2007. gada 1. marta stenogramma

 

Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim darbu.

Godātie kolēģi! Sākam Saeimas 1. marta sēdi.

Darba kārtības papildu jautājumi šīsdienas sēdē nav iesniegti, tāpēc sāksim skatīt pirmo sadaļu – “Prezidija ziņojumi”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Latkovska, Šadurska, Zaķa, Gravas un Kalnietes iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Mēs šobrīd valstī vērojam divas tendences. Viena no tām ir tāda, ka valdošā koalīcija vēl jo ciešāk sagrābj varu savās rokās. Arī šodien mēs skatīsim Valsts drošības iestāžu likumu, ko Prezidente ir atsūtījusi atpakaļ, un redzēsim, kā šis darbs veicas.

Bet ir arī otra parādība valstī, kas līdz šim no valdošās koalīcijas puses vispār netiek pārrunāta, un tā ir problēma ar inflāciju (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Pareizi!”), tā ir problēma ar tekošā konta deficītu, tā ir problēma ar darbaspēka migrāciju, tās ir makroekonomiskās problēmas, kuras, ja mēs tās nesāksim risināt, novedīs pie tā, ka darba ņēmēji turpinās atstāt Latviju, un līdz ar to mums varētu būt diezgan smagas sekas, par ko mūs arī ļoti kompetenti pārstāvji gan no Latvijas Bankas, gan no citām iestādēm visus ir brīdinājuši.

Un šajā sakarā mani kolēģi Latkovskis, Šadurskis, Zaķis, Grava un Kalniete ir sagatavojuši priekšlikumu, kādu mēs, Saeimas deputāti, varētu pieņemt likuma grozījumu, kas tiešā veidā varētu mazināt inflācijas sekas; proti, runa ir par nekustamo īpašumu – konkrēti par iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Kolēģi, atcerēsimies šobrīd vienu paradoksālu faktu! Ja jūs esat, kā saka, vienkāršs darba ņēmējs, tad kādu ienākuma nodokli jūs maksājat no savas algas? 25 procentus jūs maksājat! Ja jūs esat darba devējs, tad kādu procentu no savas peļņas jūs maksājat nodoklī? 15 procentus! Tātad darba ņēmējs maksā 25 procentus, bet darba devējs – 15 procentus. Bet, ja kāds ir tik veiksmīgs, ka iztiek no tā, ko saņem, pērkot un pārdodot īpašumus, kolēģi, vai jūs apzināties, kādu ienākuma nodokļa procentuālo likmi šis cilvēks maksā no savas peļņas? Šī procentu likme ir nulle!

Šie cilvēki nemaksā peļņas nodokli, ja viņi pērk un pārdod īpašumus. Vienkārši darba ņēmēji maksā 25 procentus, bet nekustamā īpašuma spekulanti nemaksā nevienu santīmu no savas peļņas.

Savā priekšlikumā “Jaunais laiks” ierosina šo situāciju koriģēt, sākot jau ar to, ka no viena gada līdz pieciem gadiem pagarina to laiku, kura ietvaros tas skaitās spekulatīvs darījums ar nekustamo īpašumu. Tātad šobrīd ir tā, ka tad, ja nopērk šo īpašumu 1.janvārī, tad to nevar pārdot pirms nākamā gada 1.janvāra, lai tas neskaitītos spekulatīvs darījums un netiktu aplikts ar ienākuma nodokli. Mēs piedāvājam šo laiku pagarināt līdz pieciem gadiem.

Un otrs mums visiem ļoti labi zināmais robs ir tāds, ka jebkurš, kam pieder nekustamais īpašums, var šo nekustamo īpašumu ieguldīt uzņēmuma kapitāldaļās un tad pārdot šīs kapitāldaļas, nemaksājot nevienu santīmu peļņas nodoklī. Un atkal, lai koriģētu arī šo robu, šajā pašā priekšlikumā ir skaidri uzrakstīts, kādā veidā, ieguldot nekustamo īpašumu firmas kapitāldaļās un pārdodot šīs kapitāldaļas, arī šis ienākums tiek aplikts ar peļņas nodokli.

Tātad, kolēģi, pašlaik daudz runā par inflācijas briesmām, runā par nekustamo īpašumu, par tā cenu nemitīgo kāpumu, bet tam visam ir arī risinājumi, un “Jaunais laiks” piedāvā šādu risinājumu. Tāpēc es aicinu visus zālē esošos deputātus atbalstīt Latkovska, Šadurska, Zaķa, Gravas un Kalnietes priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

“Pret” runāt neviens deputāts nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 243/Lp9, nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 8, atturas – 44. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Mitrofanova, Kabanova un Buhvalova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteicies runāt Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi, ir jāpasaka skaidri tas, ka atkal ir redzama viena resna un spalvaina “kāja”. Tā varētu būt āža kāja, bet šinī gadījumā laikam ir saskatāms tāds brangāks dzīvnieks…

Nu kas tad atkal ir iepaticies šā likumprojekta iesniedzējiem? Viņi ir sagribējuši diezgan daudz. Iepaticies ir tas, ka Latvijas nepilsonim vispār nekas nav jāstāsta par sevi, ka Latvijā viņš var vienkārši ielidot no kaut kurienes, iekrist no kaut kurienes un ka nevienam par to nebūtu nekas jāzina.

Vēl jaukāka ir arī kāda cita viņu patika, ja mēs runājam par Latvijas nepilsoņu pienākumu zināt valsts valodu. Tas esot pavisam nejauki, ja tiek izvirzīta šāda prasība. Protams, tā visa rezultātā iznāk tā, ka okupācija vispār nav bijusi, ka viņi te vienkārši ir parādījušies kā komunisma rēgi, bet tas, kādā valodā viņi runā, tā esot viņu darīšana. Un šajā valstī par to nevienam neesot jāinteresējas.

Ļoti skaista ir šā normatīvā akta projekta būtība, jo Latvijas Republikas nepilsoņi tiek atbrīvoti no pienākuma pierādīt savu nepārtrauktu likumīgu uzturēšanos Latvijas Republikā. Tas nozīmē tikai to, ka viņi te var mierīgi uzturēties arī nelikumīgi, var braukt, no kurienes vien grib, un darīt šeit, ko vien grib. Un tas viss ir ielikts zem tāda skaista nosaukuma – “Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statuss”. Protams, nepilsoņi tiek atbrīvoti no prasības apgūt valsts valodu. Nu kaut ko vēl bezkaunīgāku ir grūti iedomāties!

Tālāk ir vēl viena ļoti būtiska ievirze. Nu tā varbūt nav tik resna “kāja”, bet tikai tāda “kājiņa”, taču nadziņi tur virsū ir. Te ir runa arī par piedalīšanos pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tātad, to “kājiņu” te ir daudz un tās ir dažādas – tievas, resnas (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Sarkanas pārsvarā!”), līkas un visādas citādas…

Un nu būs pats skaistākais secinājums (lūdzu, ieklausieties!): “Likumprojekts veicinās sabiedrības integrāciju.” Tagad kāds nepraša, kāds nemākulis, kurš te ir ieradies no kaut kurienes – ielidojis, iebraucis ar zirgu vai ar ēzeli –, kurš neprot valsts valodu, bet viņš, redziet, te ļoti labi varētu integrēties, jo šī prasība atbrīvot no valsts valodas prašanas, redziet, veicināšot sabiedrības integrāciju. Tas gan būtu ļoti skaisti! Kādā veidā tad šāda prasība varētu veicināt sabiedrības integrāciju?

Protams, šī Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa vazāšana šeit ir tāda lēta acu aizmiglošana. Faktiski, jāsaka, tas ir diezgan bezkaunīgs priekšlikums, kurš izrāda gan nicināšanu pret Latvijas valsts vēsturi, gan necieņu pret valsts valodu, un līdz ar to tas, protams, nav atbalstāms.

Un tas ir jāpierāda arī starptautiskajai sabiedrībai, līdz kādai bezkaunībai var nonākt pārprasta attieksme pret starptautiskajām prasībām.

Sēdes vadītājs.

“Par” pieteicies runāt deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Tikko mēs visi noklausījāmies Dobeļa kunga uzstāšanos. Viņš it kā nekad nav dienējis Valsts drošības komitejā, bet kā profesionāls KGB pārstāvis viņš tomēr grib zināt visu par cilvēkiem. Mēs dzirdējām vārdus “bezkaunība”, “kājiņas” un tā tālāk. Cienījamais deputāts nesaprot, ka ar to viņš apvaino Valsts prezidenti.

Kā jums ir zināms, 2006.gada 22.jūnijā 8.Saeima ir pieņēmusi likumu “Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”, neņemot vērā Valsts prezidentes iebildumus. Valsts prezidente savā vēstulē vērš Saeimas uzmanību uz to starptautiski atzīto faktu, ka Latvijā attiecībā uz Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 25.novembra direktīvā Nr.2003/109/EK lietoto terminu “trešās valsts pilsonis” pastāv situācija, kas ir pilnīgi atšķirīga no tās, kāda ir citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Saeima, pieņemot likumu par Latvijas nepilsoņu statusu, pēc Latvijas Republikas Satversmes tiesas viedokļa, nosaka konkrētai personu grupai – nepilsoņiem – īpašu statusu. Valsts prezidente uzskata, ka, balstoties uz Valsts cilvēktiesību biroja un cilvēktiesību ekspertu viedokli, no Latvijas valsts puses tas ir nekonsekventi – jautājumā par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršanu Latvijas Republikā nostādīt Latvijas nepilsoņus vienlīdzīgā situācijā ar ārvalstniekiem.

Valsts prezidente raksta, ka nav pamata uzlikt nepilsoņiem par pienākumu pierādīt savu nepārtrauktu un likumīgu uzturēšanos Latvijas Republikā. Tāpat nepārdomāta šķiet Latvijas nepilsoņiem izvirzītā prasība par valsts valodas apguvi. Valsts prezidente to raksta, ne mēs! Valsts prezidente lūdz Saeimu, ievērojot nepilsoņu īpašo statusu Latvijā, izvērtēt šādu iespēju –Latvijas nepilsoņiem izvirzāmās prasības Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai nodalīt no trešo valstu pilsoņiem izvirzāmajām prasībām.

Tātad PCTVL priekšlikumu pirmā daļa pilnībā sakrīt ar Valsts prezidentes viedokli – vienkāršot Latvijas Republikas nepilsoņiem procedūru Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai. Nepilsoņi tiktu atbrīvoti no valsts nodevas, no pienākuma pierādīt savu nepārtrauktu un likumīgu uzturēšanos Latvijas Republikā, kā arī no prasības apgūt valsts valodu.

Un tagad par priekšlikumu otro daļu. Likumā esošajā redakcijā nav ņemts vērā fakts, ka direktīvas 11.panta 1.punkts paredz iespēju Eiropas Kopienas pastāvīgajiem iedzīvotājiem saņemt vienlīdzīgu attieksmi, tas ir, tādu pašu, kāda tiek izrādīta pilsoņiem, dažās jomās – konkrēti astoņās. Kaut gan direktīvas 11.pantam ir rekomendējošs raksturs, ņemot vērā Latvijas Republikas nepilsoņu īpašo statusu salīdzinājumā ar ārzemniekiem, ir pamats uz Latvijas nepilsoņiem pilnībā attiecināt 11.pantā norādītās tiesības. Vēl vairāk! 11.panta 5.punkts noteic, ka dalībvalstis var arī lemt par vienlīdzīgas attieksmes piešķiršanu attiecībā uz jomām, uz kurām neattiecas 1.punkts.

Likumprojekta 2.pants paredz, ka Eiropas Kopienas pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir iespēja saņemt vienlīdzīgu attieksmi, tādu pašu, kāda tiek izrādīta pret Latvijas Republikas pilsoņiem, tādās jomās kā nodarbinātība un pašnodarbinātība, izglītība un arodmācības, profesionālās izglītības diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju atzīšana, sociālā palīdzība un…

Sēdes vadītājs.

Godātais deputāt!…

J.Pliners.

…sociālā aizsardzība. Atvainojiet, es tūlīt beigšu!

Sakarā ar to ir nepieciešams izdarīt grozījumus vēl 24 normatīvajos aktos, kas nepamatoti ierobežo minēto pastāvīgo iedzīvotāju tiesības.

Aicinu Saeimu rīkoties eiropeiski un atbalstīt PCTVL izstrādāto likumprojektu!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis “pret”, viens – “par”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 244/Lp9, nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 64, atturas – 1. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bērziņa, Turlā, Dukšinska, Mackeviča, Aizbalta un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Deputātiem iebildumu pret šo atzinumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Tātad lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sodu reģistra likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Prezidija atzinumu? Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Rēzeknes Augstskolas Satversmi” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo atzinumu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Mēs esam izskatījuši pirmo sadaļu. Pārejam pie otrās sadaļas “Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Mums ir iesniegums no deputāta Jāņa Reira: “Lūdzu piešķirt man atvaļinājumu šā gada 22.februārī.” Šis ir balsojams jautājums. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 1, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi!… Jā, šeit ir priekšlikums mainīt Saeimas sēdes darba kārtību, bet to izskatīsim drusciņ vēlāk.

Saeimas Prezidijs kopā ar Frakciju padomi ierosina slēgt Saeimas ziemas sesiju 2007.gada 4.aprīlī un sākt pavasara sesiju 2007.gada 16.aprīlī. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi par ziemas sesijas slēgšanu un pavasara sesijas sākšanu? Nav citu priekšlikumu.

Šis jautājums ir balsojams. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ierosina izskatīt lēmuma projektu “Par tiesībsarga apstiprināšanu”.

Komisijas vārdā runās deputāts Jānis Šmits. Lūdzu!

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija savā 2007.gada 20.februāra sēdē izskatīja Romāna Apsīša kandidatūras atbilstību Tiesībsarga likuma prasībām un konstatēja, ka kandidāts atbilst minētā likuma prasībām.

Komisijas vārdā lūdzu balsot par minēto tiesībsarga amata kandidātu. Balsošanai saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ir jānotiek aizklāti.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, balsosim par Romāna Apsīša apstiprināšanu par tiesībsargu! Balsojums būs aizklāts. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 16, atturas – 1. (Aplausi.) Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu “Par Ilzes Amonas apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Es pievienojos apsveikumiem jaunajam tiesībsargam sakarā ar viņa ievēlēšanu šajā amatā!

Saeimas Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa ieteikumu apstiprināt Ilzi Amonu Administratīvās apgabaltiesas tiesneša amatā, vienlaikus atbrīvojot viņu no administratīvās rajona tiesas tiesneša amata.

Juridiskā komisija vienprātīgi atbalstīja šo lēmumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu, kura reģistrācijas numurs ir 96/Lm9! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 2, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Silvijas Sēbriņas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa ieteikumu apstiprināt Rīgas apgabaltiesas tiesneša amatā Silviju Sēbriņu, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amata. Juridiskā komisija arī šajā gadījumā vienprātīgi atbalstīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa ieteikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu, kura reģistrācijas numurs ir 97/Lm9! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo lēmuma projektu – “Par Ainas Freimanes atbrīvošanu no Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”.

Arī šoreiz ziņos deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Sakarā ar to, ka Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnese Aina Freimane ir vērsusies ar iesniegumu Latvijas Republikas Saeimā un lūdz atbrīvot viņu no minētā amata, Juridiskā komisija neiebilda pret viņas lūgumu un līdz ar to atbalstīja šo lēmuma projektu – atbrīvot Ainu Freimani no Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu, kura numurs ir 98/Lm9! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi, pirms mēs pārejam pie nākamās sadaļas šīsdienas darba kārtībā, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegumu, kurā lūdz iekļaut Saeimas 1.marta sēdes darba kārtībā jautājumu par tiesībsarga Romāna Apsīša zvērestu (svinīgo solījumu) pēc darba kārtības 15.punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu pret darba kārtības papildināšanu. Darba kārtība ir papildināta.

Es aicinu Romānu Apsīti dot svinīgo zvērestu.

R.Apsītis.

Augsti godātā Saeima! Es, Romāns Apsītis, uzņemoties tiesībsarga pienākumus, apzinos man uzticēto atbildību un svinīgi solu būt godīgs un taisnīgs, aizstāvot personu tiesības un brīvības saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem un starptautiskiem līgumiem.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl vienu priekšlikumu par darba kārtības izmaiņu, un to ir iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu lūdz virzīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimas 1.marta sēdē kā 1.punktu sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir mainīta. Izskatīsim grozījumu likumā “Par nodokļiem un nodevām”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! 1.janvārī stājoties spēkā grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”, ir radies tāds juridisks kāzuss, ka šo izmaiņu rezultātā ir pazudusi tā redakcija, kas bija iepriekšējā likuma 33.¹ pantā un kas ļāva pēc nodokļu audita uzņēmējiem vienoties ar Finanšu ministriju par iespējamo nodokļa pārrēķinu. Atbildīgā komisija šo kāzusu ir pamanījusi un ir radusi tam risinājumu, kuru šodien piedāvā parlamentam.

Tāpat atbildīgā komisija lūdz šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Vispirms izšķirsim jautājumu par to, vai šis likumprojekts būtu atzīstams par steidzamu. Lūdzu zvanu!… Es atvainojos, vai jūs runāsiet par steidzamību? Par steidzamību.

Vārds deputātam Krišjānim Kariņam jautājumā par steidzamības noteikšanu.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Es vēlos vienkārši pievērst jūsu uzmanību faktam, ka to, kas šobrīd Saeimai ir jādara, valdībai savā laikā jau vajadzēja izdarīt; proti, Finanšu ministrija ir pielaidusi kļūdu (No zāles dep. J.Dobelis: “Bikses var pielaist! Kļūdu nevar pielaist!”), lielā steigā pieņemdama valsts šāgada budžetu, un tagad tā kļūda Saeimai steidzamības kārtā vienā dienā ir jālabo.

Protams, “Jaunais laiks” atbalsta šīs kļūdas labošanu. Mēs balsosim pozitīvi gan par steidzamību (No zāles dep. A.Rugāte: “Par kļūdas nepielaišanu!”), gan par šo likuma grozījumu kopumā, tomēr, kolēģi, es vēlos vēlreiz pievērst jūsu uzmanību tam, ka šāds darba stils – triecientempā “dzīt cauri” likumdošanu, nemaz neskatoties, kas galā iznāk, – noved pie šādām problēmām.

Mainīsim savu darba stilu!

Sēdes vadītājs.

Vēl debatēs ir pieteicies deputāts Dzintars Ābiķis, taču tagad iznāk tā, ka divi deputāti būs runājuši “par”, jo, kā es sapratu, arī deputāts Krišjānis Kariņš neiebilda pret steidzamību… (No zāles dep.
Dz.Ābiķis: “Es atsakos runāt pretī Leiškalna kungam!”) Jā, paldies.

Tad lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums par steidzamību pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies Kariņa kungam! Paldies pārējiem deputātiem par steidzamības atbalstīšanu! Un paldies arī par to, ka mums ir tik atbildīga un tik laba komisija, kas pamana visas nepilnības, kuras ir ielavījušās likumos, un kas piedāvā arī risinājumu, kā tās ātri un efektīvi novērst par labu tiem, kuri maksā nodokļus, – par labu uzņēmējiem!

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 246/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Leiškalns.

Dāmas un kungi! Balstoties uz Saeimas kārtības rulli, es aicinu šo priekšlikumu, lai tas maksimāli ātri stātos spēkā, atbalstīt tūlīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījums Ārstniecības likumā”. Otrais lasījums. Steidzams.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Uz otro un galīgo lasījumu saņemti pieci priekšlikumi.

1. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Žanetes Vasaraudzes priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Ģīlis.

2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Ģīlis.

3. – parlamentārās sekretāres priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret 3. un 4.priekšlikumu un pret komisijas atzinumiem.

V.Ģīlis.

5. – parlamentārās sekretāres priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 224/Lp9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 11. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likums “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Likums ir nodots otrreizējai caurlūkošanai.

Nacionālās drošības komisijas vārdā – deputāts Dzintars Jaundžeikars.

Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.551. Nacionālās drošības komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības likumā”, kas ir nodots otrreizējai caurlūkošanai. Jāteic, ka noteiktajā termiņā tika saņemti par šo likumprojektu pieci priekšlikumi, kaut arī daļa neatbilda attiecīgajai tēmai.

Sēdes vadītājs.

Godātais kolēģi, mēs izskatām likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”.

Dz.Jaundžeikars.

1. – deputāta Buzajeva priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Nē, nē, nē! Godātais kolēģi! Otrs likumprojekts… Mums ir divi likumprojekti šajā jautājumā.

Dz.Jaundžeikars.

Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”?

Sēdes vadītājs.

Mēs izskatām likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”.

Dz.Jaundžeikars.

Atvainojos! Es sāku ar otro.

Strādāsim ar dokumentu Nr.550. Ir saņemti seši priekšlikumi. Komisija tos izskatīja.

1. – deputātes Mūrnieces priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs pieteikusies deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Mana priekšlikuma būtība ir ļoti skaidra un saprotama – atgriezties pie iepriekšējās likuma redakcijas, kas pilnībā nodrošināja parlamentāro uzraudzību pār drošības iestādēm un vienlaikus neradīja risku slepenas informācijas noplūdei. Diemžēl komisijā priekšlikums nav atbalstīts, lai gan ar pašreizējo likuma redakciju ir dotas tiesības ar drošības iestādēm nesaistītām personām, kurām kaut kāda amata – konsultanta, padomnieka – aizsegā būs izdevies iegūt pieeju valsts noslēpumu saturošiem objektiem, pārbaudīt drošības iestāžu dokumentus, aparatūru, telpas, darbiniekus – visu, kas liksies pārbaudes vērts. Domāju, ilgi nebūs jāgaida, kad, izmantojot šo likuma pantu, kāda amatpersona izdarīs pasūtījumu, noformulējot to kā lūgumu pēc apstākļu pārbaudes tiesībsargājošās vai drošības iestādēs. Un kādam ar šo pašu likuma pantu būs dotas tiesības Satversmes aizsardzības birojā vai Drošības policijā paskatīties, vai kādas lietas ietvaros nav noklausīti konkrētā kunga vai viņa organizētā grupējuma dalībnieku telefoni, un arī pajautāt, ko minētās iestādes organizētā grupējuma lietā grasās pasākt. Šī ir viena no prognozēm. Vietēja mēroga problēma, par ko, kā zinu, uztraucas pat tādi cilvēki, kas iepriekš nekad nav interesējušies par to, ko dara drošības iestādes.

Atbalstot likumprojektu bez izmaiņām, mēs riskējam sadurties arī ar starptautisku problēmu. Nepietika tikai ar to vien, ka, stājoties NATO, sakārtojām likumus atbilstoši NATO prasībām uz iestāšanās brīdi. NATO dalībvalstu noslēpumus mums jāspēj glabāt joprojām. Taču šāda likuma redakcija pat nerada ilūziju, ka mēs būtu uz to spējīgi.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Daudz jau nav ko teikt par šo likumprojektu – īstenībā visu ir pateikusi Valsts prezidente savā vēstulē. Mēs tik ļoti mīlam lepoties ar to, ka mūsu Valsts prezidente spēj mūsu valsti godam pārstāvēt pasaulē, bet, kad viņa, kas astoņus gadus vadījusi Nacionālās drošības padomi, izsaka parlamentam savus priekšlikumus, kā neizjaukt parlamentārā valstī līdzsvaru starp parlamenta varu, tiesu un izpildvaru, tad mēs to ignorējam.

Es nolasīšu jums dažus citātus no Valsts prezidentes vēstules, ar kuru viņa atdeva mums atpakaļ šo likumprojektu.

“Augstākminētā norma šādā 1.februārī pieņemtajā redakcijā var radīt apdraudējumu valsts drošības iestāžu sekmīgam un profesionālam darbam, jo paaugstina valsts noslēpumu un ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanas risku, būtiski paplašinot to personu loku, kurām būs tiesības iepazīties ar operatīvās darbības materiāliem to aktīvajā bāzē.

Iespējams, politiķiem pietuvinātas personas bez jebkādiem likumā noteiktiem kritērijiem iepriekš minēto pārbaužu veikšanai un to rezultātu izvērtēšanai varēs piekļūt šai informācijai.

Pārveidojot Valsts drošības iestāžu padomes sastāvu un mainot tās pilnvaras, tiek mainīts arī parlamenta, valdības un Valsts prezidenta sadarbības līdzsvars valsts drošības iestāžu vadības un kontroles jomās, turklāt iepriekšējā Valsts drošības iestāžu likuma redakcija definēja Valsts drošības iestāžu padomi kā profesionālu institūciju, saistot tās funkcijas ar šo iestāžu tiešā un specifiskā darba koordināciju.”

Tātad Valsts prezidente skaidri norāda uz tām šaubām un bažām par to, uz kurieni iet mūsu valsts. Un jūs, draudzīgie koalīcijas partneri, sevišķi no “zaļajiem” un “zemniekiem”, padomājiet, kāpēc Tautas partija tā dara! Varbūt tomēr vajag ieklausīties Valsts prezidentē, kuru mēs visi tik ļoti cienām tad, kad mums ir izdevīgi, un ignorējam tad, kad tas mums nav izdevīgi!

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāts Dainis Turlais.

D.Turlais (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi!

Manuprāt, nav īsti korekti apspriest Prezidentes vēstuli, kuru viņa ir adresējusi Saeimai… (Smiekli zālē.) un kurā ir izteikusi dažas pārdomas par Ministru kabineta pieņemto lēmumu. Prezidente nav apšaubījusi Ministru kabineta pieņemto lēmumu, nav arī iesniegusi nevienu priekšlikumu, kādā veidā likums būtu grozāms citādi.

Līdz ar to Saeima ir paveikusi tai doto pienākumu – tā ir izskatījusi Valsts prezidentes vēstuli un izteikusi savu viedokli. Es ceru, ka arī Saeima šobrīd atbalstīs komisijas viedokli.

Par ko tad ir bažas? Par to, ka izpildvara koncentrē savās rokās kontroli pār Valsts drošības dienestu. Bet tas taču ir loģiski! Mūsu valstī izpildvara ir tā, kas atbild par likumu izpildi, tajā skaitā arī par Nacionālās drošības likuma un par Valsts drošības iestāžu likuma izpildi. Tieši izpildvara ir atbildīga par šo likumu izpildi! Tad kurai gan būtu jābūt atbildīgajai institūcijai par valsts drošību, ja ne izpildvarai?

Ir it kā bažas par to, ka drošības iestādes tagad pārraudzīs izpildvara. Nē, tā nepārraudzīs šīs drošības iestādes! Šīs drošības iestādes izpildvara vadīs! Un tas ir izpildvaras pienākums. Šie likuma grozījumi tieši to arī dara – deleģē izpildvarai šīs tiesības. Un ne tikai deleģē, bet uzliek par pienākumu tai vadīt mūsu valsts drošības iestādes.

Taču, ja runājam par parlamenta kontroli, tad gribu teikt, ka šie grozījumi nevis samazina, bet – tieši otrādi! – palielina mūsu parlamenta tiesības kontrolēt gan izpildvaru, gan valsts drošības iestādes, tāpēc nevajadzētu atsaukties uz kaut kādām briesmām par valsts noslēpumu noplūdi, jo šis likums nekādā ziņā nav mainījis nevienu burtu, nevienu pantu, ne arī jēgu un saturu attiecībā uz valsts noslēpumu. Diez vai jautājums par valsts noslēpumu būtu politisko cīņu instruments.

Atcerēsimies arī to, ka demokrātiskā valstī ir trīs valsts varas: tiesu vara, izpildvara un likumdevēja vara. Un tieši starp šīm valsts varām tad arī ir sadalāma kompetence, atbildība un pienākumi. Šie piedāvātie likuma grozījumi pilnībā atbilst arī tiem normatīvajiem aktiem, kā tiek vadītas un kontrolētas drošības iestādes visās Eiropas Savienības valstīs, to skaitā arī NATO valstīs, – tur, kur Valsts prezidents nav izpildvaras vadītājs. Tieši tā, un nekā citādi! Tad ar ko gan mēs riskējam arī starptautiskajā līmenī? Tikai ar to, ka mēs beidzot sakārtojam savā valstī visas lietas tā, kā tas ir jau mūsu partnervalstīs, un par to būtu nevis jāuztraucas, jābaidās vai jāšaubās, bet – taisni otrādi! – vienreiz jāpasaka paldies Dievam, ka esam nākuši pie prāta un izdarījuši to, kas mums jau sen bija jāizdara.

Es aicinu atbalstīt komisijas pieņemto lēmumu.

Sēdes vadītājs.

Debates turpinās deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Mēs šodien apspriežam vienu likumprojektu no tās paketes, kas ir tapusi premjera Kalvīša padomnieku laboratorijā, vienu no tiem likumiem, kuru tik dedzīgi aizstāvēja Kalvīša padomnieks Raimonds Lazdiņa kungs, tiesa gan, gandrīz bez neviena argumenta. Šajā paketē bija vēl arī citi likumi, piemēram, likums “Par operatīvo darbību”, kuru, paldies Dievam, gan nesadūšojās virzīt tālāk, redzot drošībsargājošo iestāžu pretestību. Šā likuma apspriešanas gaitā nonāca pat līdz tik kuriozām lietām, ka prokuratūrai izvērtējumam tika nosūtīta likuma iepriekšējā versija, kura pēc dažām stundām jau bija mainījusies, tā ka neviens pat nesaprata, kas īsti tiek darīts. Ārkārtīga steiga un ārkārtīgi skaidri redzama vēlme pēc varas koncentrācijas, pārkāpjot varas dalīšanas principu!

Godātie kolēģi, mūs šodien aicināja neapspriest Prezidentes vēstuli. Šis aicinājums ir nepamatots, manuprāt, jebkurā gadījumā. Es vēl saprastu tos deputātus, kuri uzskata, ka mēs darīsim tā, kā Prezidente mūs aicina, – tātad atbalstīsim Prezidenti nekritiski, pat neapspriežot viņas teikto. Bet nē taču! Doma ir viena – nekritiski un neapspriežot noraidīt Prezidentes viedokli – un, nedod Dievs! – nemainot šajā likumprojektā ne vārda, lai Prezidente nevarētu šo likumu neizsludināt. Tas taču ir skaidri redzams!

Es esmu nedaudz pārsteigts par to, cik drudžainā steigā Saeima mēģina to izdarīt. Vai tiešām demokrātijas institūtu demontāža Latvijas valstī ir tik akūti nepieciešama trīs oligarhu valdošajai koalīcijai, jo visi demokrātiskie institūti, šķiet, pat jums, kolēģi, lai noturētos pie varas, vairs nedos vēlamo efektu?

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā deputātam Dzintaram Jaundžeikaram ir kas piebilstams? Nekas nav piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 1. – deputātes Lindas Mūrnieces priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 51, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Jaundžeikars.

2. ir deputāta Buzajeva priekšlikums, kurš komisijā arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi likumdevēji! Šķiet diezgan dīvaini, ka tieši šis mans priekšlikums – izslēgt no Ministru prezidenta kompetences Valsts drošības iestāžu padomes vadīšanu – ir atzīts par Valsts prezidentes iebildumiem atbilstošu, bet pārējie priekšlikumi it kā neatbilstot Kārtības rullim.

Es atgādināšu jums Valsts prezidentes iebildumu būtību attiecībā uz Valsts drošības iestāžu padomes reorganizāciju; proti, Valsts prezidente pasaka, ka, pretēji abu likumprojektu anotācijās apgalvotajam, likumprojektā Nacionālās drošības padome nav skatīta. Prezidente neatbalsta Nacionālās drošības padomes lomas samazināšanu, koncentrējot izpildvaras rokās drošības dienestu kontroli. Pārveidojot Valsts drošības iestāžu padomes sastāvu, kurā ir iekļauti tikai Ministru kabineta locekļi, un mainot tās pilnvaras, tiek mainīts arī parlamenta, valdības un Valsts prezidenta sadarbības līdzsvars drošības iestāžu vadības un kontroles jomās.

Tieši saskaņā ar Valsts prezidentes izklāstīto visi mani priekšlikumi, kas faktiski paredz jaunizveidotās struktūras – Valsts drošības iestāžu padomes – likvidāciju un tās funkciju un apkalpojošā personāla nodošanu Nacionālās drošības padomei, pilnīgi atbilst Valsts prezidentes vēstules saturam, un tas, cienījamais Turlā kungs, ir konkrēts priekšlikums!

Valdības priekšlikums paredz būtiski mainīt Valsts drošības iestāžu padomes sastāvu. Drošības iestāžu priekšnieku vietā šajā padomē ir iekļauti Ministru prezidents, aizsardzības ministrs, ārlietu ministrs, iekšlietu ministrs un tieslietu ministrs. Pēc sava sastāva un funkcijām jaunizveidotā struktūra dublē jau esošo Nacionālās drošības padomi. Šajā padomē ir iekļauti iepriekš minētie ministri, kā arī Saeimas priekšsēdētājs, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs. Šīs padomes priekšsēdētāja ir pati Valsts prezidente.

Es gan tam nepiekrītu, ka Valsts prezidenti, Saeimas priekšsēdētāju un divu Saeimas komisiju priekšsēdētājus faktiski izmet ārā no padomes kā aklus kucēnus. Tāds pēc būtības ir valdības priekšlikums!

Balsojums par manu priekšlikumu būs Saeimas un Valsts prezidentes cieņas vērtējums. Ja Saeima tomēr saglabās pašcieņu un atbalstīs apspriežamo priekšlikumu, tad varēsim nobalsot arī par pārējiem priekšlikumiem.

Paldies. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nekas nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 2. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 54, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles dep. J.Dobelis: “Pārējie nav balsojami!”)

Godātie kolēģi! 3. – deputāta Buzajeva priekšlikums – pēc būtības vairs nav balsojams.

Arī 4.priekšlikums pēc šā balsošanas rezultāta nav balsojams.

Tāpat arī 5. un 6.priekšlikums vairs nav balsojami.

Dz.Jaundžeikars.

Tā kā ir izskatīti visi priekšlikumi, es lūdzu jūs atbalstīt visu likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 162/Lp9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 32, atturas – nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”. Likuma otrreizēja caurlūkošana.

Nacionālās drošības komisijas vārdā – deputāts Dzintars Jaundžeikars.

Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.551! Tātad tas ir likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”. Pavisam tika saņemti pieci priekšlikumi.

Pirmais ir deputāta Buzajeva priekšlikums, kurš nav balsojams, jo neatbilst Saeimas kārtības ruļļa 115.panta otrās daļas noteikumiem.

Sēdes vadītājs.

Tātad šis priekšlikums nav balsojams. Pārejam pie 2.priekšlikuma.

Dz.Jaundžeikars.

2. – deputāta Buzajeva priekšlikums – komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens; “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 2. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 55, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Jaundžeikars.

3. – deputātes Mūrnieces priekšlikumu – komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs pieteikusies deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Mana priekšlikuma būtība ir piedāvājums atgriezties pie likuma iepriekšējās redakcijas, kura bez problēmām iepriekš ir darbojusies, bet, tā kā šis priekšlikums nav atbalstīts, tad kļūst skaidrs, ka tas ir pretrunā ar valdošās koalīcijas, precīzāk, “oranžās diktatūras” plāniem (No zāles: “O-o-o!”) ieviest pilnīgu politisko kontroli drošības iestādēs, paredzot iespēju izsniegt politiskus pasūtījumus, par kuriem pagaidām var tikai iedomāties, jo kāpēc tad Valsts drošības iestāžu padomē nav neviena drošības iestāžu vadītāja, prokurora kā uzraugošās institūcijas vadītāja, bet ir tikai politiķi – pozīcijas politiķi. Turklāt tur nav pat visu koalīcijā pārstāvēto partiju politiķu.

Šobrīd kļūst skaidrs arī tas, kāpēc ar šo padomi lielā tās daļā tiek dublēta Nacionālās drošības padome, jo šai pirmajai ar likumu jau nostiprinātajai padomei ir viena būtiska atšķirība – tajā nav mūsu Valsts prezidentes. Līdz ar to tiek samazināta viņas loma kopējā nacionālās drošības sistēmā.

Tātad, apstiprinot gan šo, gan arī iepriekšējo likumu bez neviena izmainīta burta un bez atbalstītiem un loģiskiem priekšlikumiem, “oranžā diktatūra” parāda, ko tā patiesībā domā par Valsts prezidenti, liedzot viņai iespēju likumus atdot parlamentam otrreizējai caurskatīšanai, lai tas varētu ņemt vērā arī viņas iebildumus.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates turpinās deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Tā tīri cilvēciski es jau varu saprast šīs Saeimas apmēram 55 balsu vairākuma šādu mirkļa eiforiju. Jā, jūs sajūtat savu spēku! Jūs maināt valsts likumus, jūs pakārtojat valsts likumus savām interesēm. Protams, pirms tam bija arī pirmā fāze, kuru es raksturotu apmēram tā – zemas morāles un zemas reputācijas cilvēki tiek virzīti amatos, bet tur ne viss jums izdevās. Un vēl mums ir Satversmes tiesa, kas ir ierosinājusi lietu par šo likumprojektu paketi, un šī lieta ir pieņemta tiesvedībā. Tātad ir vēl arī tādas lietas, kas pagaidām stāv pāri jūsu, vairākuma, disciplīnai.

Sēdes vadītājs.

Godātais deputāt! Mēs runājam par pantiem.

K.Šadurskis.

Jā, es runāju tieši par Lindas Mūrnieces priekšlikumu – atgriezties pie likuma sākotnējās redakcijas.

Godātie kolēģi! Es gribu ieskatīties jūsu acīs šodien, kurās valda… nu tāda sajūsma par savu varu, un es gribēšu ieskatīties jūsu acīs arī pēc Satversmes tiesas sprieduma.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Dz.Jaundžeikars.

Nē, nav nekā piebilstama.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 3. – deputātes Lindas Mūrnieces priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 53, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Jaundžeikars.

4. – deputātes Lindas Mūrnieces priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 4.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 54, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Jaundžeikars.

5. – deputātes Lindas Mūrnieces priekšlikums, kuru komisija arī neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tieši šim 5. – deputātes Mūrnieces priekšlikumam, jo šo priekšlikumu var nobalsot un atbalstīt, izraujot to atsevišķi no visa valdības plāna konteksta, tāpēc ka tajā ir runa par konkrētu amatu – par ģenerālprokuroru un viņa tiesībām piedalīties Valsts drošības iestāžu padomes sapulcēs.

Ja mēs pieņemsim cienījamās Lindas Mūrnieces priekšlikumu, tad ģenerālprokuroram tiks saglabātas tiesības piedalīties šīs padomes sēdēs pēc paša iniciatīvas. Savukārt, ja mēs neatbalstīsim šo priekšlikumu, tad prokurors nevarēs piedalīties šīs padomes sēdēs; teiksim, ja šīs padomes sēdē tiks apspriests gadījums par kratīšanu “Ventspils naftas” ofisa telpās, tad ģenerālprokurors pat nevarēs saņemt informāciju par drošības dienestu rīcību. Turpretim, ja mēs tomēr atbalstīsim Mūrnieces kundzes priekšlikumu, tad tādas tiesības ģenerālprokuroram saglabāsies.

Ja šodien, teiksim, runā par vienu oligarhu, tad varbūt par trešo runa būs jau rīt, un tad Turlā kungs varētu atcerēties savu šodienas runu saistībā ar šo likumprojektu.

Aicinu balsot “par” 5.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Dz.Jaundžeikars.

Nav piebilstams.

Sēdes vadītājs.

Nav. Tad lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 5.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 52, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Jaundžeikars.

Tātad ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 164/Lp9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 32, atturas – nav. Likums pieņemts.

Dz.Jaundžeikars.

Paldies par atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” (reģistrācijas numurs 73/Lp9). Juridiskā komisija ir saņēmusi pirms trešā lasījuma 35 priekšlikumus.

1.priekšlikums ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

2.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

3.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

…un precizēts. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

4.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

5., 6., 7. un 8.priekšlikums – ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Visi šie priekšlikumi ir par 21.¹ pantu, un deputāti šos komisijas atzinumus par 5., 6., 7. un 8.priekšlikumu atbalsta.

V.Stepaņenko.

9.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

10.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

11.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

12.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

13., 14., 15. un 16.priekšlikums – ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Visi šie priekšlikumi – 13., 14., 15. un 16.priekšlikums – ir par 22.pantu, un deputāti komisijas atzinumam piekrīt.

V.Stepaņenko.

17.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

18.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

19. un 20.priekšlikums – ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 19. un 20.priekšlikumu, kuri ir par 26.pantu.

V.Stepaņenko.

21.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

22.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

V.Stepaņenko.

23.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

24.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

25. un 26.priekšlikums – ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 25. un 26.priekšlikumu, kuri ir iesniegti sakarā ar 29.pantu.

V.Stepaņenko.

27., 28. un 29.priekšlikums – ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 27., 28. un 29.priekšlikumu, kuri ir par 30.panta redakciju.

V.Stepaņenko.

30.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

31.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

32.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

33.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

34.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

Un pēdējais – 35.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

V.Stepaņenko.

Līdz ar to lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta “Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 73/Lp9, pieņemšanu galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību”” (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.26). Otrais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Sveicināti, cienījamie deputāti! Izskatīsim likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 156/Lp9, – “Grozījumi likumā “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību”” (spēkā kā Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.26). Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir likumprojekta otrajam lasījumam saņemti divi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Līdaka.

2. – precizējošs Juridiskā biroja priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Līdaka.

Lūdzu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 156/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 14, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Līdaka.

30.marts.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, mazu brītiņu! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš nevar būt ilgāks par 15 dienām… Atvainojos! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir ierobežots tikai otrajam lasījumam. Tātad uz trešo lasījumu var būt arī 30.marts. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu ir pieņemts.

Vai deputāte Ligita Silaraupa ir pieteikusies runāt par procedūras jautājumiem? Par nākamo? Skaidrs.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo likumprojektu – “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos”” (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.27). Otrais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Ligita Silaraupa.

L.Silaraupa (ZZS frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 157/Lp9, – “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos”” (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.27). Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi šos grozījumus, un otrajam lasījumam ir iesniegti trīs priekšlikumi.

1. – deputātes Annas Seiles un deputāta Gunāra Laicāna priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 1. – deputātu Seiles un Laicāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 39, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Silaraupa.

2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Silaraupa.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Silaraupa.

Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 157/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

L.Silaraupa.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.marts.

Sēdes vadītājs.

30.marts. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.28). Otrais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu Nr.540. Tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””. Uz otro lasījumu komisija ir saņēmusi 13 priekšlikumus.

1.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs un aicina izslēgt likumprojekta, kurš tika iesniegts Satversmes 81.panta kārtībā, 2.panta desmito daļu. Komisija, ļoti rūpīgi izvērtējusi šo priekšlikumu, atbalsta šīs daļas izslēgšanu un ir sagatavojusi savu – 2.priekšlikumu.

Es gribu nedaudz pamatot, kāpēc tas tā. Šīs normas, kas attiecas uz Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem nebija likumā dotas tiesības pieprasīt zemi īpašumā, tiek regulētas citā likumā, bet šajā pašā likumprojektu lielajā paketē, – tā saucamajā Privatizācijas pabeigšanas likumā. Un tāpēc, vienojoties ar Ministru kabineta darba grupu, mēs esam nolēmuši veikt šā jautājuma precizēšanu trešajā lasījumā šajā likumprojektu paketē esošajā citā likumā.

Aicinu atbalstīt komisijas 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Par 1. un 2.priekšlikumu pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Tomēr Juridiskā biroja priekšlikums bija šāds: ne vispār svītrot 2.panta desmito daļu, bet precizēt. Komisija diemžēl to nav izdarījusi, un nav nekādas garantijas, ka šīs pastāvīgo iedzīvotāju tiesības būs ievērotas citā likumā. Tās normas būtība, kuru komisija grib izslēgt, ir dot nepilsoņiem iespēju pirkt zemi, ja uz minētās zemes atrodas šīm personām piederošas ēkas un būves.

Es gribētu atgādināt, ka taču tas ir Ministru kabineta priekšlikums – dot nepilsoņiem tādu iespēju.

Un aicinu atbalstīt nevis komisijas, bet Kalvīša kunga valdības viedokli, lai komisijai būtu pamats šo viedokli precizēt līdz trešajam lasījumam.

Bez tam jāņem vērā, ka tie ir Ministru kabineta noteikumi, kas ir pieņemti Saeimas sesiju starplaikā, tātad tie ir spēkā jau no pieņemšanas brīža. Un, ja mēs pieņemsim komisijas priekšlikumu svītrot tās garantijas, tad radīsies iespēja atņemt jau esošās personu tiesības.

Sakarā ar to es gribētu atgādināt jums Civillikuma 3.pantu: “Katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.” Komisijas priekšlikums – vispār svītrot 2.panta desmito daļu – ir acīm redzamā pretrunā ar Civillikumu. Ja mēs tomēr svītrosim 2.panta desmito daļu un neko neizdarīsim citos likumos, tad mēs izprovocēsim tiesas prāvas, kurās valsts būs zaudētāja.

Sakarā ar to lai viss pagaidām paliek, kā ir, lai līdz trešajam lasījumam komisijai būtu iespēja atrast juridiski korektu redakciju gan 2.panta desmitajai daļai apspriežamajā likumprojektā, gan arī izdarīt attiecīgus grozījumus citos pantos.

Aicinu šobrīd neatbalstīt komisijas viedokli un noraidīt gan pirmo, praktiski nebalsojamo, gan 2. – komisijas priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā deputāte Anna Seile vēlas precizēt 1. un 2.priekšlikuma būtību?

A.Seile.

Godātie deputāti! Saeimas komisija ierosināja šo likumprojektu, ko bija iesniedzis Ministru kabinets, nedaudz pārveidot, jo visos likumos jau ir noteikta kārtība, ka nepilsonis un arī pastāvīgais iedzīvotājs var iegūt īpašumā zemi zem viņam piederošām ēkām un būvēm, kā arī zemi šo ēku un būvju uzturēšanai, un garantē viņam arī nomas tiesības.

Ministru kabineta sagatavotā 2.panta desmitajā daļā bija ierosinājums īpaši izskatīt jautājumu par tiem nepilsoņiem, kuri ir mēģinājuši iesniegt pieprasījumu izpirkt viņiem pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi. Šādu tiesību viņiem diemžēl nav. Un tāpēc, lai nenonāktu pretrunā ar citiem spēkā esošajiem likumiem, komisija aicināja, kā es jau teicu savā iepriekšējā uzstāšanās reizē, svītrot šo daļu un šo jautājumu precizēt un atrisināt tā saucamajā privatizācijas pabeigšanas “jumta” likumā.

Komisija aicina daļēji atbalstīt Juridiskā biroja 1.priekšlikumu un pilnībā atbalstīt atbildīgās komisijas 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Vai kāds aicina balsot par 1.priekšlikumu, kas paredz svītrot 2.panta desmito daļu? Neviens neaicina.

Tātad deputāti prasa balsojumu par 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 16, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A.Seile.

3.priekšlikumu iesniedzis deputāts Staņislavs Šķesters, kurš ir ievēlēts arī par Centrālās zemes komisijas vadītāju. Viņš ir precizējis Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtā likuma tekstu, papildinot to ar normu, ka lēmumu par pastāvīgā lietošanā piešķirtā zemes gabala īpašuma tiesībām un arī par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu dažos gadījumos var pieņemt arī Centrālā zemes komisija. Principā atbalstot šo domu, Saeimas atbildīgā komisija daļēji ir atbalstījusi gan Šķestera priekšlikumu, gan arī Juridiskā biroja 4.priekšlikumu un ir apvienojusi šos abus priekšlikumus, sakārtojot to redakciju, savā 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Komisija aicina jūs atbalstīt 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas atzinumiem par 3., 4. un 5.priekšlikumu.

A.Seile.

Paldies.

Arī 6.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Šķesters, un tas ir skatāms kopā ar 7.priekšlikumu. Atbildīgā komisija šos abus priekšlikumus ir daļēji atbalstījusi, sagatavojot apvienotu 8.priekšlikumu. Komisija lūdz jūs atbalstīt tās sagatavoto 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 6., 7. un 8.priekšlikumu.

A.Seile.

Tālāk atbildīgā komisija ir sagatavojusi precizējošu 9.priekšlikumu un lūdz jūs to atbalstīt. Šis priekšlikums ir sagatavots kopā ar Valsts zemes dienestu un Ministru kabineta darba grupu, un tajā ir saīsināts arī pieteikšanās termiņš. Tātad īpašuma tiesību atjaunošanai un dokumentu iesniegšanai šis termiņš tagad ir noteikts īsāks, nekā tas bija paredzēts pirmajā lasījumā. No 2008.gada 1.septembra šis termiņš tiek saīsināts līdz 2007.gada 28.decembrim, lai pēc iespējas ātrāk varētu apzināt visas tās personas, kuras dažādu iemeslu dēļ vēl nav saņēmušas zemi pilnā apjomā, un lai varētu saprast, cik daudz šīs zemes reformai paredzētās zemes vēl būs nepieciešams.

Aicinu atbalstīt 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas sagatavotajam 9.priekšlikumam.

A.Seile.

10.priekšlikumu iesniedzis deputāts Šķesters. Komisija to ir atbalstījusi daļēji un precizējusi savā 11. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Lūdzam šo atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem par 10. un 11.priekšlikumu.

A.Seile.

12.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija un lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas sagatavotajam priekšlikumam.

A.Seile.

Un pēdējo, 13.priekšlikumu, ir iesniedzis Juridiskais birojs. Tas attiecas uz Satversmes 81.panta kārtībā iesniegtā likumprojekta spēka zaudēšanu. Es lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 13.priekšlikumam.

A.Seile.

Paldies. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 158/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 22, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Seile.

30.marts – tāpat kā visai šo likumprojektu paketei.

Sēdes vadītājs.

30.marts. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.29). Otrais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi, ir iesniegti tikai divi priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesnieguši deputāti Seile un Laicāns. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu neatbalsta. Komisijā deputāti diezgan ilgi debatēja par šo priekšlikumu, jo priekšlikums paredz citādāku kārtību, nekā tas ir noteikts jau vairākos citos likumos. Un šis noteikums bija tāds, ka valsts SIA “Latvijas valsts mērnieks” ir vienīgā, kas par budžeta līdzekļiem izdara veicamos zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus. Mums komisijā izvērsās pārrunas par to, vai ir nepieciešams tikai vienam uzņēmumam nodot visus šos uzmērīšanas darbus un vai ir iespējams visus šos darbus pabeigt īsā laikā. Valdības darba grupa un Valsts zemes dienests mūs informēja, ka tiek pieprasīti papildu līdzekļi zemes uzmērīšanai un ka šādā sakarā darbi varētu tikt pabeigti savlaicīgi, tāpēc komisijā netika atbalstīts Seiles un Laicāna priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? (Starpsauciens: “Balsot!”) Prasa balsojumu. Godātie kolēģi, lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 1. – deputātes Seiles un deputāta Laicāna priekšlikumu, kuru komisija nav atbalstījusi! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 39, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile.

2.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

A.Seile.

Paldies. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 159/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Seile.

30.marts.

Sēdes vadītājs.

30.marts. Deputāti piekrīt nosauktajam termiņam.

Godātie kolēģi, izskatīsim nākamo… Es atvainojos, mums ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu! Reģistrēsimies ar reģistrācijas kartēm!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti, frakciju vadītāji! Lūdzu pulksten 10.45 pulcēties Sarkanajā zālē, kur Prezidija sēde notiks kopā ar Frakciju padomes sēdi. Darba kārtībā būs jautājums par Satversmes tiesas tiesneša kandidatūru iesniegšanas termiņu līdz 2007.gada 15.martam.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi, Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti! Lūdzu tūdaļ, sākoties pārtraukumam, ierasties uz sēdi komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Mārim Krastiņam.

M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi! Aicinu jūs uz sēdi komisijas telpās pēc piecām minūtēm.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds reģistrācijas rezultātu paziņošanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Ilma Čepāne, Jānis Dukšinskis, Imants Kalniņš, Ivans Klementjevs, Visvaldis Lācis, Jānis Reirs, Ivans Ribakovs, Jānis Tutins, Nils Ušakovs un Dzintars Zaķis.

Paldies jums!

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Atsāksim darbu! Lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu zālē!

Godātie kolēģi! Pirms mēs pārejam pie nākamā darba kārtības punkta, gribu jūs informēt par to, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu pieprasījumu. Šo deputātu pieprasījumu ir iesnieguši Saeimas deputāti Urbanovičs, Agešins, Klementjevs, Mirskis, Orlovs, Dolgopolovs un citi deputāti. Un viņi šo pieprasījumu ir lūguši virzīt Latvijas Republikas Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim. Un šis pieprasījums ir tāds: “Par cilvēku bojā eju “Reģu” aprūpes centrā”. Šo pieprasījumu mēs nododam Latvijas Republikas Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu jautājumu. Šo deputātu jautājumu ir sagatavojuši Saeimas deputāti Bendrāte, Latkovskis, Kalniete, Šadurskis un citi deputāti. Un šis jautājums tiek uzdots labklājības ministrei Dagnijai Staķei. Jautājuma būtība – par sociālās aprūpes sistēmu.

Godātie kolēģi! Mēs šo jautājumu nododam labklājības ministrei Dagnijai Staķei.

Godātie kolēģi! Turpināsim izskatīt sēdes darba kārtību! Skatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.25). Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Izskatīsim iesniegtos priekšlikumus.

1.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

2.priekšlikums – nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Balsosim par 2. – deputāta Auguļa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 42, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

3.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

4.priekšlikums – nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu… Te mums ir jāatklāj debates, jo debatēs ir pieteikusies deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Šis likums “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” ir speciāls likums, kas, citstarp, regulē valsts un pašvaldību tiesības uz tā saucamajām piekrītošajām zemēm. Uz šādu zemi likumā noteiktos gadījumos ir tiesīga pretendēt gan valsts, gan arī pašvaldība, piemēram, gadījumos, ja bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki nav pieprasījuši atjaunot zemes īpašuma tiesības vai ja šīs tiesības viņi nav varējuši atjaunot.

Ja jūs paskatītos šā likuma 2.panta otrās daļas 3.punktu, tad redzētu, ka uz šādu zemi var pretendēt valsts, ja pašvaldības teritorijas plānojumā vai zemes ierīcības projektā no valsts institūciju puses ir iesniegti šādi pieprasījumi un ja šie zemes gabali ir paredzēti valsts funkciju realizēšanai.

Ar Ministru kabineta Satversmes 81.panta kārtībā izdotajiem noteikumiem šī lieta netika grozīta, jo valsts institūcijām savulaik iesniegtie pieteikumi savu funkciju realizēšanai nevienā no valsts institūcijām nav jāpamato.

Lai šajā jomā panāktu reālu līdzsvaru valsts un pašvaldību starpā, iepriekš analoga norma bija ietverta arī attiecībā uz pašvaldībām, taču, kā tas ir redzams pašreizējā redakcijā, atšķirībā no iepriekšējās tā paredz, ka, lai pašvaldības varētu pretendēt uz šīm piekrītošajām zemēm, tad tām šo zemes gabalu nepieciešamības pamatojums tagad ir jāsaskaņo ar divām ministrijām: proti, ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un ar Finanšu ministriju.

Likuma grozījumu autori šos nepieciešamos grozījumus gan tad, kad šie noteikumi tika nodoti komisijām, gan arī Juridiskajā komisijā pamato galvenokārt ar divām tēzēm.

Pirmā tēze: trūkst brīvas zemes, lai nodrošinātu bijušos zemes īpašniekus vai viņu mantiniekus ar līdzvērtīgu zemi, kā arī trūkst brīvas zemes, lai apmierinātu tos īpašniekus, kuru īpašumtiesības ir ierobežotas sakarā ar to, ka viņu zeme atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Otrā tēze: pašvaldības, piešķirot zemi lietošanā, tas ir, rezervējot to pašvaldību funkciju realizēšanai, ir rīkojušās nelikumīgi. Un faktiski šīs zemes slēptā veidā esot domātas privatizācijai.

Es runāšu vispirms par pirmo tēzi. Izpētot valsts un pašvaldību zemes īpašumu un lietojumu procentuālo attiecību, redzams, ka uz pagājušā gada 1.janvāri (tie ir Valsts zemes dienesta mājaslapas dati) valsts zemes īpašumi un lietojumi ir 30,1 procents, pašvaldību zemes lietojumi un īpašumi ir 4,8 procenti, bet brīvā, valstij un pašvaldībām piekrītošā zeme ir tikai 0,2 procenti. Taču, neskatoties uz to, pagājušajā gadā, kā jūs zināt, stājās spēkā Privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, un neviens nedomāja par šīm vajadzībām, par to, ka vajadzēs šīs līdzvērtīgās zemes. Katrā ziņā vismaz šo kļūdu vajadzēja atzīt. Es domāju, ka, tikai izdarot spiedienu uz pašvaldībām, šī problēma nekādā ziņā netiks atrisināta.

Tālāk. Par nākamo tēzi. Pašvaldības esot ļoti negodīgas. Nenoliedzami, zemes reformas laikā, kas rit jau 16 gadu, ir noticis ļoti daudz nelikumību no pašvaldību puses. Šodien laikrakstā “Diena”, piemēram, ir rakstīts: “Pārtraukt valsts izvazāšanu.” Daļēji tam var piekrist, jo, piemēram, Valsts kontroles mājaslapā pēdējo divu gadu Revīzijas komisijas ziņojumos ir arī analizēta pašvaldību rīcība saistībā ar tās īpašumā esošo un arī ar brīvo zemi. Nerunājot par tiesu spriedumiem un nerunājot par šīm sensācijām plašsaziņas līdzekļos, es tomēr gribētu jums raksturot dažus piemērus, ka patiešām tas tā ir.

Piemēram, 2006.gada 20.februārī tapušais Valsts kontroles Revīzijas komisijas ziņojums par Baltijas jūras piekrastes pašvaldību rīcību ar nekustamajiem īpašumiem. Tur ir teikts, ka Salacgrīvas pilsēta nodevusi lietošanā zemi bez nomas maksas, Kolkas pagasta padome nav ievērojusi likumā noteikto zemes iznomāšanas kārtību, Engures pagasta padomes rīcība neatbilst likumam un Rucavas pagasta pašvaldības vadītājs ir pārkāpis likumu.

Paskatīsimies varbūt citā virzienā, no tām iekārojamām zemēm uz pavisam citu pusi! Piemēram, 2005.gada 14.jūlijā ir izdarīta revīzija Krāslavas rajona Bērziņu pagasta pašvaldībā. Un arī tur, kā ir secināts, ir ļoti rupji Zemes reformas likuma pārkāpumi.

Savulaik man praksē nācās saskarties ar, piemēram, šādu gadījumu. Jūrmalas pašvaldība pirms dažiem gadiem vienai akciju sabiedrībai, kuras prezidents ir sabiedrībā pazīstams cilvēks, miljonārs, Bulduros bija iznomājusi tualeti (46,22 m²) un zemi (2160 m²) tualetes uzturēšanai un teritorijas labiekārtošanai. Protams, ne jau šis miljonārs, nomnieks, ar to nodarbojas un tagad attīsta “ķemertiņu” biznesu, bet katrā ziņā bija mērķis šo zemi privatizēt.

Un sakarā ar to man ir vairāki jautājumi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Kāpēc tikai tagad sāk satraukties par pašvaldību nelikumīgu rīcību? Kāpēc nav tikušas izmantotas likumā “Par pašvaldībām” noteiktās viņu tiesības? Un kāpēc visām pašvaldībām ir jācieš no atsevišķu pašvaldību nelikumīgas rīcības?

Un tagad pāriesim pie otrās tēzes otrās puses. Vai tiešām valsts institūcijas ir rīkojušās likumīgi?

Paskatoties tajā pašā Valsts kontroles mājaslapā, mēs varam redzēt, ka ļoti nopietni pārmetumi ir arī attiecībā uz valsts pārvaldes institūcijām. Piemēram, 2006.gada 1.janvārī uz Satiksmes ministrijas vārda ir reģistrēti 7315,7 ha lieli zemes īpašumi, kas sastāv no vairāk nekā 12 000 zemes vienībām, bet ministrija kopā ir noslēgusi tikai 20 nomas līgumus par 17,2 ha. Kas ir noticis ar pārējiem? Kāds liktenis tos ir piemeklējis?

Nu, visupirms, pārkāpjot likumu, zeme un meži tiek ieguldīti kapitālsabiedrībās. Un Valsts kontrole ir nonākusi pie atziņas, ka šo kapitālsabiedrību statūtos nav paredzēta meža un lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekošana. Tas ir viens veids. Piemēram, valsts akciju sabiedrībā “Centrālā reģiona ceļi” ieguldīts īpašums Jelgavas rajona Sidrabenes pagastā, no tā lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 19,1 ha un meži – 24,6 ha.

Varētu minēt vēl daudz šādu piemēru.

Otra metode jeb otrs veids, kādā Satiksmes ministrija ir rīkojusies ar šīm lielajām zemes platībām, ir tas, ka meži un zeme tiek nodota bezatlīdzības lietošanā. Piemēram, Alūksnes rajona Gaujienas pagastā – 14,8 hektāri meža, Talsu rajonā – 4,5 hektāri meža, un tā tālāk.

Pirms dažiem gadiem Satversmes tiesa skatīja vienu lietu saistībā ar Baltijas jūras…

Sēdes vadītājs.

Godātā kolēģe, mums ir problēmas ar laika limitu!

I.Čepāne.

Vienu minūti, lūdzu!

Sēdes vadītājs.

Viena minūte. Lūdzu!

I.Čepāne.

… skatīja lietu un atzina, ka arī Nekustamā īpašuma aģentūra ir rīkojusies, pārkāpjot likumu. Un tāpēc es gribētu teikt, ka vienlīdz vainīgas Zemes reformas likuma pārkāpšanā ir gan pašvaldības, gan arī valsts institūcijas.

Un pašās beigās es gribētu teikt: mans priekšlikums, godātie kolēģi, ir konstruktīvs! Tas saskan ar Latvijas Pašvaldību savienības, kā arī ar Latvijas Lielo pilsētu pašvaldību asociācijas priekšlikumu. Un es gribētu uzdot jautājumu arī Emša kungam, kurš vakar, sanākot kopā pašvaldību vadītājiem, teica, ka pašvaldībām ir jādod lielāka brīvība. Un man ir jautājums finanšu ministram un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram: vai, vērtējot pašvaldību pieprasījumus ministrijās, ņemot vērā, ka tie ir no vienas partijas, nenotiks šādā gadījumā pašvaldību pārstāvju šķirošana, piedodiet, pēc oranžiem deguniem?

Paldies par uzmanību.

Un aicinu atbalstīt frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā būtu kas piebilstams par 4.priekšlikumu? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 4.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 36, atturas – 25. Šis priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

5.priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Uldis Augulis.

U.Augulis (ZZS frakcija).

Cienījamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Ministru kabinets, pieņemot grozījumus likuma 3.panta otrās daļas 2.punkta normā, ir noteicis, ka pašvaldībām, kurām ir apstiprināti (uzsveru vārdu “apstiprināti”) teritorijas plānojumi un noteikta zemes pašreizējā un plānotā (atļautā) izmantošana, turpmāk zemes ierakstīšana zemesgrāmatā būs jāsaskaņo ar Finanšu ministriju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju.

Pirmkārt, pieņemtā norma ir absurda un ir pat pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma un likuma “Par pašvaldībām” normām.

Otrkārt, pieņemtā norma nevajadzīgi sarežģīs un birokratizēs privatizācijas pabeigšanas procesu, palēninās pašvaldību īpašumu sakārtošanu, jo pašvaldību apstiprinātie teritorijas plānojumi jau ir saskaņoti neskaitāmās valsts iestādēs.

Treškārt, pieņemtā norma būtiski ierobežos pašvaldību tiesiskās intereses. Zemes gabalu nepieciešamība un platība saskaņā ar zemes ierīcības projektiem vai teritorijas plānojumiem paredzēto pašvaldības funkciju veikšanai… Par to ir balsojuši demokrātiski ievēlēti pašvaldību deputāti. Bet Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtā norma paredz, ka nepieciešamības pamatojumu un platību vērtēs divu ministriju – Finanšu ministrijas un Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrijas – ierēdņi, kas, pieņemu, nepārzina situāciju konkrētajā pašvaldībā.

Ceturtkārt (arī tas ir ļoti būtiski), tas skars pašvaldību sociāli ekonomisko pamatu, īpašumu, kas nepieciešams ne tikai pašvaldību tiešo funkciju veikšanai, bet arī to stratēģiskai attīstībai. Daudzos gadījumos ar šādiem nepamatotiem, nevajadzīgiem ierobežojumiem tiek kavēta pašvaldību stratēģiskā attīstība, kā arī Eiropas Savienības līdzekļu apguve, it sevišķi līderprogrammā, kas nupat ir uzsākusi savu darbību.

Tāpēc aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, it īpaši uzsverot šo normu: tikai gadījumā, kad teritorijas plānojumi vēl nav izstrādāti un apstiprināti, pašvaldības pieprasīto zemes gabalu nepieciešamības pamatojums un to platības saskaņojamas ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un tikai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates turpinās. Debatēs pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es komisijas sēdē atbalstīju šo deputāta Auguļa priekšlikumu, jo pilnībā piekrītu visiem šiem argumentiem, it īpaši attiecībā uz saskaņošanu ar divām ministrijām. Tas ir noteikti ļoti sarežģīti, un Finanšu ministrija šeit vispār ir nevietā.

Un es gribu arī informēt jūs, kolēģi, ka jūs šeit, tabulā, neredzat, ka no Latvijas Pašvaldību savienības bija ļoti līdzīgs priekšlikums. Un praktiski deputāta Auguļa iesniegtais 5.priekšlikums – tā ir Latvijas Pašvaldību savienības balss, un Saeimai ir nepieciešams tomēr ar šo balsi rēķināties.

Sakarā ar to lūdzu atbalstīt 5. – deputāta Auguļa priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Arī es piedalījos Juridiskās komisijas sēdē, kur ilgi diskutējām par deputāta Auguļa iesniegto priekšlikumu, kurš faktiski tika atbalstīts no Latvijas Pašvaldību savienības un ļoti, ļoti daudzu rajonu un vietējo pašvaldību puses.

Līdzīgu priekšlikumu esam iesnieguši arī mēs, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāti Seile, Grīnblats un Laicāns, un šā priekšlikuma numurs ir 6. Ja tiks atbalstīts 5.priekšlikums, tad, protams, mēs savu priekšlikumu atsauksim.

Kāpēc ir ierosinājums tagad, otrajā lasījumā, tomēr atbalstīt, neskatoties uz komisijas negatīvo lēmumu, deputāta Auguļa priekšlikumu? Viņš ir arī Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs, ilgi darbojies pašvaldībās. Un, aprunājoties ar daudziem pašvaldību vadītājiem, kuri patlaban ir ievēlēti Saeimā, mēs redzam to viedokli, ka tomēr tikai tajos gadījumos vajadzētu pārskatīt pašvaldībām lietošanā piešķirto zemju piederību katrai pašvaldībai, ja nav vēl reģionālās attīstības plāns un teritorijas attīstības plāns izstrādāts un apstiprināts likumā paredzētajā kārtībā. Jo šo plānu vienmēr taču ir vērtējusi un saskaņojusi arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Pārāk liela birokrātija, manuprāt, būs, ja mēs visiem liksim vēlreiz pārskatīt visas lietošanā esošās zemes, kuras jau pašvaldībai ar ļoti noteiktu funkciju ir nodotas lietošanā (protams, ja tās vēl nav ierakstītas zemesgrāmatā; jo, ja zemesgrāmatā ierakstīts, tad neko vairs nevar darīt).

Es domāju, ka priekšā ir vēl trešais lasījums un varētu ļoti rūpīgi izvērtēt komisijā un vēl precizēt šo priekšlikumu. Bet, ja mēs šoreiz tā vienprātīgi izlemsim un noraidīsim šo daudzu pašvaldību atbalstīto priekšlikumu, tad, es domāju, nemiers Latvijā būs liels un pašvaldībām zudīs iespēja atbalstīt savā teritorijā tos cilvēkus, kuriem vajadzīgs nepieciešamais sociālais atbalsts.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai Juridiskās komisijas vārdā ir kas piebilstams?

M.Segliņš.

Nē.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Mareks Segliņš negrib neko piebilst. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 5. – deputāta Auguļa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 28, atturas – 18. Priekšlikums atbalstīts… (No zāles: “Nav! Noraidīts!”)

M.Segliņš.

6. – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos! Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

6. – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Es sapratu, ka Seiles kundze aicina balsot, jo šis nav atbalstīts. Neaicina balsot? Jā? Paldies. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

7. – nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu? Balsojumu prasa. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 37, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

8. – deputāta Auguļa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 10.priekšlikumā.

9. – deputāta Dolgopolova priekšlikums. Arī tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas iesniegtajā 10.priekšlikumā, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Pret 8., 9. un 10.priekšlikumu un komisijas atzinumu deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

11.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

12.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

13.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

14.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

15.priekšlikums – nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 15. – deputāta Auguļa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 40, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

16. un 17.priekšlikums ir identiski, un abi nav atbalstīti. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu par 16. un 17.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 37, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

18.priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

18. – deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

M.Segliņš.

19.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Par 19.priekšlikumu atklājam debates. Debatēs ir pieteicies parlamentārais sekretārs Guntis Gūtmanis.

G.Gūtmanis (Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Apspriežot šo priekšlikumu, gribu minēt dažus piemērus, kas demonstrē pašvaldību rīcību ar zemēm un to, ka pašvaldību nostāja attiecībā uz kāda zemes gabala nepieciešamību likumā noteikto funkciju izpildei var diezgan būtiski mainīties.

Preiļu rajona Rušonu pagasta padome 1996.gadā nolēma piešķirt sev lietošanā 5,3 hektārus zemes un kā pamatojumu minēja zemes nepieciešamību pašvaldības funkciju veikšanai. Pēc gada pagasts bija domas mainījis un zemi uz 10 gadiem iznomāja privātpersonai. Pagājušā gada vasarā pašvaldība – nu jau Riebiņu novada dome – uzskatīja, ka šī lauksaimniecībā izmantojamā zeme nav nepieciešama pašvaldības funkciju veikšanai, un nolēma to atsavināt.

Otrs piemērs ir vēl interesantāks un attiecas uz Limbažu pilsētu. Šā gada janvāra beigās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija saņēma Limbažu pilsētas domes lūgumu saskaņot kopumā 18 zemesgabalu nepieciešamību pašvaldības funkciju veikšanai. Pilsētas dome savā lūgumā īpaši bija uzsvērusi, ka zemesgabaliem veikta robežu uzmērīšana, ieguldot ievērojamus finanšu līdzekļus, turklāt šī zeme Limbažu pilsētas teritorijas plānojumā jau esot paredzēta pašvaldības autonomo funkciju realizēšanai. Līdz ar to pamatojumā dome bija minējusi, ka zeme tiks izmantota dažādiem sabiedrībai derīgiem mērķiem, piemēram, parku un citu zaļo zonu uzturēšanai, kā arī ceļu būvei.

Tomēr atklājās, ka jau 20 dienas iepriekš oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” šie paši zemes gabali tikuši izsludināti kā nodoti privatizācijai.

Vēl vairāk! Zemes gabaliem, kurus dome, pēc ministrijai sniegtās informācijas, it kā gatavojas izmantot ceļu būvei, Limbažu domes deputāti jau pērn, 20.decembrī, ir noteikuši pavisam citu lietošanas mērķi – vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve. Dažādi citi zemesgabali, ko dome savā pamatojumā minējusi kā pašvaldības funkciju izpildei nepieciešamus, pērn decembrī iznomāti privātpersonām uz 12 gadiem, pieļaujot apbūves tiesības.

Grozot šodien apspriežamo likumu, valsts negatavojas pašvaldībām atņemt to zemi, kas nepieciešama normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei.

Nav pamata diskusijām, ka pašvaldībām turpmāk nebūs zemes, piemēram, skolu un bērnudārzu būvniecībai. Netiek plānota arī mazdārziņu likvidēšana. Valsts uz šo zemi nepretendēs, un tā paliks pašvaldību lietošanā.

Tāpat vēršu jūsu uzmanību uz to, ka likuma grozījumi neattiecas uz to zemi, kura jau vēsturiski līdz 1940.gada 21.jūlijam piederēja pašvaldībām. Šo zemi pašvaldības ir tiesīgas ierakstīt zemesgrāmatā uz sava vārda.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, aicinu neatbalstīt šo un arī nākamo deputāta Auguļa priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates turpinās deputāts Uldis Augulis.

U.Augulis (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šie priekšlikumi – gan šis, gan nākamais – Juridiskajā komisijā tika atbalstīti. Juridiskajā komisijā mēs dzirdējām arī šādus Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas argumentus. Un arī šodien mēs dzirdējām par vienu pašvaldību, kura tā ir darījusi, tomēr uzskatu un palieku pie tādām domām – un arī Zaļo un zemnieku savienība tā uzskata –, ka pašvaldības pašas ir spējīgas izlemt, kas, kā un cik daudz tām ir nepieciešams. Tāpēc es neredzu nekādu pamatu šaubām no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas puses, ka pašvaldības vēl nav gatavas sadarboties un nav gatavas lemt. Taču tās pašvaldības, kuras ir darījušas kaut kādas nelikumības, tādā gadījumā ir arī jāsoda. Tomēr ne komisijas sēdē, ne arī šobrīd mēs neesam dzirdējuši, ka kāda pašvaldība par to būtu sodīta.

Tāpēc es lūdzu deputātus atbalstīt Juridiskajā komisijā jau atbalstītos manus priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates turpinās deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Es tiešām jūs ļoti lūdzu atbalstīt Auguļa kunga priekšlikumu. Es vēlreiz jums atkārtoju: mums ir jāpanāk līdzsvars valsts un pašvaldību starpā attiecībā uz šīm tiesībām par tām piekrītošo zemi. Nu nevar būt tā, ka valsts institūcijas, kas saskaņā ar šo likumu savā īpašumā vai arī lietošanā ir dabūjušas vairāk nekā trešo daļu valsts zemes, bet pašvaldības tikai apmēram 4 procentus… ka pret šīm te pašvaldībām tiek vērsts šis lielais spiediens. Manuprāt, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas cilvēkiem tad, kad viņi pašvaldībās redzēja šādus pārkāpumus, likums par pašvaldībām taču deva tiesības rīkoties. Viņi, piemēram, varēja vērsties Satversmes tiesā, lai apturētu šos prettiesiskos teritorijas plānojumus, detālplānojumus… Tādi gadījumi pēdējo desmit gadu laikā, kamēr ir notikusi zemes reforma, ir bijuši tikai trīs. Bez tam likums “Par pašvaldībām” taču paredz, ka šādas pašvaldības var arī atlaist. Šie skandāli ir nepārtraukti, bet ministrija izliekas, ka vispār nekas tāds nav noticis.

Es domāju, ka pašvaldības būs ārkārtīgi neapmierinātas par šādu viņu tiesību aizskaršanu.

Tāpēc es vēlreiz aicinu atbalstīt Auguļa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates turpinās deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Tas jau nav ne kāds brīnums, ne pārsteigums. Šis likumprojekts ir tiešs pierādījums tam, kā strādā šī Saeima un cik paklausīgs instruments tā ir valdošās koalīcijas rokās. Tas nav pirmais tāds balsojums, kur komisijā ievēlētie deputāti strādā pēc savas politiskās pārliecības jeb pēc savas sirdsapziņas. Tā mums bija arī balsojumā par Satversmes tiesas tiesnešiem un ne ar vienu likumu vien.

Ko mēs redzam šodien? “Zaļajiem” un “zemniekiem” ir jāatbalsta pašvaldības. Jūs vienkārši citādi rīkoties nevarat, jo tajās ir jūsu vēlētāji. Un viss!

Visu cieņu jums! Bet tad atkal palīgā nāk “Saskaņas Centrs” – jaunās koalīcijas sastāvdaļa, kura komisijas sēdē balsoja pilnīgi citādāk. Šodien mēs redzam, ka viņu politiskā pārliecība ir mainījusies acīmredzot par labu kaut kam citam.

Es aicinu tiešām padomāt par šīm pašvaldībām. Jūs dzirdējāt, jūs uzklausījāt, kādā veidā šis likums tika pieņemts! Pašvaldību viedoklis vispār netika ņemts vērā, netika uzklausīts. Tie ir kārtējie Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtie likumi, kur nebija svarīgs sabiedrības viedoklis. Jūs, Tautas partijas pārstāvji, tik daudzi nākat no pašvaldībām… Kā jūs pēc tam varēsiet skatīties acīs saviem kolēģiem par to, ko jūs tagad darāt? Jūs pilnīgi ignorējat pašvaldību intereses!

Balsojiet taču vienreiz pēc savas sirds­apziņas, nevis pēc tā, kā jums kāds liek!

Sēdes vadītājs.

Debates turpinās deputāts Augusts Brigmanis.

Godātie kolēģi, es atgādinu, mēs debatējam par 6.panta otro daļu.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Labdien, godājamie kolēģi! Ir jāatgādina nesena vēsture, kad mēs pirms vēlēšanām tikāmies ar saviem vēlētājiem. Toreiz ļoti gara saruna šajās vēlēšanu priekšdiskusijās izvērsās tieši jautājumā par pašvaldībām – par pašvaldību lomu, un visur tika uzsvērta šā ievēlētā deputāta atbildība savu vēlētāju priekšā. It sevišķi to vēlētāju priekšā, kas ir mūsu – “zaļo” un “zemnieku” vēlētāji no lauku apvidiem, kur mēs ar viņiem tikāmies. Mēs teicām: “Jā, mēs iestājamies par šīm pašvaldībām! Mēs iestājamies par šo pašvaldību attīstību, par šo pašvaldību tālāku izaugsmi!” Un tagad mēs sev uzdodam šo jautājumu: kas ir šo pašvaldību izaugsmes pamatā? Un tā vienmēr ir bijusi šī vērtība – šī zeme, kas ir laukos.

Es tiešām vēršos pie visiem mūsu ievēlētajiem deputātiem, it sevišķi pie tiem deputātiem, kuri ir bijuši pašvaldību vadītāji. Es domāju, ka viņi saprot, par ko šeit ir runa. Ja mēs atņemsim pašvaldībām viņu likumīgās tiesības uz šo zemi… Es domāju, ka tās zina, kā ar šo zemi rīkoties, jo tur ir tautas ievēlēti deputāti, kuri neļaus šim īpašumam aiziet postā.

Es vēlreiz aicinu, it sevišķi vēršoties pie saviem koalīcijas kolēģiem – pie Latvijas Pirmās partijas, pie Tautas partijas: jūs tiešām saprotat, ka šis jautājums ir fundamentāls, un tas ir jautājums, ko atbalsta Latvijas Pašvaldību savienība. Nu balsojiet šoreiz par to, ko jūs esat solījuši vēlētājiem! (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Tautas partija mūs atbalstīs!”)

Sēdes vadītājs.

Debates turpinās deputāts Pēteris Hanka.

Godātie kolēģi, es vēlreiz atgādinu, ka mēs otrajā lasījumā debatējam par konkrētiem priekšlikumiem. Mēs izskatām likumprojektu pa pantiem, un šobrīd mēs izskatām 6.panta otro daļu.

P.Hanka (ZZS frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kad šeit tribīnē runāja mūsu ministrijas parlamentārais sekretārs, man radās tādas pārdomas: cilvēks, kuram būtu jāaizstāv pašvaldības, runā pret tām! Man tas nav pieņemams! Un es domāju, ka daudziem pašvaldību vadītājiem, kuri sēž šeit zālē, tas nav pieņemami.

Emša kungs vakar savā preses konferencē ļoti pareizi pateica, ka pašvaldībām ir jāpiešķir lielāka loma. Kas tad var… Vai Finanšu ministrija zinās par zemi, kas atrodas pašvaldībās, kā to apsaimniekot? Kāds murgs! Es jūs lūdzu atbalstīt šos priekšlikumus, jo mēs tos esam apsvēruši pietiekami ilgi. Un daudzi kolēģi, kas šeit ir zālē no pašvaldībām, zina, kā apsaimniekot zemi, un ir par to lietas kursā. Ne jau Finanšu ministrija vai kāds cits mācīs, kā pašvaldībām darīt.

Tāpēc es aicinu, es vienkārši jūs cilvēciski lūdzu to darīt ne jau mūsu, šo simts cilvēku, vārdā, bet gan to cilvēku vārdā, kuri gaida no mums pareizu, precīzu, godīgu balsojumu, ko iesaka ZZS un citi.

Kolēģi, mums vajadzētu to atbalstīt, un cilvēki būs vienkārši pateicīgi mums par to. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates turpinās deputāte Sandra Kalniete.

S.Kalniete (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi, vakar es tikos ar Zemgales pašvaldību vadītājiem, un tur gan nebija neviena, kurš neizteiktu vislielāko satraukumu par šo lēmumu, ko mēs šodien gatavojamies šeit pieņemt. Arī es aicinu jūs padomāt par vienu fundamentālu valsts pārvaldes principu – par to, ka valsts nav tikai centralizēta piramīda, bet ka katram valsts varas līmenim pieder savas tiesības. Tāpēc es aicinu jūs iestāties par šīm pašvaldību tiesībām.

Es aicinu jūs neatbalstīt šo likuma maiņas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates turpinās deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti, mēs tātad apspriežam 19.priekšlikumu. Šo priekšlikumu, kuru faktiski ir sagatavojusi Latvijas Pašvaldību savienība un kuru ir iesniedzis deputāts Auguļa kungs, komisija ir atbalstījusi. Un deputāti to ir atbalstījuši stipri vienprātīgi arī Juridiskās komisijas sēdē, kurā piedalījās arī mūsu – Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pārstāvji.

Man ir prieks, ka šajās debatēs izskan vienprātīgs gan pozīcijas, gan opozīcijas deputātu atbalsts šim priekšlikumam. Nu tad nobalsosim “par” to! Atbalstīsim pašvaldības, un viss būs kārtībā!

To nelielo “akmentiņu” ūdenī acīmredzot iemeta Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas parlamentārā sekretāra Gunta Gūtmaņa runa. Bet arī tas varbūt bija labi, jo parādīja problēmas no visām pusēm. Un tad nu mēs par tām domāsim vēl trešajā lasījumā. Taču šajā lasījumā arī mūsu frakcijas deputāti aicina atbalstīt šo, Juridiskās komisijas jau atbalstīto, ierosinājumu.

Sēdes vadītājs.

Par 19.priekšlikumu debates turpinās deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Laiku pa laikam mums šajā zālē priekšā nāk izšķiroši balsojumi – balsojumi, kas parāda mūsu vēlētājiem (ticiet man, viņi seko līdzi, kā mēs katrs šodien balsojam), vai mēs darbos atbilstam tiem vārdiem, kurus mēs izsakām pirms vēlēšanām, vai mūsu darbība neatbilst mūsu solījumiem.

Šodien šajā priekšlikumā runa ir tieši par to, vai mēs atbalstīsim pašvaldības. Un droši vien visi simts cilvēki, kuri ir šajā zālē, savā laikā ir situši sev pie krūtīm un teikuši: “Mēs esam par pašvaldībām!” Nu tad šoreiz turēsim savu solījumu un atbalstīsim šo priekšlikumu! (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Kā varēja nesolīt?”)

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties…? Deputāts nevēlas neko piebilst. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 19. – deputāta Auguļa priekšlikumu, kuru ir atbalstījusi arī komisija! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 25, atturas – 12. (Aplausi.) Priekšlikums ir atbalstīts.

M.Segliņš.

20. – atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! …Es atvainojos! Atcelt zvanu! Deputāts Augulis ar vienu zīmi ir pieteicies runāt par diviem jautājumiem. Lūdzu! Vārds deputātam Augulim.

U.Augulis (ZZS frakcija).

Es neko vairs nepiebildīšu pie iepriekš teiktā. Taču, kā es jau teicu arī Juridiskajā komisijā, tā kā tika atbalstīts iepriekšējais mans priekšlikums, tad, lūdzu, atbalstiet arī šo priekšlikumu. (No zāles dep.
V.Orlovs: “Kurš atdos zemi man?”)

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā acīmredzot nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 20. – deputāta Auguļa priekšlikumu, kuru arī komisija ir atbalstījusi! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 26, atturas – 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim 21. – deputātu Seiles, Grīnblata un Laicāna priekšlikumu!

M.Segliņš.

21. – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

22. – nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 22. – deputāta Auguļa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 33, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

23.priekšlikums ir identisks, tātad tas vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Par 23.priekšlikumu atklājam debates. Debatēs ir pieteicies deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4.panta 6.punktu, kur melns uz balta ir rakstīts: “Plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesā par jautājumiem, kas tieši attiecas uz vietējo varu, ar tām nepieciešams konsultēties, cik iespējams, savlaicīgi un atbilstošā veidā.”

Ja šāda veida konsultācijas nav notikušas, tad tādā gadījumā varu pateikt, ka pašvaldības vienbalsīgi neatbalstīs šo priekšlikumu, ko izteicis Ministru kabinets, turpretī mūsu kolēģa Auguļa kunga priekšlikuma būtība ir tomēr saglabāt pašvaldībām iespējas rīkoties ar to zemi, ar kuru tās jau ir rīkojušās līdz šā likuma grozījumiem.

Otrais punkts. Ja mēs runājam par to, ka valsts institūcijas rīkojas ar īpašumiem labāk nekā viena otra pašvaldība, tad tas ir mīts, ja ne murgs.

Viens piemērs. Visi zina viaduktu, kas ir pie VEF Kultūras pils un kas ved uz bijušās karaspēka daļas teritoriju. Tas ir strupceļš! Kāpēc? Jo 36 hektārus valsts institūcija bija veiksmīgi privatizējusi jau 1994.gadā, neņemot vērā Rīgas attīstības plāna prasības, kur bija ierakstīta arī apvedceļa trase pa šo teritoriju. Līdz ar to šodien, lai atdabūtu šo gabalu atkal pašvaldības rīcībā, būs jāmaksā skaidra, reāla un pietiekami liela nauda. Pašvaldības nav stulbākas par ministru… institūciju pārstāvjiem!

Es aicinu piešķirt pašvaldībām tiesības rīkoties tā, kā to prasa Eiropas vietējo pašvaldību harta un kā to prasa arī esošā prakse.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Godātie kolēģi! 22. un 23.priekšlikums ir identiski.

Dolgopolova kungs, vai jūs pieprasāt balsojumu? (No zāles: “Jā!”) Dolgopolova kungs pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 23. – Dolgopolova kunga priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 39, atturas – 10. Šis priekšlikums nav guvis atbalstu.

M.Segliņš.

24.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

Esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 155/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Segliņš.

30.marts.

Sēdes vadītājs.

30.marts. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījums Reģionālās attīstības likumā”. (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.36). Otrais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie deputāti! Mazai atslodzei pēc iepriekšējām karstajām debatēm jūsu uzmanībai tiek piedāvāts dokuments ar reģistrācijas numuru 166/Lp9. Tātad tas ir likumprojekts “Grozījums Reģionālās attīstības likumā”.

Izskatot to Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, otrajam lasījumam ir saņemts viens precizējošs Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalstīja. Un šis likumprojekts precizē Nacionālās un reģionālās attīstības padomes sastāvu.

Lūdzu jūs pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā un atbalstīt komisiju.

Sēdes vadītājs.

Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 166/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Līdaka.

Pārmaiņas pēc tas varētu būt 9.marts.

Sēdes vadītājs.

9.marts. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu ir pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā” (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.1075). Otrais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Izskatīsim 9.Saeimas sēdē dokumentu Nr.553.

Komisija ir saņēmusi tikai divus priekšlikumus, tātad likumprojekts ir labs.

1.priekšlikumu iesniedza deputāte Ilma Čepāne. Tas ir normas precizējums atbilstoši citām spēkā esošajām likuma normām. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

2.priekšlikumu iesniedza Saeimas Juridiskais birojs. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

Paldies. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 153/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Seile.

9.marts.

Sēdes vadītājs.

9.marts. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu ir pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības punktu – likumprojekts “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ausma Ziedone-Kantāne. Lūdzu!

A.Ziedone-Kantāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.308 un dokumentu Nr.524. Likumprojektu “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” izskatīsim pirmajā lasījumā.

Par izstrādāto likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijā diskusijas notikušas jau trijās komisijas sēdēs. Likumprojektā “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” tiek precizēta ministriju kompetence priekšlikumu izstrādei valsts politikai nodarbinātības veicināšanas un bezdarba samazināšanas jomā, to skaitā arī bezdarba samazināšanas pasākumu koordinēšanā.

Ekonomikas ministrija koordinē darba tirgus vidējā termiņa un ilgtermiņa prognozēšanas procesu valstī, Labklājības ministrija izstrādā valsts politiku bezdarba samazināšanai un piedalās nodarbinātības politikas izstrādāšanā un karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošanā, un Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Labklājības ministriju nodrošina bezdarbnieku profesionālo apmācību, pārkvalifikāciju un kvalifikācijas paaugstināšanu.

Likumprojekts paredz arī to, ka Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras funkcijas tiek nodotas tālāk Nodarbinātības valsts aģentūrai.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 168/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Ziedone-Kantāne.

Otrajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 12.marts.

Sēdes vadītājs.

12.marts. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts. Paldies.

A.Ziedone-Kantāne.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs.

Izskatām nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””. Pirmais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Jūsu uzmanībai – dokuments ar reģistrācijas numuru 232/Lp9. Tātad pirmajā lasījumā izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””. Šis grozījums paredz būtībā atvieglojumus pašvaldību un valsts zemju privatizācijai vai atsavināšanai aizsargājamās teritorijās. Tātad, ja Saeima pieņems šo likumprojektu, tad nebūs vairs lieguma privatizēt valsts un pašvaldību zemi aizsargājamo teritoriju, ainavu aizsardzības un neitrālajā, kā arī parku zonā.

Lūdzu akceptēt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 232/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 14, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I.Līdaka.

9.marts.

Sēdes vadītājs.

9.marts. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Deputātiem citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.

Godātie kolēģi, izskatām nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi, komisijas vārdā es aicinu atbalstīt minēto likumprojektu!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Šis ir ļoti būtisks likums, jo mums, šeit, Saeimā, ievēlētajiem, ir tā priekšrocība pašiem lemt par tiem noteikumiem, kā mēs turpmāk strādāsim, kā mūs ievēlēs, kāda būs tā kārtība, kādā notiks šīs vēlēšanas, un kā sabiedrība, kura ies vēlēt, vai nu izteiks mums atbalstu, vai kādu no mums varbūt arī izstrīpos.

Godātie kolēģi, es šeit gribu runāt par spēles noteikumiem. Tātad šie spēles noteikumi ir tie, kurus mēs šeit paši sev uzliekam un kuriem jābūt pilnīgi skaidri formulētiem un līdz ar to – arī no mums pašiem un no mūsu politiskajām partijām izpildītiem. Es ļoti labi saprotu, ka daudzi no šeit, zālē, sēdošajiem varbūt līdz galam nesaprot, par kādiem spēles noteikumiem ir runa, tāpēc es minēšu trīs ļoti vienkāršus piemērus no dzīves, lai katrs no jums, es domāju, balstoties uz savu līdzšinējo pieredzi, varētu saprast, par ko šobrīd mēs balsojam.

Pirmais piemērs. Godātie kolēģi, zinu, ka daudzi no jums ir aktīvi sportisti. Iztēlojieties, ka jūs vasarā piedalāties peldēšanas sacensībās! Pēkšņi šajās sacensībās izbrauc viens ar motorlaivu, viņš vienkārši visus apbrauc, izkāpj krastā un paziņo, ka šīs ir bijušas sacensības kustībā pa ūdeni un viņš ir uzvarētājs. Viņš ir pilnībā pārliecināts, ka viņš ir sacensībās kustībā pa ūdeni uzvarējis un ieņem pirmo vietu.

Otrs triviāls piemērs. Visiem, nu lielākajai daļai no jums ir bērni. Pieņemsim, ka jūsu bērns mācās 5.klasē, un pieņemsim, ka viņš ir labs matemātiķis, piedalās 5.klašu matemātikas olimpiādē. Pēkšņi ierodas vidusskolēns no 12.klases ar tikko augt sākušu bārdiņu, vienā mierā ātri izrēķina visus uzdevumus, uzvar šajā olimpiādē un paziņo, ka šis ir bijis skolēnu konkurss un ka te 5.klases ir ienākušas tikai nejauši. Viņš ir uzvarētājs.

Trešais piemērs. Iztēlojieties, ka mūsu pašu Latvijā pa Liepājas šoseju, tātad Celmiņa kunga iemīļoto, viens autovadītājs brauc ar 200 kilometru ātrumu stundā! Viņš apbrauc gan Celmiņa kungu, gan Lagzdiņa kungu, gan visus pārējos un vienkārši atnāk pēc tam uz Saeimu un saka tā: “Ziniet, es te nepārkāpu noteikumus, un man liekas, ka tie 90 kilometri stundā – tas nav īsti pareizi. Varētu mēs braukt ar ātrumu 200, varbūt pat 250 kilometru stundā! Mainīsim likumu! Kas te notiek, velns ar ārā?!” (No zāles: “Celmiņš vai Segliņš?”) Segliņa kungs, atvainojos…

Kolēģi! Nu, man liekas, tas, ko es te nupat sacīju, katram no jums liekas absurdi. Par to varētu smaidīt, smieties. Bet mēs šodien grasāmies pieņemt kaut ko līdzīgu!

Kas ir noticis? Pagājusī Saeima, 8.Saeima, kas bija likumīgi ievēlēta, ar Tautas partijas, “zaļo” un “zemnieku” un Latvijas Pirmās partijas balsīm ir apstiprinājusi spēles noteikumus, pēc kuriem mums visiem bija jāvadās vēlēšanās. Taču šeit parādījās motorlaivas, šeit parādījās vidusskolēni, šeit parādījās ātrgaitas braucēji pa Liepājas šoseju, un šobrīd viņi saka: “Ziniet, mēs tā īsti tos noteikumus nesapratām!”

Godātie kolēģi! Tas, manuprāt, tiešām ir nepieredzēts cinisms pret sabiedrību – tas, kādā veidā mēs, šeit ievēlētie cilvēki, runājam par šiem noteikumiem. Jo šie atsevišķie gadījumi, kurus es minēju kā absurdus piemērus, skar varbūt mazu sadzīves lauciņu… Smieklīgi – bet tas, par ko mēs runājam, ir visas Latvijas demokrātija, visas Latvijas sabiedrības nākotne. Un jums par to ir jālemj! Un tas nevar būt tik vienkārši: “Koalīcijā tā nolēmām un mainām visu to!”

Godātie kolēģi! Es teiktu: ja balsosim “par” šo ideju, ko ir izvirzījusi Tautas partija, tad balsosim nevis par tautas varu, bet gan par naudas varu. Un vai kāds no jums ir gatavs savam vēlētājam teikt, ka viņš balsos par naudas varu tautas varas vietā? Jo nevienam no jums nav noslēpums, ka mazāk par 9 procentiem Latvijas sabiedrības tic politiķiem. Politiķi šobrīd ir… nu, es teiktu tā, visnepopulārākā, visnecienītākā sabiedrības grupa. (No zāles dep. A.Rugāte: “Kur palika miljons?”) Un kas to ir radījis? Mēs paši! Ar savu necienīgo rīcību, ar to, ka mēs visi kopā esam pārkāpuši visus šos noteikumus. Un beidzot mums ir pienākums, uzdevums to visu labot un vērst par labu.

Un vēl pēdējais. Kolēģi! Ja likumi ir nepilnīgi, tie ir jāpilnveido. Tā ir taisnība. Tas ir mūsu tiešais pienākums. Taču nav pieļaujams sagraut sistēmu, kura ir pierādījusi, ka tā ir sākusi strādāt, kura ir Eiropas valstīs jau aprobēta, kuru pielieto lielākā daļa pasaules demokrātiju. Ja mēs vēlamies ar vienu šādu likumu šo sistēmu sagraut, tad, godātie kolēģi, padomāsim: ko mēs darām? Mēs atļaujam Latvijas valstī pilnīgu anarhiju, pilnīgu politisko cinismu.

Kolēģi! Aicinu padomāt, aicinu neatbalstīt šo ideju un aicinu strādāt pie likuma pilnveidošanas.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es nerunāšu par riteņbraukšanas sacensībām, par kaut kādām ātrbraukšanas sacensībām. Taču, ja jūs man atļausiet un mani uzklausīsiet, es gribu uz šiem trijiem likumprojektiem, kas savā starpā ir ļoti cieši saistīti un savstarpēji pilnīgi neatraujami, paskatīties no konstitucionālo tiesību viedokļa.

Visupirms es gribu teikt, ka demokrātiskajās valstīs tauta “savu politisko gribu pauž ne tikai vēlēšanās un nobalsojumos. Pilsoņa tiesības piedalīties politiskās gribas veidošanā izpaužas, ne tikai vēlēšanās nododot savu balsi, bet arī ietekmējot politiskā viedokļa, sabiedriskā viedokļa rašanās pastāvīgo procesu.” Un tieši sabiedriskais process “ietekmē valsts institūciju lēmumus”.

“Tautas gribas veidošanās un valsts gribas veidošanās visdažādākajā veidā ir savstarpēji saistītas. Demokrātijā gribai jāveidojas no tautas uz valsts institūcijām, nevis pretēji – virzienā no valsts institūcijām uz tautu.” Pie tam “valsts institūcijām principā ir liegts iedarboties uz tautas viedokļa vai gribas veidošanās procesu”.

Godātie kolēģi! Es nupat citēju Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas spriedumu par partiju finansēšanu un valdības sabiedrisko darbību. Ar šo spriedumu jūs varat iepazīties diezgan populārajā grāmatā, ko ir sarakstījis autoru kolektīvs – Hanss Jirgens Vildbergs un citi, – grāmatā “Pilsonis tiesiskā valstī”.

Runājot par šo pirmo tēzi, rodas jautājums: vai tas mūsu valstī tā notiek? Palasīsim šo triju likumprojektu anotācijas, ieskatīsimies katras anotācijas sestajā nodaļā, kur ir jānorāda, kādas konsultācijas ir notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu! Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas? Kā jūs redzat, konsultācijas vispār nav notikušas.

Tāpēc šeit, Latvijā, Satversmes tiesa nav skatījusi šīs problēmas saistībā ar partiju finansiālo darbību. Bet vismaz vācu izpratnē, Vācijas Konstitucionālās tiesas tiesnešu izpratnē, šī koalīcija būtu izdarījusi pārkāpumu.

Vēlēšanu tiesību principi demokrātiskām valstīm tātad ir šādi: vēlēšanām jābūt vispārīgām, vienlīdzīgām, aizklātām un brīvām.

Un tagad paskatīsimies, kādu pienesumu šajā sakarā ir devusi Latvijas Republikas judikatūra! Proti, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumā Nr.SA-5/2006 viena no tēzēm skan šādi: “Lai gan brīvas vēlēšanas nav minētas Satversmē tiešā tekstā, neapšaubāmi, tas ir viens no vēlēšanu sistēmas pamatprincipiem, bez kura nav iedomājama demokrātija, jo valsts varas avots ir tautas griba, un šīs gribas izpaudumam ir jābūt brīvam. Brīvu vēlēšanu princips, pirmkārt, prasa, lai [..] būtu reāla iespēja šos dažādos viedokļus paust un darīt tos zināmus vēlētājiem, otrkārt, ka vēlētājs būtu aizsargāts no nepieļaujamas savas gribas iespaidošanas gan no valsts, gan no privātpersonu puses.”

Un nākamā tēze: “Brīvu vēlēšanu principa tvērums attiecas ne tikai uz balsošanas brīdi, bet arī uz vēlētāju gribas veidošanos priekšvēlēšanu periodā.”

Kā jau Kampara kungs tādā sadzīviskā veidā jeb formā teica, brīvas vēlēšanas demokrātiskā valstī nozīmē, pirmkārt, to, ka politiskās partijas vienojas par spēles noteikumiem vēlēšanās un pieņem likumus, kas to visu regulē.

Otrkārt, partijas ne tikai pieņem šos likumus, bet pašas arī izpilda tos –tādus, kādus ir pieņēmušas.

Likuma norma, kas daudzmaz radīja kaut kādu skaidrību šajā jomā, lai šie vēlēšanu tēriņi nesasniegtu astronomiskus apmērus, šodien tiek dažādu iemeslu dēļ uzskatīta par neatbilstošu Satversmes 100.pantam, kā mēs to redzam nākamajā anotācijā. Ārkārtīgi nemākulīgi tiek mēģināts to kaut kādā veidā interpretēt kopsakarā ar Satversmes 116.pantu. Šeit ir norādīts metodikas trūkums, mākslīgi veidoti ierobežojumi un tā tālāk.

Katrā ziņā ir dažāda informācija, ka šie priekšnoteikumi tika pārkāpti. Taču faktiski tā vietā, lai atbildētu par šo likumu pārkāpumiem, koalīcijas partijas tagad uzskata, ka būtu jāatbrīvojas no šiem ierobežojumiem.

Godātie kolēģi! Es jau redzu, ka jūs, protams, esat vienojušies nobalsot, kā jums tas ir paredzēts. Es esmu droši vien nogurdinājusi jūs ar konstitucionālo tiesību problēmu izklāstu. Es to vairs nedarīšu.

Taču beigās es tomēr gan gribētu, lai jūs visi ieklausītos tajā, ko savulaik ir teicis Abrahams Linkolns. Un Abrahams Linkolns ir teicis šādus vārdus: “Dažreiz izdodas apmuļķot visu tautu, taču tikai uz neilgu laiku. Uz ilgāku laiku var apmuļķot daļu tautas, bet nevar visu laiku muļķot visu tautu!”

Es lūgtu Tautas partiju atcerēties to! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāte Sandra Kalniete.

S.Kalniete (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es gribētu runāt par to, ka šī vēlēšanās atcelt ierobežojumus, kas ir paredzēti gan ziedojumiem, gan vēlēšanu finansēšanai kopumā, Latviju padara par tādu kā izņēmuma valsti Eiropā, jo mēs līdz ar to kļūsim gandrīz vai par vienīgo valsti, kur vēlēšanu kampaņā var tērēt neierobežotu naudas apjomu. Ar to mēs nostājamies vienā līmenī ar tādām demokrātijas “citadelēm”, kas atrodas citās pasaules daļās, – ar tādām kā Bahreina un citas šādas valstis.

Kas man nepatīk šajā vēlēšanu ziedojumu atcelšanā? Tas, ka faktiski partija kļūst par ķīlnieci vienai ziedotāju grupai vai dažām personām. Protams, mēs visi zinām banālo teicienu, ka maltīte nekad nav par brīvu, maltīte pēc tam ir jāatstrādā. Un, protams, arī tas, kas ir ziedots politiskajām partijām, ir jāatstrādā pēc vēlēšanām.

Es zinu, ka sabiedrībā viedoklis, ka partijas būtu jāfinansē no valsts budžeta, ir galēji nepopulārs. Nepopulārs tas ir tāpēc, ka cilvēki politiķus uzskata zināmā mērā par liekēžiem. Viņiem liekas: kāpēc tad tos liekēžus vēl vajadzētu finansēt no mūsu pašu, nodokļu maksātāju, naudas?! Es gan teiktu, ka, to nedarot, nodokļu maksātāji maksā daudz, daudz vairāk. Minēšu vienu piemēru. Tad, kad mēs no vienas īpašuma kategorijas šo īpašumu pārceļam citā kategorijā un tā vērtība pieaug 400 reizes – un tas notiek bez izsoles! –, šī nauda, ko varētu iegūt pašvaldības budžets, vēlētājiem iet secen. Un tā tas notiek gandrīz vai visās jomās.

Es arī uzskatu, ka šo ierobežojumu atcelšana ir pretrunā ar viedokļu daudzveidības principa būtību, tāpēc ka tiek dotas priekšrocības tiem, kas spēj piesaistīt vairāk līdzekļu. Un kas tad spēj piesaistīt vairāk līdzekļu? Tie, kas pēc tam, esot pie varas, šos līdzekļus var atstrādāt.

Tātad apstākļos, kad ir izveidojusies daudzpartiju sistēma, gandrīz neiespējami ir pārvarēt 5 procentu robežu partijām, kas uzsāk savu darbību.

Manuprāt, būtu jādomā arī par to, ka audiovizuālo reklāmu cenas pēdējos gados ir nesamērīgi augušas. Tātad mēs varam paredzēt, ka līdz ar katrām nākamajām vēlēšanām tiem, kuri ziedo politisko partiju uzturēšanai, būs jāziedo arvien vairāk – tātad politiskajām partijām būs arvien vairāk viņiem “jāatstrādā”.

Es gribētu, protams, pievērsties arī šim leģendārajam un nedefinējamam jēdzienam – trešā persona, un tam, cik tad trešā persona drīkstētu ziedot, piemēram, tādas sabiedrības kā “Par vārda brīvību” un “Pa saulei”. Es domāju, ka tās ir panākušas ne tikai deformāciju vēlēšanu rezultātos, dodot iespēju tām partijām, kuru kandidāti pozitīvisma kampaņas gaisotnē tika intensīvi atbalstīti, šodien būt kupli pārstāvētām šeit, Saeimā. Es domāju, ka pats sliktākais, ko šīs abas apvienības ir izdarījušas, ir tas, ka tās ir degradējušas likumu par vēlēšanu finansējuma ierobežojumiem un devušas iespēju teikt: “Nu, redziet, likums jau mums bija, bet tas nedarbojās. Kāda tad ir jēga šim likumam? Mainīsim šo likumu!”

Ieskatoties mediju telpā publicētajos skaitļos, mani tie patiešām pārsteidza, jo šajās vēlēšanās, atšķirībā no iepriekšējām, kurās arī, protams, bija jūtama trešo personu ziedojumu klātbūtne, šie ziedojumi ir sastādījuši… šī kampaņa ir izmaksājusi gandrīz divus miljonus. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Repše viens pats savāca vienu miljonu!”)

Es domāju, ka šie divi miljoni būs ļoti rūpīgi “jāatstrādā”. Es arī uzskatu, ka šādu kampaņu izvērst bija iespējams tikai tāpēc, ka mūsu likumdošanā pašlaik nav noteikti mehānismi, kad attiecīgās drošības vai pārraudzības iestādes var iejaukties un reaģēt uz pārkāpumiem jau priekšvēlēšanu periodā. Tad, kad vēlēšanas jau ir beigušās, tad vilciens ir aizgājis. Un es atceros televīzijas diskusijā brīnišķīgos Venta Kraukļa vārdus: “Nu ko tad jūs tagad gribētu? Mums jau nav tādas naudas. Jūs gribētu, lai Tautas partija šo naudu atmaksā?” Jā, es to gribētu! Varbūt es esmu vienīgā tāda Latvijā, Kraukļa kungs!

Un tāpēc es vēlreiz saku: es uzskatu, ka nodokļu maksātājiem vēlēšanas maksātu daudz lētāk, ja mēs tās finansētu no valsts budžeta.

Es aicinu šo likumu neatbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Debates turpinās deputāts Valērijs Buhvalovs.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi, šodien mēs pirmajā lasījumā sākam izskatīt ne tikai grozījumus, kas atceļ priekšvēlēšanu kampaņu finansēšanas ierobežojumus vien. Šodien Saeimā mēs, politiķi, parādām arī savu attieksmi pret Latvijas pilsoņiem. Likumprojekta iesniedzēji piedāvā noteikt, ka no Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma vajag svītrot pantu, kas paredz ierobežojumus priekšvēlēšanu izdevumiem, – izlietot summu, kas pārsniedz 0,20 latus uz katru vēlētāju iepriekšējās Saeimas, pašvaldību domes (padomes) vai Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Ko nozīmē priekšvēlēšanu pasākumu finansēšanas ierobežošana? Tas nozīmē, ka visas politiskās partijas tiek nostādītas aptuveni vienādos apstākļos attiecībā uz iespēju ietekmēt vēlētājus. Kaut gan pēdējās Saeimas vēlēšanas demonstrēja, ka dažas valdošās partijas neņēma vērā šos ierobežojumus un acīm redzami arī nākotnē negrasās ar tiem rēķināties, šis likuma pārkāpums pagaidām nekādi nav ietekmējis vainīgo likteni. Līdz ar to pie varas esošie spēki kārtējo reizi demonstrēja, ka taisnība nav tam, kurš pilda likumu, bet gan tam, kuram ir biezāks maciņš. Šādā situācijā ir žēl vienīgi vēlētāju. Viņi kārtējo reizi noticēja tiem, kuri daudzkārt nav izpildījuši savus solījumus. Ieguldīdami lielu naudu priekšvēlēšanu aģitācijā, viņi centās sasolīt pēc iespējas vairāk.

Finansiālu ierobežojumu atcelšana priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņās novedīs tikai pie viena rezultāta – vēlētāji tiks zombēti ar tukšiem solījumiem. Mēs visi saprotam, ka televīzijai, radio un internetam ir izšķiroša loma vēlētāju priekšvēlēšanu simpātiju vai antipātiju veidošanā. Un, ja mēs atcelsim likumā pastāvošos ierobežojumus, tad tas sagraus visu līmeņu deputātu demokrātiskas izvēles pamatus, iedzīvotājiem izvēloties savus kandidātus. Sāksies priekšvēlēšanu finansiālais drudzis, kura mērķis būs skalot smadzenes cilvēkiem. Šajā maratonā uzvarēs nevis tie, kuri ir gudrāki, godīgāki un taisnīgāki, bet gan tie, kuri ir bagātāki. Mūsu valstī jau bez visa tā pastāv demokrātijas deficīts, bet pēc šāda grozījuma pieņemšanas demokrātijas kļūs vēl mazāk, toties pieaugs politiķu pērkamības līmenis. Šis ir radikāls lēmums, kuru nekādā ziņā nedrīkstētu pieņemt.

Mūsu partijas Saeimas frakcija piedāvā pāriet uz partiju finansēšanu no valsts budžeta, kā tas ir pieņemts daudzās civilizētās pasaules valstīs. Šāda pieeja ļaus padarīt partiju finansiālo darbību caurspīdīgu un strikti kontrolējamu.

Dāmas un kungi! Demokrātija ir tautas vara, nevis naudas maisu vara! Minēto grozījumu nedrīkst pieņemt!

Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs.

Debates turpinās deputāts Kārlis Šadurskis. Vai jums pietiks ar 13 minūtēm? (No zāles dep. K.Šadurskis: “Pietiks!”) Pietiks. Paldies.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Demokrātija Latvijā attīstās jau vismaz sešpadsmit gadus. Būtisks demokrātijas institūts ir vēlēšanas, kuras saskaņā ar Satversmi ir vispārīgas, vienlīdzīgas, tiešas. To mērķis ir nodrošināt, ka valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, lai valsts varētu pastāvēt kā neatkarīga, demokrātiska republika.

Politisko partiju attīstība mūsu valstī ir notikusi savdabīgi, jo lielākā daļa partiju ir veidojušās kā varas instrumenti ekonomisko interešu apmierināšanai, lai apkalpotu uzņēmēju grupas, kam šīs partijas pieder… atvainojiet, tos, kas šīs partijas finansē. Arī pašreizējo Kalvīša valdību veido triju oligarhu savienība, kuru, šķiet, pilnībā apmierina esošais sadarbības jeb valsts varas labumu sadales modelis, kuru tie ir gatavi saglabāt gan ar likumīgiem, gan ar nelikumīgiem, kā to parādīja 9.Saeimas vēlēšanas, līdzekļiem.

Šodien skatāmajā triju likumprojektu paketē ir divas galvenās normas: viena, kas, atceļot priekšvēlēšanu tēriņu griestus, Tautas partijas un Latvijas Pirmās partijas izdarītos pārkāpumus turpmāk padarīs likumīgus un nākamajās vēlēšanās ļaus vēlētājus muļķot uz nebēdu; otra, kas abām minētajām partijām ļaus izbēgt no soda par pārkāpumiem 9.Saeimas vēlēšanās. Pēc sabiedriskās politikas centra “Providus” aprēķiniem, ar šiem likumiem Tautas partija paglābsies no vairāk nekā viena miljona latu lielas soda naudas maksāšanas (aprēķins veikts, atņemot no iztērētās naudas summas atļautos tēriņus), bet “Latvijas Ceļš” un Latvijas Pirmā partija paglābsies no vairāk nekā 600 tūkstošu latu soda. Tīri vērtīgs likumiņš valdošajai koalīcijai! Vai ne?

Kalvīša kungam patīk prēmēt savus ministrus par labu darbu. Nu ko! Par šo partiju līdzekļu ietaupījumu prēmija varētu pienākties arī deputātiem. (No zāles: “Jā-ā! O-o-o! Pareizi!”) Tomēr arī tad, ja “par” šo likumu nobalsojušie deputāti saņemtu prēmijas, arī vēl tad paliks pāri tīri labs depozītiņš no ietaupītajām soda naudām, lai finansētu 10.Saeimas vēlēšanas.

Daudzi – un arī es viņu skaitā – likām lielas cerības uz Eiropas Savienību un uz NATO, jo šo organizāciju augstās prasības pēc demokrātijas standartiem kandidātvalstīs lika mūsu oligarhiem kaut negribīgi, bet tomēr vismaz radīt cīņas pret korupciju un virzības uz demokrātiju imitāciju. Oligarhu plānus izjauca modušās tautas cerības uz godīgu valsts pārvaldi, un tam likumsakarīgi sekoja “Jaunā laika” parādīšanās. Cīņa pret korupciju no iluzoras kļuva par reālu: tika noteikti partiju tēriņu griesti vēlēšanās, lai panāktu, ka sacenšas cilvēki un idejas, nevis Šķēles, Šlesera vai Lemberga nauda.

Partiju īpašnieki sajuta draudus, ka Latvijas Republika turpmāk vairs neattīstīsies oligarhijas formā, un šīs zemes varenie pieņēma (pēdiņās) “drosmīgu” lēmumu: “Neviens mūs no Eiropas Savienības un NATO neizslēgs. Pietiks demokrātijas rotaļu!” Un, lūk, rezultāts – ciniska ņirgāšanās par likumu 9.Saeimas vēlēšanās, negodīga uzvara.

Lūk, valdības pirmo simts dienu paveiktie darbi: likvidēta Pretkorupcijas komisija, amatos tiek virzīti zemas morāles un reputācijas cilvēki, tiek pakļautas drošības iestādes. Un tagad, virzot šos likumus, tiek raidīts slaids spļāviens arī Augstākās tiesas sprieduma virzienā, kura uzdeva valdībai sakārtot priekšvēlēšanu aģitācijas likumdošanu. Taču sakārtošanas vietā – nost ierobežojumus!

Nedaudz pārsteidz Tautas partijas retorika, ka šie ierobežojumi taču nestrādājot, jo, lūk, pati Tautas partija tos pārkāpa. Jāatzīstas, ka pirms dažiem gadiem es neticētu, ka šāda argumentācija Latvijā vispār ir iespējama. Mēs esam liecinieki skumjam realitātes šovam. Kas uzvarēs – Kalvīša valdība, graujot demokrātiju Latvijā un pēdīgi droši vien padzenot arī Loskutovu un Maizīti, vai tiesībsargi, apkarojot valsts izcilākos kukuļņēmējus? Jāsaka, ka laikam arī Koalīcijas padomes locekļi nezina iznākumu, jo, kaut gan viņi nikni cīnās pret KNAB un prokuratūru, tomēr ir arī piesardzīgi.

Atceroties pēdējā laikā lasītās laikrakstu ziņas, nāk prātā tāda interesanta secība: vispirms pārraksta mantu bērniem un sievām, tad cenšas ielikt amatos labus un paklausīgus tiesnešus, pēc tam iestājas par maigiem sodiem kukuļņēmējiem un tad visbeidzot nolemj, ka jāuzlabo apstākļi cietumos. Intriga saglabājas līdz pašām spēles beigām – gluži kā pirms dažiem gadiem Latvijas un Lietuvas basketbola mačā, kad mēs, elpu aizturējuši, gaidījām spēles iznākumu. Šoreiz spēles likme gan ir mūsu valsts labklājība.

Es aicinu neatbalstīt ne šo, ne arī divus nākamos likumprojektus! (Aplausi. No zāles dep. M.Segliņš: “Ģeniāli!”)

Sēdes vadītājs.

Debates turpinās deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamie kolēģi no “Jaunā laika”! Cienījamais kolēģi Šadurska kungs! Arī es varētu turpināt: “Un tad nopērk jahtu savai draudzenei!”

Bet ko es gribētu pateikt cienījamajiem kolēģiem no “Jaunā laika”? Es būtu gatavs diskutēt par partiju finansēšanas lietām ar jums, pastāvot vienam nosacījumam – ja jūs to miljonu, ko jūsu partijas līderis savāca sev un savai partijai, atdotu atpakaļ ziedotājiem. Tad es ar jums būtu gatavs diskutēt par šo jautājumu. Pretējā gadījumā viss, ko jūs šodien šeit sakāt, izklausās pēc visvienkāršākās liekulības.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Turpināsim debates. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Sokolovskis. Atlikušas sešas minūtes. Vai jūs tās izmantosiet? Lūdzu!

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Valdošās koalīcijas partijas! Atklāti runājot, šie ierobežojumi, kuri tagad pastāv Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, aizsargās jūs, jo pretējā gadījumā nav zināms, kā beigsies šīs sacensības – milzīgu finansējumu sacensības. Jo agrāk šis 1 miljons latu partijas finansējumam bija pietiekami liels, lai panāktu starpību cīņā ar citiem sāncenšiem, turpretī tagad 1 miljons nodrošina tikai to, ka partija paliks tajā pašā līmenī kā visi pārējie, un tādēļ, lai nodrošinātu sev pārsvaru, šai partijai vajadzēs akumulēt daudz vairāk.

Godātie kolēģi! Kā beigsies šīs sacensības? Vai ar partiju bankrotu, kā tas ir tagad ar dažām partijām Igaunijā? Tātad Igaunijā dažām partijām draud bankrots, jo tās nevarēs atmaksāt tos parādus, kurus tās ir ieguvušas priekšvēlēšanu laikā.

Un vēl otrs moments, kuram es gribētu pievērst jūsu uzmanību. Kampara kungs teica par mašīnu, kura brauc ar ātrumu 200 kilometru stundā. Šeit mēs apspriežam… Protams, tas ir svarīgs jautājums, tomēr galvenā problēma ir tāda, vai mēs atcelsim šos griestus. Taču tik un tā viņi brauks ar šādu milzīgu ātrumu. Ja mēs arī neatcelsim šos ierobežojumus, viņi tik un tā brauks.

Jautājums ir tāds: vai tas būs likumīgi vai nebūs likumīgi? Tātad varbūt mums ir jārunā par pašu koncepciju, uz kurieni mēs virzāmies.

Mans kolēģis Buhvalova kungs runāja par to, vai šodien mums ir vērts domāt par to, kā pārņemt to valstu pieredzi, kurās pastāv valsts finansējums. Jo iedzīvotāji jau sapratīs, ka tad, ja partija saņems finansējumu no valsts budžeta, tad tā strādās valsts labā, bet, ja partija saņems finansējumu no oligarhiem, tad tā strādās savu finansētāju labā. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Krišjānis Kariņš. Vai jūs gribētu runāt tagad vai debates turpināsiet pēc pārtraukuma? (No zāles dep. A.K.Kariņš: “Es iekļaušos!”) Jūs iekļausieties? Lūdzu!

Vārds deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs padomāt par tiem vārdiem, kas ir ierakstīti mūsu Satversmē. 2.pants: “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.”

Padomāsim, kādā veidā to var īstenot! To īsteno ar demokrātisku, proporcionālu vēlēšanu starpniecību. Bet kādā veidā šajās vēlēšanās nonāk pie rezultāta? To, protams, nosaka arī finanses.

Ja visām partijām, kuras pretendē… ja tām ir līdzīgas starta pozīcijas, tad visi izdod… visi drīkst tērēt vienlīdz daudz naudas, un tad attiecīgi vēlētāju izvēle būs starp partiju programmām. Ja visi būs apmēram tikpat daudz stāstījuši, tad kuram vairāk gribēs ticēt un kurā virzienā saskatīs mūsu valsts attīstību?

Taču, ja mēs atceļam šīs normas, kas uzliek griestus partiju izdevumiem priekšvēlēšanu laikā, tad mēs faktiski, kolēģi, varbūt neapzināti – padomājiet par to! – veicinām apstākļus, ka tiem cilvēkiem, kuriem ir daudz naudas – un tādu mūsu valstī diemžēl nav daudz –, ir neproporcionāli liela vara un teikšana.

Tagad, ja sagadās, ka kāds no šiem cilvēkiem ir attiecīgās partijas atbalstītājs, tad tas var šķist ļoti patīkami tiem, kuriem, kā saka, nāk tas papildu finansējums un būs arī turpmāk. Taču padomājiet varbūt nevis par sevi, bet par saviem bērniem un mazbērniem, kuri šajā valstī dzīvo! Vai viņiem būtu jāizaug valstī, kur viņiem ir vienlīdzīgas iespējas ar citiem, vai valstī, kur ir vienlīdzīgākas iespējas dažiem?

Es tomēr domāju, ka visi šajā telpā atbalsta demokrātijas principus, atbalsta mūsu Satversmi, un es domāju, ka ir pienācis laiks pārdomāt to, vai ir jāklausa tiem dažiem cilvēkiem, kuri mēģina diktēt noteikumus politikā, vai tomēr vienreiz tās važas vajag salauzt un neļaut viņiem, kā saka, gūt virsroku.

Neatbalstot šā likumprojekta tālāko virzību, neatbalstot partiju finansēšanas griestu atcelšanu, mēs faktiski stiprināsim demokrātiju un padarīsim šo valsti par tādu, kur mūsu bērni un mazbērni gribēs dzīvot un nemeklēs pirmo izdevību emigrēt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā deputāts neko negrib piebilst? Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 212/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 34, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Lagzdiņš.

23.februāris.

Sēdes vadītājs.

23.februāris… (Troksnis zālē.) Es saprotu, ka tas var būt nākamajā gadā…

J.Lagzdiņš.

Piedodiet, lūdzu! Marts!

Sēdes vadītājs.

23.marts. Deputāti piekrīt termiņam – 23.marts. Paldies.

Līdz ar to mēs esam izskatījuši šo darba kārtības punktu.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Andrim Bērziņam no ZZS frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi no Sociālo un darba lietu komisijas! Jūs jau saņēmāt lapiņu. Tur ir rakstīts, ka pulksten 12.30 notiks komisijas sēde… Pulksten 12.35 Sociālo un darba lietu komisijas telpās notiks Sociālo un darba lietu komisijas sēde. Lūgums visiem deputātiem, kas ir šajā komisijā, ierasties.

Sēdes vadītājs.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Imants Kalniņš, Māris Kučinskis, Visvaldis Lācis, Leons Līdums, Jakovs Pliners, Pauls Putniņš, Jānis Reirs, Ivans Ribakovs, Jānis Tutins, Nils Ušakovs un Dzintars Zaķis.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Atsāksim darbu.

Pirms pārejam pie nākamā darba kārtības punkta, daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Mirska, Urbanoviča, Agešina, Orlova un citu deputātu jautājumu labklājības ministrei Dagnijai Staķei – par valsts aģentūras “Tehnisko palīglīdzekļu centrs” darbību.

Mēs nododam šo jautājumu labklājības ministrei Dagnijai Staķei.

Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma – likumprojekta “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Ir pilnīgi skaidrs, ka šis likumprojekts ir domāts tikai un vienīgi Tautas partijas reklāmas nostiprināšanai Satversmē. Jo jau pagājušajā vasarā mēs redzējām, ka priekšvēlēšanu aģitācijas ietvaros tika apieti likumi. Tagad šie likumi tiek pieskaņoti Tautas partijas vajadzībām.

Es saprotu, ka opozīciju var neņemt vērā un neklausīties opozīcijas viedoklī un argumentos, tāpēc es esmu savākusi sabiedrībā atzītu politologu un sociologu viedokļus attiecībā uz to, kas ir reklāma, kas ir vārda brīvība, un to, kādā veidā Tautas partija pirms vēlēšanām ir šo vārda brīvību vienkārši nonivelējusi.

Rasma Kārkliņa – politoloģijas profesore: “Šķirtne starp vārda brīvību un politisko reklāmu var būt grūti noteicama, bet šīs kampaņas organizētāji apzināti demagoģiski izmanto runas brīvību. Tas nevis uzlabo, bet bojā politisko klimatu.”

Nellija Ločmele – politoloģe: “Tādi politiskie paziņojumi kā terorisms un atentāti visuzskatāmāk atgādina, ka vārda brīvībai ir robežas, aiz kurām tā pārvēršas noziegumā. Tautas partijas ministru slavināšanas klipi pārgriež rīkli jau tā kuslajiem godīgas politiskās konkurences principiem, kurus noteic kampaņas izdevumu griesti.”

Vita Tērauda – sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore: “Var atrast samērīgus ierobežojumus, kas atļauj cilvēkiem izteikties. Taču tajā pašā laikā trešo personu reklāma netiek lietota kā alternatīva naudas rene vēlēšanu kampaņai.”

Jānis Ikstens – asociēts profesors: “Vārda brīvība ir ļoti svarīga, tomēr jocīgi, ka cilvēki, kas ļoti cieši saistīti ar konkrētām partijām, par to atceras tikai četrus mēnešus pirms vēlēšanām.”

Tālis Tisenkopfs – sociologs: “Vārda brīvību precizē Partiju finansēšanas likums, un, ja tas saka, ka vari runāt brīvi, tad runā. Bet, ja saka, ka tev sava runa jāiegrāmato kā priekšvēlēšanu tēriņi, tas ir jādara. Ja to nedari, tad nelikumīgi izmantosi savu vārda brīvību.”

Vita Matīsa – politoloģe: “Nekas nav vieglāk kā angažēties par labu vienam, par sliktu citam, cita lieta ir atbildība.”

Kad darbojaties politiskajā lauciņā kā rakstnieks, mākslinieks, reklāmists, jūsu viedoklim līdzi nāk atbildības nasta. 1945.gadā ģenerālis de Golls nošāva tieši rakstniekus, nevis tos, kas strādāja žandarmērijā, jo uzskatīja, ka tieši intelektuāļiem ir lielāka atbildība, jo viņi maldināja citus.

Šajā gadījumā juridiskie aspekti ir otršķirīgi. Morālie un ētiskie aspekti ir svarīgāki. Tie, kas brīvi izpaužas reklāmas akcijās, slavējot vai peļot vienu partiju, lai pilnībā uzņemas atbildību par tās partijas darbību, kad to ievēlēs ar viņu palīdzību! Man liekas, šobrīd esam sasnieguši to brīdi, kad atbildību no Tautas partijas prasīs viņu pašu vēlētāji.

Aicinu neatbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie deputāti! Varbūt jums liksies dīvaini, bet pretēji Mūrnieces kundzes teiktajam es uzskatu, ka šeit nav nekādas Tautas partijas iedomātās reklāmas nostiprināšanas. Jo šeit tas ir darīts ārkārtīgi primitīvā veidā: paņemta Satversme, un no Satversmes nodaļas “Cilvēka pamattiesības” pārrakstīti divi panti, proti, visupirms Satversmes 100.pants, kas runā par vārda brīvību, un pēc tam – 116.pants, kur šīs pamattiesības tiek ierobežotas. Es šādu praksi pēc neatkarības atjaunošanas redzu pirmo reizi. Tādā gadījumā jebkuru likumu, kuru, piemēram, šodienas sabiedrība varbūt nesaprot, piemēram, likumu par vides aizsardzību… Tādā gadījumā kā likuma mērķis būtu likuma sākumā jāieliek Satversmes 115.pants, kas regulē sabiedrības tiesības uz labvēlīgu vidi, un pēc tam jāieliek ir šie Satversmes 116.pantā noteiktie ierobežojumi. Un bez tam es nevaru saprast, kāpēc šeit no 116.panta ir izrauti ārā tikai vārdi “citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību”. Kāpēc nav minēta arī labklājība un tikumība? Es īpaši vēršos pie Lagzdiņa kunga. Es gribu teikt, ka šī norma… es nezinu pat šīs normas mērķi… Es domāju, ka jebkurš saprātīgs jurists, ja nāksies izšķirties par jautājumu, vai minētās partijas vai to amatpersonu saukt pie atbildības… Nekādā ziņā šī norma neglābs. Un no juridiskās tehnikas viedokļa, piedodiet, tas ir pilnīgs absurds. Risinot politiskos jautājumus, mēs nevaram nolaisties līdz tādam līmenim… man pat grūti ir izteikt salīdzinājumu.

Es tiešām aicinu šo lietu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Ir daudz kas jau pateikts par visu šo triju likumu paketi kopumā. Man ir tikai viena ļoti īsa piebilde konkrēti šim likumam.

Kad mēs Saeimā pagājušajā pavasarī strādājām pie Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma, mums bija ļoti daudz konsultāciju ar speciālistiem un bija daudz frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu, kā definēt trešās personas un regulēt ar trešo personu ziedojumiem saistītos jautājumus. Toreiz Tautas partija ļoti rūpīgi ieklausījās mūsu priekšlikumos, un mēs cerējām, ka dara to tādēļ, lai strādātu. Patiesībā Tautas partija tiešām ņēma to visu vērā, bet tikai vēlāk mēs uzzinājām, kādā kroplīgā veidā… Proti, premjera biroja vadītājs Liepnieks jau bija reģistrējis sabiedrību “Par vārda brīvību”, un Šķēle bija atnesis naudu – trešdaļu miljona. Tātad darbs tika ieguldīts, lai nevis uzlabotu likumu, bet, izmantojot iespējamās likuma nepilnības, rupji pārkāptu likuma garu, taisnīgu vēlēšanu norisi un patiesībā ņirgātos par vārda brīvību zem šā nosaukuma – “vārda brīvība”.

Godātie kolēģi, es aicinu atcerēties šā likuma tapšanas gaitu! Pagājušajā Saeimā bija nedaudz vairāk demokrātijas. Pagājušajā Saeimā bija pat diskusijas. Šajā Saeimā es redzu diskutējam tikai opozīciju. Pozīcijā esošajam Jānim Lagzdiņam pat pieci vārdi neatrodas, ar kuriem izteikt komisijas viedokli un kaut jel vienu argumentu, šos likumprojektus virzot.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Nākamais debatēs runās deputāts Vents Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Šo likumu mērķis, galvenais mērķis, ir noņemt ierobežojumus demokrātijai, lai katram būtu iespēja paust savu viedokli. Tas ir ļoti būtiski. (No zāles: “Kolosāli!”)

Līdzšinējie ierobežojumi, manā skatījumā, bija kā “spāņu zābaks” demokrātijai. Mums ir jārada tiešām vienādi spēles nosacījumi. Un vienādi spēles nosacījumi ir tieši tad, kad nav nekādu griestu vai vēl kaut kas savādāks izdomāts. Es gribētu tomēr, ka beigtu, teiksim, mētāties ar dažādiem apvainojumiem, ka tur kāds ir pārkāpis likumu… To var noteikt tikai tiesa. Mana pārliecība ir, ka Tautas partija nav pārkāpusi likumu un šie likuma grozījumi nav vērsti uz kaut kādu sevis aizstāvību. Likuma grozījumi ir vērsti uz to, lai tiešām cilvēki zinātu, kurš ko domā, kurš par ko maksā, kāpēc viens vai otrs saka vienas vai otras domas.

Vēlreiz gribu uzsvērt: tiesībām uz viedokli un tiesībām nodrošināt, lai šis viedoklis nonāktu līdz katram iedzīvotājam, ir jābūt katram Latvijas iedzīvotājam. Šajā ziņā ierobežojumi nav nepieciešami. Vārda brīvība ir ļoti, ļoti svarīga.

Sēdes vadītājs.

Debatēs pieteicies deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Ja jau reiz saka “a”, tad jāsaka arī “b”. Tā teikt, tiesības mums demokrātiskā valstī tiešām ir Satversmē noteiktas ļoti plašas. Es domāju, neviens neapšaubīs, ka personu tiesības uz pilnvērtīgu pārtiku un pārtikušu dzīvi arī ir vienas no pamattiesībām. Tas nozīmē, ka, sakot “b”, godātā Tautas partija, jums attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri vienkārši paņēmuši nepieciešamo pārtiku lielveikalā vai jebkurā citā vietā, būtu Krimināllikumā jāpasaka, ka šie cilvēki vienkārši nodrošinājuši savas pamattiesības. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Es domāju, neviens neapšaubīs arī vārda brīvību kā vienu no pamattiesībām. Tas nozīmē, ka jālabo atkal citi likumi un jāpasaka, ka arī tiem cilvēkiem, kuri kurina rasu naidu, kuri jebkādā veidā aizskar citu tiesības, – ka arī viņiem ir šī vārda brīvība. Tātad, kolēģi, pasakiet arī “b” un iesniedziet šeit grozījumus, ka pilnīgi viss ir iespējams!

Principā jūs gribat šobrīd teikt, ka demokrātija ir anarhija. Kolēģi, demokrātija nav anarhija! Demokrātija ir noteikta sistēma, kurā mēs, iedzīvotāju, vēlētāju, deleģēti pārstāvji šeit, Saeimā, nosakām šos spēles noteikumus, šo spēles laukumu, kas atbilst demokrātijai. Un tā nav un nevar būt anarhija.

Kolēģi! Ja man būtu ļauts šā likuma nosaukumu mainīt, tad es teiktu: tas nebūt nav vis likums par Saeimas vai Eiropas Parlamenta vēlēšanām, bet gan 9.Saeimas vēlēšanu ierobežojumu pārkāpēju amnestijas likums. Tieši tā!

Vai tiešām Ministru kabinets, kura ēkā ir skaidri un gaiši uz sienas rakstīts “Viens likums, viena taisnība visiem”, ar premjeru priekšgalā ir gatavs šādā veidā, ar šādām metodēm, pārkāpt šo vienlīdzības principu? Kolēģi, attopieties! Es zinu, ka daudzi no jums nedomā tā. Padomājiet un attopieties! Es domāju, ka tā sistēma, kurā vēlētājiem ir galvenās tiesības ievēlēt savus pārstāvjus, kas savukārt respektē šos likumus, nevis pēc tam raksta tādus likumus, kas viņus aizstāv, – ka tā ir tā mūsu demokrātijas pamatnostādne.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Debatēs runās deputāts Māris Krastiņš. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Attopies, draugs!”)

M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Tagad, divus gadus pirms pašvaldību vēlēšanām, ir īstais brīdis, ņemot vērā iepriekšējo Saeimas vēlēšanu pieredzi, izdiskutēt šos jautājumus un pieņemt nepārprotamus un vienādus spēles noteikumus visām politiskajām partijām. Citiem vārdiem runājot, karstās galvas ir atdzisušas un tikai šodien sāk atkal uzkarst, taču nākamo vēlēšanu ietekmē tomēr nav uzkarsušas tik ļoti, lai pieņemtu tādus lēmumus, kurus pēc tam mēs paši nevaram īstenot un nevaram īsti ar tiem strādāt.

Notikušās diskusijas – gan tas, ko jūs, kolēģi, teicāt šeit, gan tas, ko teica dažādi eksperti komisijās, – parāda vienu lietu. Nav iespējams skaidri izmērīt vēlēšanu izdevumus, un nav iespējams skaidri pateikt to, ka ir tieša sakarība starp vēlēšanu izdevumiem un vēlēšanu rezultātiem.

Piemēram, 9.Saeimas vēlēšanās bija partijas, kas ieguva labus rezultātus, īpaši nereklamējoties, un bija arī partijas, kas neieguva rezultātus, īpaši reklamējoties. Es pilnībā atbalstu likumprojekta iesniedzēju viedokli, ka ir jānodrošina Satversmē minētās tiesības uz vārda brīvību. Līdz ar to ir nepieciešams nodrošināt viedokļu dažādību gan priekšvēlēšanu periodā, gan arī vēlēšanu starplaikos. Vēlētājam ir jābūt pieejamai visaptverošai informācijai, kas ļautu viņam izdarīt izvēli – balsot vai nebalsot par konkrēto politisko spēku.

Vēlētāji Latvijā ir gudri un ir spējīgi patstāvīgi un apzināti izvēlēties, par ko balsot. Vēlētāji nav pērkami. Politiskās reklāmas ir tikai palīglīdzeklis, kas ļauj vēlētājam izdarīt izvēli.

Es nevaru piekrist un nepiekritīšu oponentu uzskatam, ka Latvijā vēlētāji neko nesaprotot un ka labākās zāles, kā padarīt vēlētājus gudrākus, ir politiskās reklāmas apkarošana jeb politiskās reklāmas aizliegums. (No zāles dep. I.Rībena: “Tu pats tam tici?”)

Godājamie deputāti! Es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, jo tas paver ceļu tālākām debatēm un ļauj rast saprātīgus risinājumus un noteikt nepārprotamus un vienādus spēles noteikumus visiem politiskajiem spēlētājiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Kārlis Šadurskis, otro reizi.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Nevaru neturpināt kolēģa Māra Krastiņa teikto: vienādus spēles noteikumus visiem Latvijas pilsoņiem! Un patiešām, kas gan slikts būs, ja katrs Latvijas pilsonis pa vienam miljonam no saviem ģimenes ietaupījumiem ziedos vēlēšanu kampaņai? Vienādi spēles noteikumi taču būs visiem. Apmēram uz to virzās jūsu argumenti, Tautas partija!

Es saprotu šo pieeju. Jā, mūsu īpašniekiem, sponsoriem, ir ļoti daudz naudas. Un patiešām – kāpēc gan lai katrs Latvijas pilsonis izmantotu savu vienu balsi vēlēšanās, jo daudz labāk taču ir, ja mūsu sponsori – miljonāri – izmanto katru latu no saviem miljoniem kā balsi vēlēšanās. Var jau būt arī šāda pieeja. Protams, tas ir galējs cinisms, bet – toties cik ērti!

Padomāsim par valsts nākotni! Šeit jau iepriekšējie runātāji pieskārās jautājumam par to, kā dzīvos mūsu bērni un mazbērni. Protams, miljonāru bērni skolosies Šveicē, Amerikā, Anglijā vai citās zemēs. Bet attīstās jau tikai demokrātiskas valstis, un šie bērni būs bagātnieki nabagā valstī.

Ir jau arī tāds variants. Bet vai labāks valsts attīstības ceļš tomēr nav būt vienkārši turīgam pilsonim turīgā valstī? Jo tikai demokrātijas valstis par tādām var kļūt. Un Latvijai šobrīd ir izvēle – Eiropas attīstības ceļš ar tur pieņemtajiem standartregulējumiem vēlēšanu sakarā vai trešās pasaules valstu ceļš, kurās, jā, ir daži tiešām pasakaini bagāti cilvēki, kas parasti dzīvo citur un nedzīvo savas tautas un valsts dzīvi.

Es nebrīnos par Tautas partiju, es nebrīnos par Latvijas Pirmo partiju, es nebrīnos par “zaļajiem” un “zemniekiem”, jo jums visiem ir savi miljonāri. Es drusciņ brīnos par jums, “tēvzemieši”. Neesat taču jūs nemaz tādi naudas maisi. (No zāles: “Kā? Nē? Kāpēc ne?”) Vai tiešām maksa par palikšanu Kalvīša valdībā ir obligātais balsojums šo likumu pieņemšanā?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāte Sandra Kalniete.

S.Kalniete (frakcija “Jaunais laiks”).

Atšķirībā no mana kolēģa Kārļa Šadurska, kurš nebrīnās, es savukārt brīnos. Es brīnos par Tautas partiju, es brīnos par Tautas partijas izpratni par patieso vienlīdzību un diskriminācijas novēršanu, es brīnos par Latvijas Pirmo partiju un “Latvijas Ceļu”, es brīnos arī par pārējiem, arī par “Tēvzemei un Brīvībai”.

Es gribu teikt, ka šī norma, ko mēs pašlaik apspriežam, ir absurda, un mēģināšu ar tādu ekstrēmu piemēru parādīt tās absurdumu. Es domāju, ka ar tikpat lieliem panākumiem likumdevējs varētu grozīt arī Krimināllikumu – izslēgt no tā normu, kas paredz atbildību par izvarošanu. Veicot šādu Krimināllikuma grozījumu, vajadzētu atsaukties uz Satversmes 111.pantu, kurā tiek aizsargātas cilvēka tiesības uz veselību. Jo ir ārsti, kas apgalvo, ka ilgstoša atturēšanās no dzimumdzīves traucējot veselībai. (No zāles dep. A.Bērziņš: “Jā, jā! Pareizi! Tā ir taisnība!”) Es domāju, ka šāda norma būtu precīzs dublikāts tam, ko mēs šobrīd darām.

(Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie klātesošie! Esam nonākuši ne tur, kur mums vajadzētu atrasties: runājam par baseinu, par seksu, kaut gan ir taču runa par priekšvēlēšanu aģitāciju!

Es jums varu pateikt, ka šie nedaudzie amata brāļi, kas šeit sēž, ar nepacietību gaida, kad jūs šitos “griestus” atcelsiet. Jo tajā gadījumā viņiem būs arī nomaksāts sociālais nodoklis, būs legālas algas. Bet tagad pārsvarā tikai mediju īpašnieki saņem šo naudu, kura caur reklāmu aģentūrām un partiju “melnajām kasēm” plūst uz medijiem. Tas ir pirmais fakts.

Otrais fakts. Tauta nav stulba, cilvēki mīļie! Tauta ne tikai reklāmu skatās, bet skatās arī uz politiķu reālo darbību, un, manuprāt, ne pozīcijai, ne opozīcijai pilnīgi nav taisnība šajā bezjēdzīgajā diskusijā, jo jūs varat samaksāt, piemēram, vienu miljonu latu savai politiskajai reklāmai un dabūt desmit vietas, varat samaksāt simts tūkstošus latu un dabūt piecas vietas… Taču tas tikai nozīmē, ka Saeimā ir politiķi, kuri nevar iztikt bez šiem reklāmas “kruķiem”, jo viņiem nav savas identitātes, nav savas idejas.

Tāpēc man ir tāds novēlējums: jebkurā gadījumā, neatkarīgi no tā, kā jūs tagad nobalsosiet, politika paliek politika, bet cilvēki nav muļķi! (No zāles dep. K.Leiškalns: “Tas bija pareizi!”)

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates turpinās deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Sveiciens! Nebrīnieties, Šadurska kungs, par “tēvzemiešiem”! “Tēvzemieši” zina, ko dara! (Aplausi.) Un vienmēr ir zinājuši. Vienmēr ir zinājuši, ko dara, un zinās arī turpmāk. Arī šoreiz. Un arī šoreiz!

Ņemiet vērā vienu elementāru lietu! Turklāt es teikšu tā: jā, par to, kas notika pirms 9.Saeimas vēlēšanām, es esmu sašutis. Man tas ārkārtīgi nepatīk. Tā bija nenormāla rīcība! Nepareiza, negodīga rīcība, izmantojot šīs tā saucamās pozitīvās reklāmas… Tas viss tā ir! Par to mums faktiski būtu ārkārtīgi daudz jārunā, bet, redziet, šīs “spraugas” aizlīmēt, aizšūt, sauciet, kā jūs vēlaties, aizdarīt ciet var tikai tad, ja mēs labojam likumu. Tur jau ir tā būtība! Un tāpēc ir jānodod komisijām šis likums. Šie likumi ir jālabo! Dosim priekšlikumus! Tādus, kādus jūs vēlaties. Lai patiešām nebūtu šo “spraugu” un lai Tautas partija, kā arī “Latvijas Ceļš” kopā ar Latvijas Pirmo partiju nevarētu izrīkoties tā, kā viņi izrīkojās pirms 9.Saeimas vēlēšanām. Lai nevarētu!

Es vēlreiz atgādinu: tas nebija godīgi pret pārējiem! Viņi sev izvēlējās, tā sakot, prioritātes principu, ka viņi ir labāki par citiem, tāpēc ka viņiem ir daudz vairāk naudas, ko paņemt. Vai ne? Saprotiet, tāpēc šie likumi ir jānodod sakārtošanai. Iesniedziet priekšlikumus! Arī mēs, “tēvzemieši”, iesniegsim priekšlikumus. Esiet droši! Un tad diskutēsim un runāsim, kuri ir labāki priekšlikumi, lai aiztaisītu ciet šīs “spraugas”. Es ceru, ka Šadurska kungs tagad manis sacītajam piekritīs. Vai ne?

Paldies. Visu labu!

Sēdes vadītājs.

Debatēs runās deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi, es šodien jūs te tā klausos, klausos. (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: “Mēs tāpat!”) Godīgi sakot, diezgan garlaicīgas runas klausos. Tās ir tik nodrāztas un banālas, kas šad un tad te skan. (No zāles dep. S.Āboltiņa: “Kā tad, par dzīvniekiem un kājām!”) Redziet, nervozē uzreiz, jau bļauj no vietas, jo zina, par ko es runāju…

Lieta ir tāda. Nu šeit kaut kā, neilgu laiciņu uzturoties Saeimas telpās, man nākas konstatēt vienu: gadu no gada runas ir vienas un tās pašas. Vienas un tās pašas! (No zāles dep. S.Āboltiņa: “Par dzīvniekiem un kājām!”) Tikai tie ģīmīši mainās, saprotiet! Mainās partijas: nāk, piedzimst, nosprāgst un pazūd. Un nāk jauna.

Šodien es ļoti daudz faktu dzirdēju no tām runām, kuras reiz skanēja no Zīgerista partijas mutes. Varētu gandrīz vai vienam otram vārds vārdā to nolikt priekšā. Kādas te kuram ir tiesības nākt un teikt: “Mēs tie godīgie, jūs tie negodīgie!” Paņemiet, lūdzu, kaut vai pagājušo vai aizpagājušo Saeimu, kad sākumā viens bija valdībā, tad bija otrs valdībā… Kādi tad bija balsojumi. Kas tika balsojis “par” Ždanokas izvirzīšanu uz Eiropas Parlamentu? Kurš balsoja “par” to un kurš balsoja “pret”? (No zāles dep. A.K.Kariņš: “Runā par likumu!”)

Lūk, tādā veidā paanalizēsim visu to, kas ir noticis!

Ir ļoti nožēlojami, ka atnāk tribīnē ar ārkārtīgi svarīgu ģīmi un nu sāk te kaut ko citēt… (No zāles: “Sāk stāstīt par dzīvnieku kājām!”) Kaut kāds godīguma etalons! Vai tiešām jūs domājat, ka lielais vairākums šeit nesaprot, kurš televīzijas kanāls kuram kalpo, kuras aģentūras kuram kalpo? Kuras runas tiek parādītas un kuras tiek apslēptas? Kariņa kungs atbrauc no ASV, kur it kā vajadzēja runāt tīrā latviešu valodā, bet viņam šeit ir “pielaišanas” problēmas. Lūk, katram no jums ir savas vājības, redziet! Un tāpēc, ja jau jūs šeit nākat…

Šis ir pirmais lasījums, koncepcija, nu tad tiešām parunāsim, ja jau ir runa par to, ka “griestus” nevajadzētu atcelt. Tad ko jūs piedāvājat vietā? Piedāvājums gan skan tāds pabāls, kas jau gadiem ilgi ir skanējis, – valsts finansētas partijas. Jā, tas jau ir skanējis un varbūt skanēs vēl. Bet kāpēc tas parādās tagad, kad šeit notiek diskusijas? Kāpēc tas neparādījās pirms vēlēšanām? Tad gan es nedzirdēju, ka būtu kāds runājis par valsts finansējumu politiskajām partijām, tāpēc ka visi bija piesardzīgi, tāpēc ka tas nebija populāri, tāpēc ka bija bailes runāt. Lūk!

Viens no valdības aiziet, otrs atnāk, bet, ja jūs kādreiz te, partneri, esat strādājuši vienā valdībā, tad man ir tā jocīgi klausīties šodien: “Oranžās briesmas!” (No zāles dep. K.Leiškalns: “Diktatūra!”) Bet jūs taču bijāt kopā ar šīm “oranžajām briesmām” un vēlāk aizlaidāties no turienes! Tātad nobijāties no šīm briesmām – vai tā iznāk? (No zāles dep. S.Āboltiņa: “Mēs ne no kā nebaidāmies!”) Jums bija iespēja strādāt valdībā, bet jūs aizmukāt – gļēvi pametāt valdību, cerēdami uz tautas atbalstu šādā sakarā.

Es saku: ja jūs mūs šodien nebūtu aiztikuši, es nebūtu kāpis tribīnē, jo parasti es pirmais nevienu neaiztieku, bet es reaģēju. Es reaģēju uz bezjēdzīgiem izteikumiem! Šeit tiek pārmests tas un tas. Paklausieties! Kā jūs domājat: vai daudz prāta vajag, lai otram cilvēkam kaut ko pārmestu? Tur, man liekas, ļoti maz tā prāta vajag! (No zāles: “Labāk par priekšvēlēšanu aģitāciju pastāsti!”)

Ja ir argumenti, tad, lūdzu, runāsim ar argumentiem! Argumentu šodien nav! Ir kaut kāda vispārīga pļāpāšana par eiropām, par NATO, es nezinu, vēl par ko… Kāds pagrābj vienu grāmatu, otru grāmatu, kaut ko pasaka… Ar kādu nolūku?

Labi! Pieņemsim, ka ir jāierobežo šie tēriņu griesti. Var jau būt, ka šodien par to būs runa. Es nezinu.

Labi! Cits jautājums: “Pierādiet, ka tie tādi ir vajadzīgi!” Ja jūs te smaidāt, draugi mīļie, tad kur jūsu birojs atrodas? Atrodas Sola Bukingolta telpās (No zāles: “Jā? O-o-o-!”), un jūs nebūt par to neuztraucaties. Tas jums ir pilnīgi pieņemams. Gadiem ilgi – gadiem ilgi! – jūs tur tupat iekšā, un nekādas vainas jums nav. Un tad jūs nākat un te mācāt citus, kā viņiem būtu jādzīvo. Ir vēl daži ļoti ietekmīgi uzvārdi, kas ir saistīti ar jūsu partiju, un tie nebūt nav latvieši… Ietekmīgi finanšu darboņi… Lūk!

Un tāpēc nevajag, saprotiet, nākt šeit un pasniegt sevi kā kaut kādus… Es nezinu, šīs runas jau robežojas ar kaut kādām īpatnībām. Tiešām robežojas ar īpatnībām! Lūk! (No zāles dep. S.Kalniete: “Patiesi vārdi!”)

Un tāpēc es atceros tos smaidošos ģīmīšus, kad viena dāma tika izvirzīta par Valsts prezidentes kandidāti. Es skatos: pilnīgi jau tek! Pilnīgi viss ģīmis, saprotiet, notecējis ir no raudāšanas… Nu, redziet, bet tad, kad pašam ir jāatbild par kaut ko, tad ieņem citas pozīcijas. Ja es paņemtu jūsu biogrāfijas un paskatītos, tad mēs varētu arī pastrīdēties.

Un tāpēc – kas visvairāk raksturīgs šīm runām? Drausmīgākā liekulība! Visdrausmīgākā liekulība! Viens nāk un runā liekulīgāk par otru (un tas ir tas labais paņēmiens): “Es nebrīnos par tiem! Es nebrīnos par tiem! Par tiem gan es brīnos.” Nu kas tie par tādiem izteikumiem? Tas ir… kaut kāda zīdaiņa līmeņa izrunāšanās tā ir! Es arī varbūt nebrīnos par jums! Sen jau es nebrīnos par jums! Es taču varu paredzēt, kad jūs nāksiet tribīnē. Man ir skaidrs, ko jūs te pateiksiet. Vairāk nekā skaidrs ir!

Labi! Jūs iesākāt, varat turpināt. Turpināsim šitās spēlītes! Es šodien esmu koalīcijas partneris. Es mēģināšu strādāt koalīcijā – kā sanāks, tā sanāks, bet pateikt tā: “ Ja tu esi koalīcijā, tad tu tur esi pārdevies vai nopirkts!” (Vēl nezin ko!) “Mēs gan neesam koalīcijā!” Bet tad, kad jūs bijāt koalīcijā, vai arī jūs bijāt nopirkti toreiz? Ko? Lūk!

Tāpēc šeit ir runa par attieksmi pret izskatāmo jautājumu. Es piekrītu – varu atbalstīt. Es nepiekrītu – varu neatbalstīt. Nāk argumenti “par”, nāk argumenti “pret”, bet tie ir argumenti. Taču nekad nebūs arguments tāds izteikums: “Jūs, tie negodīgie, jūs, tie “oranžie”, jūs, tie “zilie”!” Es nezinu, kas vēl jūs esat… Tie nav argumenti! Tie nav nekādi argumenti, ja jūs te gribat tiešām, kā daudzi to sakāt, par valsti runāt. Šķiet, ka jūs negribat par valsti runāt. Šeit neskan runas par valsti! Šeit skan runas sevis izrādīšanai: “Vienīgie godīgie! Vienīgie taisnīgie! Vienīgi malači!” Taču tad, kad es paskatos, kā katrs ir strādājis savā ministrijā, tad tur nav ne godīguma, ne taisnīguma! Tagad ir jāmet no Rīgas Domes ārā vesels bars, un tad arī viss kaut kas atklājas viens pēc otra.

Tā ka es, kolēģi, aicinu: ja jūs gribat sastrādāties, ja gribat sastrādāties… Ja mēs turpināsim šādā veidā, ka te nāks vienīgie patiesības cīnītāji, tad kas citiem atliks – nolikt jūs pie vietas! Un nekas cits! (Aplausi. No zāles: “Paldies tev, Juri, tik saturīga runa!”)

Sēdes vadītājs.

Nākamais debatēs runās deputāts Artis Kampars, otro reizi.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Es gribētu par vienu patīkamu lietu parunāt, jo, manuprāt, arī šajās debatēs par priekšvēlēšanu aģitācijas sistēmu ir viena patīkama lieta. Kāpēc? Man liekas, ka valdības koalīcija beidzot ir sadzirdējusi opozīcijas ierosinājumu, ka valdībai nevajadzētu Saeimai uzspiest gatavus likumprojektus, kurus Saeima tikai apstiprina. Jo, kā mēs te dzirdējām no koalīcijas pārstāvjiem, valdība šeit tikai ierosina diskusiju. Tā ir atvērusi, tā teikt, vienu punktu, lai mēs šeit, Saeimā, radītu pilnvērtīgu šo sistēmu, lai mēs būtu gatavi plašiem ierosinājumiem. Arī frakcijas – gan “zaļie”, cik zinu, tos gatavos, arī “tēvzemieši” gatavos, un arī “Jaunajam laikam” ir savas idejas. Līdz ar to mums beidzot, strādājot pie šā likuma grozījumiem, caur Saeimas likumdošanas priekšlikumiem tiks nodrošināta pilnīga tautas vara.

Patiešām patīkami! Ļoti gribētos, lai šāda prakse turpinātos arī nākotnē; piemēram, budžeta izskatīšanas laikā, kad budžets tiek atvērts ar nelielu likumprojektu, kurā rakstīts: budžeta ienākumi ir, piemēram, 5 miljardi latu… Tālāk, protams, mēs, šeit ievēlētie cilvēki, zināsim, kā to naudiņu kopā sadalīt atbilstoši visiem iesniegtajiem priekšlikumiem. Vienīgais, par ko es bažījos, kolēģi… Kučinska kungs, atcerieties, ka bija tāds likums par pašvaldībām, kuru pagājušajā gadā izskatīja šī pati mūsu komisija. Es ļoti, ļoti ceru, ka šādā veidā šis likums no visām pusēm netiks sabeigts tā, ka tas galu galā vienkārši būs nelietojams… ka tādu priekšlikumu sabalsošana, kuri ir pretrunā cits ar citu, nepadarīs šo procesu pilnīgi absurdu. Es ļoti, ļoti ceru!

Tā ka, godātie kolēģi, izteiksim priekšlikumus un strādāsim, bet nepadarīsim sistēmu par absurdu!

Sēdes vadītājs.

Debates turpinās deputāts Uldis Grava.

U.I.Grava (frakcija “Jaunais laiks”).

Man jāsaka tā, ka es pašreiz negribu runāt kā savas partijas biedrs. Es negribu runāt “Jaunā laika” vārdā, bet es gribu runāt savas profesijas vārdā, jo lielāko sava mūža daļu es dienišķo maizi esmu pelnījis ar reklāmu. Tāpēc es ļoti labi saprotu, kādas ir reklāmas labās puses un kādas ir reklāmas sliktās puses. Reklāma veicina lielāku nodarbinātību, reklāma veicina informācijas apmaiņu, bet reklāma, saprotams, veicina arī peļņu. Un, ja mēs redzam kaut kādu veļas pulveri, par kuru saka, ka mēs savas drēbes izmazgāsim baltākas, tad atcerēsimies, ka ne jau šīs reklāmas devējs ir ieinteresēts balināt jūsu veļu. Un, ja kāds apgalvo, ka šis pārtikas produkts, kā saka, ir ļoti veselīgs, tad ne jau šīs reklāmas devējs rūpējas par jūsu veselību. Pamatā ir tā: kas šo produktu ražo, tas gūst arvien lielāku peļņu ar reklāmas palīdzību.

Un tā nu mēs šinī brīdī esam nonākuši pie šāda jautājuma: “Kas tad ir tie ieguvēji?” Vai mēs iegūstam vairāk informācijas? Vai mēs iepazīstamies ar katras partijas pamatvērtībām? Vai mēs tomēr nodrošinām savu ražotāju – ražotāju, kas nepārstāv tautu, bet kas pārstāv kādas saimnieciskās intereses, kuras diemžēl šajā brīdī mūsu Saeimā atbalsta vairākums.

Arī es esmu iepazinies ar šiem “saimniekiem”. Es atbraucu uz Latviju, tāpēc ka mani uzaicināja vadīt “Latvijas Televīziju”. Un tanī brīdī arī televīzijai bija savs pienākums – izvērtēt iepriekšējās Saeimas kandidātus, lai arī šis Latvijas pilsonis, Saeimas deputātu vēlētājs, varētu veikt savu izvēli. Tas bija mans lēmums, ka mēs izgudrojām rīkot “Milžu cīņas”, ka mēs sapratām, ka “Milžu cīņas” nedrīkst padarīt par tirgus laukumu, kur uzstājas 21 partijas pārstāvji – gan nopietnas partijas, gan arī tādas, par kurām varbūt tikai daži simti kādreiz nobalsos un kurām nav nekādu cerību tikt Saeimā. Tas bija nepieciešams, lai šīs debates tādā veidā nesaputrotu, ka neviens nekādu informāciju nedabū.

Saeimā toreiz bija nolikums, ka Saeimā iekļūst tikai tās partijas, kas pārsniegs šo 5 procentu barjeru, bet mēs teicām, ka ņemsim vērā statistisko kļūdu. Un tas bija mans ierosinājums, ka šajās “Milžu cīņu” debatēs piedalīsies tikai tās partijas, kuras jebkurā un jebkādā socioloģiskajā aptaujā ir ieguvušas vismaz 4 procentus.

Nu gadījās tā, ka ne visas partijas, kuras šodien ir pārstāvētas te, Saeimā, šinīs socioloģiskajās aptaujās bija šo 4 procentu barjeru pārvarējušas, un tad man katru dienu nāca telefona zvani. Man teica: “Grava, tu esi tikko ieradies Latvijā, tu nezini, kā mēs Latvijā rīkojamies! Latvijā, ja mēs tev dodam naudu – paskaties, cik televīzijā ienāk naudas! –, tad mums ir tiesības arī šos likumus noteikt un mums ir jāpiedalās “Milžu cīņās”!” Saprotams, ka tas uz mani nekādu iespaidu neatstāja. Reklāma darīja savu. Šī partija panāca, ka arī tā pārvarēja šos 4 procentus un beigās arī tai bija tiesības piedalīties šinīs “Milžu cīņās”.

Toreiz tas mani nošokēja. Taču mani iepriecināja tas, ka pagājušajā Saeimā, kad te ienāca arī “Jaunais laiks” ar jaunām vēsmām, ar jaunu pieeju, ar jaunām vērtībām, toreiz neviens šinī zālē, šinī institūcijā neuzdrošinājās nostāties pret šiem ierobežojumiem, un, ja es pareizi atceros, tad ar 97 procentu absolūtu balsu vairākumu, tātad vienbalsīgi, mēs pieņēmām domu, ka ir daudz lielākas vajadzības, kur tērēt naudu šinī zemē, kā palīdzēt mūsu tautai, kā ļaut mūsu Latvijas valstij plaukt un zelt, nevis šo naudu iegrūst tikai šādā absolūti nenoteiktā lielumā – šajā politiskajā reklāmā.

Tāpēc arī es aicinu tāpat kā visi citi: būsim tomēr arī atbildīgi pret saviem vēlētājiem – pret tautu, pret to, ko tauta domā!

Sēdes vadītājs.

Debates turpinās deputāts Nikolajs Kabanovs, otro reizi.

N.Kabanovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pēc šā cienītā ideoloģiskās frontes darbinieka runas man īstenībā ir maz, ko teikt, bet kaut ko es vēl atceros.

Aizgāju es reiz uz “Jauno vilni”. Ziniet, ir tāds popmūzikas festivāls Latvijā! Skatos, Tautas partijas avīze tur guļ un nejauši arī reklāma no vienas dzērienu rūpnīcas, kura pirms tam pēkšņi bija privatizēta. Nu tas ir tikai nejauši… nu, teiksim tā, dažādi aspekti.

Bet ko es gribētu teikt? Tagad jums ir vara, jums ir ietekme, jums ir visas iespējas ierobežot visu politiku, izņemot apmaksāto politiku, bet jūs atcerieties, ka ir datumi – ir arī 16.marts, ir 18.novembris un tā tālāk, un tā joprojām. Un līdz ar to tiks ierobežota legāla, normāla, pozitīva reklāma. Jūs tagad iedvesmojat politiskos radikāļus, bet 16.marts, manuprāt, nav aiz kalniem. Un nevajag dot tagad mājienu cilvēkiem, kuri grib izmantot citus spēles noteikumus, lai sevi reklamētu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Debates turpinās deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie deputāti, man nav parlamentārā darba pieredzes, bet es jūtu, ka šī diskusija aiziet kaut kur mazliet grāvī. Mēs galu galā runājam par vēlēšanu tēriņu griestiem, bet arī diskusijā par šiem tēriņu griestiem ir jābūt “griestiem”. Un man tiešām ir tāda diezgan dīvaina sajūta, jo būtībā arī man kā vienam no šā priekšlikuma iesniedzējiem nākas saņemt ļoti daudz pārmetumu šeit no tribīnes. Taču tāda ir mana pārliecība! Tā ir mana pārliecība, kuru nav pasūtījis ne Lembergs, ne Šlesers, ne Šķēle. Tā ir mana pārliecība, ka šo izdevumu griestu atcelšana būtībā veicinās šo vēlēšanu izdevumu caurspīdīgumu, ka līdz ar to mazināsies šī iespēja kaut ko kārtot “pelēkā” veidā – ar aploksnītēm, ar ļoti lētiem vēlēšanu plakātiem. Tāda ir mana pārliecība! Ja kāds šo pārliecību var mainīt, tad to var mainīt korekta diskusija droši vien ne no šīs tribīnes un ne jau tādā veidā, kā tas notiek šobrīd. Tas ir viens.

Cerot, ka šī diskusija te šodien pavisam drīz beigsies, es tomēr gribētu mazliet vērst Saeimas priekšsēdētāja uzmanību uz to, ka diez vai šeit esošie deputāti ir pelnījuši no dažiem Saeimas dinozauriem saņemt šādus te aprādījumu plūdus. Patiesībā es domāju, ka šeit visi ir tautas vēlēti un saprātīgi cilvēki, kuri no šīs tribīnes nav pelnījuši zināmā mērā apgānīšanu un aprādīšanu. Un man tiešām brīžiem šķiet, ka Dobeļa kungam sen bija jāiet pensijā, jo viņš, manuprāt, vairs neizjūt cieņu pret citiem deputātiem, tostarp arī pret mani, lai gan esmu viņa kolēģis arī koalīcijā. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kāds grib ko piebilst? Deputāts Jānis Lagzdiņš neko piebilst negrib. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 214/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 34, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Lagzdiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 23.marts.

Sēdes vadītājs.

23.marts. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.

Godātie kolēģi, izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Komisijas vārdā aicinu atbalstīt arī šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 213/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 34, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Lagzdiņš.

Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 23.marts.

Sēdes vadītājs.

23.marts. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Biometrijas datu apstrādes sistēmas likums”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Dainis Turlais.

D.Turlais (LPP/LC frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.530. Izskatāmais likumprojekts nav saistīts nedz ar vēlēšanām, nedz arī ar varas pārdali, bet nosaka to kārtību, kas mums jau tuvākajā laikā būs jāievieš, – ka personu apliecinošos dokumentos būs jāievieš biometrijas dati.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 21.februāra sēdē ir izskatījusi šo likumprojektu, un komisijas vārdā aicinu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 193/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

D.Turlais.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 15.marts.

Sēdes vadītājs.

15.marts. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Dainis Turlais.

D.Turlais (LPP/LC frakcija).

Izskatīsim dokumentu Nr.531.

Esam saņēmuši vienu priekšlikumu, un tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas iesniegtajam priekšlikumam.

D.Turlais.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 7/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

D.Turlais.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 9.marts.

Sēdes vadītājs.

9.marts. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Deputātiem citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo likumprojektu – “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.534 – ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 219/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Orlovs.

6.marts.

Sēdes vadītājs.

6.marts. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījums Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Gundars Daudze. Lūdzu!

G.Daudze (ZZS frakcija).

Godājamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Vēlos jūs informēt, ka Sociālo un darba lietu komisija saistībā ar likumprojektu “Grozījums Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” ir uzklausījusi vairāku nevalstisko organizāciju viedokļus. Šīs organizācijas bija šādas: Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija “Sustento”, Grūtniecības krīzes centrs un Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija.

Likumprojekta otrajam lasījumam neviens priekšlikums Saeimas kārtības ruļļa 95.panta kārtībā nav iesniegts. Tāpēc es lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Neskatoties uz to, ka neviens priekšlikums nav iesniegts, ir pieteikusies debatēt Inta Feldmane. Taču īstenībā nav par ko debatēt, jo mēs varam debatēt tikai par priekšlikumiem. Mums ir jābalso par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 22/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 3, atturas – 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Daudze.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 6.marts.

Sēdes vadītājs.

6.marts. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 6.marts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likums”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Izskatīsim otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus.

1. priekšlikums – komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 1. – Juridiskā biroja priekšlikumu, kuru komisija ir atbalstījusi! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

M.Segliņš.

2.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

3.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

4.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

5.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

6.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

7.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

8.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

9.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

10.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

11.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

12.priekšlikums – atbalstīts un daļēji iekļauts 13.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret 12. un 13.priekšlikumu un pret komisijas atzinumiem.

M.Segliņš.

14.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 64/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M.Segliņš.

9.marts.

Sēdes vadītājs.

9.marts. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Erotikas un pornogrāfijas ierobežošanas likums”. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Šmits.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.547 – ar likumprojektu “Erotikas un pornogrāfijas ierobežošanas likums”. Pavisam uz otro lasījumu ir iesniegti 22 priekšlikumi, kuri ir izskatīti komisijas sēdē.

Jāuzsver, ka šis likumprojekts ir izraisījis ļoti lielu sabiedrības atsaucību un tur ir iesaistīti gan mediju pārstāvji, gan arī bērnu tiesību aizsardzības pārstāvji. Ir ļoti liela interese arī no deputātu puses. Un tieši tāpēc es lūgšu jūs veltīt tam uzmanību.

Komisija, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam un vadoties pēc Eiropas Savienības valstu prakses un pieredzes, ir mainījusi likumprojekta koncepciju, nolemjot ierobežot tikai un vienīgi pornogrāfiju.

1. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Šmits.

2. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Šmits.

3. un 4. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumi – ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Izskatīsim pēc kārtas. Pret 3.priekšlikumu tātad deputātiem iebildumu nav.

Arī atzinumam par 4.priekšlikumu deputāti piekrīt.

J.Šmits.

5.priekšlikums - komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Šmits.

6.priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Šmits.

7.priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Šmits.

8.priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Šmits.

9. un 10.priekšlikums – komisijā atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Pret 9.priekšlikumu, kas ir par 3.pantu, deputāti neiebilst. Deputāti piekrīt.

Un arī pret 10.priekšlikumu – izteikt likumprojekta līdzšinējo 3.pantu kā 4.pantu – deputātiem iebildumu nav.

J.Šmits.

11.priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Šmits.

12.priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Šmits.

13.priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Šmits.

14.priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Šmits.

15.priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Šmits.

16.priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Šmits.

17.priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Šmits.

18.priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Šmits.

19.priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Šmits.

20.priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Šmits.

21.priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Šmits.

22.priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Šmits.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu Saeimu balsot un atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 25/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Šmits.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 2007.gada 15.marts.

Sēdes vadītājs.

15.marts. Deputāti piekrīt nosauktajam termiņam. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15.marts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Dainis Turlais.

D.Turlais (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs 549.

Komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi 30 priekšlikumus. Visi tie ir aizsardzības ministra Slaktera kunga priekšlikumi.

1. – komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

D.Turlais.

2. – komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

D.Turlais.

3. – komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

D.Turlais.

4. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

D.Turlais.

5. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

D.Turlais.

6. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

D.Turlais.

7.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas iesniegtajā 8.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par 7. un 8.priekšlikumu.

D.Turlais.

9. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

D.Turlais.

10. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

D.Turlais.

11. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

D.Turlais.

12. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

D.Turlais.

13. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

D.Turlais.

14. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

D.Turlais.

15. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

D.Turlais.

16. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

D.Turlais.

17. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

D.Turlais.

18. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

D.Turlais.

19. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

D.Turlais.

20. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

D.Turlais.

21. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

D.Turlais.

22. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

D.Turlais.

23. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

D.Turlais.

24. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

D.Turlais.

25. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

D.Turlais.

26. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

D.Turlais.

27. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

D.Turlais.

28. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

D.Turlais.

29. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

D.Turlais.

30.priekšlikums. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 30.priekšlikumam.

D.Turlais.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 87/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

D.Turlais.

Aicinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 9.martu.

Sēdes vadītājs.

9.marts. Vai kolēģiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu ir noteikts 9.marts.

Izskatīsim nākamo likumprojektu – “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Guntis Blumbergs.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības komisija uz otro lasījumu nevienu priekšlikumu nav saņēmusi, tāpēc aicinu jūs atbalstīt sagatavoto likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Jā, šeit ir izdarīts viens redakcionāls precizējums. Daru uzmanīgus kolēģus. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 181/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Blumbergs.

Paldies kolēģiem par balsojumu. Termiņš ir 8.marts.

Sēdes vadītājs.

8.marts. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.marts.

Izskatīsim nākamo likumprojektu – “Grozījums Autopārvadājumu likumā”.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs ir 407. Tautsaimniecības komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, un es, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 92.pantu, Tautsaimniecības komisijas vārdā lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Vispirms mums ir jāizšķiras par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam, kura reģistrācijas numurs ir 203/Lp9. Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums ir atzīts par steidzamu.

V.Aizbalts.

Paldies, kolēģi! Es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 203/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

V.Aizbalts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5.marts un izskatīšana šā gada 8.marta sēdē.

Sēdes vadītājs.

Izskatīsim šā gada 8.martā. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumus iesniegsim līdz 5.martam, bet izskatīsim 8.marta sēdē.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Par Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējo nolīgumu par Kopienas palīdzības finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2008.gada līdz 2013.gadam atbilstīgi ĀKK-EK partnerattiecību nolīgumam un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, uz ko attiecas EK Līguma ceturtā daļa”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš no “Latvijas Ceļa”.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Šis ir trešais un noslēdzošais likumprojekts diviem iepriekšējiem, kurus mēs jau atbalstījām, par palīdzību aizjūras teritorijām. Un tā faktiski ir Latvijas līdzdalības daļa un kopatbildība Eiropas Savienības noslēgto līgumu ietvaros.

Aicinu nobalsot par to pirmajā lasījumā (dokumenta numurs 556).

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 200/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Bērziņš.

2007.gada 9.marts.

Sēdes vadītājs.

9.marts. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Deputātiem citu priekšlikumu nav.

Godātie kolēģi! Līdz ar to mēs visus šīsdienas darba kārtības jautājumus esam izskatījuši. Lūdzu zvanu reģistrācijai!

Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Andreju Klementjevu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aija Barča, Inta Feldmane, Augusts Brigmanis, Boriss Cilevičs, Sergejs Dolgopolovs, Imants Kalniņš, Visvaldis Lācis, Jānis Reirs, Ivans Ribakovs, Jānis Tutins, Nils Ušakovs un Dzintars Zaķis.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Sēdi slēdzu.