Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par augu šķirņu aizsardzību"  

Izdarīt likumā "Par augu šķirņu aizsardzību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 18.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.) šādus grozījumus:  

1. Aizstāt visā likumā vārdus "Lauksaimniecības ministrija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Zemkopības ministrija" (attiecīgā locījumā); vārdus "Ministru padome" (attiecīgā locījumā) — ar vārdiem "Ministru kabinets" (attiecīgā locījumā); vārdus "oficiālais biļetens" (attiecīgā locījumā) — ar vārdiem "laikraksts "Latvijas Vēstnesis"" (attiecīgā locījumā); vārdus "Valsts sēklu inspekcija" (attiecīgā locījumā) — ar vārdiem "Valsts augu aizsardzības dienests" (attiecīgā locījumā); vārdus "Latvijas Valsts augu šķirņu salīdzināšanas centrs" un "Šķirņu centrs" (attiecīgā locījumā) — ar vārdiem "Valsts augu aizsardzības dienests" (attiecīgā locījumā).  

2. Izteikt 1.panta tekstu šādā redakcijā:

"Augu šķirnes, kas reģistrētas saskaņā ar šo likumu un pieder pie šā likuma pielikumā minētajām botāniskajām ģintīm un sugām, tiek aizsargātas ar selekcionāra tiesībām."  

3. Izteikt 4.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Šķirne tiek uzskatīta par atšķirīgu, ja tā skaidri atšķiras no jebkādas citas šķirnes, kas kļuvusi vispārzināma pirms pieteikuma iesniegšanas datuma.

(2) Sākot ar datumu, kad jebkurā valstī iesniegts pieteikums selekcionāra tiesību piešķiršanai vai šķirnes iekļaušanai oficiālajā šķirņu reģistrā, šķirne uzskatāma par vispārzināmu, ja pēc šā pieteikuma tiek piešķirtas selekcionāra tiesības un šķirne iekļauta oficiālajā šķirņu reģistrā."  

4. Izteikt 5.panta tekstu šādā redakcijā:

"Šķirne tiek uzskatīta par viendabīgu, ja tās augi, kas pavairoti, ievērojot šķirnes pavairošanas īpatnības, pēc šķirnei raksturīgām pazīmēm ir pietiekami viendabīgi."  

5. Izteikt 8.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Selekcionāra tiesības var iegūt arī:

1) selekcionārs, kas izveidojis vai izdalījis šķirni citā valstī, kura ir Jaunu augu šķirņu aizsardzības starptautiskās savienības (UPOV ) dalībvalsts (turpmāk — dalībvalsts), vai viņa tiesību pārņēmējs;

2) selekcionārs — dalībvalsts pilsonis vai tās pastāvīgais iedzīvotājs, kas izveidojis vai izdalījis šķirni citā valstī, vai viņa tiesību pārņēmējs."  

6. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

"9.pants. Nacionālā augu šķirņu padome un Valsts augu aizsardzības dienests

(1) Nacionālo augu šķirņu padomi (turpmāk — Padome) izveido Ministru kabinets, lai nodrošinātu zinātniski un ekonomiski pamatotas augu šķirņu struktūras veidošanos Latvijā.

(2) Padome izlemj jautājumus par augu šķirņu reģistrāciju, sagatavo priekšlikumus par šķirņu iekļaušanu Latvijas augu šķirņu katalogā, kā arī izlemj citus Padomes nolikumā paredzētos jautājumus, kas saistīti ar augu šķirņu ieviešanu un aizsardzību.

(3) Nolikumu par Latvijas augu šķirņu katalogu, kurā iekļauj sertifikācijai pakļautās šķirnes, kā arī šo katalogu apstiprina Ministru kabinets.

(4) Valsts augu aizsardzības dienests pilda Padomes lēmumus un tās vārdā:

1) pieņem un izskata šķirņu reģistrācijas pieteikumus un citus ar tiem saistītos dokumentus;

2) veic šķirņu reģistrācijas nosacījumu ekspertīzi;

3) organizē šķirņu pārbaudi;

4) izsniedz un anulē šķirņu reģistrācijas apliecības;

5) reģistrē licences selekcionāra tiesību nodošanai;

6) kārto Latvijas aizsargāto augu šķirņu valsts reģistru;

7) veic citas šajā likumā un Valsts augu aizsardzības dienesta nolikumā paredzētās funkcijas."  

7. Izteikt 10.panta nosaukumu un pirmo teikumu šādā redakcijā:

"10.pants. Latvijas aizsargāto augu šķirņu valsts reģistrs

Saskaņā ar šo likumu jaunās aizsargājamās šķirnes reģistrē Latvijas aizsargāto augu šķirņu valsts reģistrā (turpmāk — Reģistrs), kuru kārto Valsts augu aizsardzības dienests."  

8. Izteikt 12.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Šķirnes nosaukumam un tā rakstībai ir jānodrošina iespēja šo šķirni atšķirt no citām šķirnēm, un tam jāatbilst UPOV prasībām attiecībā uz kultivēto augu starptautisko nomenklatūru."  

9. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

"18.pants. Šķirnes pārbaude, to reģistrējot

Valsts augu aizsardzības dienests organizē šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi saskaņā ar UPOV metodiku. Kultūraugiem, attiecībā uz kuriem nav UPOV metodikas, metodiku apstiprina zemkopības ministrs."  

10. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

"23.pants. Šķirnes reģistrācija

Ja Padome pieņēmusi lēmumu šķirni reģistrēt, Valsts augu aizsardzības dienests iekļauj šo šķirni Reģistrā, izsniedz selekcionāra tiesību īpašniekam (pieteicējam) šķirnes reģistrācijas apliecību, kā arī publicē Padomes lēmumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"."  

11. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

"26.pants. Selekcionāra tiesības

(1) Saskaņā ar selekcionāra tiesībām neviena cita persona bez selekcionāra tiesību īpašnieka atļaujas nedrīkst pārvērst šķirni par ienākumu avotu, un, ievērojot šā likuma 27.panta prasības, selekcionāra tiesību īpašnieka atļauja nepieciešama šādu ar aizsargātās šķirnes sēklas materiālu saistītu darbību veikšanai:

1) ražošanai un pavairošanai;

2) sagatavošanai atbilstoši izsējas prasībām šķirnes pavairošanas nolūkā;

3) piedāvāšanai pārdošanai;

4) pārdošanai vai cita veida realizācijai;

5) eksportam un importam;

6) glabāšanai šīs panta daļas 1., 2., 3., 4. un 5.punktā minēto mērķu īstenošanai.

(2) Ievērojot šā likuma 27.panta prasības, šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6.punktā minētajām darbībām ar ražas produktiem, kuri iegūti no aizsargātās šķirnes, attiecībā uz visu augu un auga daļām, arī tām, kas iegūtas, neatļauti izmantojot aizsargājamo pavairošanas materiālu, ir nepieciešama selekcionāra tiesību īpašnieka atļauja, ja vien viņam nav bijusi iespēja izmantot savas tiesības attiecībā uz minēto pavairošanas materiālu.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi piemērojami arī tādai augu šķirnei:

1) kura pamatā izveidota no aizsargātas šķirnes, ja šī aizsargātā šķirne pati nav pamatā izveidota šādā veidā;

2) kura, ievērojot šā likuma 4.panta prasības, nepietiekami atšķiras no aizsargātās šķirnes;

3) kuras ražošanai ir atkārtoti jāizmanto aizsargātā šķirne.

(4) Šā panta trešās daļas 1.punktā minētā šķirne tiek uzskatīta par pamatā izveidotu no citas (sākotnējās) šķirnes, ja tā:

1) ir izveidota galvenokārt no sākotnējās šķirnes vai no šķirnes, kas pati ir izveidota galvenokārt no sākotnējās šķirnes, tomēr saglabājot galvenās īpašības, kuru izcelsmi nosaka sākotnējās šķirnes genotips vai genotipu kombinācija;

2) ir skaidri atšķirama no sākotnējās šķirnes;

3) atbilst sākotnējās šķirnes galvenajām īpašībām, kuru izcelsmi nosaka sākotnējās šķirnes genotips vai genotipu kombinācija, izņemot atšķirības, kas radušās izveidošanas procesā.

(5) Šķirni var pamatā izveidot, atlasot dabiskos vai inducētos mutantus vai somaklonālos variantus vai atlasot īpatņus, kas atšķiras no sākotnējās šķirnes, kā arī izmantojot atkrustošanu vai transformējot ar ģenētiskās inženierijas vai citām metodēm."  

12. Izteikt 27.pantu šādā redakcijā:

"27.pants. Selekcionāra tiesību ierobežojumi

(1) Lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atļauts bez selekcionāra tiesību īpašnieka atļaujas lauksaimnieciskās ražošanas nodrošināšanas nolūkā izmantot pavairošanai ražas produktus, kas iegūti viņu īpašumā vai lietošanā esošos laukos no pašu iesētās Latvijā aizsargātās šķirnes (kura nav hibrīda vai sintētiska šķirne).

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi attiecas tikai uz šādām Latvijā audzējamām augu sugām:

1) lopbarības augi: Lupinus luteus L. — dzeltenā lupīna, Medicago sativa L. — lucerna, Pisum sativum L. — zirņi, Vicia faba L. — lauka pupas, Vicia sativa L. — sējas vīķi;

2) graudaugi: Avena sativa L. — auzas, Hordeum vulgare L. — mieži, Secale cereale L. — rudzi, X Triticosecale Wittm. — tritikāle, Triticum aestivum L. emend. Fiori et Paol. — mīkstie kvieši, Triticum durum Desf. — cietie kvieši;

3) kartupeļi: Solanum tuberosum L. — kartupeļi;

4) eļļas augi un šķiedraugi: Brassica napus L. (partim.) — ripsis, Brassica rapa L. (partim.) — rapsis, Linum usitatissimum L. — lini, izņemot šķiedras linus.

(3) Lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kuru īpašumā vai lietošanā esošā sējplatība nepārsniedz platību, kāda noteikta pēc zemkopības ministra apstiprinātas metodikas, saskaņā ar šā panta pirmo un sesto daļu nav jāmaksā selekcionāra tiesību īpašniekam atlīdzība par šķirnes sēklu izmantošanu savos sējumos.

(4) Pārējiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem par pašu saimniecībā izlietotajām aizsargāto šķirņu sēklām jāmaksā selekcionāra tiesību īpašniekam atlīdzība par šķirnes sēklas izmantošanu, bet tai jābūt ievērojami mazākai nekā par licencētu tās pašas šķirnes sēklas materiālu tai pašai platībai. Minēto atlīdzību saskaņā ar selekcionāra tiesību īpašnieku un ražotāju savstarpēji saskaņotu priekšlikumu apstiprina zemkopības ministrs.

(5) Lauksaimniecības produkcijas ražotāji, sēklu sagatavotāji un citi pakalpojumu sniedzēji pēc selekcionāra tiesību īpašnieka pieprasījuma sniedz viņam nepieciešamo informāciju par aizsargāto šķirņu sēklu ražošanu, pavairošanu, sagatavošanu un pārdošanu. Šādu informāciju selekcionāra tiesību īpašniekiem var sniegt arī Zemkopības ministrija, tās institūcijas un Valsts augu aizsardzības dienests.

(6) Selekcionāra tiesības nepiemēro aizsargājamo šķirņu izmantošanas procesā attiecībā uz darbībām:

1) kuras veiktas privāti un nekomerciālos nolūkos;

2) kuras veiktas eksperimentālos nolūkos;

3) kuru mērķis ir izveidot jaunas šķirnes, izņemot gadījumus, kad tiek piemēroti šā likuma 26.panta trešās daļas noteikumi attiecībā uz tām darbībām ar šķirnēm, kas minētas šā panta pirmajā un otrajā daļā.

(7) Selekcionāra tiesības nepiemēro darbībām, kuras minētas šā likuma 26.panta pirmajā un otrajā daļā attiecībā uz aizsargātās šķirnes vai tā paša panta trešajā daļā minētās šķirnes sēklas materiālu vai iegūtās ražas produktu, vai attiecībā uz jebkuru materiālu, kas iegūts no ražas produkta, kuru selekcionārs ir pārdevis vai kā citādi laidis apgrozībā vai kurš ticis pārdots vai laists apgrozībā ar selekcionāra piekrišanu, ja vien šādas darbības neietver:

1) minētās šķirnes tālāku pavairošanu;

2) šīs šķirnes materiāla eksportu, kas dotu iespēju šo šķirni pavairot valstī, kura neaizsargā to ģinšu vai sugu šķirnes, pie kurām pieder minētā šķirne, izņemot gadījumus, kad eksportējamais materiāls ir paredzēts galējam patēriņam."  

13. Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:

"28.pants. Selekcionāra tiesību spēkā esamības periods

(1) Selekcionāra tiesības tiek iegūtas dienā, kad pieņemts lēmums par šķirnes reģistrāciju, un ir spēkā līdz divdesmit piektā kalendāra gada beigām vai — vīnogulāju un koku sugu stādījumu gadījumā — līdz trīsdesmitā kalendāra gada beigām kopš tiesību piešķiršanas gada.

(2) Attiecībā uz specifiskām ģintīm vai sugām Padome var pagarināt šā panta pirmajā daļā minēto termiņu vēl par pieciem gadiem."  

14. Izteikt 29.panta 3.punktu šādā redakcijā:

"3) pieprasīt, lai līgumā ar darba devēju tiktu paredzēta pamatota kompensācija par šķirnes izmantošanu. Ja autors nav Latvijas pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, viņa tiesības uz kompensāciju nosakāmas darba līgumā, kuru pildot attiecīgā šķirne ir izveidota vai izdalīta."    

15. Izteikt 37.pantu šādā redakcijā:

"37.pants. Augu šķirņu sēklas materiāla sertifikācija

(1) Latvijā visu augu šķirņu sēklas materiāla sertifikāciju veic Valsts augu aizsardzības dienests.

(2) Sertificē tikai Latvijas augu šķirņu katalogā vai speciālā zemkopības ministra atļaujā iekļautu augu šķirņu sēklas materiālu.

(3) Aizsargāto šķirņu sēklas materiāla sertifikāciju veic tikai tad, ja audzētājs vai sēklas materiāla sagatavotājs ir selekcionāra tiesību īpašnieks vai viņam ir izsniegta Valsts augu aizsardzības dienestā reģistrēta licence."  

16. Izteikt 39.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja, reģistrējot šķirni, netiek ievēroti šā likuma 3. vai 4.panta noteikumi vai šķirnes reģistrācija lielā mērā ir balstīta uz selekcionāra iesniegto informāciju un dokumentiem un līdz ar to nav ievēroti šā likuma 5. vai 6.panta noteikumi, reģistrāciju var anulēt tiesas ceļā."  

17. Papildināt likumu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā:

"Pārejas noteikumi

1. Līdz Latvijas augu šķirņu kataloga apstiprināšanai piemērojams audzēšanai Latvijas Republikā ieteicamo un perspektīvo augu šķirņu saraksts.

2. Līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā Sēklu valsts inspekcijai un Latvijas Valsts augu šķirņu salīdzināšanas centram paredzētās tiesības realizē Valsts augu aizsardzības dienests."

Likums stājas spēkā 2000.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 1999.gada 21.oktobrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 1999.gada 10.novembrī