Frakciju viedokļi

Pēc 2007.gada 1. marta sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

U.Augulis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Šodien Saeimas sēdē tika izskatīts 41 likumprojekts par dažādiem svarīgiem jautājumiem.

Kā pirmo Zemnieku savienība vēlas uzsvērt tiesībsarga ievēlēšanu. Mēs apsveicam Romānu Apsīti ar ievēlēšanu tiesībsarga amatā.

Tālāk gribu minēt likumprojektu “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”, kas tika pieņemts Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā kā Ministru kabineta noteikumi ar likuma spēku. Likumprojekta otrajam lasījumam Zemnieku savienības frakcijas deputāti bija iesnieguši vairākus priekšlikumus, no kuriem tikai daļa tika atbalstīti. Kā viens no svarīgākajiem, mūsuprāt, bija tas, ka tiek ierobežoti pašvaldību sociāli ekonomiskie pamati saistībā ar pašvaldībām pastāvīgā lietošanā piešķirtajām zemēm, jo šeit nepieciešama saskaņošana ar divām ministrijām. Tas, mūsuprāt, vēl vairāk birokratizēs visu šo privatizācijas pabeigšanas procesu, kas palēnina pašvaldību darbu.

Šī likumprojekta ietvaros tika atbalstīti vēl divi mūsu priekšlikumi, kas pašvaldībām šobrīd faktiski atļauj darboties ar pastāvīgā lietošanā sev piešķirtajām zemēm bez kaut kādiem ierobežojumiem no valsts puses. Ja šis likumprojekts tiks apstiprināts trešajā lasījumā, tad valsts kopīgi ar pašvaldībām varēs atrisināt visas problēmas, inventarizējot savas zemes. Mēs uzskatām, ka apmierināta būs gan valsts, gan pašvaldības, gan arī tie zemes īpašnieki, kuri ir pieprasījuši zemes, bet tās nav saņēmuši. Zemnieku savienība turpinās atbalstīt pašvaldības šo jautājumu risināšanā.

V.Agešins
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Es vēlos informēt par to, ka šodien mēs iesniedzām pieprasījumu Ministru prezidentam Kalvīša kungam par cilvēku bojāeju Reģu aprūpes centrā. Politisko organizāciju apvienība “Saskaņas Centrs” uzskata, ka bezpalīdzīgo un valsts pilnīgā aprūpē nodoto cilvēku nāve Reģu aprūpes centrā ir satriekusi ne tikai Latvijas, bet arī pasaules sabiedrību. Pēc upuru skaita tā ir smagākā ugunsnelaime Latvijas vēsturē. Vēl traģiskāku to padara fakts, ka šiem cilvēkiem nebija iespējas sevi izglābt un atbildību par viņu dzīvībām pilnā mērā ir uzņēmusies valsts.

Mūsuprāt, visai primitīva ir vairāku par ugunsnelaimi atbildīgo amatpersonu ieņemtā pozīcija. Negadījums esot it kā vairāku liktenīgu sakritību rezultāts, par kuru atbildīgas ir vienīgi atsevišķas personas: pacients, kurš gultā smēķējis, nakts aprūpētāja, kura nav reaģējusi uz trauksmes signalizāciju, aprūpes centra direktore, kura iemitinājusi pacientus nesagatavotās telpās, vietējā ugunsdzēsēju komanda, kas nespēja īstenot glābšanas darbus degošajā aprūpes centrā, un tamlīdzīgi. Vainīga nevainīgu cilvēku nāvē neapšaubāmi ir valdības izveidotā valsts sociālās aprūpes sistēma, kas nenodrošina valsts atbildībā nodoto cilvēku dzīvības un veselības saglabāšanu. Un joprojām neatbildēti ir sabiedrības uzdotie jautājumi. Piemēram, kāpēc joprojām Labklājības ministrijā nav izstrādāti normatīvi, kas regulētu nakts aprūpētāju skaitu un izvietojumu valsts sociālās aprūpes centros? Kāpēc šīs aprūpes organizācijas joprojām ir atkarīgas vienīgi no iestādes vadītāju labās vai sliktās gribas? Kāpēc Labklājības ministrijas sociālās aprūpes centros ir iespējama situācija, kad ekspluatācijā tiek pieņemtas un izmantotas telpas ar rupjiem ugunsdrošības un cilvēku glābšanas noteikumu pārkāpumiem, īpaši ņemot vērā, ka tajās tiek iemitināti arī cilvēki ar īpašām vajadzībām? Kāpēc Labklājības ministrijas organizētās regulārās pārbaudes, kurās esot piedalījusies arī labklājības ministre personīgi šo četru amata pienākumu veikšanas gadu laikā, nedod vēlamos rezultātus pacientu drošības uzlabošanā? Kāpēc sociālās aprūpes centri kā paaugstinātas ugunsbīstamības objekti pilnībā netiek pieslēgti pie valsts ugunsdrošības vienotās signalizācijas sistēmas? Es varu pateikt, ka atbildes uz šiem jautājumiem sniegs izmeklēšanas iestādes. Tomēr vairākus neapšaubāmus secinājumus var izdarīt jau šodien.

Pirmais secinājums ir atbilde uz jautājumu – vai valdības atbildīgie ministri ir spējuši vai gribējuši sakārtot savas vadītās nozares tā, lai pasargātu bezpalīdzīgus un nevainīgus valsts atbildībā nodotus cilvēkus no bojāejas? Par ko domāja Dagnija Staķe, gatavojot Labklājības ministrijas 2007.gada valsts budžeta pieprasījumu? Pēc labklājības ministres paziņotā mums nākas secināt, ka nakts aprūpētāju algošanai 2007.gada valsts budžetā ir pietrūcis līdzekļu.

Mēs pieprasām no Ministru prezidenta noteiktas atbildes un rīcību uz šiem jautājumiem. Tādu rīcību, lai izslavētā un likumos ierakstītā ministru politiskā “atbildība” par savu nozari nepārvērstos par fikciju un izsmieklu sabiedrībā. Kā zināms, nav nereālu mērķu, ir tikai nereāli izpildes termiņi.

M.Krastiņš
(Tautas partijas frakcija):

Pirmkārt, Tautas partijas frakcijas vārdā vēlos sveikt jauno tiesībsargu Romānu Apsīti ar stāšanos amatā. Novēlam viņam spēku un izturību.

Otrkārt, jāatzīmē tas, ka Saeima steidzamības kārtībā galīgajā lasījumā šodien pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz tiesības nodokļu administrācijai pārsūdzības gadījumā samazināt uzņēmējiem uzliktos naudas sodus. Domāju, ka tas lielā mērā palīdzēs arī uzņēmējdarbības videi un samazinās nevajadzīgu tiesvedību skaitu jautājumos par nodokļu maksājumiem valstī.

Treškārt, jāmin tas, ka Saeimā šodien bija vētrainas debates jautājumā par partiju finansēšanu un priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Jāatgādina, ka šobrīd, mūsuprāt, tomēr ir īstais brīdis, lai diskutētu par šiem jautājumiem. Kaut iepriekšējās vēlēšanas ir aiz muguras, tās ir skaidrā atmiņā, savukārt nākamās – pietiekami tālu, lai šodien nopietni un pragmatiski debatētu un diskutētu par to, kādiem tad šiem vēlēšanu priekšnosacījumiem vajadzētu būt. Par ko liecina notikušās diskusijas? Tās parāda, ka nav iespējams skaidri izmērīt vēlēšanu izdevumu ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem. Piemēram, 9.Saeimas vēlēšanās bija partijas, kuras ieguva labus rezultātus, īpaši nereklamējoties, un bija partijas, kuras ar savu reklamēšanos šādus rezultātus neguva. Līdz ar to mēs uzskatām, ka visiem ir jānodrošina Satversmes 100.pantā noteiktās tiesības uz vārda brīvību. Tāpēc ir nepieciešams nodrošināt viedokļu dažādību gan priekšvēlēšanu periodā, gan arī vēlēšanu starplaikos. Vēlētājam ir jābūt pieejamai visaptverošai informācijai, kas ļautu viņam izdarīt izvēli – balsot vai nebalsot par konkrētu politisko spēku.

Ir atbalstāma un mēs arī atbalstām pieeju, ka stingri partiju finansēšanas nosacījumi jāattiecina arī uz trešajām personām, kas vēlas piedalīties politiskajos procesos un paust savu viedokli. Tādējādi viss būtu caurskatāms, kontrolējams un būtu skaidrība, kas ko pārstāv. Šādas pieejas gadījumā vēlēšanu izdevumu griesti zaudē savu jēgu un nozīmi. Tā vietā ir nepieciešams, lai kontrolējošās iestādes reāli sekotu līdzi trešo personu ienākumu likumībai un to pareizai izlietošanai, nevis, vienkāršoti runājot, mēģinātu nodarboties ar matemātiskām darbībām, saskaitot vai atņemot priekšvēlēšanu izdevumus.

Mēs uzskatām, ka vēlētāji Latvijā ir gudri un spēj patstāvīgi un apzināti izvēlēties, par ko balsot. Politiskās reklāmas ir tikai palīglīdzeklis, kas ļauj vēlētājiem izdarīt savu izvēli. Mēs nepiekritīsim oponentiem, kas uzskata, ka Latvijas vēlētāji neko nesaprot, tāpēc labākās zāles, kā padarīt vēlētājus gudrākus, esot kaut ko aizliegt – vai nu tā būtu politiskā reklāma, vai kādas citas priekšvēlēšanu darbības.

V.Buzajevs
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien liekulīgais Saeimas vairākums, neskatoties uz PCTVL frakcijas pretestību, pazemoja gan Valsts prezidenti, gan pašrocīgi izveidoto valdību, gan pašvaldības, gan arī pašu Latvijas tautu. Valsts prezidente tika pazemota pat trīs reizes, jo netika ņemti vērā nedz viņas pamatotie iebildumi saistībā ar likumu “Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”, nedz Nacionālās drošības likumā, nedz arī Valsts drošības iestāžu likumā. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzskata, ka valsts drošības iestāžu darbības kontrole koncentrējas valdības vai Tautas partijas rokās. Šodien ar balsu vairākumu tika noraidīts arī vienīgais prātīgais Ministru kabineta priekšlikums – dot nepilsoņiem iespēju mierīgi privatizēt zemi zem viņiem piederošām ēkām lauku apvidos. Ar balsu vairākumu tika noraidīti arī gandrīz visi pašvaldību priekšlikumi par iespēju patstāvīgi rīkoties ar pašvaldības zemi. Tāda Staļina cienīga kolektivizācija.

Saeima šodien pagaidām pirmajā lasījumā beidzot atbalstīja priekšvēlēšanu reklāmu griestu atcelšanu. Nākamajā priekšvēlēšanu kampaņā nebūs iespējams sadzirdēt nevienu taisnīgu vārdu nedz televīzijā, nedz arī radio. Tikai meli, meli un vēlreiz meli – tikai ļoti labi apmaksāti meli. Tautas vara Latvijā ir beigta. Sākas Tautas partijas jeb naudas maisu, jeb oligarhu vara.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Šodien nozīmīgākais notikums bija tiesībsarga ievēlēšana. Saeima pēc vairāku mēnešu mēģinājumiem, mūsuprāt, ir atradusi piemērotu kandidātu. Romāns Apsītis amatā tika apstiprināts ar pārliecinošu balsu vairākumu. Mūsu frakcijas deputātus iepriecina tas, ka Apsīša kungs ir pazīstams cilvēks, ar pietiekami konkrētu nacionālo nostāju un ka viņš nav izcēlies ar pārmēru kosmopolītismu līdzšinējā darbībā. Esam pārliecināti, ka Apsīša kungs būs objektīvs, jo viņš ir pietiekami erudīts cilvēks ar vēsu prātu.

Šodien mūsu partijas pārstāvji enerģiski iebilda pret kreiso deputātu priekšlikumu nodot izskatīšanai komisijās grozījumus likumā “Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”. Iesniedzēji paredzēja maksimāli atvieglot šī statusa iegūšanu Latvijas nepilsoņiem. Mēs uzskatām, ka šādas privilēģijas nav vajadzīgas. Saeimas vairākums šo priekšlikumu neatbalstīja.

Šodien Saeimas sēdes darba lielāko daļu ar kaislīgām debatēm aizņēma trīs likumprojektu izskatīšana, kas saistīti ar priekšvēlēšanu izdevumu griestu atcelšanu. Pēc pēdējām vēlēšanām redzams, ka šie griesti (noteikta summa priekšvēlēšanu reklāmai) ir zaudējuši savu jēgu. Un to atsevišķas partijas vai ar partijām saistīti cilvēki un organizācijas samērā veiksmīgi un nekaunīgi izmantoja. Mēs šo grozījumu veikšanu atbalstījām pirmajā lasījumā. Kaut arī neesam piedalījušies šo grozījumu sagatavošanā, mēs tomēr uzskatām, ja reiz diskusija ir sākusies, tad tā ir neizbēgama un tā ir vajadzīga. Tomēr tai vajadzēja būt pietiekami konstruktīvai, lai šie priekšlikumi tiešām kaut ko atrisinātu. Tātad ir jāizskata jautājums par trešajām personām. Gadījumos, kad tās slavē politiskās partijas vai konkrētus kandidātus, tās nepārprotami lej ūdeni uz šo partiju dzirnavām. Sarežģītāks jautājums ir tad, ja šīs trešās personas aģitē pret kādu kandidātu vai partiju, jo tad ir grūti noteikt, vai tas ir kādas citas partijas konkrēts pasūtījums. Latvijā jau nav tikai divu partiju sistēma. Neapšaubāmi, ka jautājumi par priekšvēlēšanu reklāmu ierobežošanu vai aizliegšanu ir jāizskata, bet tajā pašā laikā pietiekami pamatojot, kāds labums no tā būs. Vai atkal dažām veiksmīgākām partijām, kurām ir savi īpaši masu informācijas līdzekļi ar iespēju rīkot pasākumus vai raidījumus un izdot rakstus, kas pēc reklāmām neizskatīsies, bet kas faktiski tomēr būs reklāmas, nebūs iespēja apiet kādu noteiktu regulējumu? Tāpat arī jāizskata jautājums par iespējamo politisko partiju finansējumu no valsts budžeta. Tas varbūt nav šī, ne arī nākamā gada jautājums, bet kaut kādā ziņā tas tomēr ir saistīts ar politisko partiju rēķināšanos ar valsts interesēm, bet mazāk ar atsevišķu ietekmīgu un ļoti bagātu cilvēku interesēm. Šādu diskusiju mēs sagaidām, kad likumprojekti tiks skatīti otrajā un trešajā lasījumā.

S.Āboltiņa
(frakcija “Jaunais laiks”):

Es pievienojos iepriekšējiem runātājiem un apsveicu savu bijušo pasniedzēju Romānu Apsīti ar ievēlēšanu tiesībsarga amatā. Novēlu patiesu izturību un spēku veikt šo jauno darbu tikpat labi, kā viņš ir darījis līdz šim. Šādā situācijā, kad nav reāla politiska atbalsta, jo valdība nevēlas šādas institūcijas esamību, tas nenāksies viegli. Bet es tiešām viņam vēlu veiksmi!

Es runāšu par trim lietām, ko, visas kopā ņemot, varētu raksturot kā valdošās koalīcijas vēlmju turpinājumu jebkādā veidā ierobežot demokrātiju un tautas līdzdalību jautājumu lemšanā. Tas ļoti klaji izpaudās, izskatot trīs likumprojektu un likumu paketes.

Pirmā pakete saistīta ar valsts drošības iestāžu likumiem. Neskatoties uz Valsts prezidentes pamatotajiem iebildumiem, kas tika ignorēti, šie likumi tika pieņemti ar spēka un varas demonstrēšanu. Šis cinisms un vara tika demonstrēta pat tādā veidā, ka nenotika parlamentārās debates, jo no galvenā valdošā spēka – Tautas partijas – netika sniegti nekādi argumenti. Tautas partijas deputāti pat neuzstājās debatēs un neizskaidroja, kāpēc viens vai otrs lēmums tiek pieņemts. Es, protams, piekrītu prezidentes kundzei, ka, pārveidojot Valsts drošības iestāžu padomes sastāvu un mainot tās pilnvaras, tiek mainīts arī parlamenta, valdības un Valsts prezidenta sadarbības līdzsvars valsts drošības iestāžu vadības un kontroles jomā. Un tas tiešām var novest pie ļoti bīstamām sekām. Tas ir drauds demokrātijai.

Otra pakete, kuras izskatīšana atkal demonstrēja cinismu pret savu vēlētāju un sabiedrību, ir saistīta ar likumprojektiem par zemes reformas pabeigšanu. Lai arī lielākā daļa Saeimā pārstāvēto partiju deputāti ir solījuši atbalstu pašvaldībām (Saeimā ievēlēti arī vairāki pašvaldību pārstāvji), to viedokļi ar atsevišķiem izņēmumiem praktiski nemaz nav ņemti vērā. Pašvaldībām teritorijas plānojumā pēc šo likumu pieņemšanas zemes privatizācija būs jāsaskaņo ar divām ministrijām, kas ir ļoti netaisnīgi. Savukārt šādā pat situācijā ar valsts zemēm un īpašumiem nekas un nekur nav jāsaskaņo. Piemēram, Satiksmes ministrijai pieder milzīgi zemes īpašumi, kas ir atdoti beztermiņa lietošanā pat bez līgumiem. Pašvaldības šajā gadījumā tiek nostatītas daudz nevienlīdzīgākā situācijā.

Trešā pakete, protams, ir par partiju finansēšanu. Var jau būt, ka maniem kolēģiem ir taisnība, ka pienācis laiks par to debatēt. Tas vienmēr ir labi, ja notiek debates, skatot likumu grozījumus, lai kaut ko uzlabotu, un pie tam laikus pirms vēlēšanām, nevis lielā steigā. Bet tas, ko mēs redzam un kas pašreiz tiek demonstrēts, diemžēl ir vēlme atcelt šos priekšvēlēšanu reklāmas griestus, lai oligarhu varu uz partiju un politisko procesu ietekmi padarītu vēl lielāku. Man nevar iestāstīt, ka tādā veidā var attīstīties demokrātiskie procesi. Mēs redzējām, kā pensionāru, senioru un citas partijas mēģināja startēt šajās vēlēšanās, bet bez šāda lielas naudas atbalsta nekādi diži panākumi netika gūti. Tātad ir vēlme, pirmkārt, atcelt šos griestus, lai nebūtu debates par to, cik kurš drīkst tērēt. Tas, kuram būs vairāk naudas, varēs cerēt arī uz labākiem rezultātiem. Otrkārt, tā ir vēlme attaisnot savu nelikumīgo kampaņu, bet to, ka tā ir bijusi nelikumīga, ir atzinusi Augstākā tiesa. Tieši tagad tiek mēģināts grozīt šos likumus, jo tā ir vēlme izbēgt no atbildības, lai nevajadzētu atmaksāt valstij to, kas ir pārkāpts.

Savu uzstāšanos es noslēgšu ar Linkolna teikto: “Dažreiz izdodas apmuļķot visu tautu, taču tikai uz neilgu laiku, uz ilgāku laiku var apmuļķot daļu tautas, bet nevar visu laiku muļķot visu tautu.”

Es ticu, ka Latvijas tauta ir gudra, saprātīga un seko līdzi tam, kas notiek, lai vērtētu šos procesus.

V.Aizbalts
(Latvijas Pirmās partijas un savienības “Latvijas ceļš” frakcija):

Šodien Saeima izskatīja virkni svarīgu likumprojektu. Vairākus no tiem bija ierosinājusi Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakcija.

Pēc mūsu kolēģa Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakcijas deputāta mācītāja Jāņa Šmita iniciatīvas mēs šodien izskatīšanai komisijās nodevām Latvijas Pareizticīgās baznīcas likumprojektu. Tas noslēgs jau iepriekšējā Saeimā Latvijas Pirmās partijas uzsākto darbu pie likumu pieņemšanas par valsts un baznīcas sadarbību. Tas attiecas uz visām tradicionālajām kristīgajām konfesijām.

Mums visu laiku nākas dzirdēt pārmetumus, ka šādi likumi nemaz nav vajadzīgi, jo baznīca ir šķirta no valsts. Taču es uzskatu, ka šķirtība nenozīmē nesadarbošanos. Un tieši to šie likumi paredz – valsts un baznīcas sadarbību izglītības, kultūras un citās jomās. Tajā skaitā valsts ir deleģējusi baznīcai tiesības laulāt. Šāda sadarbība ir svarīga arī tāpēc, ka baznīca, manuprāt, ir tā, kuras viedoklis ir jāņem vērā jautājumos, kas skar sabiedrības vērtību izpratni. Ir atsevišķas organizācijas un cilvēku grupas, kas uzskata, ka sabiedrībai ir jāieklausās visādos ekspertos, kas uzdrīkstas mūs mācīt, ka homoseksuālisms un prostitūcija ir cilvēktiesības, bet baznīcas autoritāte būtu jāignorē. Savos uzskatos esmu kopā ar Latvijas Pirmo partiju, kas uzskata, ka to nedrīkst pieļaut. Šajā sakarā Saeima šodien skatīja pēc bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika iniciatīvas izstrādāto Pornogrāfijas ierobežošanas likumprojektu. Tā galvenais mērķis ir pasargāt bērnus no noziedzīgām darbībām, bet plašāk – visu sabiedrību no vērtību degradācijas. Šeit nevar būt nekādu kompromisu. Aizsargāt bērnu un ģimenes tiesības un būt pasargātiem no dažādām perversijām ir valsts pienākums.

Liela atbildība sabiedrības tiesību aizsardzībā turpmāk būs arī Romānam Apsītim, ko šodien ar pārliecinošu balsu pārsvaru mēs apstiprinājām tiesībsarga amatā. Visiem deputātiem, kuri tikās ar Apsīša kungu, nav ne mazāko šaubu par viņa augsto kompetences līmeni. To apstiprina arī viņa biogrāfija. Viņš ir viens no 1990.gada 4.maija deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu autoriem, bijis tieslietu ministrs un Satversmes tiesas tiesnesis. Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” Saeimas frakcijas vārdā novēlu Apsīša kungam veiksmi un izturību. Lai viņam izdodas radīt uzticību visplašākajā sabiedrības daļā, lai viņš kļūst par savienojošu elementu starp valsts varu un cilvēkiem, un galvenais – lai viņš reāli spētu aizsargāt cilvēktiesības atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un likumiem, arī Dieva likumiem.

Saeimas preses dienests