Ministru kabineta rīkojums Nr.138 

Rīgā 2007.gada 7.martā (prot. Nr.17 4.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu Rīgā, Ķīpsalas ielā 5

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1050) ir izskatījis sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Ķīpsalas peldbaseins” (vienotais reģistrācijas Nr.50003510191) 2005.gada 1.jūnijā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2005.gada 1.jūnijā ar Nr.1.33/2161-6160).

2. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Ķīpsalas peldbaseins” ierosina privatizēt valstij piederošo nekustamo īpašumu Rīgā, Ķīpsalas ielā 5 (kadastra Nr. 0100 062 2004).

3. Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. valstij piederošais nekustamais īpašums Rīgā, Ķīpsalas ielā 5 (kadastra numurs 0100 062 2004), sastāv no zemesgabala 10507 m² platībā un trīsstāvu peldbaseina ēkas 8288,6 m² platībā (būves kadastra apzīmējums 0100 062 2004 001) (turpmāk – valsts īpašuma objekts);

3.2. saskaņā ar Ministru kabineta 1994.gada 26.jūlija rīkojumu Nr.336 “Par nekustamo īpašumu Rīgā, Ķīpsalā” valsts īpašuma objekts 1996.gada 5.augustā reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.4291 uz valsts vārda Rīgas Tehniskās universitātes (turpmāk – RTU) personā;

3.3. saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 17.panta pirmo daļu nav subjekta, kuram varētu tikt atzītas pirmpirkuma tiesības uz minēto valsts īpašuma objektu;

3.4. 2001.gada 9.martā starp RTU un sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Ķīpsalas peldbaseins” tika noslēgts nomas līgums Nr.656/26 (turpmāk – nomas līgums) līdz 2026.gada 9.martam. 2001.gada 15.jūnijā nomas līgums (kā apgrūtinājums nomas tiesību veidā) reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.4291, un nomniekam – sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Ķīpsalas peldbaseins” – nostiprinātas nomas tiesības uz valsts īpašuma objektu 43,6 % apmērā no visa valsts īpašuma objekta, t.sk. peldbaseinu.

Nomas līguma objekts ir nedzīvojamās telpas 7930,62 m² platībā un zemesgabals 10507 m² platībā. Saskaņā ar nomas līguma 3.1.apakšpunktu nomas maksa noteikta tikai iznomātajām nedzīvojamām telpām. Nomas maksa par zemesgabala nomu saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 3.oktobra noteikumiem Nr.292 “Noteikumi par valsts zemes nomu” nav noteikta, kā arī nav piemērots likuma “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 3.pantā noteiktais pienākums lietderīgi rīkoties ar valsts mantu un pārkāpts likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums nodot valsts mantu bezatlīdzības lietošanā.

Nomas līguma noteikumi paredz nomniekam pienākumu nodrošināt peldbaseina izmantošanu tādā apmērā, lai īstenotu valsts funkcijas sporta politikas jomā;

3.5. saskaņā ar 2001.gada 9.martā noslēgto Rīgas Tehniskās universitātes peldbaseina kompleksa apsaimniekošanas līgumu valsts īpašuma objektu apsaimnieko RTU, sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Ķīpsalas peldbaseins” un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Bonitta”;

3.6. valsts īpašuma objektā atrodas nacionālā sporta bāze “Rīgas Tehniskās universitātes peldbaseins” (turpmāk – sporta bāze “RTU peldbaseins”). Nacionālās sporta bāzes statuss Rīgas Tehniskās universitātes peldbaseinam tika piešķirts saskaņā ar Augstākās Padomes 1992.gada 3.novembra lēmuma “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu” 1.punkta 2.apakšpunktu, lai saglabātu vienu no galvenajām Latvijas Republikas sporta bāzēm un nodrošinātu iespēju rīkot starptautiskas sporta sacensības, kā arī lai radītu apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai olimpiskajām spēlēm, pasaules un Eiropas čempionātiem un citām starptautiskām sacensībām;

3.7. Sporta likuma 1.panta 1.punkts nosaka, ka sporta bāze ir speciāla sportam būvēta vai piemērota būve vai tās daļa, kā arī vide (piemēram, laukumi, celiņi sporta nodarbībām, veselības takas), likuma 12.panta pirmā daļa nosaka, ka sporta bāzes tiek veidotas un uzturētas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju nodarboties ar sportu, un valsts un pašvaldību īpašumā esošās sporta bāzes izmantojamas iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu sniegšanai sportā;

3.8. saskaņā ar Augstākās Padomes 1992.gada 3.novembra lēmuma “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu” 2.punktu nacionālo sporta bāzi var privatizēt vai atsavināt, ja tam piekrīt Latvijas Nacionālā sporta padome. Saskaņā ar Sporta likuma 9.panta pirmo daļu Latvijas Nacionālā sporta padome ir sabiedriski konsultatīva institūcija, kura piedalās valsts politikas izstrādē, veicina sporta attīstību un sadarbību sporta jomā, kā arī lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz sportu. Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvu apstiprina Ministru kabinets;

3.9. Latvijas Nacionālās sporta padomes 2006.gada 14.jūnija sēdē tika pieņemts lēmums neatbalstīt sporta bāzes “RTU peldbaseins” privatizāciju (prot. Nr.4   6.§);

3.10. sporta bāzē “RTU peldbaseins” atrodas Latvijā vienīgais Starptautiskās Peldēšanas federācijas (FINA) prasībām atbilstošs slēgta tipa 50 m peldbaseins, aerobikas zāle un specializētā bērnu trenažieru zāle;

3.11. lai sagatavotos olimpiskajām spēlēm, pasaules un Eiropas čempionātu sacensībām junioriem un pieaugušajiem, sporta bāzi “RTU peldbaseins” piecas reizes nedēļā (500 stundas mēnesī) izmanto Latvijas Republikas peldētāju izlase (12 sportisti, t.sk. olimpisko spēļu medaļas ieguvēja pieccīņā J.Vrubļevska), trīs reizes nedēļā (300 stundas mēnesī) – RTU peldētāju izlase (30 sportisti, t.sk. triju olimpisko spēļu dalībnieks A.Jakovļevs). Sporta bāzi “RTU peldbaseins” apmeklē arī RTU 1.kursa (450) un 2.kursa (300) studenti, jo visu studiju programmās kā obligāts kurss ir iekļautas sporta nodarbības peldēšanā (6200 stundas mēnesī – 33 % no peldbaseina kopējā lietošanas laika);

3.12. 2005./2006.gada sezonā sporta bāzē “RTU peldbaseins” ir notikušas:

3.12.1. dažāda līmeņa 12 peldēšanas sacensības;

3.12.2. specializētie semināri jauno treneru apmācībai un Latvijas aerobikas un rehabilitācijas speciālistu praktiskie semināri, kuros kvalifikāciju paaugstināja 72 treneri un rehabilitologi;

3.12.3. Latvijas aerobikas treneru (50 dalībnieki) meistarklases dažādos aerobikas stilos;

3.12.4. metodiski praktiskie semināri aerobikai ūdenī (25 dalībnieki);

3.12.5. Rīgas specializētās peldēšanas skolas audzēkņu (skolai nav sava peldbaseina), Rīgas domes 15 vispārizglītojošo skolu 2.klašu skolēnu, divu rehabilitācijas centru un divu bērnudārzu audzēkņu peldēšanas nodarbības
(43 stundas nedēļā – 41 % no peldbaseina kopējā lietošanas laika);

3.12.6. peldēšanas apmācības grupu nodarbības (62 stundas nedēļā – 59 % no peldba­seina kopējā lietošanas laika);

3.13. sporta bāzi “RTU peldbaseins” izmanto Latvijas Jūras akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas aerobikas specializācijas studentu mācību nodarbībām, kā arī Rīgas Valsts tehnikuma un Latvijas Jūras akadēmijas jūrskolas audzēkņi;

3.14. 2007.gadā sporta bāzē “RTU peldbaseins” notiks Eiropas Modernās pieccīņas čempionāta peldēšanas disciplīna. Pasākums ir saskaņots Latvijas Nacionālās sporta padomes 2006.gada 2.augusta sēdē (prot. Nr.5   3.§);

3.15. sporta bāzes “RTU peldbaseins” funkciju nodrošināšanai un attīstībai atbilstoši Starptautiskās Peldēšanas federācijas (FINA) prasībām no 2001.gada līdz 2006.gadam valsts ir veikusi ieguldījumus 205981 lata apmērā:

3.15.1. budžeta programmas “Sports” apakšprogrammas “0904 Sporta būves” ietvaros 2001.gadā ieguldīti 3000 latu, 2002.gadā – 20000 latu, 2003.gadā – 20000 latu, 2004.gadā – 60000 latu (tajā skaitā 40000 latu budžeta grozījumos), 2005.gadā – 25000 latu, 2006.gadā – 30000 latu;

3.15.2. valsts budžeta programmas “Sports” apakšprogrammas “0921 Augstas klases sasniegumu sports” ietvaros 2005.gadā ieguldīts 26181 lats ugunsdrošības signalizācijas sistēmas modernizācijai un 24500 latu kompleksās ventilācijas sistēmas projekta izstrādē;

3.16. saskaņā ar Augstskolu likuma 7.panta pirmo daļu un 8.panta otro daļu RTU ir valsts dibināta augstskola un publiska atvasināta persona. Sporta bāze “RTU peldbaseins” saskaņā ar RTU Satversmes 40., 41. un 49.punktu ir nepieciešama RTU nepārtraukta un netraucēta mācību procesa nodrošināšanai, studiju programmu īstenošanai, lai nodrošinātu viena akadēmiskā grāda vai profesionālā nosaukuma iegūšanai nepieciešamo prasību kompleksu, kā arī RTU īpašumā un valdījumā nodotā valsts īpašuma objekta apsaimniekošanai un pārvaldīšanai, veicot saimniecisko darbību. Peļņa tiek izmantota RTU attīstībai, kā arī ieguldīta citos uzņēmumos.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu Ministru kabinets, lemjot par valsts īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts komercdarbības veikšanai.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības šī valsts īpašuma objekta privatizācijas ierosinājumu. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

5. Ikvienas personas tiesību ierobežojumu pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, jāatbilst samērīguma principam – ja publiska vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā ietvertajiem valsts pārvaldes principiem valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam labums, ko sabiedrība iegūst, noraidot sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Ķīpsalas peldbaseins” privatizācijas ierosinājumu, ir lielāks nekā minētā privatizācijas ierosinātāja tiesisko interešu ierobežojums.

6. Valsts īpašuma objekta privatizācijas rezultātā valsts zaudētu kontroli pār valsts nozīmes sporta bāzes izmantošanu valsts un sabiedrības interesēs. RTU studiju programmu īstenošanai, lai nodrošinātu visus studiju programmās iekļautos obligātos sporta nodarbību kursus peldēšanā, būtu nepieciešami papildu finanšu līdzekļi peldbaseina nomāšanai.

7. Līdz ar to secināms, ka valsts īpašuma objekta privatizācija neatbilst valsts un sabiedrības interesēm un, noraidot privatizācijas ierosinājumu, tiktu ievērots samērīguma princips un sasniegts valsts un sabiedrības interesēm atbilstošs mērķis, kā arī saglabāta valsts kontrole pār valsts nekustamā īpašuma objekta turpmāku izmantošanu, īstenojot valsts politiku sporta jomā.

8. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. un 9.pantu un 10.panta trešo un ceturto daļu, kā arī, ņemot vērā Latvijas Nacionālās sporta padomes 2006.gada 14.jūnija sēdē pieņemto lēmumu (prot. Nr.4   6.§), Ministru kabinets nolemj noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Ķīpsalas peldbaseins” privatizācijas ierosinājumu un atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, jo tas nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai izglītības, zinātnes un sporta politikas jomā.

9. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā, Antonijas ielā 6, LV-1010) mēneša laikā no rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Izglītības un zinātnes ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis