Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2007. gada 8. martā pulksten 17.00

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2007.gada 8.martā pulksten 17.00:

1. Deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, N.Kabanova, V.Buzajeva, M.Mitrofanova un V.Buhvalova jautājums ārlietu ministram A.Pabrikam (jautājumu reģistra Nr.7/J9) 

“Par bezvīzu režīma nodrošināšanu LR nepilsoņiem”

(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. Nr.384)

2. Deputātu S.Bendrātes, A.K.Kariņa, A.Ziedones-Kantānes, K.Šadurska un S.Kalnietes jautājums labklājības ministrei D.Staķei (jautājumu reģistra Nr.11/J9) 

“Par sociālās aprūpes sistēmu”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

3. Deputātu A.Mirska, J.Urbanoviča, V.Agešina, V.Orlova un S.Dolgopolova jautājums labklājības ministrei D.Staķei (jautājumu reģistra Nr.12/J9) 

“Par tehnisko palīglīdzekļu centra darbību”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

Saeimas priekšsēdētāja vietā

 Saeimas priekšsēdētāja biedre V.Muižniece

 Rīgā 2007.gada 5.martā

Pielikums

Par bezvīzu režīma nodrošināšanu LR nepilsoņiem

Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2005.gada 7.marta sprieduma lietā Nr.2004-15-0106 17.punktam LR nepilsoņiem noteiktās tiesības un starptautiskās saistības, ko Latvija uzņēmusies pret šīm personām, liecina, ka nepilsoņu tiesiskā
saikne ar Latviju tiek zināmā mērā atzīta un uz tās pamata ir radušies savstarpēji pienākumi un tiesības. Tas izriet no Satversmes 98.panta, kas cita starpā arī nosaka, ka ikvienam, kam ir Latvijas pase, ir tiesības uz valsts aizsardzību un tiesības brīvi atgriezties Latvijā.

Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājas lapā ievietotā informācija liecina par to, ka Latvijas pilsoņi var doties bez vīzas uz 77 valstīm, bet Latvijas nepilsoņi – tikai uz 7 valstīm. Šeit jāatzīmē, ka atbilstoši 2006.gada 20.decembrī iesniegtajiem grozījumiem Eiropas Padomes 2001.gada 15.marta regulā (EK) Nr.539/2001, Latvijas nepilsoņi no 2007.gada 19.janvāra iegūs tiesības ceļot bez vīzām vēl uz 22 Eiropas Savienības valstīm. Tas ir trīs reizes vairāk, nekā 15 gadu laikā spēja panākt Latvijas Ārlietu ministrija. Taču tas nav Ārlietu ministrijas darbības rezultāts, bet gan rezultāts iniciatīvai, kuru izrādīja viens no deviņiem Latvijas Eiropas Parlamenta deputātiem.

Godātais ministra kungs, savā 2006.gada 23.maija atbildē Nr.43/3554-4334 uz līdzīgu deputātu jautājumu Jūs, atsaucoties uz Eiropas Padomes 2001.gada 15.marta regulu (EK) Nr.539/2001, pamatoti apgalvojāt, ka “vīzu politika ir Eiropas Kopienas ekskluzīva kompetence – t.i., dalībvalstīm nav pilnvaru slēgt divpusējos līgumus ar trešajām valstīm par bezvīzu ceļošanas kārtību”. Neskatoties uz to, Jūs nekorekti izmantojāt šo argumentu, lai izvairītos no atbildības, kas gulstas uz Jūsu vadīto ministriju par to, ka attiecībā uz personām ar LR pasi, kuras nav Latvijas pilsoņi, tiek ignorēts LR Satversmes 98.pants.

Sakarā ar iepriekšminēto, lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Latvijas Republikas lūgums visām valstīm, kurās attiecībā uz Latvijas pilsoņiem ir ieviests bezvīzu režīms, attiecināt šo bezvīzu režīmu uz LR nepilsoņiem arī būs iepriekšminētās regulas pārkāpums?

2. Lūdzam Jūs sīkāk paskaidrot LR Ārlietu ministrijas lomu bezvīzu režīma nodrošināšanā Latvijas nepilsoņiem attiecībās ar Dāniju un Horvātiju?

3. Vai atbilst patiesībai informācija par to, ka bezvīzu režīms nepilsoņiem ar Dāniju tika nodrošināts tikai pēc Dānijas puses iniciatīvas?

4. No kā nāca iniciatīva par bezvīzu režīma ieviešanu LR nepilsoņiem Horvātijā?

5. Kas traucē LR Ārlietu ministrijai vērsties pie visām valstīm vai pie daļas valstu, uz kurām LR pilsoņi var ceļot bez vīzām, ar lūgumu nodrošināt tādu pašu režīmu arī LR nepilsoņiem?

6. Kādos termiņos LR Ārlietu ministrija varētu ar šādu lūgumu pie iepriekšminētajām valstīm vērsties?

LR Saeimas deputāti: J.Pliners, J.Sokolovskis, N.Kabanovs,
V.Buzajevs, M.Mitrofanovs, V.Buhvalovs

 Rīgā 2007.gada 18.janvārī

Par sociālās aprūpes sistēmu

Sabiedrību satricināja 23.februārī notikušais īpaši traģiskais ugunsgrēks, kas izdzēsa vairāk nekā 20 sociālās aprūpes centra “Reģi” iemītnieku dzīvības. Uzskatām, ka nesenā traģēdija Alsungas pansionātā liecina nevis par to, ka notikušais ir nejaušs atgadījums, bet gan par to, ka šādās iestādēs pastāv drošības sistēma, kas pēc būtības izrādās neefektīva, savukārt ugunsdrošības pārbaudes, visticamāk, formālas. Mulsinoša šķiet arī informācija, ka ugunsgrēka naktī, iespējams, niecīgā atalgojuma dēļ aprūpes centrā atradās tikai viens dežurants.

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī faktu, ka jau četrus gadus esat ministra amatā, tālab droši vien pārzināt valsts sociālo vajadzību budžeta attīstības tendences un prioritātes, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kādēļ neesat uzstājusi premjeram par nepieciešamību palielināt sociālo vajadzību budžetu, zinot, ka valdībai šobrīd netrūkst līdzekļu citiem vērienīgiem, simtiem miljonu vērtiem projektiem?

2. Kad Labklājības ministrijas pārraudzībā esošajiem medicīnas darbiniekiem algas būs līdzvērtīgas Veselības ministrijas pārraudzībā esošo medicīnas darbinieku atalgojumam?

3. Lūdzu skaidrojiet, kā varēja izveidoties un pastāvēt šāda neefektīva un formāla sociālās aprūpes iestāžu uzraudzības un drošības sistēma?

4. Kāda ir Jūsu kā labklājības ministres loma procesā, lai padarītu efektīvāku un drošāku valsts aprūpes iestāžu drošības sistēmu? Kādēļ neesat aicinājusi parlamenta frakcijas uz diskusiju par sociālās jomas nepilnībām?

Saeimas deputāti: S.Bendrāte, A.K.Kariņš,
A.Ziedone-Kantāne, K.Šadurskis, S.Kalniete

 Rīgā 2007.gada 28.februārī

Par tehnisko palīglīdzekļu centra darbību

Jūsu vadītās Labklājības ministrijas padotībā atrodas valsts aģentūra “Tehnisko palīglīdzekļu centrs” (TPC). Vairāki “TPC” darbības aspekti izraisa pamatotas bažas un jautājumus, uz kuriem mēs lūdzam Jūs sniegt atbildes.

1. Vai attiecībā uz VA “TPC” pastāv normatīvie akti, kas reglamentē kārtību, kā palīglīdzekļu izgatavošanas rindā uzņemami Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kuriem ir tiesības bez maksas saņemt tehniskos palīglīdzekļus saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.285? Ja šādi normatīvie akti ir izdoti, kad un kādā veidā tie ir publiskoti un ir pieejami? Vai pacienti tiek informēti un kādā veidā tiek informēti par izmaiņām šajā rindā (uzskaitē)?

2. Vai ir izdoti kādi normatīvi dokumenti par tehnisko palīglīdzekļu (protēžu) lietošanas un derīguma termiņu? Kas nosaka šo termiņu?

3. Kura VA “TPC” struktūras un kuras amatpersonas konkrēti ir atbildīgas par tehnisko palīglīdzekļu saņemšanas rindas uzskaiti, tās veidošanas kritērijiem un izmaiņām šajā uzskaitē?

4. Kā tiek organizēta tehnisko palīglīdzekļu iegādes piedāvāšana protežēšanas pakalpojumu pacientiem, kuriem dzīvē pirmoreiz ir vajadzīgi tehniskie palīglīdzekļi un kuri nav informēti par uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus, un kuri atkārtoti pasūta tehniskos palīglīdzekļus?

5. Kāpēc pacienti par vienādu cenu saņem dažādas kvalitātes tehniskos palīglīdzekļus, ņemot vērā, ka Latvijā četras firmas sniedz protezēšanas un ortopēdijas pakalpojumus, bet divām no tām ir kvalitātes sertifikāts ISO 9001–2000, bet divām firmām šāda sertifikāta nav? Kā VA “TPC” reaģē uz šo situāciju?

LR 9.Saeimas deputāti: A.Mirskis, J.Urbanovičs,
 V.Agešins, V.Orlovs, S.Dolgopolovs

Rīgā 2007.gada 1.martā