Apmeklējot Kurzemes reģionu

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 8.martā Saldū atklāja Jaņa Rozentāla muzeja izstāžu zāli pēc tās renovācijas. Prezidente, uzrunājot Saldus kultūras un sabiedriskās dzīves pārstāvjus, izteica atzinību, ka Saldū muzeja apmeklētājiem atkal ir atvērta jaunā izstāžu zāle, kas vēsta par izcilā latviešu gleznotāja Jaņa Rozentāla darbiem un dzīvi.

Prezidente atgādināja, ka Janis Rozentāls ir gleznotājs, kurš ir plaši pazīstams ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām, īpaši Somijā, un ir gandarījums arī par to, ka Saldus ir izveidojis gan Jaņa Rozentāla vārdā nosauktās, gan vēsturnieka Edgara Dunsdorfa vārdā nosauktās stipendijas, veicinot jaunu mākslas darbu un pētījumu rašanos.

Izmantojot iespēju, prezidente arī sveica visas klātesošās sievietes Starptautiskajā sieviešu dienā, sakot, ka latviešu sievietes cauri gadsimtiem vienmēr ir bijušas stipras, patstāvīgas un līdzvērtīgas vīriešu kārtas pārstāvjiem. Valsts prezidente novēlēja visām sievietēm skaistus svētkus.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 8.martā Saldū, apmeklējot Dienas aprūpes centru, uzsvēra, cik būtiski ir turpināt sadarbību starp valsts un pašvaldības institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un brīvprātīgajiem, lai radītu līdzsvaru to cilvēku aprūpē, kuriem ir īpašas vajadzības. Sarunā ar Dienas aprūpes centra personālu tika uzsvērts, ka Latvijā ir jāveicina bērnu atbalsta centru veidošana, jo ir daudz situāciju, kad jau agrā bērnībā tiek atklāti nelieli traucējumi bērna veselībā, ko ar noteiktu aprūpi var labot, lai bērns tālākā dzīvē būtu spējīgs pilnīgi iekļauties vispārējā izglītības sistēmā un sabiedrībā. Prezidente piekrita arī – jo agrāk tiek strādāts ar bērnu, kuram ir atklātas īpašas vajadzības, jo vairāk izredžu ir viņa veselības atgūšanai un iesaistīšanai sabiedrībā.

Prezidente izteica atzinību tam, kas ir sasniegts Saldus Dienas aprūpes centrā, kur cilvēki ar īpašām vajadzībām var rast sev pietiekamu profesionālu aprūpi, kur norit sadarbība starp aprūpes centru un ģimenēm un aprūpes centra apmeklētājiem katram rasta kāda nodarbošanās vai prasmju izmantošanas iespēja.

Savukārt, apmeklējot Sātiņu pamatskolu Saldus rajonā, prezidente īpašu uzmanību pievērsa ugunsdrošības situācijai skolās. Sarunā piedalījās arī Saldus rajona ugunsdrošības dienesta pārstāvis, informējot prezidenti par ugunsdrošību izglītības iestādēs un rajonā kopumā. Tika atzīts, ka joprojām ir pietiekami daudz problēmu pilnīgas ugunsdrošības garantēšanai un ir nepieciešams lielāks līdzekļu ieguldījums no valsts puses.

Valsts prezidentes sarunā ar Saldus rajona pašvaldību pārstāvjiem un uzņēmējiem tika uzsvērta doma: lai cilvēkus atturētu no došanās darbā ārvalstīs, pašvaldībai ir ļoti aktīvi jārīkojas, ne tikai meklējot jaunas darba vietu iespējas, bet kopumā domājot par dzīves kvalitātes uzlabošanu. Pašvaldības pārstāvji tikšanās laikā informēja prezidenti par to, kādi projekti ir aizsākti un kādi jau īstenoti, lai līdztekus īstenotu projektus, kas saistās ar iedzīvotāju iespējām nodarboties ar sportu, apmeklēt kultūras pasākumus un turpināt izglītību vai rast jaunas darba iemaņas.

Saldus rajons šobrīd ir atzīts par Latvijā vienu no pašiem veiksmīgākajiem rajoniem, jo ir īstenojis daudzus projektus, kas rajona dzīvi padara pievilcīgu tā iedzīvotājiem, – ir īstenots rajona e-pārvaldības projekts un rajonā darbojas daudzi ārvalstu investori. Savukārt Saldus rajona uzņēmēji ir spējuši rast noietu savām precēm un pakalpojumiem ne tikai rajona ietvaros, bet arī valsts mēroga projektos.

Pašvaldību pārstāvji akcentēja, ka arī pašvaldībām ir jāuzņemas drosme ņemt kredītus, cīnīties par valsts investīcijām un Eiropas līdzekļu piesaisti, lai dzīves kvalitātes līmeni paaugstinātu. Līdz šim tas ir tikai atmaksājies, un par to liecina statistika, kas Saldus rajonu ievieto starp attīstītākajiem rajoniem.

Bet gaidāmās Liepājas dzimšanas dienas gaisotnē, kuru pilsēta svinēs 18.martā, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar Liepājā ar domes pārstāvjiem apspriedās par Liepājas attīstības perspektīvu un ar to saistītajiem projektiem. Abas puses pārrunāja valsts un pašvaldības sadarbību, kā arī projektus, kuros Liepāja piesaistījusi Eiropas Savienību līdzekļus, tādās jomās kā loģistika, ražošanas attīstība, kultūras sfēra un sports. Pilsētas domes vadītājs Uldis Sesks informēja prezidenti par Liepājas koncertzāles projekta attīstības gaitu, Liepājas Olimpiskā centra būvniecību, kā arī par lidostas, ostas un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas attīstību.

Valsts prezidenta preses dienests