja jau mēs runājam no sistēmas tīrības viedokļa, mums jāpasaka, ka organizācija ar ierobežotu dalībnieku loku vispār nevar izmantot sabiedriskā fonda nosaukumu.

J.Lagzdiņš: Šim fondam ir jābūt. Tā darbība ir vērsta uz sabiedrības interesēm, un tieši šodien sarunā ar Kultūras fonda vadību šie cilvēki uzsvēra, ka ir nepieciešams vārds “sabiedriskais fonds”, jo darbības mērķis ir sabiedrības intereses.

J.Kinna: Ja mēs lietojam terminu “sabiedriskais fonds”, tad tas neatbilst tam, ko jūs tikko teicāt, ka, lūk, atklātais sabiedriskais fonds mums vajadzīgs no likuma tīrības viedokļa.

J.Lagzdiņš: Kolēģi, tas ir termina jautājums. Es būtu priecīgs, ja jūs iesniegtu konkrētus priekšlikumus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cālīša kungs!

I.Cālītis: Par 35.panta trešo daļu. Latvijā darbojas fonds, kura darbību mēs vispār neesam spējīgi likvidēt, mēs varam tikai apturēt šā fonda darbību Latvijā. Šis fonds ir Sorosa fonds, kura visi ienākumi nāk no viena cilvēka kapitāla, amerikāņu miljardiera Sorosa kapitāla. Tas ir fonds ar šo ierobežoto dalībnieku loku, bet to likvidēt mēs neesam tiesīgi nekādā gadījumā, jo to likvidēt var tikai pats Soross, atņemot līdzekļus šim fondam.

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi, jā...

I.Cālītis: Kas attiecas uz maniem vārdiem par šā paša panta pirmo daļu un uzskaitījumu, tad šis uzskaitījums nekādi nav savienojams ar nodokļu atvieglojumiem, jo to atkal nosaka statūti un īpašs nolikums par šiem nodokļu atvieglojumiem.

J.Lagzdiņš: Attiecībā uz 35.panta pirmās daļas redakciju par to, kādiem mērķiem var izveidot šos sabiedrisko fondus, es lūgtu deputātus, kas izteica priekšlikumu, iesniegt konkrētus formulējumus, jo pamats šeit pārdomām ir.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie kolēģi, vai par šo nodaļu ir kādi balsojumi? Līdzšinējā apspriešana liecina, ka pēc astoņu mēnešu pārtraukuma kolēģi šodien ir izlasījuši šo likumu un nāk ar atklāsmēm. Tām nav nekāda materiāla iemiesojuma labojumos un priekšlikumos par balsojumiem. Pašlaik apspriešana vairāk atgādina pirmā lasījuma, nevis otrā lasījuma stadiju.

Par svītrojumiem. Lūdzu, ierosiniet konkrētus svītrojumus! Nav konkrētu svītrojumu? Vai ir kādi konkrēti balsojumi astotajā nodaļā? Nav konkrētu balsojumu.

Devītā nodaļa – korporāciju izveidošana.

J.Lagzdiņš: Devītajā nodaļā nav neviena rakstveida priekšlikuma.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Man ir tikai viens pavisam īss jautājums. Vai uz šo nodaļu attiecas arī 4.panta noteikumi par sabiedrisko organizāciju apvienībām, proti, ka divas vai vairākas sabiedriskās organizācijas var veidot apvienības?

J.Lagzdiņš: Attiecas.

E.Krastiņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kas vēl ir par šo nodaļu? Nav nekādu iebildumu. Paldies.

Desmitā nodaļa – par sporta klubiem.

J.Lagzdiņš: Arī par šo nodaļu nav neviena priekšlikuma.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Krastiņš.

E.Krastiņš: Tātad, pateicoties vienam balsojumam, kurā balsu pārsvars bija neliels un kuru atbalstīja arī cienījamais referents, tagad visas tautas sports ir nostādīts tādā situācijā, ka nevar saņemt absolūti nekādus finansējumus no budžeta. Līdz ar to tā pastāvēšana ir stipri lielā mērā apšaubāma. Vienīgais, ko es varu darīt, es acīmredzot uz trešo lasījumu varu iesniegt priekšlikumu 47.pantā noteikt, ka sporta klubi var pretendēt uz finansēšanu no pašvaldību budžetiem. Tas ir vienīgais. Ja referents kā šīs koncepcijas pretinieks neņems to vērā, es varēšu trešajā lasījumā pieprasīt balsošanu.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, šajā nodaļā, kas reglamentē sabiedrisko sporta organizāciju darbību, līdz trešajam lasījumam ir jāiekļauj divi papildinājumi. Pirmais ir tāds, ka šīs sabiedriskās sporta organizācijas var finansēt no pašvaldību budžetiem... Es nekad neesmu teicis, ka šis priekšlikums ir noraidāms, un balsot par to mums atļauj vispārējā daļa. Turklāt Endziņa kungs ierosināja, ka sabiedriskajās sporta organizācijās par biedriem var būt juridiskās personas, jo šis ir viens no tiem sabiedrisko organizāciju paveidiem līdztekus atklātajiem sabiedriskajiem fondiem, kuru biedri un dibinātāji var būt juridiskās personas. Tātad uz trešo lasījumu būs vismaz divi šādi papildinājumi no manas puses.

Priekšsēdētājs: Vai vēl ir kas par šo noslēguma nodaļu? Nav. Tātad mēs varētu būt gatavi balsot par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā, izņemot 23.pantu, kas neguva deputātu piekrišanu. Tas būtu atkārtoti izskatāms otrā lasījuma stadijā. Nav iebildumu? Domāju, ka ir īstais laiks reģistrēties. Lūdzu rezultātu. 61 deputāts reģistrējies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā, izņemot 23.pantu. Lūdzu rezultātu. 54 – par, pret – nav, atturas – 4. Likumprojekts akceptēts otrajā lasījumā, izņemot 23.pantu.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Paldies, kolēģi! Tagad viens ierosinājums par procedūru. Es lūdzu uz trešo lasījumu iesniegt arī priekšlikumus par lēmuma projektu, it īpaši par lēmuma projekta 7.punktu, kas ir ļoti būtisks un svarīgs. Tātad nākamnedēļ, ne vēlāk kā ceturtdien, lūdzu iesniegt priekšlikumus gan par lēmuma projektu, gan par likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mums vēl ir stunda laika, ko strādāt.

Tātad 15.darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un dažos citos likumdošanas aktos”. Otrais lasījums.

Godājamie kolēģi, jums tik tiešām nerēgojas, Muciņa kungs ir tribīnē.

L.Muciņš: Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Tas, ka es neatrodos zālē, nenozīmē, ka es uzmanīgi nesekoju jūsu debatēm un īstajā laikā nebiju klāt.

Cienījamie kolēģi! No deputātiem par šiem jautājumiem nav ienācis neviens papildinājums un priekšlikums. Toties no Valsts veterinārā departamenta ir ienācis priekšlikums, par kuru es jums tagad neziņošu, bet darīšu to trešajā lasījumā, jo tas ir vairāk vai mazāk redakcionāla rakstura priekšlikums, kurā izteikts arī lūgums papildināt vienu Kriminālkodeksa pantu – palielināt sankciju, kura tagad tiešām salīdzinājumā ar mūsu administratīvajām sankcijām ir stipri maza, tādēļ priekšlikums būtu pieņemams.

Ja ir kādi jautājumi...

Priekšsēdētājs: Paldies. Te jautājumu nevar būt, te ir apspriešana pa pantiem, Muciņa kungs.

L.Muciņš: Jā. Lūdzu, cienījamie kolēģi!

Priekšsēdētājs: Tātad pirmais – Administratīvo pārkāpumu kodeksa...

L.Muciņš: 108.¹pants.

Priekšsēdētājs: Tā kā nav nākuši klāt nekādi priekšlikumi un ieteikumi, mēs varbūt varētu skatīties kompleksi.

L.Muciņš: Pa lappusēm varbūt...

Priekšsēdētājs: Jā, pa lappusēm arī varam. Tātad – par 1.lappusi. Un 2.lappusi arī pie reizes. Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Man ir tāds konceptuāls jautājums: kad beidzot mēs sadūšosimies un pāriesim no šiem rubļiem, ko nepārtraukti ietekmē inflācija, uz minimālo algu vai uz konvertējamu valūtu, jo igauņi, kuriem arī bija sarežģīta situācija, jau sen ir pārgājuši savos likumos par administratīvo atbildību uz vidējo algu.

L.Muciņš: Cienījamais Ābiķa kungs! Par šo jautājumu es jau ziņoju pirmajā lasījumā un visnotaļ piekrītu jūsu problēmas redzējumam. Tas ir jautājums, ko lems speciāla komisija, kura ir nodibināta un nodarbojas ar Administratīvā kodeksa koncepcijas izstrādi. Šobrīd, atklāti sakot, mēs esam tikai kā ugunsdzēsēji, kas ātrumā sakārto, neielaižoties šādos konceptuālu jautājumu apspriedumos. Man bija vairāki priekšlikumi par to, ka veterinārijas pārkāpumu sodiem jābūt paredzētiem likumā par veterināriju, tirdzniecības noteikumu pārkāpumu sodiem – tirdzniecības likumā un tā tālāk.

Priekšsēdētājs: Atbilde ir sniegta arī konceptuāli. Lūdzu, tagad par 1.lappusi. Tātad nav nekādu iebildumu. Paldies. Par 2. un 3., par 4.lappusi? Tas ir līdz 124.pantam ieskaitot. Nav. 5., 6.lappuse – 141.pantu ieskaitot? Nav. 7., 8.lappuse – 230.pantu ieskaitot? 9.lappuse. Un 10.lappuse. 11.lappuse. Nav. 12.lappuse. Nav. 13.lappuse. Nav. 14.lappuse. Nav. 15.lappuse. Arī nav. 16. un 17.lappuse. Nav. 18.lappuse līdz Kriminālkodeksam? Nav.

L.Muciņš: Varbūt par otro sadaļu Latvijas Kriminālkodeksā. Šeit ir Veterinārā departamenta priekšlikums Kriminālkodeksa 108.–156.pantā palielināt naudas sodu līdz 50 tūkstošiem rubļu. Citādi būtu neloģiski, ka administratīvos sodus mēs palielinām, bet Kriminālkodeksā, kur ir paredzēta brīvības atņemšana un labošanas darbi, naudas sods ir mazāks nekā administratīvais sods. Tas ir neloģiski, tie attiecīgi ir jāsabalansē. Uz trešo lasījumu es cienījamajiem kolēģiem izsniegšu, un, ja nebūs jautājumu un priekšlikumu, mēs to varētu akceptēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Man ir kas sakāms par citu labojumu Kriminālkodeksā: es iebilstu pret to, ka tiek izslēgts 213.¹pants. Es aicinu deputātus balsot par otrās daļas 2.panta izslēgšanu. Tātad atstāt 213.¹pantu, kurš paredz, ka par automašīnas vadīšanu, par transportlīdzekļa vadīšanu dzērumā ir iespējams arī kriminālsods. Ja tiek atstāts kriminālsods tikai naudas soda veidā, ir ļoti daudz cilvēku, kas šo naudas sodu samaksās neskatīdamies, tātad būs šī nesodāmības sajūta. 213.¹pants paredz arī cietumsodu par šādu sabiedrībai ļoti bīstamu noziedzīgu darbību. Es aicinu šo 213.¹pantu atstāt, bet iebildums par to, ka tiesa to nepiemēro, ir jau pavisam cits jautājums. Jautājums ir par to, kā mēs ievēlam tiesnešus, un tas ir cita likuma jautājums. Es aicinu Kriminālkodeksā šādu normu atstāt un ļaut tiesnesim izvēlēties, kādu sodu piemērot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Ēlerta kungs ierosināja svītrot otrās daļas 2.punktu. Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Es izteikšos par motīviem. Vienu sekundi, es tikai paņemšu Kriminālkodeksu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Muciņa kungs paņems Kriminālkodeksu. Par šādu pārkāpumu, kolēģi, Salvadorā tiek piemērots augstākais soda mērs.

L.Muciņš: Tātad 213.pants. Par autotransporta, par pilsētas elektrotransporta līdzekļu, traktoru un citu mašīnu vadīšanu dzēruma stāvoklī, ko izdarījusi persona, kam par tādu pašu pārkāpumu atņemtas transporta līdzekļa vadīšanas tiesības, soda ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, ar labošanas darbiem līdz vienam gadam un naudas sodu līdz 100 rubļiem. Tas laikam ir labots tālāk. Un atņem tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem.

Otrajā daļā par šā panta pirmajā daļā minēto transporta līdzekļu vadīšanu dzēruma stāvoklī personas, kam nav tiesību, ja tas izdarīts gada laikā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, ar labošanas darbiem uz laiku līdz vienam gadam un ar naudas sodu līdz 100 rubļiem, bet tas nav teikts precīzi.

Par brīvības atņemšanu. Tātad Ēlerta kungs uzskata, ka brīvības atņemšanai ir jāpaliek. Kādi bija komisijas motīvi? Tad jau mums attiecīgi jāgroza arī administratīvais kodekss, jo tagad izveidosies tāda situācija, ka par vienu nodarījumu it kā varēs izvēlēties, kā sodīt – administratīvi vai krimināli. Tātad mums ir jāievieš zināms sadalījums. Ja mēs nobalsojam par Ēlerta kunga priekšlikumu, mums būs trešajā lasījumā jāatgriežas un jāņem ārā vai jāprecizē šis administratīvais pants.

Kādi bija motīvi, kādēļ nolēmām izslēgt? Pirmām kārtām – varbūt tas tiešām nav pats labākais motīvs – tiesās to praktiski nepiemēro, ja nav nekādu smagu seku; ja ir smagas sekas, iestājas kriminālatbildība pēc cita panta, kas ietver šo rīcību. Līdz ar to nekāda papildu kvalifikācija un nekāda viena gada likšana klāt nenotiek. Tādi bija mūsu motīvi. Varbūt Endziņa kungs papildinās. Es tomēr domāju, ka diez vai tas būtu pareizi. Arī autoinspekcija atbalstīja šādu mūsu viedokli.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Es arī, runājot par motīviem, gribu pievērst uzmanību tam, ko jau esam pateikuši 124.pantā: ja transporta līdzeklis tiek vadīts alkoholisko dzērienu, narkotisko vielu vai apreibinošo vielu iespaidā un nekādu seku nav, pirmoreiz ir 10 000 rubļu naudas sods, tiek atņemtas visu veidu transporta līdzekļu vadīšanas tiesības uz vienu gadu. Par tiem pašiem pārkāpumiem, ja tie tiek atkārtoti gada laikā, jau nāk 30 000 rubļu. Ja tas viss notiek bez vadītāja tiesībām, tad pie pirmās reizes – 15 000 rubļu, atkārtotā gadījumā – 30 000 rubļu.

Tātad – ja ir recidīvs, tad, kā saka, ir maksāšana. Ja nespēj maksāt, vai labāk likt cietumā? Es atvainojos, ja viņam ir transporta līdzeklis, arī šeit var izdarīt piedziņu pēc tam.

L.Muciņš: Bet neviens nespēs samaksāt šo summu!

A.Endziņš: Ir noteikta kārtība, kādā tiek piedzīti zaudējumi vai šīs soda naudas.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Ierosinājums ir izskanējis, Ēlerta kungs vēlreiz to motivēs, un pēc tam lemsim.

I.Ēlerts: Vai šie naudas sodi ir lieli, teiksim, man un visiem pārējiem kolēģiem? Es saprotu, ka tie ir lieli. Tādā gadījumā es, ja man būtu automobilis, nebrauktu dzērumā šā lielā naudas soda dēļ. Bet es uzsveru, ka ir daudzi cilvēki, kuriem šis naudas sods ir, kā saka žargonā, špicka. Un tieši viņu dēļ, lai nebūtu šīs nesodāmības izjūtas, ir jābūt kaut vai šim cietumsoda draudam.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Motīvi ir izteikti. Balsosim. Ēlerta kungs ierosina svītrot otrās daļas 2.punktu par 213.¹ panta izslēgšanu. Automātiski būs jāizslēdz arī no trešās daļas visi attiecīgie labojumi.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Ēlerta kunga ierosinājumu. Lūdzu rezultātu. Par – 30, pret – 7, atturas – 4. Ēlerta kunga ierosinājums guvis balsu vairākumu. Tātad otrās daļas 2.punkts svītrots. 213.¹ pants paliek Latvijas Kriminālkodeksā.

L.Muciņš: Mēs saprotam, ka līdz ar to tiks izdarīti arī attiecīgi grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksa tekstā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Trešā daļa. Par Kriminālprocesa kodeksu. Gluži dabiski, ka šādā gadījumā jāizslēdz 213.¹pants. Praktiski trešā daļa tiek izslēgta. Te tiek apspriests vairāk.

Ceturtā daļa. Vai ir kādi iebildumi? Nav. Piektā daļa. Nav. Sestā. Nav. Visa septītā daļa ir veltīta “Latvijas PSR”. Par to laikam nav komentāru. Paldies.

Tādā gadījumā mēs varam balsot par šā likumprojekta akceptu otrajā lasījumā un izdarītajiem grozījumiem.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. 42 – par, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts akceptēts otrajā lasījumā. Paldies.

Godājamie kolēģi! Ja kādu interesē, kur paliek Muciņa kungs, varat aiziet pārbaudīt! (Zālē troksnis.)

Priekšsēdētājs: Nākamais darba kārtības jautājums – “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par Valsts finansu inspekciju”” otrajā lasījumā.

Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi! Likumam par grozījumiem Latvijas Republikas likumā “Par Valsts finansu inspekciju” iesniegti vairāki priekšlikumi, kuri apkopoti 130.dokumentā, kā arī īpaša premjera Godmaņa vēstule, kas ir 122.dokumenta beigās. Mēs varētu izskatīt vai nu parastajā kārtībā, vai pa pantiem, vai arī uzreiz ķerties pie pamatjautājuma. Pirmajā lasījumā tika izdarīts konceptuāls labojums. Attiecīgajā premjera vēstulē ir lūgums mainīt šo konceptuālo grozījumu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, es saprotu, ka visi pašlaik lasa vēstuli. Tā vismaz var spriest pēc reakcijas zālē. Tomašūna kungs ierosina izdarīt pārtraukumu vēstules izlasīšanai. Bet es domāju, ka visi ātri iepazīsies ar to. Problēma ir šie 20 procenti, Ziediņa kunga ierosinājums, ko akceptēja deputāti plenārsēdē.

A.Kodoliņš: Mēs komisijā šo jautājumu izskatījām un uzskatām, ka, grozot panta piekto un sesto daļu, varam panākt zināmu kompromisu, tomēr atstājot stimulējošo normu, kas veicina Finansu inspekcijas darbību situācijā, kad ir problēmas gan ar budžeta izpildi, gan ar nodokļu iekasēšanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ziediņa kungs!

Z.Ziediņš: Cienītie kolēģi, kas izturēja visu līdz beigām! Kad pirms četriem pieciem gadiem Latvijas PSR autoinspekcija pārgāja uz daļēju pašfinansēšanos, tika ieviesta norma, kas noteica, ka zināma soda naudas daļa, kas ieturēta par satiksmes pārkāpumiem, paliks autoinspekcijas rīcībā. Jūs gandrīz visi esat braucēji un zināt, ka tad autoinspekcija nomainīja ceļa zīmes: 90 kilometru ātruma vietā uzlika 60, bet 60 vietā – 30. Ielīda krūmos, fiksēja autobraucējus, kas neievēroja šīs zīmes un iekasēja soda naudu. Droši vien ir zināma taisnība, ka tas lika autovadītājam braukt uzmanīgāk, bet vai tas uzlaboja kopējo satiksmes kustības drošību uz Latvijas ceļiem? Vai autoinspekcija labāk veica funkcijas, kas tai būtu jāveic, vai tas arī bija tikai pasākums, lai konkrēto autovadītāju noķertu? Patlaban Finansu inspekcija rīkojas analogi: izdod jaunus normatīvos dokumentus, nepublicē tos, bet ielien krūmos, lai nevis ar lāzeru fiksētu pārkāpumu, bet, teiksim, pēc diviem mēnešiem dotos pie uzņēmuma vadības un pateiktu, ka attiecīgs šoferis šādu nepublicēto materiālu kārtējo reizi ir pārkāpis. To, ka šī nepublicēšana joprojām pastāv, apstiprina fakts ar Ekonomikas komisijas vēstuli, kas tika aizsūtīta, jums šis dokuments ir uz galda, kāds tā numurs, Kodoliņa kungs man pateiks. Vēstulē ir noteikts, ka Finansu inspekcijai būtu jāievieš skaidrība par to, kā notiek norēķins ar Latvijā ienākošā krievu rubļa pārrēķinu Latvijas grāmatvedībā. Grāmatvedībā ienāk rubļi: gan Ukrainas rubļi, gan citi rubļi, bet nav skaidrības ne par nodokļiem, ne par šo grāmatvedības uzskaiti. Lai gan termiņš bija 4.septembris, ja es nemaldos. Protams, kārtējo reizi Finansu inspekcija un arī Finansu ministrija nekādus skaidrojošos materiālus šajā sakarībā iesniegušas nav. Tas ir viens arguments pret tendenci vēlreiz konceptuāli pārskatīt jautājumu.

Otrkārt, ja jums ir šī Godmaņa kunga vēstule, izlasiet to, jo es šai vēstulei pilnībā pievienojos! Tās trešajā rindkopā no beigām ir vārdi “papildu algu noteiktu procentu apmērā no piedzītās summas”. Tālāk Godmaņa kungs saka: tā bija zināma pēctecība bijušajai Latvijas Republikas likumdošanai, tikai ar atšķirīgu metodiku. Tā ir taisnība. Man bija priekšlikums Valsts finansu inspekcijai noteikt procentu no summas, kas ienāk budžetā, no summas, ko Finansu inspekcijas rīcības rezultātā saņem budžets. Iebildums ir ne jau pret nostādni, bet pret to, ka šie 20 procenti tiek atdoti nevis no budžeta, bet no fiktīva maksājuma, kas saistās tikai ar šīm soda sankcijām. Tā ka es domāju, ka Godmaņa kungs ļoti pareizi un godīgi izteica savu pozīciju. Tikai pēdējie vārdi, ka pašreiz tiek piemērota atšķirīga metodika, raksturo, ka mums šī metodika ir vērsta uz soda sankcijas daļu, nevis kā Latvijas laikā bija un kā es reiz piedāvāju Finansu inspekcijai – uz kopējo summu, kas ienāk budžetā. Tāpēc man ir lūgums vēlreiz padomāt, vai šis fiktīvais maksājums pildīs Latvijas budžetu, vai Finansu inspekcijai jārūpējas par soda sankcijas saglabāšanu, vai ar šo soda sankciju tā jāstimulē, vai tās galvenais uzdevums ir izpildīt budžetu.

Te vēl ir otrs variants, Kodoliņa kunga variants, bet Kodoliņa kungu es ļoti cienu. Lūdzu, apskatieties! Kodoliņa kunga variants ielūkojas citas firmas kabatā. Tā nebūt nav mana vēlēšanās. Man ir pilnīgi vienalga, vai Finansu inspekcija tiks finansēta no procenta vai no šīs kopējā budžetā ienākušās summas. Un, godīgi sakot, man ir pilnīgi vienalga, vai šo summu viņi sadala darba algās, prēmijās, pērk par to mašīnas vai dodas ārzemju ceļojumos. Tāpēc šie Kodoliņa kunga labojumi par to, ka 5 procenti paliks darba algās vai prēmijās un 15 procenti aizies inspekcijai mašīnu iegādei vai citām vajadzībām, ir ielūkošanās citu kabatās, un, es domāju, tas nebūtu īsti pieņemami. Principā man būtu jāatbild uz jautājumu: vai mums ir jāfinansē inspekcija atkarībā no tās darbības galarezultāta, tas ir, no pilna budžeta, vai no kāda mistiska maksājuma, kas šoreiz būtu kaut kādas sankcijas vai soda nauda? Es aicinu balsot pret abiem priekšlikumiem.

A.Kodoliņš: Viss jautājums ir par konceptuālo balsojumu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Endziņa kungs izteiksies. Es domāju, ka vajag drusku ievest kārtību šā jautājuma apspriešanā. Pulkstenis ir 17.55, tas nozīmē, ka, ņemot vērā šā likumprojekta apjomu, mēs 30 minūšu laikā diezin vai pagūsim izspriest. Es atgādinu, ka ir otrais lasījums. Apspriests tiek pa pantiem. Ja mēs vēlamies mainīt pirmajā lasījumā nobalsoto konceptuālo balsojumu, mums ir jābalso par šā projekta atgriešanu pirmā lasījuma stadijā un jābalso no jauna. Mēs varam apdomāties, bet procedūra ir procedūra. Ir jābūt vairākiem balsojumiem, lai to izdarītu. Visi ir iepazinušies ar Godmaņa kunga vēstuli, ar komisijas variantu, un mums ir jāiet pa punktiem. Citas izejas nav.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Deputātiem informācijai. Man ir kopija par nodokļu neapstrīdamo naudas summas piedzīšanu Latvijas Republikas laikā. Es nerunāšu par visu, bet, teiksim, par 4.punktu. Tur ir teikts, ka par šā pielikuma 1.pantā minēto nodokļu piedzīšanu ņemami virs piedzenamās summas trīs procenti, bet ne mazāk par diviem latiem, no kuriem, ja piedzīšanu izdara policija, viena trešdaļa nāk par labu valstij, divas trešdaļas – par labu policijas ierēdņiem kā viņu papildu alga. Bet, ja piedzīšanu izdara nodokļu piedzinējs, divas trešdaļas iet par labu valstij un viena trešdaļa – par labu piedzinējam kā viņa papildu alga. Ja lieta nonāk līdz piedzīšanai, tad trīs procenti virs tās summas, kas ir jāpiedzen, aiziet kā papildu maksājums gan budžetā, gan tam, kas reāli šo piedziņu veic. Visos šajos labojumos būtībā runa ir par to, ka tajos ietvaros no summām, kas jāpiedzen. Padomājiet! Ja mēs gribam ievērot pēctecību, Latvijas Republikas laikā šī situācija faktiski bija bargāka.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kinnas kungs, un tad mums ir laiks atgriezties pie 1.panta.

J.Kinna: Es, Krastiņa kungs, tieši par to gribēju uzdot jautājumu. Es atceros, ka mēs nobalsojām kāda cita likuma sakarā par šo deputāta Ziediņa ierosinājumu, un tas, manuprāt, ir vienīgais jautājums, par kuru pašreiz Augstākajā padomē šā 122. vai 130.dokumenta sakarā ir balsots. Par visu pārējo, manuprāt, nav balsots pat pirmajā lasījumā.

A.Kodoliņš: Pirmajā lasījumā ir parastā procedūra, ir konceptuāli balsojumi, pārējā procedūra ir tipiska otrā lasījuma procedūra, kad tiek izteikti ierosinājumi par dažu pantu grozīšanu. Šie ierosinājumi ietverti 130.dokumentā un tiks izskatīti pa pantiem. Tātad ir viens konceptuāls balsojums, kaut gan bija vairāki, bet pret pārējiem konceptuālajiem balsojumiem nav nekādu iebildumu. Iebildumi ir par šo konceptuālo balsojumu 3.panta sakarā.

J.Kinna: Vai jūs gribat man teikt, ka visi šie panti ir kaut kādā veidā skatīti pirmajā lasījumā?

A.Kodoliņš: Bez šaubām…

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs, es atvainojos, jūs sen neesat bijis plenārsēdē. Pirmajā lasījumā tiek skatīti… Es jums aizdošu nolikumu par likumprojektu izskatīšanas kārtību, to lēmumu… Lūdzu, izlasiet, kā pirmajā lasījumā tiek diskutēti likumi! Tomēr mēs šodien apsveicam Kinnas kunga aktivitāti visu likumprojektu apspriešanā.

Godājamie kolēģi! 1.pants. Vai ir kādi labojumi un papildinājumi par 1.pantu? Kodoliņa kungs uzreiz pateiks, vai mums ir par kaut ko jābalso.

A.Kodoliņš: Ja neviens neuztur 130.dokumentā ietverto Lemberga piedāvājumu, mums nav jābalso.

Priekšsēdētājs: Vai kāds atbalsta Lemberga kungu, kura šeit nav klāt? Neviens viņu neatbalsta. Paldies. Tādā gadījumā varam iet pie 2.panta.

A.Kodoliņš: Šeit acīmredzot ir jāskata pa punktiem.

Priekšsēdētājs: Jā, 2.panta 1.1.punkts.

A.Kodoliņš: Šeit bija iesniegtas divas redakcijas, mēs atbalstījām Galvenās valsts finansu inspekcijas iesniegto variantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai otro variantu atbalsta kāds no deputātiem? Lūdzu, Ziediņa kungs!

Z.Ziediņš: Es noņemu savu priekšlikumu, jo šajā inspekcijas variantā, ja tu atceries, Artūr, bija tas labojums… Ja? Tādā gadījumā es to noņemtu. Tad tur viss ir saskaņots.

Priekšsēdētājs: Paldies, Ziediņa kungs!

Z.Ziediņš: Tas nav tieši tāds kā tekstā, bet mēs it kā vienojāmies.

Priekšsēdētājs: Paldies. 1.2.punkts. Nav nekādu iebildumu. 1.4.punkts. Nav. 2.punkts. Arī nav iebildumu. 3.punkts. Nav iebildumu. 4.punkts, kas ir garāks. Arī nav iebildumu. 5.punkts. Nav. Un 7.punkts? Arī nav iebildumu. Paldies.

3.pants. Vai ir kādi iebildumi attiecībā uz 3.pantu, pret tā redakciju? Nevienu iebildumu neviens no deputātiem neizsaka.

Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Esmu mazliet citos uzskatos nekā Ziediņa kungs, ka mums ar nodokļu ievākšanu ir viss jau kārtībā un ka pašlaik inspekcijai jau jāsēd krūmos, lai vispār kādu vēl novaktētu, jo vairs nav ko ķert. Tā kā apmēram puse nodokļu iet garām valsts kasei, faktiski tā ir tukša un nevar algas izmaksāt, arī deputātiem, tāpēc, manuprāt, kādam pamudinājumam ir jābūt, lai valsts ierēdņiem, kuri sēž inspekcijā, nebūtu vienalga, ka kase ir tukša. Manuprāt, nebūtu nemaz slikts Kodoliņa kunga priekšlikums, kas paredz gan 20 procentus, gan arī to, kā šos procentus sadalīt. Esmu runājis vietējās inspekcijās un arī vietējās finansu nodaļās. Tur ir tāds uzskats, ka jābūt priekšrakstam, kā tos sadalīt, jo ne vienmēr inspekcijas sadala pareizi. Es esmu par to, ka vajadzētu dot šādu stimulu. Šos 20 procentus atjaunot, tātad vajadzētu Kodoliņa kunga priekšlikumu pieņemt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ziediņa kungs!

Z.Ziediņš: Pilnīgi piekrītu iepriekšējam runātājam un tam, ka viņš atsaucās uz Godmaņa kungu. Vēlreiz izlasiet! Tātad: papildu algu noteikt procentu apmērā no nodokļos ienākošās summas. Tas ir tieši tas, ko es vēlos. No tās summas, kas pilda valsts kasi, nevis no fiktīvā maksājuma, uz kuru taču nevar balstīties budžets. Tas būs ārprāts, ja budžetu sāksim balstīt uz soda naudām. Bet, tā kā te ir divi priekšlikumi, es nezinu, varbūt vajadzētu balsot pēc kārtas, jo, manuprāt, tie abi ir noraidāmi. Es jau teicu, ka skatīties cita kabatā, kā to Kodoliņa kungs piedāvā, manuprāt, nebūtu pareizi. Godmaņa kungs arī tā jocīgi izteicies savā vēstulē – atsaucies uz Latvijas likumu, kas reglamentē to kārtību citādi. Tā ka, lūdzu, balsosim!

A.Kodoliņš: Es tikai gribu piebilst. No cienījamā deputāta Ziediņa uzstāšanās sapratu, ka arī viņš ir pret konceptuālā balsojuma atcelšanu, jo arī Ziediņš apliecināja, ka ir jābūt soda sankcijām, ir jāstimulē inspektori, tikai tas jāizsaka citā redakcijā. Manuprāt, šo jauno redakciju var sagatavot uz trešo lasījumu, taču no Ziediņa kunga uzstāšanās es pilnīgi sapratu, ka nekādā gadījumā nedrīkst svītrot normu, kas stimulē Finansu inspekciju veikt savas funkcijas.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Varbūt ieviesīsim skaidrību. Mums ir Godmaņa kunga vēstule Nr.10-37, kas datēta ar 27.augustu. Tā ir vēstule, kuru mēs ņemam vērā, bet labojumi tiek iesniegti noteiktā kārtībā, tie tiek vai netiek argumentēti plenārsēdē un par tiem tiek vai netiek balsots. Tāda ir šā jautājuma būtība. Tā kā šobrīd strādājam pie likumprojekta otrajā lasījumā, tad gadījumā, ja kāds ierosina atgriezties pie konceptuālajiem balsojumiem, mums ir jāatceļ 2.pants pirmajā lasījumā un konceptuāli jābalso. Pašlaik mums ir iespējams tikai viens balsojums, tas ir, par šā 3.panta piektās un sestās rindkopas akceptēšanu jeb neakceptēšanu otrajā lasījumā. Tā kā tas ir iesniegts rakstveidā, mēs varam par to balsot. Citas iespējas balsot mums vienkārši nav.

Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Es gribēju iebilst Ziediņa kungam. Es iepriekšējo sestdienu un svētdienu biju konferencē Budapeštā, un vācu zinātnieki ekonomisti man stāstīja, ka Vācijā ir ļoti plaši pieņemta prakse: ja pilsētas budžetā rodas lieli robi, no policijas pieprasa, lai tā stingri iekasē sodus par mašīnu nepareizu parkošanu, par nepareizu gāzēšanu un tā tālāk. Tā šos robus budžetā aizlāpa, un tas netiek uzskatīts par demokrātijas pārkāpumu.

Z.Ziediņš: Kā jūs, Bojāra kungs, nesaprotat! Finansu inspekcijai nav jāveic sarga jeb buldoga suņa funkcijas. Finansu inspekcijai ir jārūpējas par Latvijas budžeta pilnīgumu. Tai nav jāveic suņa funkcijas! Iznāks tā, ka Finansu inspekcijai, ja budžetā nebūs naudas, būs steidzami jāiekasē soda naudas par to, ka kāds mašīnu novieto nepareizi vai gāzē, vai ved suni pastaigāties parkā, kur tas ir aizliegts. Es nesaprotu šo jautājumu. Ja ir konceptuāls jautājums, to var izvirzīt tikai tā un viennozīmīgi: kas ir par pirmā lasījuma konceptuālā balsojuma atcelšanu? Citāds formulējums nemaz nevar būt. Pēc tam var sākt skatīties tālāk.

Priekšsēdētājs: Paldies, Ziediņa kungs!

Z.Ziediņš: Un es aicinu balsot pret, lai saglabātu pirmā lasījuma konceptuālo balsojumu.

Priekšsēdētājs: Paldies, Ziediņa kungs, jūs atkārtojāt, ko es jau teicu. Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Man tikai jautājums: vai Kodoliņa kunga papildinājums atbilst pirmā lasījuma konceptuālajam balsojumam?

A.Kodoliņš: Komisijā, izskatot šo jautājumu, mēs spriedām tā, ka izlemt par šā konceptuālā balsojuma atcelšanu var tikai plenārsēde. Ja šis konceptuālais balsojums tiek atcelts, mans priekšlikums ir pieņemt šīs daļas, bet tas ir pēc šā balsojuma. Vispirms ir jāizlemj, atceļam vai neatceļam konceptuālo balsojumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, mums visiem ir skaidrs. Pirmajā lasījumā mēs konceptuāli nobalsojām pēc Ziediņa kunga ierosinājuma par šo 20 procentu svītrošanu. Ja atceļam šo balsojumu, mēs atgriežamies pie 3.panta piektās un sestās rindkopas redakcijas. Vēl mums tiek piedāvāts variants, kas ir nodrukāts un ko izstrādājis Kodoliņa kungs un viņa komisija. Balsojums mums ir viens – par iepriekšējā lasījumā nobalsotā konceptuālā balsojuma atcelšanu vai anulēšanu, kā mēs to nosauksim. Vai mums vajag reģistrēties? Nevajag. Ziediņa kungs izteicās pret atcelšanu. Citi izteicās par. Endziņa kungs, balsosim un tad runāsim!

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par pirmā lasījumā nobalsotā konceptuālā balsojuma atcelšanu. Lūdzu rezultātu. Par – 22, pret – 10, atturas – 10. Šoreiz ar divu balsu pārsvaru esam atcēluši pirmā lasījuma konceptuālo balsojumu. Tātad atgriežamies pie koncepcijas, ko mums ir iesniedzis Kodoliņa kungs, ja es pareizi sapratu. Kodoliņa kungs aicina balsot par 3.panta piekto un sesto rindkopu tajā redakcijā, kāda ir pašlaik.

A.Kodoliņš: Un kuru atbalstīja Ekonomikas komisija.

Priekšsēdētājs: Bet par kuru tūlīt izteiksies Ziediņa kungs.

Z.Ziediņš: Tādā gadījumā es aicinu šo 3.pantu atstāt pirmajā lasījumā, jo prēmēt viņus vajag, es saprotu. Taču tas absolūti neskar uzņēmumus. Tas skar sistēmu. Tāpat kā tie Tjumeņas briljantu ieguvēji – viņi taču var tagad daļu no virsplāna produkcijas pārdot, nevis saņemt prēmijas par pārdoto un realizēto produkciju. Pie šā jautājuma vajadzētu vēlreiz atgriezties, jo jūs redzējāt, kāds bija balsojums – nepieņemt otrajā lasījumā 3.pantu.

A.Kodoliņš: Cienījamais deputāt Ziediņ, mūsu uzskats ir tāds, ka nevajag tik daudz prēmēt, bet vajag attīstīt Finansu inspekcijas materiālo bāzi. Finansu inspekcijai jāstrādā daudz profesionālāk. Puse darba jāveic skaitļošanas tehnikai. Pašreizējā situācija ir tāda, ka puse no darba, ko veic finansu inspektors ar augstu kvalifikāciju, ir melnais darbs. Mēs esam iepazinušies ar pasaules praksi. Tas nav pieļaujams. Tajā pašā laikā iedalīt budžeta līdzekļus mēs arī nevaram atļauties.

Z.Ziediņš: Viena iebilde, Kodoliņa kungs! Vai tiešām jūs domājat, ka inspekcijas mazāk līdzekļus saņems no maksājumiem budžetā un vairāk tad, ja tas būs procents no soda naudām? Kā mēs nevaram to saprast! Ne jau man budžetu koriģēt!

A.Kodoliņš: Jebkura budžeta iestāde saņem procentus no maksājumiem budžetā, Augstāko padomi ieskaitot. Tā nav pareiza jautājuma nostādne.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs, un tad balsosim.

A.Endziņš: Es arī gribu, lai ir tikai uz to maksājumu rēķina šie 20 procenti, ko papildus piedzinusi Finansu inspekcija. Bet, ja mēs ņemtu pēc Latvijas Republikas prakses, šeit būtu augstāki procenti par tiem, kurus faktiski Finansu inspekcija piedzinusi. Tā ka šeit mēs vēl esam ļoti maigi attiecībā uz nenoteiktiem nodokļu maksātājiem.

Priekšsēdētājs: Paldies! Godājamie kolēģi, tā kā mēs ar savu balsojumu esam atcēluši pirmā lasījuma konceptuālo balsojumu, tagad mēs gan teorētiski, gan praktiski varam nobalsot par 3.panta piektās un sestās rindkopas akceptēšanu otrajā lasījumā. Tas ir otrā lasījuma variants, ko iesniedzis Kodoliņa kungs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 3.panta piektās un sestās rindkopas akceptēšanu. Lūdzu rezultātu. 29 – par, 5 – pret, 6 – atturas. Esam akceptējuši 3.panta piekto un sesto rindkopu otrajā lasījumā.

Tālāk ir 4.punkts – par 5.panta redakciju. Nav iebildumu. Varbūt deputātiem ir par atsevišķiem punktiem? Tad uzreiz var pateikt, nesau­cot visus punktus, jo tur ir daudz punktu.

Lūdzu, Ziediņa kungs!

Z.Ziediņš: Paldies, Krastiņa kungs! Runa ir par 5.panta 7.punktu. Katrā ziņā tas nav būtisks. Diemžēl es jums varu pateikt, ka pašreiz veidojas tāda tendence, ka Latvijas Republikas Augstākās padomes un arī Ministru padomes lēmumus un likumus brīvi traktēt atļaujas zemākas institūcijas, lai gan Latvijas Republikā noteikts, ka skaidrot likumus var tikai Augstākās padomes Prezidijs. Man ir tāds piemērs, ko varētu ielikt “Dadža” nodaļā – “Kas gan viss nenotiek pasaulē!”. Mūsu pašu Latvijas Republikas Valsts finansu inspekcijas priekšnieka vietnieks raksta vēstuli: tāds un tāds pants neattiecas uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Bet redakcionāli tās tur ir domātas! Fantāzija, fantāzija! Bet parakstā Valsts finansu inspekcijas priekšnieka vietnieks! Jūs zināt uzvārdu – Ostaškovs. Tāpēc es ierosinu vārdus “savas kompetences ietvaros” svītrot, jo, kamēr mums ir tāda kompetence, kāda ir inspekcijai, man vienkārši bail, ka viņi uzņemas pārāk smagu nastu.

A.Kodoliņš: Šī ir ierobežojoša norma, nevis… Ja mēs svītrosim, tad līdz ar to atļausim Finansu inspekcijai uzlikt sodus ārpus savas kompetences ietvariem. Tas ir viss, ko mēs panāksim. Te ir runa par soda uzlikšanu atbilstoši likumam savas kompetences ietvaros.

Priekšsēdētājs: Ziediņa kungs, es ieteiktu citādi reaģēt uz šo Ostaškova kunga rīcību. Jūs varat iesniegt deputāta pieprasījumu vai griezties Prezidijā. Prezidijam tieši ir apžēlošanas funkcijas, nevis citas.

Lūdzu, Endziņa kungs, par šiem apakšpunktiem.

A.Endziņš: Cienījamie kolēģi, par vārdu “savas kompetences ietvaros” svītrošanu. Man liekas, ka Ziediņa kungs vienkārši nesaprot. Es jums nolasīšu, kā tas skan: “Savas kompetences ietvaros likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā un apmēros uzlikt juridisko personu vainīgajām amatpersonām un fiziskajām personām administratīvos naudas sodus”, un tā tālāk. Mēs šodien labojam Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Ir materiālās normas, ir Valsts finansu inspekcijas vadītājs, inspektori. Šeit ir noteikts, cik katrs var. Šajā gadījumā tas atkrīt. Te es nesaprotu Ziediņa kunga iebildumus. Norma ir ļoti loģiska.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka Ziediņa kungs noņēma savus iebildumus. Šeit vairs nav problēmas. Mēs varam mierīgi iet tālāk. It sevišķi – ņemot vērā, ka līdz plenārsēdes beigām ir palikušas pāris minūtes. Par 5.pantu un tā apakšpunktiem vairs nav nekādu problēmu. Paldies.

Par 6.pantu. Nav nekādu iebildumu. Par 7.pantu. Nav. Par 8.pantu. Arī nav. Par 9.panta redakciju. Nav. Tad mums, godātie kolēģi, atliek balsot par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā.

Lūdzu, Felsa kungam ir kādi iebildumi.

A.Felss: Es gribētu zināt, vai pašreiz ir klāt kāds no Finansu inspekcijas?

Priekšsēdētājs: Ziediņa kungs personiski pazīst Finansu inspekcijas pārstāvjus. Ir.

A.Felss: Tad manī tik tiešām rada izbrīnu tas, ka šādi interpretētas atbildes uz jautājumiem vispār var rasties. Manuprāt, šeit vajadzētu būt Pupčenoka kungam, vismaz uz trešo lasījumu noteikti. Parūpēties par priekšdienām, savas kompetences ietvariem, lai vairāk šādi, solīdi izsakoties, gadījumi neatkārtotos.

Priekšsēdētājs: Tas bija vēlējuma izteiksmē.

Mums atliek balsot. Lūdzu balsošanas režīmu, balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. 36 – par, 3 – pret, 1 – atturas. Likumprojekts akceptēts otrajā lasījumā. Paldies.

Godājamie kolēģi! Mēs esam sarežģītas problēmas priekšā. Mums ir vēl viens darba kārtības jautājums, pēdējais. Par Ministru padomes lēmumu Nr.300, kuru arī vakar mēģinājām desmit minūtes pirms plenārsēdes beigām izskatīt, bet tas neizdevās. Kādas ir domas par šā lēmuma projekta izskatīšanas iespēju?

Lūdzu, Krūmiņa kungs!

Ģ.Krūmiņš: Es mēģinātu tomēr sākt. Ja debates izvērsīsies ļoti vētrainas un neizdosies pabeigt šo jautājumu, tad nekā nevar darīt. Vismaz mēģināsim ko darīt lietas labā.

Priekšsēdētājs: Mums ir 11 minūtes laika, jāizspriež konceptuāls jautājums, kas tika izvirzīts: vai Augstākā padome ar savu lēmumu var grozīt un papildināt Ministru padomes lēmumu? Lūk, par ko ir jautājums. Lūdzu ziņotāju tribīnē.

Ģ.Krūmiņš: Ņemot vērā, ka laika nav daudz, es ķeršos tieši pie lietas un pacentīšos neapspriest šo situāciju, šo problēmu kopumā. Es domāju, ka jūs visi ļoti labi zināt, kādā stāvoklī ir novesta rūpniecība sakarā ar šiem ievedmuitas tarifiem. Mūsu sagatavotajā lēmuma projektā ir divi varianti. Pirmais variants atbilst šeit nupat izskanējušajai domai, ka mēs nevaram izdarīt grozījumus, bet otrā varianta jēga ir tāda, ka apturam šo Ministru padomes lēmumu un uzdodam tai izstrādāt jaunus ievedmuitas tarifus. To mēs varētu pieņemt. Tas nerunā pretī likumam par Ministru padomi, un mēs nepārkāpjam savas pilnvaras.

Runājot par ievedmuitas tarifiem, man būtu lūgums un aicinājums deputātiem ņemt vērā pieredzi, kas bija Latvijas brīvvalsts laikā, kad muitas tarifu apstiprināšana bija Saeimas privilēģija. Ar to nenodarbojās Ministru kabinets. Tuvākajā laikā vajadzētu atjaunot šo lietu, runājot par budžeta jautājumiem. Es domāju, ka ar to vajadzētu nodarboties mūsu Apvienotajai budžeta komisijai un šeit zālē, deputātiem balsojot, muitas tarifus apstiprināt. Šajā konkrētajā gadījumā, manuprāt, muitas tarifus uz rūpniecības izejmateriāliem varētu nosaukt par klerku nepārdomātu rīcību, darbojoties it kā budžeta interesēs, bet nedomājot par to, ka tas, ko šodien ieņem no ievedmuitas, rīt atkodīsies budžetam daudz sāpīgāk, jo rūpniecības uzņēmumi nebūs spējīgi maksāt budžetā no peļņas nodokļa tādēļ, ka tādas peļņas vispār nebūs, bet budžetam būs papildu izdevumi, maksājot sociālos pabalstus bezdarbniekiem, kas šo uzņēmumu bankrota rezultātā radīsies.

Es aicinu bez garām diskusijām atbalstīt mūsu lēmuma otro variantu, ka mēs apturam Ministru padomes lēmumu Nr.300 par ievedmuitas tarifiem un uzdodam līdz 15.oktobrim sagatavot jaunus ievedmuitas tarifus. Paturēsim prātā to, ka turpmāk ar šiem jautājumiem vajadzētu nodarboties mums pašiem!

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, tas ir lēmuma projekts. Kārtība ir tāda, ka tiek uzdoti jautājumi ziņotājam. Pirmais uzdod jautājumu Kides kungs. Līdz plenārsēdes beigām palikušas septiņas minūtes.

E.Kide: Man ir tāds jautājums. Es piekrītu otrajam variantam, bet kas notiks pa šo starplaiku līdz 15.oktobrim? Ievedmuitas pašlaik ir iedarbinātas, bet, ja mēs apturam šo Ministru padomes lēmumu, tad šajā periodā ievedmuitas vispār nav?

Ģ.Krūmiņš: Pilnīgi pareizi. Viss atkarīgs no tā, cik ātri un pareizi Ministru padome iesniegs mums ievedmuitas tarifus apstiprināšanai. Tas nenozīmē, ka šie tarifi ir pilnīgi jāatceļ visām precēm. Kā mēs apmēram domājam, tas redzams pirmajā variantā.

E.Kide: Tomēr skaidrības par šo lietu nav.

Ģ.Krūmiņš: Ir skaidrība. 15.oktobris ir galīgais termiņš. Šos tarifus var iesniegt kaut vai rīt.

E.Kide: Ministru padome tos neiesniegs rīt. Vajadzētu stāties spēkā no tā laika, kad, teiksim, iesniedz jaunos, bet noteikt zināmu termiņu. Mēs šodien nevaram apturēt visu muitu, pateikt, ka muitas darbība tiks pārtraukta, tarifi vairs nav spēkā, bet ar 15.oktobri atsākt muitošanu. Kas tad tās būs par brīvdienām muitai?

Ģ.Krūmiņš: Jūs varat nosaukt tādas pozīcijas, kur būtu vitāli svarīgi paturēt šīs ievedmuitas?

E.Kide: Kā var principā pārtraukt muitas darbību un muitošanu?

Ģ.Krūmiņš: Var pārtraukt. Ja uz kādu nedēļu tā tiks pārtraukta, nekas dramatisks nenotiks. Rūpniecība varēs uzelpot.

E.Kide: Es būtu par to, lai ar 15.oktobri stātos spēkā jaunie muitas tarifi, bet līdz tam laikam būtu vecie. Nekas arī tad nenotiks, ja līdz šim laikam nekas nav noticis, bet vismaz muitošana būtu un netiktu pārtraukta.

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs, mums ir četras minūtes līdz plenārsēdes beigām.

A.Endziņš: Man nav īsti skaidrs, par ko ir runa otrajā variantā. Vai mēs apturam visu, kas saistās ar Kides kunga jautājumu?

Ģ.Krūmiņš: Apturam tikai vienu punktu.

A.Endziņš: Apturam vai atceļam to vienu punktu? Ko tas viens punkts nozīmē? Pirmajā variantā ir konkrēts uzskaitījums, ko nedrīkst aplikt nekādā gadījumā. Tam arī vajadzēja būt...

Ģ.Krūmiņš: Tas tieši uz to attiecas.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, situācija ir tāda, ka mēs neesam tikuši pat līdz debatēm. Es domāju, ka Salīša kungs uzdos jautājumu. Muciņa kungam vairs neatliks laika. Un tad mēs beigsim plenārsēdi.

B.Salītis: Kā izteicās Krūmiņa kungs, es nedomāju, ka tas skar tikai rūpniecību. Tas lielākā vai mazākā mērā skar visu tautsaimniecību. Kādā mērā šis jautājums tika saskaņots vai kopīgi izstrādāts ar valdību? Es domāju, ka, nesaskaņojot vai nestrādājot kopīgi, netaps arī jaunais likums vai lēmums par tarifiem. Tāpēc apturēt un neieņemt neko – vai tas ir pareizi? Galvenais jautājums ir – kā tas tiek kopīgi ar valdību izskatīts.

Ģ.Krūmiņš: Principā valdība ir informēta par mūsu lēmumu. Attiecībā uz to, ka tas ietekmēs stāvokli, es galvenokārt varu uzsvērt negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību, ja šie ievedmuitas tarifi paliks spēkā. Protams, budžetā ir paredzēti ienākumi no ievedmuitām un budžetā acīmredzot būs jāizdara korekcijas, lai varētu to sabalansēt, bet graša vērta ir šāda budžeta sabalansētība, jo ievedmuitas nozāģē tos budžeta ienākumus, kurus paredz saņemt vēlāk un kurus nesaņems šo ievedmuitu dēļ.

B.Salītis: To visu es labi saprotu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Līdz plenārsēdes beigām palikusi viena minūte. Ja mēs gribam tālāk diskutēt, mums ir jānobalso par plenārsēdes darba laika pagarināšanu.

Par procedūru. Arī Felsa kungs par procedūru? Tad pēc kārtas. Vispirms – Cupruna kungs.

I.Cupruns: Krūmiņa kungs, es ierosinu pārtraukt šā lēmuma projekta apspriešanu un nākamajā nedēļā nākt ar nedaudz citādu, piestrādātu projektu. Tātad – iesniegt citu projektu.

Priekšsēdētājs: Cupruna kungs iesniegs?

I.Cupruns: Iespējams, jā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Es atgādināšu cienījamiem kolēģiem, ka mēs esam pieņēmuši lēmumu, saskaņā ar kuru valdībai uzdots līdz kaut kādam datumam (es nevaru pateikt, vai tas bija 1. vai 15.oktobris) iesniegt likumprojektu par muitas nodokļiem. Tāpēc es ierosinu jūsu komisijai izsaukt šos valdības pārstāvjus, noskaidrot, kur ir šis projekts, un tālāk risināt kompleksi, nevis tagad paķert vienu gabaliņu no visa jautājuma kompleksa un mēģināt pārvērst plenārsēdi par valdības sēdi, sākot tagad diskutēt. Šodien te ir vairāki rūpnieki, kas uzskata...

Priekšsēdētājs: Muciņa kungs, plenārsēdes laiks ir beidzies.

L.Muciņš: Es aicinu šodien noņemt no izskatīšanas lēmuma projektu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Felsa kungs!

A.Felss: Paldies. Es uzskatu, ka taisnība ir Krūmiņa kungam. Nav vairs ko diskutēt par to, vai par jautājumu valdībā ir spriests vai nav. Galu galā es arī uzskatu, ka pienācis laiks šos svarīgos momentus izlemt šeit. Gana vēji mainījuši virzienu. Nedod, Dievs, atkal pēc kāda laika mums būs kaut kas jāgroza. Es uzskatu, ka tik tiešām par to jālemj šeit. Ievārīts ir pietiekami daudz.

Priekšsēdētājs: Paldies! Godājamie kolēģi! Mēs labprāt, protams, balsotu, taču skaitliskais sastāvs ir tāds, ka tas būtu absolūti bezmērķīgi. Šā jautājuma apspriešana tiek pārtraukta, kā es saprotu, līdz nākamajai otrdienai. Ja Krūmiņa kungs uzskata par iespējamu, mēs varam balsot par šā jautājuma iekļaušanu nākamās nedēļas darba kārtībā.

Ģ.Krūmiņš: Man būtu lūgums nobalsot par tā iekļaušanu otrdienas darba kārtībā, priekšpusdienā.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Mums ir divi balsojumi. Viens – par šā lēmuma projekta noņemšanu vispār no darba kārtības, otrs – par tā iekļaušanu nākamās otrdienas darba kārtībā. Tas ir 29.septembrī.

Lūdzu balsošanas režīmu. Pirmais – radikālākais – par noņemšanu no darba kārtības. Lūdzu rezultātu. Par noņemšanu trīs, pret – 18, atturas – 9.

Otrs balsojums – par šā lēmuma projekta iekļaušanu nākamās otrdienas – 29.septembra – darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu, balsosim! Kinnas kungs, atslēdziņu negrieziet tajā vietā, kur jūs sēžat, tā nav jūsu atslēdziņa. Rezultāts: par – 32, pret – 1, atturas – 3.

Saskaņā ar plenārsēdes lēmumu šis jautājums tiek iekļauts nākamās otrdienas darba kārtībā. Paldies. Plenārsēde beigusies. Lūdzu paņemt savas atslēdziņas, lai nepazūd pa četrām dienām.

 

(Sēdes beigas)