Ministru kabineta 2007.gada 6.marta sēdē

 

ĀM: Par pilnvarojumu parakstīt Latvijas un Krievijas robežlīgumu

6.martā Ministru kabinets, pamatojoties uz likumu “Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu”, pieņēma rīkojumu, ar kuru nolēma, ka Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu Latvijas Republikas vārdā parakstīs Ministru prezidents Aigars Kalvītis. Vienlaikus Ministru kabinets pieņēma lēmumu atcelt Ministru kabineta 2005.gada 26.aprīļa rīkojumu, ar kuru tika apstiprināta deklarācija “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežu”.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

 

FM: Par ieguldītāju aizsardzības sistēmai nodrošināmo ieguldījuma summu

Lai izpildītu Eiropas Savienības pievienošanās līgumā noteiktās tiesību normas, 6.martā Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sagatavotos un Finanšu ministrijas virzītos grozījumus ieguldītāju aizsardzības likumā. Ar izmaiņām plānots mainīt ieguldītāju aizsardzības sistēmai nodrošināmo ieguldījuma summu.

ES pievienošanās līgums nosaka, ka Latvijas ieguldītāju aizsardzības sistēmai no 2006.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim jānodrošina katram ieguldītājam vismaz 15 000 eiro jeb 10 542 latu segums, savukārt pēc šā laika jānodrošina 20 000 eiro jeb 14 056 latu segums. Tā kā bija jāprecizē ieguldītāju aizsardzības likuma attiecīgās normas, lai tās atbilstu Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, FKTK izstrādāja atbilstošus grozījumus likumā, ko tagad ir akceptējis Ministru kabinets. Šobrīd ieguldītāju aizsardzības likums reglamentē, ka neatkarīgi no dienas, kad FKTK licencēts finanšu instrumentu tirgus dalībnieks pieņēmis izpildei ieguldījuma pakalpojumu, kompensācija vienam ieguldītājam ir:

• no 2006.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 90 procentu apmērā no neatgriezeniski pazudušo finanšu instrumentu vērtības vai zaudējumiem, ko radījis neizpildīts ieguldījumu pakalpojums, bet ne vairāk kā 9000 latu;

• no 2008.gada 1.janvāra – 90 procentu apmērā no neatgriezeniski pazudušo finanšu instrumentu vērtības vai zaudējumiem, ko radījis neizpildīts ieguldījumu pakalpojums, bet ne vairāk kā 13 000 latu.

Likuma grozījumi vēl būs jāpieņem Saeimā.

 

FM: Par Latvijas paveiktajiem uzdevumiem eiro ieviešanai

6.martā Ministru kabineta (MK) sēdē valdība iepazinās ar Finanšu ministrijas sagatavoto kārtējo informatīvo ziņojumu par paveiktajiem un nākamajā atskaites periodā plānotajiem uzdevumiem vienotās Eiropas valūtas – eiro ieviešanai Latvijā. Eiro ieviešanas procesa vadības komiteja valdībai sniedza pārskatu par paveikto darbu izpildi laikā no 2006.gada 1.novembra līdz 2007.gada 31.janvārim.

Sadarbībā ar karšu izdevniecību “Jāņa sēta” ir izstrādāta pirmā darba versija ģeogrāfiskajai kartei, kurā grafiskā veidā tiks attēlotas finanšu pakalpojumu sniegšanas vietas Latvijā. Finanšu pakalpojumu pieejamības analīze liecina, ka VAS “Latvijas Pasts” ieņem nozīmīgu lomu šādu pakalpojumu nodrošināšanā. Pašreiz Latvijā ir aptuveni 339 tūkstoši pilsētu un ciemu iedzīvotāju, kuru dzīvesvieta pa gaisa līniju atrodas vairāk nekā 6 km attālumā no bankas filiāles vai bankas automāta (ATM), un no šiem iedzīvotājiem vairāk nekā 242 tūkstošiem finanšu pakalpojumi ir pieejami vismaz 10 km attālumā no dzīvesvietas. Iekļaujot “Latvijas Pastu” finanšu pakalpojumu sniedzēju klāstā, situācija ievērojami uzlabojas, jo tikai nepilni 14 tūkstoši pilsētu un ciemu iedzīvotāji dzīvo tālāk par 6 km no tuvākās pasta nodaļas, bet tikai 550 iedzīvotāju dzīvo tālāk par 10 km. Tādējādi būtu iespējams ievērojami uzlabot finanšu pakalpojumi pieejamību.

Turpinot skaidras eiro naudas ieviešanas plānošanu, ir apkopota informācija par ATM skaitu un to pārprogrammēšanas iespējām. Saskaņā ar banku mājaslapās izvietoto informāciju Latvijā patlaban ir aptuveni 920 ATM, no kuriem aptuveni puse atrodas Rīgā. Lai pielāgotu bankas automātus eiro izsniegšanai, vēl ir jāizstrādā visaptverošs plāns, kurā būtu paredzēti iespējamie banku sadarbības modeļi kopējai inkasācijai un risinājumi citu banku klientu apkalpošanai. Eiro ieviešanas projekta ietvaros joprojām notiek patēriņa preču cenu izmaiņu novērošana. Informācija par cenu izmaiņām tiek atjaunota reizi mēnesī, un ir pieejama Ekonomikas ministrijas interneta mājaslapā.

Turpmāk eiro ieviešanas projekta ietvaros plānots padziļināti iepazīties ar Slovēnijas praktisko pieredzi eiro ieviešanas projekta realizēšanā, tiekoties ar eiro ieviešanas procesā iesaistītajiem dalībniekiem, īpašu vērību pievēršot patērētāju tiesību aizsardzības jautājumiem un cenu paralēlās atspoguļošanas perioda norisei. Tāpat tiks analizēta citu ES dalībvalstu pieredze likumdošanas jomā saistībā ar eiro ieviešanu.

Eiro ieviešanas procesa virzību uzrauga šim mērķim izveidotā vadības komiteja, kura darbojas Finanšu ministrijas valsts sekretāres vadībā, un komitejas uzdevums pašreiz ir koordinēt un uzraudzīt “Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plāna” izpildi. Vadības komitejas padotībā izveidotas piecas darba grupas konkrētu uzdevumu risināšanai. Par Vadības komitejas lēmumu īstenošanu un darba grupu savstarpēju koordinēšanu ir atbildīgs eiro projekta vadītājs. Reizi ceturksnī jeb ik pa trim mēnešiem vadības komiteja sniedz pārskatu Ministru kabinetam par paveikto.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par vīzu izsniegšanas atvieglošanu ārzemniekiem

Ministru kabinets 6.martā pieņēma grozījumus noteikumos par vīzām, kas atvieglos vīzu izsniegšanas procedūru ārzemniekiem, galvenokārt tiem, kuri Latvijas Republikā ieceļo darījumu nolūkā.

Lai atvieglotu un vienkāršotu vīzu saņemšanu, grozījumos noteikts ilgāks ielūguma derīguma termiņš, nomainot to no trim uz sešiem mēnešiem. Tiks pagarināts arī vīzas pieprasītāja fotogrāfijas derīguma termiņš, turpmāk paredzot to atšķirīgu pa vecuma grupām no sešiem mēnešiem līdz pat četriem gadiem. Tā, piemēram, ārzemniekam līdz piecu gadu vecumam fotogrāfija derīga ne ilgāk kā sešus mēnešus, ārzemniekam no piecu līdz 12 gadu vecumam – ne ilgāk kā vienu gadu, ārzemniekam vecumā no 12 līdz 20 gadiem – ne ilgāk kā divus gadus, savukārt ārzemniekam no 20 gadu vecuma – ne ilgāk kā četrus gadus.

Turklāt noteikts, ka no brīža, kad grozījumi stāsies spēkā, tiem ārzemniekiem, kuri iepriekšējo divu gadu laikā ir saņēmuši uzturēšanās atļauju Latvijā vai vismaz vienu īstermiņa vīzu daudzkārtējai ieceļošanai un viņiem ir pamats daudzkārtējās ieceļošanas vīzas izsniegšanai, var izsniegt daudzkārtējo īstermiņa vīzu ar derīguma termiņu līdz diviem gadiem, nevis uz vienu gadu kā bijis līdz šim.

Grozījumos pieļauti gadījumi, kad vīzas pieprasīšanai atļauts sūtīt dokumentus elektroniski, pa pastu vai ar pilnvarotās personas starpniecību, nevis iesniedzot tos personīgi, kā to pamatā nosaka normatīvie akti. Iesniegt dokumentus elektroniski un pa pastu persona varēs, ja ārzemnieka dzīvesvieta atrodas tālāk par 100 kilometriem no Latvijas Republikas pārstāvniecības, vai arī gadījumā, ja ārzemnieks dzīvo valstī, kurā nav Latvijas pārstāvniecības.

Noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.217 “Vīzu noteikumi”” izstrādāts, lai nodrošinātu Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna uzdevumu izpildi.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

IZM: Par skolēnu izglītošanu par ugunsdrošības jautājumiem

6.martā Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīja 2007.gada 26.februāra ārkārtas sēdē izskatīto informatīvo ziņojumu “Par ugunsgrēku Kuldīgas rajona Alsungas pagasta specializētajā valsts sociālās aprūpes centrā “Reģi” 2007.gada 23.februārī” un tam pievienoto situācijas aprakstu, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) paredzēto uzdevumu, kurā IZM kopā ar Iekšlietu ministriju jāizstrādā un ar 2008./2009.mācību gadu valsts vispārējās vidējās izglītības un valsts profesionālās vidējās izglītības programmās jāievieš obligātais mācību priekšmets “Civilā aizsardzība un ugunsdrošība”.

IZM, izvērtējot tagadējo mācību priekšmetu skaitu un apjomu, secinājusi: ka, ar 2008./2009.mācību gadu valsts vispārējās vidējās izglītības un valsts profesionālās vidējās izglītības programmās ieviešot obligāto mācību priekšmetu “Civilā aizsardzība un ugunsdrošība”, šo problēmu atrisinās tikai daļēji. Tā vietā IZM iesaka paredzēt civilās aizsardzības un ugunsdrošības jautājumu mācīšanu kā integrēto mācību priekšmetu – līdzīgi kā izglītojamie apgūst ar satiksmes drošību saistītos jautājumus. Tāpat IZM ierosina organizēt valsts un pašvaldību vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu dienesta viesnīcās ugunsgrēka gadījumā paredzētā rīcības plāna aktualizēšanu, kā arī kopīgas praktiskās mācības ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

“IZM kopīgi ar Izglītības valsts inspekciju veiks skolēnu aptaujas, kurās noskaidros viņu izpratni gan par ugunsdrošības, gan ceļu satiksmes noteikumiem. Savukārt nākamajā mācību gadā projektu nedēļas ietvaros iecerēts organizēt tikšanās ar ugunsdzēsējiem un citiem dienestiem, kā arī rīkot praktiskās nodarbības. Savukārt klases audzinātājus aicināsim audzināšanas stundās skolēnus informēt par drošības pasākumiem un rīcību ekstremālās situācijās,” skaidroja IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics. “Līdztekus tam IZM šobrīd apkopo informāciju par izglītības iestādēm pašreizējo stāvokli ugunsdrošības prasību ievērošanā un ir uzsākusi darbu pie rīcības plāna situācijas risināšanai.”

Tāpat ministrija plāno kopā ar Iekšlietu ministriju organizēt informatīvas kampaņas skolotājiem un skolēniem par pareizu rīcību ugunsdrošības prasību ievērošanai, kā arī aktualizēt valsts un pašvaldību vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu dienesta viesnīcās ugunsgrēka gadījumā paredzētos rīcības plānus un rīkot kopīgas praktiskās mācības ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

 

IZM: Par grozījumu konkursa “Jauniešu ar speciālām vajadzībām integrēšana izglītības sistēmā” vadlīnijās

6.martā Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto MK noteikumu projektu “Grozījums MK 2006.gada 29.augusta noteikumos Nr.722 “Noteikumi par atklāta projektu iesniegumu konkursa “Jauniešu ar speciālām vajadzībām integrēšana izglītības sistēmā” vadlīnijām””. Grozījums nepieciešams, lai nodrošinātu papildu finanšu līdzekļus Vienotā programmdokumenta Eiropas Sociālā fonda 3.3.7.aktivitātes “Jauniešu ar speciālām vajadzībām integrēšana izglītības sistēmā” otrā atklātā konkursa kvalitatīvu projektu īstenošanai. Eiropas Sociālā fonda 3.3.7.aktivitātes “Jauniešu ar speciālām vajadzībām integrēšana izglītības sistēmā” pirmā konkursa rezultātā ir liels skaits kvalitatīvu, taču ierobežota aktivitātei pieejamā finansējuma dēļ noraidītu projektu. Ņemot vērā projektu iesniedzēju aktivitāti arī otrā konkursa ietvaros, ir nepieciešami papildu līdzekļi, lai nodrošinātu iespējami daudz kvalitatīvu projektu apstiprināšanu un īstenošanu. Sākotnēji apstiprinātais pieejamais kopējais attiecināmais finansējums 3.3.7.aktivitātei šajā konkursā bija 384 528,16 lati, tam vēl papildus piešķirti 416 898,30 lati.

 

IZM: Par zinātnes bāzes finansējuma paredzētā asignējuma pārdali

6.martā Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto MK rīkojuma projektu “Par IZM budžeta apakšprogrammā 05.02.00 “Zinātnes bāzes finansējums” paredzētā asignējuma pārdali starp ministrijām”, kurš ir izstrādāts, pamatojoties uz likuma “Par valsts budžetu 2007.gadam” 34.pantu. MK rīkojuma izdošana ir nepieciešama, lai pārdalītu citu ministriju padotībā esošo zinātnisko institūciju bāzes finansējumam paredzētos finanšu līdzekļus uz šo ministriju transferta kodiem. Rīkojums nosaka likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” IZM apakšprogrammai 05.02.00 “Zinātnes bāzes finansējums” apstiprinātās izdevumu struktūras izmaiņas, kā arī paredz transferta ieņēmumus citu ministriju budžetā.

Rīkojuma projektā ņemts vērā šāds bāzes finansējuma sadalījums nozaru ministriju padotībā esošajām zinātniskajām institūcijām 2007.gadā:

Ekonomikas ministrijas padotībā esošo zinātnisko institūciju bāzes finansējums 2007.gadā
Institūts (augstskola)	Kopā	t.sk.algas
Latvijas statistikas institūts	85 415	50 900
KOPĀ:	85 415	50 900
Kultūras ministrijas padotībā esošo zinātnisko institūciju bāzes finansējums 2007.gadā
Institūts (augstskola)	Kopā	t.sk.algas
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs	48 412	32 854
Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs	44 481	32 854
Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts	50 835	37 547
KOPĀ:	143 728	103 255
Vides ministrijas padotībā esošo zinātnisko institūciju bāzes finansējums 2007.gadā
Institūts (augstskola)	Kopā	t.sk.algas
Latvijas Hidroekoloģijas institūts	90 473	–
Nacionālais botāniskais dārzs	63 973	40 895
KOPĀ:	154 446	40 895
Veselības ministrijas padotībā esošo zinātnisko institūciju bāzes finansējums 2007.gadā
Institūts (augstskola)	Kopā	t.sk.algas
Paula Stradiņa klīniskā slimnīca	257 133	–
Rīgas Stradiņa universitāte	415 723	322 624
Rīgas Stradiņa universitātes Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts	174 792	111 848
KOPĀ:	847 648	434 472
Zemkopības ministrijas padotībā esošo zinātnisko institūciju bāzes finansējums 2007.gadā
Institūts (augstskola)	Kopā	t.sk.algas
Agroķīmisko pētījumu centrs	13 726	–
Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskais institūts “Sigra”	191 403	117 360
Latvijas Lauksaimniecības universitāte	636 508	291 200
Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts	169 145	–
Latvijas Valsts augļkopības institūts	137 966	–
Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”	333 998	–
Lauksaimniecības tehnikas zinātniskais institūts	118 518	65 319
Ūdenssaimniecības un zemes zinātniskais institūts	77 968	31 200
Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts	97 712	–
Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts	84 353	–
Zemkopības zinātniskais institūts	107 096	64 440
KOPĀ:	1 968 393	569 519

MK rīkojuma projekta īstenošanai papildu finansējums no valsts budžeta līdzekļiem nav nepieciešams.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IZM: Par profesionālās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa un eksaminācijas centru kvalifikācijas ieguves organizēšanai nepieciešamo dokumentāciju

Saskaņā ar Saeimā 2006.gada 21.septembrī pieņemtajiem grozījumiem Profesionālās izglītības likumā 6.martā Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto MK noteikumu projektu “Noteikumi par profesionālās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa un eksaminācijas centru profesionālās kvalifikācijas ieguves organizēšanai obligāti nepieciešamo dokumentāciju”.

Šie grozījumi attiecas uz MK kompetenci (Profesionālās izglītības likuma 7.panta 9.punkts, pārejas noteikumu 7.punkts) un eksaminācijas centriem (Profesionālās izglītības likuma 1.panta otrās daļas 2.¹ punkts, pārejas noteikumu 7.punkts).

Līdz 2006.gadam profesionālās izglītības iestāžu obligātā dokumentācija bija noteikta ar IZM rīkojumu. Noteikumi nosaka profesionālās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa un eksaminācijas centru profesionālās kvalifikācijas ieguves organizēšanai nepieciešamo obligāto dokumentāciju. Normatīvā akta realizācijai papildu valsts budžeta līdzekļi nav nepieciešami. 

 

IZM: Par Rīgas Uzņēmējdarbības koledžas nolikumu

6.martā Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto MK noteikumu projektu “Rīgas Uzņēmējdarbības koledžas nolikums”. Saskaņā ar Izglītības likuma 15.panta 24.punktu Rīgas Uzņēmējdarbības koledža šobrīd darbojas uz nolikuma pamata, ko apstiprināja IZM.

Atbilstoši Augstskolu likuma pārejas noteikumu 19.punktam koledžai ir jānodrošina nolikuma atbilstība Augstskolu likumā noteiktajām prasībām. Tāpēc IZM, pamatojoties uz Augstskolu likuma 10.¹panta pirmo daļu, ir izstrādājusi noteikumu projektu “Rīgas Uzņēmējdarbības koledžas nolikums”. Noteikumu projekts paredz, ka koledža darbojas uz nolikuma pamata, kuru kā noteikumus izdod MK pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma.

MK noteikumu projekts nosaka koledžas juridisko statusu; tās darbības pamatvirzienus un uzdevumus; pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju tiesības, pienākumus un uzdevumus, šo institūciju izveidošanas, ievēlēšanas un iecelšanas kārtību un sastāvu; akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību, tiesības un pienākumus; studiju programmu izstrādes un apstiprināšanas kārtību; struktūrvienību izveidošanas, reorganizācijas un likvidācijas kārtību; iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtību; koledžas finansējuma avotus; nolikuma un tā grozījumu ierosināšanas un izstrādes kārtību; koledžas reorganizācijas un likvidācijas kārtību.

Šī normatīvā akta ieviešanai papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ĪUMEPLS: Par kārtību, kādā iestādes ievieto informāciju internetā

6.martā Ministru kabineta sēdē tika skatīts un apstiprināts Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta (sekretariāts) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā”.

Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma 10.panta sesto daļu, un tas attiecas uz publiskās pārvaldes politikas jomu.

Noteikumi paredz vienotu kārtību informācijas ievietošanai internetā ministriju, īpašu uzdevumu ministru sekretariātu, ministriju un īpašu uzdevumu ministru pakļautībā un pārraudzībā esošu iestāžu, kā arī atvasinātu publisku personu mājaslapās, lai nodrošinātu informācijas pieejamību.

Ministru kabineta apstiprinātā “Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā”, nosaka vienotas prasības mājaslapu struktūrai, saturam, to ērtas pārlūkošanas nodrošināšanai, kā arī uzturēšanai un ievietotās informācijas aktualizēšanai.

Noteikumi nosaka tehniskās prasības, regulē mājaslapu drošības jautājumus, kā arī domēnu vārdu un e-pasta adrešu vārdu veidošanas kārtību.

Iestādēm, kuru mājaslapas tiek rekonstruētas vai veidotas no jauna, izņemot pašvaldības, ir jāievēro Ministru kabineta apstiprinātie noteikumi. Pārējām iestādēm ir jākoriģē mājaslapas saturs: līdz 2007.gada 1.jūlijam jāprecizē domēna vārdi un e-pasta adreses un līdz 2008.gada 1.jūlijam – mājaslapas struktūra un saturs, kā arī atbilstīgi noteikumiem jākoriģē mājaslapa ērtākas pārlūkošanas nodrošināšana.

Šo noteikumu prasības attiecībā uz pašvaldībām stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā.

Līdz ar noteikumu prasību izpildi iedzīvotājiem un uzņēmumiem tiks atvieglota saziņa ar iestādēm un piekļuve to rīcībā esošai informācijai.

 

ĪUMEPLS: Par viedkaršu izsniegšanas kārtību valsts un pašvaldības iestāžu darbiniekiem

6.martā Ministru kabineta sēdē Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts (sekretariāts) sniedza informāciju par droša elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļu (viedkaršu) izsniegšanas kārtību valsts un pašvaldības iestāžu darbiniekiem. Ministru kabinets sekretariāta sniegto informāciju pieņēma zināšanai.

Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele informēja, ka minēto kārtību nosaka pakalpojumu sniedzēja – VAS “Latvijas Pasts” – “Sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas noteikumi”. Atbilstīgi Elektronisko dokumentu likuma prasībām šie noteikumi ir apstiprināti Tieslietu ministrijas pārraudzības iestādē – Datu valsts inspekcijā.

Viedkaršu izsniegšanas kārtība paredz, ka personai, uzrādot pasi, ir personīgi jāvēršas pie pakalpojumu sniedzēja, iesniedzot pieteikumu viedkartes saņemšanai un arī ierodoties pēc izgatavotās viedkartes. Gatavo viedkarti var saņemt divu nedēļu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas.

Sekretariāts uzskata, ka viedkaršu izsniegšanas kārtība atbilst nepieciešamajām drošības prasībām.

Lai atvieglotu pieteikumu iesniegšanas procesu, sekretariāts un “Latvijas Pasts” ir vienojušies, ka pēc valsts vai pašvaldības iestādes pieprasījuma ”Latvijas Pasta” darbinieki ieradīsies iestādē, lai centralizēti apkopotu darbinieku pieteikumus viedkaršu izgatavošanai.

Sekretariāts informēja, ka valsts iestāžu un pašvaldību darbinieki, kuriem viedkaršu iegādi apmaksā valsts, ar š.g. jūniju pieteikumus viedkaršu izgatavošanai varēs aizpildīt tiešsaistē “Latvijas Pasta” mājaslapā.

Ministre I.Gudele uzsvēra, ka būtisks solis elektroniskā paraksta izplatīšanas veicināšanai būtu droša elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļu integrācija personas apliecībā.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts

 

LM: Par palīdzību bezdarbniekiem komercdarbības vai pašnodarbinātības sākšanai

Lai paaugstinātu uzņēmējdarbības aktivitāti valstī, īpaši reģionos, Labklājības ministrija (LM) šogad paredzējusi sniegt palīdzību bezdarbniekiem komercdarbības vai pašnodarbinātības sākšanai.

Galvenā mērķa grupa šai aktivitātei ir bez darba esošie cilvēki vecumā no 18 līdz 64 gadiem, tajā skaitā tie, kuriem pēc ilgstošas uzturēšanās ārzemēs, atgriežoties Latvijā, ir grūtības iekļauties darba tirgū.

Piesaistot kvalificētus biznesa konsultantus un ekspertus, plānots nodrošināt individuālas konsultācijas biznesa plāna izstrādāšanai un tā īstenošanai pirmajā pašnodarbinātības vai komercdarbības gadā. Visus izstrādātos biznesa plānus un tāmes izvērtēs pieaicinātie eksperti. Ja viņu slēdziens būs pozitīvs, bezdarbnieki varēs saņemt vienreizēju dotāciju biznesa plāna īstenošanas sākšanai un vienreizēju dotāciju pašnodarbinātības vai komercdarbības sākšanai.

Paredzams, ka vienreizējo dotāciju biznesa plāna īstenošanas sākšanai līdz 4000 latiem pilotprojektā saņems trešā daļa no pasākumā iesaistītajiem bezdarbniekiem. Šie bezdarbnieki komercdarbības vai pašnodarbinātības sākšanas sākumposmā saņems arī vienreizēju 360 latu dotāciju, lai nodrošinātu iztiku pirmajos trīs mēnešos.

2007.gadā pasākumu īstenošanu ir plānots sākt pilotprojekta veidā, iesaistot tajā 115 bezdarbniekus. Šim mērķim 2007.gadā kopā paredzēts 263 400 latu, t.sk. 110 800 latu ekspertu un konsultantu pakalpojumiem, 152 600 latu vienreizējām dotācijām pasākumu sākšanai.

Par visu šo aktivitāšu īstenošanu būs atbildīga LM padotības institūcija – Nodarbinātības valsts aģentūra.

Tas noteikts 6.martā valdībā apstiprinātajos, LM izstrādātajos noteikumos par grozījumiem aktīvo nodarbinātības pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtībā un aktīvo nodarbinātības pasākumu realizētāju izvēles principos.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

TM: Par Baltkrievijas pilsoņa izdošanu kriminālvajāšanai

Ministru kabinets 6.martā izdeva rīkojumu par 1960.gadā dzimušā Aloiza Korsaka izdošanu Baltkrievijas Republikai kriminālvajāšanai. Lēmums par personas izdošanu pieņemts saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 708.panta otro daļu, kas paredz, ka lēmumu par personas izdošanu ārvalstij pēc tieslietu ministra ierosinājuma pieņem Ministru kabinets.

Kā teikts Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, pamatojoties uz spēkā esošo līgumu starp Latvijas Republiku un Baltkrievijas Republiku par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās, 2006.gada 21.augustā Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā tika saņemts Baltkrievijas ģenerālprokurora vietnieka A.Ivanovska lūgums par Aloiza (Aļeizas) Donata dēla Korsaka, kurš nav Latvijas Republikas pilsonis, izdošanu Baltkrievijas Republikai kriminālvajāšanai.

Baltkrievijas Republikas Vitebskas apgabala Braslavas rajona tiesas lietvedībā atrodas krimināllieta Aloiza Korsaka apsūdzībā pēc Baltkrievijas Republikas Kriminālkodeksa 371.panta pirmās daļas “Valsts robežas tīša nelikumīga šķērsošana, kas izdarīta gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas par tādu pašu pārkāpumu”.

Aloiza Korsaka noziedzīgās darbības ar 2002.gada 3.aprīļa lēmumu par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības kvalificētas pēc Baltkrievijas Republikas Kriminālkodeksa 371.panta pirmās daļas (sankcija – brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem).

Darbības, kuras Aloizs Korsaks izdarīja Baltkrievijas Republikā, ir atzīstamas par noziedzīgo nodarījumu arī Latvijas Republikā, un atbildība par šādām darbībām paredzēta Krimināllikuma 284.pantā “Valsts robežas tīša nelikumīga šķērsošana, kas izdarīta atkārtoti gada laikā” (sankcija – brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem).

2002.gada 23.aprīlī Baltkrievijas Republikas Vitebskas apgabala Braslavas rajona tiesa grozīja Aloizam Korsakam drošības līdzekli no paraksta par dzīves vietas nemainīšanu un pienācīgu uzvedību uz apcietinājumu.

Ar Rīgas rajona tiesas 2006.gada 12.jūlija spriedumu Aloizs Korsaks atzīts par vainīgu Krimināllikuma 310.panta “Bēgšana no apcietinājuma un no ieslodzījuma vietas” pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu noteiktajam sodam pieskaitīts sods, kas nav izciests pēc Krāslavas rajona tiesas 2000.gada 22.maija sprieduma par Latvijas Republikas valsts robežas tīšu nelikumīgu šķērsošanu, un noteikts galīgais sods – brīvības atņemšana uz septiņiem mēnešiem.

Aloizs Korsaks soda izciešanai nosūtīts uz Šķirotavas cietumu.

Aloizs Korsaks tika iepazīstināts ar izdošanas lūgumu un tam pievienotajiem materiāliem. Aloizs Korsaks paziņoja, ka piekrīt izdošanai, un nekādus lūgumus nepieteica. No lietas materiāliem izriet, ka nepastāv iemesli atteikt izdošanu. Līdz ar to nav tiesisku šķēršļu Aloiza Korsaka izdošanai Baltkrievijas Republikai kriminālvajāšanai.

 

TM: Par bāriņtiesu izdarīto apliecinājumu reģistru veidošanas kārtību

Ministru kabinets 6.martā apstiprināja noteikumus par bāriņtiesu izdarīto apliecinājumu un citu darbību reģistrā ierakstāmām ziņām un šāda reģistra vešanas kārtību.

Kā teikts Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, šā gada 1.janvārī stājās spēkā Bāriņtiesu likums, kas paredz, ka visu apliecinājumu un citu darbību ierakstus bāriņtiesu reģistrā un reģistra vešanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Tādējādi spēku zaudēja 1996.gada 14.maijā izdotie Ministru kabineta noteikumi par pagasttiesu (bāriņtiesu) izpildīto notariālo funkciju reģistru un aktu grāmatām.

Saskaņā ar šiem noteikumiem bāriņtiesas ir atbildīgas par izdarīto apliecinājumu un citu darbību reģistra glabāšanu. Reģistru var kārtot papīra vai elektroniskā formā.

Bāriņtiesu likuma 60.pants paredz, ka bāriņtiesa izdara apliecinājumus un veic citus Bāriņtiesu likumā minētos uzdevumus. Savukārt apliecinājumus un citas likumā noteiktās darbības jāieraksta reģistrā, lai nodrošinātu to uzskaiti.

Reģistrā tiks ierakstīta informācija par apliecinājuma vai citas darbības izdarīšanas dienu un mēnesi, īss apliecinātā akta vai citas darbības saturs, apliecinātajā aktā norādīto darījumu summa, samaksātā valsts nodeva. Tiks norādīts tās personas vārds, uzvārds, personas kods vai dzimšanas datums un dzimšanas vieta, kā arī dzīvesvieta, pēc kuras lūguma izdarīts apliecinājums vai cita darbība. Reģistrā būs jābūt arī dokumenta saņēmēja parakstam vai attiecīgā apliecinājuma vai citas darbības izdarītāja atzīmei par to, kam un kad dokuments nosūtīts vai nodots. Noteikumos precīzi aprakstīts, kā kārtojams reģistrs, ja tas tiek veidots papīra formātā, un kā – ja elektroniski.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par dabas lieguma “Sitas un Pededzes paliene” individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

6.martā Ministru kabineta (MK) sēdē akceptēja Vides ministrijas izstrādāto MK noteikumu projektu “Dabas lieguma “Sitas un Pededzes paliene” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”. Vides ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts paredz dabas lieguma “Sitas un Pededzes paliene”teritorijā noteikt četras funkcionālās zonas – neitrālo zonu, regulējamā režīma zonu, dabas lieguma zonu un dabas parka zonu.

Regulējamā režīma zona izveidota, lai saglabātu dabiskos mežu biotopus un īpaši aizsargājamu putnu sugu ligzdošanas biotopus. Dabas lieguma zona izveidota, lai saglabātu īpaši aizsargājamus pļavu u.c. biotopus, kā arī īpaši aizsargājamo dzīvnieku sugu – griezes (Crex crex), ķikuta (Gallinago media), ormanīša (Porzana porzana), purva pūces (Asio flammeus) un lapkoku praulgrauža (Osmoderma eremita) dzīvotnes, mazā ērgļa (Aquila pomarina) barošanās vietas, kā arī īpaši aizsargājamo augu sugu dzīvotnes. Dabas parka zona izveidota, lai nodrošinātu mežaudžu ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

Dabas liegums “Sitas un Pededzes paliene” izveidots 2004.gada 8.aprīlī ar MK noteikumiem Nr.266 “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumos Nr.212 “Noteikumi par dabas liegumiem””. Liegums ir Eiropas nozīmes aizsargājamā teritorija – “Natura 2000”.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

VesM: Par zāļu reklamēšanas kārtību

Ministru kabinets 6.martā pieņēma noteikumus “Zāļu reklamēšanas kārtība un kārtība, kādā zāļu ražošanas uzņēmums ir tiesīgs nodot ārstiem bezmaksas zāļu paraugus”.

Noteikumos ir precizētas normas, kas regulē zāļu reklāmas saskaņošanas kārtību un zāļu bezmaksas paraugu izsniegšanu, palielinot kopējo izsniedzamo recepšu zāļu bezmaksas paraugu skaitu.

Lai pasargātu pacientus no neatbilstošu bezrecepšu medikamentu lietošanas, turpmāk sabiedrībai paredzētajā zāļu reklāmā būs jānorāda aicinājums konsultēties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu.

Noteikumos ir noteikts, ka turpmāk Zāļu valsts aģentūras (ZVA) izdotais saskaņojums zāļu reklāmai būs derīgs nenoteiktu laiku līdzšinējo divu gadu vietā, bet ja reklāmas materiālā tiks veiktas izmaiņas, tad iesniedzējs būs atbildīgs par to saskaņošanu ar Zāļu valsts aģentūru. Noteikumi arī paredz jaunu kārtību salīdzinošās zāļu reklāmas saskaņošanai. Līdz šim kārtība paredzēja, ka reklāmas iesniedzējs informēja arī tās personas, kuras šī reklāma var skart. Noteikumos tagad ir noteikts, ka trešajai personai, uzzinot no ZVA interneta mājaslapas par zāļu reklāmu, ir tiesības vērsties ZVA un lūgt iepazīties ar reklāmas materiālā iekļauto salīdzinājumu un iesniegt savu viedokli un argumentus.

Nemainīgi paliek noteiktie sabiedrībai paredzētie zāļu reklāmas aizliegumi – reklamēt aizliegts recepšu zāles, zāles, kas satur psihotropās vai narkotiskās vielas vai to analogus, kā arī kompensējamo medikamentu sarakstā iekļautās zāles. Zāļu ražotājiem ir aizliegts reklāmas nolūkā izplatīt zāles sabiedrībai. Ja šī sabiedrībai aizliegtā reklāma ir ievietota internetā, reklāmas izdevējs un izplatītājs nodrošina, lai tā būtu pieejama tikai speciālistiem.

Atsevišķa kārtība ir speciālistiem paredzēto zāļu reklāmai. Speciālistiem paredzētajā zāļu reklāmā ir jānorāda būtiskā informācija, kas atbilst zāļu aprakstam, zāļu piederība pie recepšu vai bezrecepšu zāļu grupas, kā arī datums, kad reklāma pēdējo reizi ir saskaņota ZVA.

Noteikumi arī nosaka kārtību, kādā tiek izplatīti zāļu bezmaksas paraugi. Tos medicīniskie pārstāvji drīkst izplatīt tām personām, kurām ir tiesības izrakstīt zāles, turklāt jāievēro vairāki nosacījumi – bezmaksas parauga iepakojums nedrīkst būt lielāks par vismazāko attiecīgo zāļu tirdzniecības vienību, katram paraugam jāpievieno zāļu apraksta kopija, kopumā gada laikā vienai personai nedrīkst piegādāt vairāk par 1000 viena nosaukuma recepšu zāļu bezmaksas paraugiem. Kā bezmaksas paraugus nedrīkst piegādāt Latvijā kontrolējamās psihotropās vai narkotiskās vielas saturošas zāles, kā arī zāļu paraugus, kas satur izotretionīnu.

Noteikumi nosaka arī prasības reklamējamo zāļu īpašniekiem, prasības ražotāja pilnvarotajai personai un medicīniskajiem pārstāvjiem.

Lai būtu iespējams novērst dažādus pārkāpumus zāļu reklāmā, noteikumi nosaka arī zāļu reklāmas uzraudzību. Visu noteikumos noteikto prasību ievērošanu uzrauga Valsts farmācijas inspekcija.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

 

ZM: Par veterināro zāļu reklamēšanas kārtību

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumus “Veterināro zāļu reklamēšanas kārtība”, kuros ietvertas nepieciešamās izmaiņas saskaņā ar ZM Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veiktās veterināro zāļu reklamēšanas uzraudzības funkcijas nodošanu Veselības ministrijas pārraudzībā esošajai Zāļu valsts aģentūrai un Valsts farmācijas inspekcijai, saglabājot PVD veterināro zāļu reklamēšanas uzraudzību mazumtirdzniecībā (veterinārajās aptiekās), veterinārārstu praksēs un produktīvo dzīvnieku novietnēs.

Noteikumi nosaka veterināro zāļu reklamēšanas kārtību un kārtību, kādā veterināro zāļu ražošanas uzņēmums ir tiesīgs nodot bezmaksas veterināro zāļu paraugus praktizējošiem veterinārārstiem un veterinārmedicīnas izglītības un zinātnes iestādēm. Veterināro zāļu reklāma ir jebkura veida pasākums vai paziņojums, kura mērķis ir veicināt veterināro zāļu lietošanu, izrakstīšanu vai izplatīšanu.

Normatīvajā aktā noteikts, ka aizliegts reklamēt veterinārās zāles, kurām nav izsniegta veterināro zāļu reģistrācijas apliecība un sastāvā ir narkotiskās vai psihotropās vielas. Tāpat aizliegts izvietot veterināro zāļu reklāmu uz recepšu veidlapām un sabiedrībai paredzētajā reklāmā reklamēt recepšu veterinārās zāles.

Veterināro zāļu bezmaksas paraugus veterināro zāļu ražotāji un izplatītāji drīkst piegādāt tikai speciālistiem un veterinārmedicīnas izglītības un zinātnes iestādēm, ievērojot normatīvajā aktā noteiktos nosacījumus.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par valsts tiešo papildu maksājumu piemērošanu lauksaimniecībā

6.martā zemkopības ministrs Mārtiņš Roze informēja valdību par Eiropas Komisijas (EK) papildu valsts tiešo maksājumu (PVTM) reformas ieviešanu jau šogad. Līdz šim Latvija bija viena no nedaudzām jaunām dalībvalstīm, kura ar PVTM ir konsekventi atbalstījusi lauksaimniecisko ražošanu, nevis tikai ainavas uzturēšanu jeb zālāju kopšanu.

M.Roze sanāksmes laikā ziņoja, ka, pamatojoties uz vienotā platības maksājuma shēmas efektivitāti un vienkāršību, 2006.gadā Latvija vērsās pie EK ar lūgumu pagarināt iespēju jaunajām dalībvalstīm to piemērot arī turpmāk.

2006.gada regulā EK veica izmaiņas, paredzot, ka jaunajām dalībvalstīm vienotā platības maksājuma shēma būs pieejama līdz 2010.gada beigām un, iespējams, ka 2009.gadā paredzētās kopējās lauksaimniecības politikas vidēja termiņa pārskata jeb “veselības pārbaudes” ietvaros būs iespējams vienoto platības maksājumu pagarināt pat vēl pēc 2011.gada. Latvija un citas jaunās dalībvalstis kopš pērnā gada marta vairākkārtīgi ir jautājušas EK par pieeju, kāda tiks attiecināta uz EK lēmumu par PVTM apstiprināšanu 2007. un turpmākajos gados, valdībai atzina zemkopības ministrs.

M.Roze apliecināja, ka tikai 2006.gada 13.decembra Tiešo maksājumu vadības komitejas darba kārtībā tika iekļauts jautājums “Atjaunotās vadlīnijas par papildu valsts tiešajiem maksājumiem jaunajās dalībvalstīs (piemērojamas no 2007.gada)”. Tomēr EK pēdējā brīdī to atsauca no darba kārtības.

Vadlīnijās skaidrots, kā piemērojama Padomes regula, un norādīts, ka PVTM turpmāk piemērojami daļēji, tos atdalot no ražošanas. Tas nozīmē, ka visās dalībvalstīs ar ražošanu saistītie tiešie maksājumi ir īstenojami pēc vienota principa –daļa aploksnes tiek izmaksāta par reālo lauksaimniecisko ražošanu (hektāru, dzīvnieku, tonnu), bet daļa aploksnes par ražošanu noteiktā pārskata periodā (par pagātnē padarīto), valdībai skaidroja M.Roze.

Zemkopības ministrs valdības sanāksmē uzsvēra, ka reformas rezultātā mainās nosacījumi, pēc kādiem PVTM atbalsts var tikt izmaksāts, bet lauksaimniekiem pieejamais kopējais atbalsta apjoms nemainīsies.

M.Roze apliecināja, ka 2007.gada 17.janvārī EK informēja ministrus par vadlīnijām. Reaģējot, ka EK savu regulas interpretāciju ir paziņojusi tikai dažus mēnešus pirms 2007.gada pieteikšanās termiņa uz PVTM, un nerēķinoties, ka dalībvalstīm ir nepieciešams laiks, lai ieviestu daļēji atdalītos maksājumus, Zemkopības ministrija pieprasīja steidzamas konsultācijas.

22.janvārī notika tehniskās konsultācijas ar Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta ekspertiem, paužot nostāju, ka Zemkopības ministrija nepiekrīt EK interpretācijai par regulas īstenošanu un stingri uzstāj, ka šādas pārmaiņas nav pieļaujamas 2007.gadā, jo jaunās dalībvalstis ir tiesīgas vienotā platības maksājuma shēmu piemērot līdz 2010.gada beigām, skaidroja M.Roze. Šos iebildumus zemkopības ministrs pauda arī Lauksamniecības un zivsaimniecības ministru padomē 29.janvārī.

Savukārt 14.februārī EK atkārtoti paziņoja, ka neatkāpsies no savas regulas interpretācijas, tāpēc par sagaidāmajām izmaiņām PVTM nosacījumos Zemkopības ministrija nekavējoties informēja nevalstiskās organizācijas.

Lai paustu Latvijas nostāju, 1.martā zemkopības ministrs Briselē ārkārtas sanāksmē tikās ar ES lauksaimniecības komisāri Mariannu Fišeri-Bēlu. Lai gan komisāre atzina, ka EK nepiekritīs reformas atlikšanai, tomēr piedāvāja īpašus papildnoteikumus tieši Latvijai attiecībā uz tām saimniecībām, kas attīstās un veic strukturālas pārmaiņas.

Šobrīd Zemkopības ministrija aktīvi turpina divpusējās konsultācijas ar EK, lai vienotos par īpašu PVTM nosacījumu piemērošanu.

Tāpat M.Roze, tiekoties ar lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem, ir vienojies, ka sagatavoto Latvijas skatījumu par to, kāds varētu būt EK piedāvāto papildnoteikumu variants, ceturtdien ZM apspriedīs un saskaņos ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi un pēc tam iesniegs EK, kur piedāvājuma akceptēšanas gadījumā tiks izstrādāti detalizēti noteikumi, kādus būs iespējams piemērot, ieviešot PVTM reformu Latvijā.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa