Valsts sekretāru 2007.gada 8.marta sanāksmē

MK: Par grozījumiem Ministru kabineta kārtības rullī

8.martā Valsts sekretāru sanāksmē Valsts kanceleja pieteica izsludināšanai grozījumus Ministru kabineta (MK) 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.111 “Ministru kabineta kārtības rullis”.

Noteikumu projekts paredz vairākus precizējumus procedūrā, t.sk. paredzēts precizēt kārtību, kādā ministrija var lūgt Ministru prezidentu pasludināt jautājumu par steidzamu. Projektā noteiktas prasības (steidzamības pamatojums; iemesli, kāpēc jautājums nav iesniegts laikus; sekas, ja jautājums netiks steidzami izskatīts; galējais termiņš, līdz kuram jautājumam jābūt vai bija jābūt pieņemtam vai izskatītam; struktūrvienība un amatpersonas, kuras bija atbildīgas par attiecīgā jautājuma sagatavošanu laikus) attiecībā uz informāciju, kas ir obligāti norādāma iesniedzēja pavadvēstulē. Minētās prasības tika ietvertas pagaidu kārtībā, kāda tika noteikta ar MK 2007.gada 23.janvāra sēdē.

Lai nodrošinātu nepieciešamo pāreju uz vidēja termiņa budžeta plānošanu, kur centrālo vietu ieņem iestāžu darbības stratēģijas, kalpojot par pamatu kārtējā gada budžeta pieteikuma izstrādei un vidējā termiņa prioritāšu izvirzīšanai, projekts paredz pārskatīt spēkā esošo iestāžu darbības stratēģiju struktūru, to padarot efektīvāku un vienkāršāku, kā arī precīzi nosakot to vietu budžeta plānošanas procesā. Atbilstoši Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādnēm projekts paredz noteikt, ka vienīgais jauno politikas iniciatīvu iesniegšanas veids ir iestāžu darbības stratēģijas, tādējādi novēršot nepieciešamību jaunās politikas iniciatīvas iesniegt arī atsevišķi, kā to paredz spēkā esošās normas.

Noteikumu projekts paredz: ja starptautisko līgumu vai tā projektu ir paredzēts parakstīt, persona, kura tiek pilnvarota parakstīt, ir norādāma MK sēdes protokollēmuma projektā. Izvilkumi no apstiprinātajiem politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem, kuri pievienojami tiesību aktu projektiem, kas paredz grozījumus, iesniedzami tikai elektroniskā formā. Arī Eiropas Savienības tiesību akti iesniedzami tikai elektroniskā formātā.

Noteikumu projekts paredz, ka no Finanšu ministrijas nav nepieciešams atzinums MK rīkojuma projektam par MK Atzinības raksta piešķiršanu, kā arī MK rīkojuma projektam par amatpersonu kandidatūru apstiprināšanu, amatpersonu iecelšanu amatā vai atbrīvošanu no amata. Savukārt no Tieslietu ministrijas atzinums nav nepieciešams MK rīkojuma projektam par MK Atzinības raksta piešķiršanu.

Noteikumu projekts papildināts, nosakot, ka MK rīkojumu projektiem par amatpersonu iecelšanu amatā vai kandidatūru apstiprināšanu ir nepieciešams Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja atzinums.

Noteikumu projekts paredz piecas darbdienas triju darbdienu vietā informācijas sniegšanai par ministrijai dotā uzdevuma izpildi vai neizpildes iemesliem, kā arī precizē jautājumu par aktualitāti zaudējušajiem MK tiesību aktos dotajiem uzdevumiem, nosakot, ka tādi iesniedzami MK tiesību akta projekta veidā. 

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

AM: Par sešām papildu militārajām mācībām ārvalstīs

8.martā Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie grozījumi MK rīkojumā “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopīgajām militārajām mācībām ārvalstīs 2007.gadā”.

Grozījumi MK rīkojumā nosaka 2007.gadā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) mācību plānā iekļaut papildu sešas militārās mācības ārvalstīs.

No 14. līdz 23.maijam Turcijā notiks NATO organizētās reaģēšanas spēku pārvietošanās plānošanas un dažādu sistēmu lietošanas mācības “Steadfast Move I”. Dalībai mācībās no NBS budžeta paredzēti 8322 lati.

No 22. līdz 28.aprīlim Dānijā būs NATO organizētās mācības “Brave Beduin”, kuru mērķis ir praktizēt masu iznīcināšanas ieroču ziņošanas un brīdināšanas sistēmas darbību. Dalībai mācībās no NBS budžeta paredzēti 10 936 lati.

No 9. līdz 20.jūlijam Gruzijā notiks NATO organizētās Gaisa spēku štāba taktiskās mācības “Cooperative Archer 07”. Dalībai mācībās no NBS budžeta paredzēti 67 538 lati.

No 19. aprīļa līdz 9.maijam Igaunijā Baltijas valstu ietvaros tiek organizētas pretmīnu operāciju mācības “BALTRON Squad­ex I”. Dalībai mācībās no NBS budžeta paredzēti 20 643 lati.

No 8. līdz 23.jūlijam Ukrainā divpusējās sadarbības ietvaros tiek organizētas ūdenslīdēju – atmīnētāju mācības “Sea Breeze”. Dalībai mācībās no NBS budžeta paredzēti 19 832 lati.

No 17. līdz 23.jūnijam Vācijā būs divpusējās sadarbības ietvaros organizētās mācības “DC EX”, kuru mērķis ir kuģu dzīvotspējas nodrošināšana. Dalībai mācībās no NBS budžeta paredzēti 21 333 lati. 

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

FM: Par pirmajiem noteikumu projektiem nākamās septiņgades ES fondu apguves sistēmas izveidei

8.marta Valsts sekretāru sanāksmē izskatīti un saskaņošanai nodoti pieci Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie Ministru kabineta (MK) noteikumu projekti, kas nosaka ES fondu vadības principus nākamajā plānošanas periodā no 2007. līdz 2013.gadam.

Starpnozaru komentēšanā un priekšlikumiem no nevalstiskā sektora nodoti MK noteikumu projekti “Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības noteikumi 2007.–2013.gadam”, “Kārtība, kādā vadošā iestāde, sertifikācijas iestāde, sadarbības iestāde vai atbildīgā iestāde veic pārbaudi Eiropas Savienības fondu finansētā projekta īstenošanas vietā”, “Kārtība, kādā nodrošina Eiropas Savienības fondu publicitāti un vizuālās identitātes prasību ievērošanu”, “Kārtība, kādā publisko informāciju par Eiropas Savienības fonda projektiem”, kā arī “Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbības programmu uzraudzības komitejas nolikums”.

MK noteikumu projekts “Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības noteikumi 2007.–2013.gadam” nosaka kārtību, kādā ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un apstiprināšanu, projektu iesniegumu atlases īstenošanas nosacījumus, lielā projekta apstiprināšanas un grozīšanas kārtību, grozījumu izdarīšanu projektos, civiltiesiska līguma un vienošanās par ES fonda projekta īstenošanu saturu, iepirkumu dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises izlases veida pirmspārbaudes kārtību, kā arī par horizontālo politiku koordināciju atbildīgās institūcijas.

“Kārtībā, kādā vadošā iestāde, sertifikācijas iestāde, sadarbības iestāde vai atbildīgā iestāde veic pārbaudi Eiropas Savienības fondu finansētā projekta īstenošanas vietā” paredz, kā atbildīgās valsts pārvaldes iestādes pārbaudīs ES fondu projektu ieviešanu, lai sagatavotu nepieciešamos dokumentus ES fondu līdzekļu atmaksām projektu īstenotājiem.

MK noteikumu projektā “Kārtība, kādā nodrošina Eiropas Savienības fondu publicitāti un vizuālās identitātes prasību ievērošanu” noteikta ES fondu vadībā iesaistītajām iestādēm veicamie publicitātes pasākumi, piemēram, nevalstisko, reģionālo un sociālo partneru līdzdalības nodrošināšana ES fondu plānošanas dokumentu un projektu atlases kritēriju izstrādē, bez tam noteikta arī ES struktūrfondu, Kohēzijas fonda un ES logo lietošana, kā arī informācijas nesēju – informatīvo plākšņu, stendu, plakātu un publikāciju – piemērošanas un lietošanas kārtība, īstenojot ES fondu projektus.

“Kārtība, kādā publisko informāciju par Eiropas Savienības fonda projektiem” nosaka obligāto par ES fondu projektu publicējamās informācijas apjomu pēc līguma noslēgšanas par projekta īstenošanu.

Ar “Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbības programmu uzraudzības komitejas nolikumu” paredzēts apstiprināt ES fondu uzraudzības komitejas sastāvu, funkcijas, uzdevumus un atbildību.

Atlikušos sešus ES fondu vadības sistēmas MK noteikumu projektus, kas izriet no “Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma” (stājās spēkā ar šā gada 1.martu), paredzēts izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē virzīt atlikušajās marta nedēļās. 

 

FM: Par normatīvo bāzi valsts budžeta izpildes analīzei

Finanšu ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta (MK) instrukciju par kārtējā gada valsts budžeta izpildes analīzi. 8.martā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts ministrijas sagatavotais tiesību aktu projekts.

Instrukcija reglamentēs kārtību, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes sagatavo informāciju un veic analīzi par ministrijas un tās padotības iestāžu kārtējā gada valsts budžeta izpildi, kā arī kārtību, kādā iesniedz to Finanšu ministrijā. MK instrukcijai pielikumā ir sagatavotas vairākas veidlapas, kas atvieglos informācijas sastādīšanu un apkopošanu.

Finanšu ministrija pievērsīs īpašu uzmanību valsts budžeta izpildei un izdevumu efektivitātei, ieviešot vidēja termiņa (trīs gadu) budžeta plānošanu. Arī inflācijas samazināšanas plānā valdība ir paredzējusi lielāku uzmanību pievērst izdevumu kvalitātei un, gatavojot nākošo valsts budžetu, pārskatīt bāzes izdevumus (tos samazinot par 1–3%). Ministrijām paredzēts uzlabot izdevumu plānošanu, jo bieži ir sastopami gadījumi, ka pieprasītais un piešķirtais līdzekļu apjoms netiek apgūts vai gada laikā ievērojamos apjomos pārdalīts citām programmām.

Ministrijas un centrālās valsts iestādes jau agrāk pēc rakstiska pieprasījuma ir gatavojušas iesniegšanai Finanšu ministrijai lielāko daļu instrukcijas projektā norādīto valsts budžeta izpildes analīzes informāciju. Ieviešot instrukciju, tiks noteikta vienota kārtība informācijas sagatavošanai, kā arī tiks nodrošināta budžeta izpildes analīzes izstrādāšana.

 

FM: Par muitas nodokļa atbrīvojuma piešķiršanas kārtību

8.martā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas noteiks kārtību, kādā atsevišķām precēm piešķir atbrīvojumu no muitas nodokļa, tādējādi ieviešot vienotu tiesisko regulējumu.

Latvijā ir spēkā Eiropas Savienības regula, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem. Šī regula nosaka vispārējos atbrīvojumu piešķiršanas principus, taču neregulē konkrētu piešķiršanas kārtību. Tādēļ Muitas likumā paredzēts izdot Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā preces tiek atbrīvotas no muitas nodokļa, un Finanšu ministrija ir sagatavojusi atbilstošu tiesību akta projektu.

MK noteikumi reglamentēs atļaujas izsniegšanas kārtību preču atbrīvošanai no muitas nodokļa, kā arī dokumentus, kas iesniedzami atļaujas saņemšanai par preču atbrīvošanu no muitas nodokļa. Tāpat noteikumi paredzēs iestāžu kompetenci atļauju izsniegšanai atsevišķu preču atbrīvošanai no muitas nodokļa.

Atļauju preču atbrīvošanai no muitas nodokļa saskaņā ar noteikumiem varēs izsniegt Ekonomikas ministrija, Kultūras ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Tieslietu ministrija un Veselības ministrija.

Lai saņemtu atļauju preču atbrīvošanai no muitas nodokļa, preču saņēmējam attiecīgajai ministrijai būs jāiesniedz iesniegums, kurā jānorāda iesniedzēja rekvizīti, preču kods saskaņā ar Kombinēto nomenklatūru, preču apraksts un daudzums, izlietošanas mērķis, kā arī apliecinājums, ka atļaujas saņēmējs apņemas preces, kuras ievestas ar atbrīvojumu no muitas nodokļa, izmantot noteiktajiem mērķiem un, mainoties preču pielietošanas apstākļiem, samaksāt par precēm attiecīgus muitas nodokļus pēc likmes, kuru piemēro dienā, no kuras nosacījumus vairs nepilda, pamatojoties uz preču tipu un muitas vērtību, ko tajā dienā noteikusi vai atzinusi muitas iestāde.

Lai atbrīvojumu piešķiršanas kārtību padarītu pārskatāmu un publisku, noteikumu projekts paredz, ka līdz katra gada 1.janvārim un 1.jūlijam minētās ministrijas iesniedz publicēšanai Finanšu ministrijas mājaslapā informāciju par attiecīgajā laikposmā izsniegtajām atļaujām preču atbrīvošanai no muitas nodokļa, kurā norāda izsniegtās atļaujas numuru un preču saņēmēja firmu vai preču saņēmēja fiziskas personas vārdu, uzvārdu, kā arī preču kodu un aprakstu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par 2007./2008.mācību gada un semestru sākuma un beigu laiku

8.martā Valsts sekretāru sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par 2007./2008.mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku”, kas ir sagatavots saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 4.panta 16.punktu.

MK noteikumu projekts nosaka laiku, kurā valsts un pašvaldības dibinātās vispārējās izglītības iestādēs sāk un beidz 2007./2008.mācību gadu un organizē brīvdienas.

2007./2008.mācību gads sāksies 3.septembrī. Pašvaldībām, saskaņojot ar izglītības iestāžu direktoriem, iespējams Zinību dienas pasākumus rīkot 2007.gada 1.septembrī.

1.–8.klases un 10.–11.klases izglītojamajiem mācību gads beidzas 2008.gada 30.maijā, 9.klases izglītojamajiem mācības beidzas 2008.gada 23.maijā, bet mācību gads beidzas 2008.gada 13.jūnijā. Savukārt 12.klases izglītojamajiem mācības beidzas 2008.gada 23.maijā, bet mācību gads beidzas 2008.gada 20.jūnijā.

Mācību gadu pirmais semestris ilgst no 2007.gada 3.septembra līdz 2007.gada 21.decembrim, bet otrais – 1.–8.klases un 10.–11.klases izglītojamajiem – no 2008.gada 7.janvāra līdz 30.maijam; 9.klases izglītojamajiem – no 2008.gada 7.janvāra līdz 2008.gada 13.jūnijam un 12.klases izglītojamajiem – no 2008.gada 7.janvāra līdz 20.jūnijam.

Mācību gadā izglītojamajiem ir rudens brīvdienas – no 2007.gada 22.oktobra līdz 2007.gada 26.oktobrim un Ziemassvētku brīvdienas – no 2007.gada 24.decembra līdz 2008.gada 4.janvārim, kā arī pavasara brīvdienas – no 2008.gada 20.marta līdz 2008.gada 28.martam un vasaras brīvdienas 1.–8.klases un 10.–11.klases izglītojamajiem no 2008.gada 2.jūnija līdz 2008.gada 31.augustam.

Izglītības iestāde patstāvīgi pieņem lēmumu par vienu nedēļu ilgām papildu brīvdienām 1.klases izglītojamajiem, kuras organizējamas otrajā semestrī, kā arī par projektu nedēļas norises laiku, kuru arī organizē otrajā semestrī.

Ja mācību gada laikā radušies īpaši izglītības procesu kavējoši apstākļi (piemēram, dabas apstākļu nelabvēlīga ietekme uz mācību procesa organizēšanu, masveida saslimšanas gadījumi), izglītības iestādes dibinātājs, izvērtējot situāciju, pieņem lēmumu par mācību gada pagarinājumu 1.–8.klases un 10.–11.klases izglītojamajiem.

 

IZM: Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu

8.martā Valsts sekretāru sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai likumprojektu “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”.

No 2001.gada 20.jūlija spēkā esošais likums “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” nosaka prasības izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai attiecībā uz fiziskajām personām, kuras vēlas uzsākt darbu reglamentētajās profesijās vai darboties tajās patstāvīgi kā pašnodarbinātas personas vai darbinieki. Likums nepilnīgi nosaka to personu loku, kurām saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem ir vienlīdzīgas tiesības saņemt profesionālo kvalifikāciju atzīšanu Latvijas Republikā.

Likumprojekts ir sagatavots, lai nodrošinātu Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas Nr.2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valsts piederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu 27.panta 3.punkta normu pārņemšanu likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”.

 

IZM: Par arhitekta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem

8.martā Valsts sekretāru sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi, par arhitekta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”, kas nosaka ārvalstīs iegūtus arhitektu profesionālos nosaukumus, kurus atzīst Latvijas Republikā.

MK noteikumu projekts papildina MK 2005.gada 12.jūlija noteikumus Nr.507 “Noteikumi, par arhitekta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu” ar Rumānijas Republikas un Bulgārijas Republikas arhitektu profesionālajiem nosaukumiem, kurus atzīst Latvijas Republikā, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, un dokumentus, ar kuriem šādi nosaukumi ir apliecināti.

Precīzi nosakot ārvalstīs iegūtos arhitektu profesionālos nosaukumus, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, tiks vienkāršotas administratīvās procedūras profesionālo kvalifikāciju atzīšanas jomā.

Noteikumu projekts ir darba devējam papildu informācijas avots par darbinieka profesionālo kvalifikāciju. Ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšana ir nepieciešamais nosacījums darbam Latvijas Republikā reglamentētajās profesijās, bet nav pietiekama kā vienīgais nosacījums darbam Latvijas Republikā. Līdz ar to noteikumu projektā ietvertās normas neietekmē konkurences palielināšanos kopumā vai atsevišķos reģionos un mazāk aizsargātus iedzīvotāju slāņus.

Ilgtermiņā profesionālo kvalifikāciju atzīšanas sistēmas ieviešanai ir netieša pozitīva ietekme uz darbaspēka kvalitātes paaugstināšanos.

 

IZM: Par Vidzemes Augstskolas Satversmi

8.martā Valsts sekretāru sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai likumprojektu “Par Vidzemes Augstskolas Satversmi”

Ņemot vērā, ka 2006.gada 6.aprīlī spēkā stājās grozījumi Augstskolu likumā un to pārejas noteikumu 18. un 19.punkts paredz augstskolām nodrošināt savu satversmju atbilstību Augstskolu likumā noteiktajām prasībām, kā arī saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešajā daļā noteikto, ka valsts dibināto augstskolu satversmi un grozījumus tajā pieņem attiecīgās augstskolas satversmes sapulce un pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma ar likumu apstiprina Saeima, ir vajadzīgs šis likumprojekts.

Satversme nosaka Vidzemes Augstskolas darbības pamatvirzienus, uzdevumus un pamatprincipus, juridisko statusu – tiek noteikts, ka tā ir atvasināta publiska persona. Satversme nosaka Vidzemes Augstskolas personāla (akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošo) sastāvu un tiesības. Satversme nosaka Vidzemes Augstskolas pašpārvaldes un struktūrvienības, nosakot, ka tās pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir: Satversmes sapulce, Senāts, rektors, Revīzijas komisija un Akadēmiskā šķīrējtiesa, kā arī nosaka to struktūru un kompetenci. Tāpat tiek noteikts arī Vidzemes Augstskolas īpašums, finanses un saimnieciskā darbība, Satversmes pieņemšanas un grozījumu izdarīšanas kārtība, kā arī Vidzemes Augstskolas reorganizācijas vai likvidācijas kārtība.

Rektors atbild par augstskolas darbības atbilstību tās satversmei saskaņā ar Augstskolu likuma 171.panta 1.punktu.

Vidzemes Augstskolas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību augstskolas personāls var apstrīdēt akadēmiskajā šķīrējtiesā, bet akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Personas, kuras nav augstskolas personāla sastāvā, Vidzemes Augstskolas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu rektoram. Rektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

IZM: Par izglītojamo uzņemšanu un atskaitīšanu no speciālās izglītības iestādes

8.martā Valsts sekretāru sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījumi MK 2001.gada 20.novembra noteikumos Nr.490 “Noteikumi par izglītojamo uzņemšanu internātskolā, speciālās izglītības iestādē un pirmsskolas izglītības iestādes speciālajā grupā un atskaitīšanu no speciālās izglītības iestādes un pirmsskolas izglītības iestādes speciālās grupas””.

Valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīniskās komisijas priekšlikums nepieciešamībai mācīties atbilstoši vispārējās vai speciālās izglītības programmai ir ieraksts izglītojamā pārbaudes kartē. Izglītojamā pārbaudes karti vecāki iesniedz izglītības iestādē, kurā bērns turpinās izglītoties atbilstoši ieteiktajai izglītības programmai. Izglītojamā pārbaudes karte ietver konfidenciālu informāciju par bērna veselības stāvokli, kas ir jāievēro izglītības iestādei, organizējot mācību procesu.

Pārējos gadījumos, ja informāciju par pārbaudes rezultātiem pieprasa iepriekšējā izglītības iestāde vai citas institūcijas, tiek izsniegta izziņa, kurā ir ierakstīts tikai komisijas atzinums par turpmākās izglītības iespējām. Prakse liecina, ka spēkā esošajos noteikumos jāprecizē komisijas atzinumu izsniegšanas kārtība.

Papildu finanšu līdzekļi Ministru kabineta noteikumu projekta īstenošanai nebūs nepieciešami.

Veicot MK noteikumu projekta “Grozījumi MK 2001.gada 20.novembra noteikumos Nr.490 “Noteikumi par izglītojamo uzņemšanu internātskolā, speciālās izglītības iestādē un pirmsskolas izglītības iestādes speciālajā grupā un atskaitīšanu no speciālās izglītības iestādes un pirmsskolas izglītības iestādes speciālās grupas”” izstrādi, ir notikušas konsultācijas ar izglītības pārvalžu vadītājiem un darbiniekiem, kā arī projekts ir apspriests valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju darbinieku semināros.

 

IZM: Par nekustamo īpašumu saglabāšanu valsts īpašumā un nodošanu ministrijas valdījumā

8.martā Valsts sekretāru sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu “Par nekustamo īpašumu saglabāšanu valsts īpašumā un nodošanu Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā”.

IZM sagatavotais MK rīkojuma projekts “Par nekustamo īpašumu saglabāšanu valsts īpašumā un nodošanu Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā” paredz saglabāt valsts īpašumā un nodot IZM valdījumā mācību iestādes būvi Rīgā, Imantas 7.līnijā 1, un zemesgabalu Cēsīs, Lielajā Katrīnas ielā 4.

Saskaņā ar 1996.gada 8.maija pieprasāmā zemesgabala plānu Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas lietojumā esošā būve – mācību iestāde Rīgā, Imantas 7.līnijā 1, – izvietota uz diviem zemesgabaliem. Ar Valsts komisijas 1987.gada 30.oktobra aktu ekspluatācijā ir pieņemta būve – mācību iestāde. Saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 36.panta 2.punkta, būve – mācību iestāde Rīgā, Imantas 7.līnijā 1, – piekrīt valstij. Zemesgabals ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.18135 uz Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas vārda.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas 2007.gada 17.janvāra vēstulē “Par zemesgabala Cēsīs, Lielajā Katrīnas ielā 4, saglabāšanu valsts īpašumā” izteikts lūgums ierakstīt zemesgrāmatā zemesgabalu Cēsīs, Lielajā Katrīnas ielā 4, 545 m² platībā uz valsts vārda.

Valsts vēstures arhīva 2006.gada 23.novembra izziņa informē, ka zemesgabals, Cēsīs Lielajā Katrīnas ielā 4, līdz 1940.gada 21.jūlijam piederēja fiziskai personai. Cēsu pilsētas domes 2006.gada 2.oktobra izziņa apliecina, ka nav saņemti bijušo zemes īpašnieku vai to mantinieku zemes pieprasījumi īpašuma tiesību atjaunošanai uz zemesgabalu Cēsīs, Lielajā Katrīnas ielā 4.

2006.gada 9.marta sagatavotajā zemes robežu plānā uzmērītā zemesgabala Cēsīs, Lielajā Katrīnas ielā 4, platība ir noteikta 545 m². Zemesgabalu Cēsīs, Lielajā Katrīnas ielā 4, ieplānots izmantot blakus esošās mācība korpusa ēkas Cēsīs, Lielajā Katrīnas ielā 2, kuru lieto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Cēsu filiāle, siltummezgla būvniecībai.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par piemaksām sociālajiem darbiniekiem

No šā gada septembra tie pašvaldību sociālie darbinieki, kuri strādā ar ģimenēm un bērniem, no valsts budžeta līdzekļiem saņems papildu atalgojumu.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts, kas 8.martā izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Lai saņemtu papildu atalgojumu, šiem sociālajiem darbiniekiem ir jābūt atbilstošai izglītībai vai arī jāmācās atbilstošā studiju programmā.

Mērķdotācijas apjoms vienam sociālajam darbiniekam plānots 124,09 lati mēnesī, tajā skaitā 24,09 lati valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Patlaban sociālajiem darbiniekiem algu maksā no pašvaldības budžeta.

Pagājušajā gadā ir strādājušas vairākas darba grupas, kuru ietvaros LM ir aptaujājusi pašvaldības, lai noskaidrotu galvenos iemeslus, kas kavē sociālā darba attīstību. Kā vienu no iemesliem pašvaldības min nespēju nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu sociālajiem darbiniekiem. Šo piemaksu mērķis ir stimulēt cilvēkus strādāt savā profesijā un samazināt kadru mainību sociālā darba jomā.

Šā gada janvārī LM anketēja pašvaldības, lai noskaidrotu to sociālo darbinieku skaitu, kas atbilst minētajiem kritērijiem. Iegūtie dati liecina, ka 67 pašvaldībās ir 165 sociālie darbinieki, kuri strādā ar ģimenēm un bērniem un kuri mācās vai ir ieguvuši izglītību sociālā darba jomā.

2005.gadā pašvaldībās strādāja 1454 sociālā darba speciālisti, no kuriem 400 bija ar sociālā darbinieka kvalifikāciju, bet nepilni 30% studēja kādā no augstākās izglītības mācību iestādēm, lai iegūtu atbilstošu izglītību.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par Administratīvi teritoriālās reformas padomi

8.martā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Grozījumi par Administratīvi teritoriālās reformas padomi”.

Ministrija padomes darba efektīvākai nodrošināšanai līdzšinējo divdesmit padomes locekļu vietā noteica divpadsmit pilnvarotus pārstāvjus. Padomes sastāvā vienādā skaitā būs Latvijas Pašvaldības savienības un valsts pārvaldes institūciju pārstāvji.

Valsts pārvaldes institūcijas pārstāvēs padomes priekšsēdētājs reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs, Mareks Gružkevics, Uldis Lakševics, Mārtiņš Lazdovskis, Jolanta Plūme, Daiga Vilkaste. Latvijas Pašvaldību savienība deleģē Uldi Sesku, Andri Elksnīti, Vitautu Staņu, Alfrēdu Ķieģeli, Aleksandru Lielmežu un Andri Jaunsleini. 

 

RAPLM: Par valsts budžeta mērķdotāciju piešķiršanas kārtību pašvaldībām

8.martā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā piešķir valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldībām bezmaksas interneta un datoru izmantošanas pašvaldību bibliotēkās nodrošināšanai”.

Šis projekts nosaka kārtību, kādā piešķir valsts mērķdotāciju pašvaldībām bezmaksas interneta un datoru izmantošanas nodrošināšanai pašvaldību bibliotēkās.

Noteikumu projekts attiecas uz kultūras politikas jomu. Nauda tiks piešķirta no likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” paredzētajiem finanšu līdzekļiem – 700 000 latu.

Mērķdotācijas saņemšanai pašvaldībām jāiesniedz Valsts reģionālās attīstības aģentūrā iesniegums par mērķdotācijas piešķiršanu bezmaksas interneta un datoru izmantošanas pašvaldību bibliotēkās nodrošināšanai.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

TM: Par izmaiņām nosacīta soda piemērošanā

Valsts sekretāru sanāksmē 8.martā tika izskatīti Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotie grozījumi Krimināllikumā (KL), kas paredz precizēt likumā nosacītas notiesāšanas piemērošanas principus.

Kā teikts likumprojektam pievienotajā anotācijā, 2006.gada 14.jūlijā Ministru kabinets pieņēma koncepciju “Par izmaiņām nosacītās notiesāšanas piemērošanā”, nosakot TM par atbildīgo institūciju šīs koncepcijas īstenošanā.

Viens no koncepcijā ietvertajiem risinājumiem paredz precizēt nosacīta soda piemērošanas reglamentāciju KL, lai nebūtu iespējams sodu piemērot nosacīti par jebkuru noziedzīgu nodarījumu uz jebkuru soda ilgumu, nosakot pārbaudes laiku no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem neatkarīgi no pamatsoda smaguma pat tajā gadījumā, ja personas izdarījušas vairākus noziedzīgus nodarījumus vai ir bijušas iepriekš sodītas.

Likumprojekts paredz izteikt KL 55.panta pirmo daļu jaunā redakcijā, nosakot, kādos gadījumos tiesa var vainīgo notiesāt nosacīti, izslēdzot iespēju šo soda veidu noteikt par jebkuru noziedzīgu nodarījumu. Šāds grozījums nepieciešams, lai pildītu KL 35.panta mērķi – vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Likumprojekts arī paredz aizliegt nosacītas notiesāšanas piemērošanu par nodarījumiem, par kuru izdarīšanu tiesa spriedumā ir piespriedusi brīvības atņemšanu uz laiku, kas ilgāks par pieciem gadiem.

Tāpat paredzēts ierobežot pārbaudes laika termiņus atkarībā no piemērotā nosacītā soda ilguma. Likumprojekta mērķis ir noteikt pārbaudes laika minimālo un maksimālo robežu, tādējādi paredzot, ka nosacītās notiesāšanas gadījumā pārbaudes laiks nosakāms obligāti, turklāt tā minimālais ilgums ir atkarīgs no piemērotā brīvības atņemšanas laika.

Kā teikts anotācijā, KL tiks papildināts ar normu, kura noteiks gadījumus, kādos personai nav iespējams noteikt nosacītu notiesāšanu. Grozījumi paredz papildināt KL 55.pantu ar jaunu – 11.daļu, kas noteiks, ka nosacīta notiesāšana nav piemērojama personai par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ja viņa agrāk izcietusi brīvības atņemšanas sodu un sodāmība par to nav dzēsta vai noņemta likumā noteiktā kārtībā. Kā uzskata krimināltiesību speciālisti, šāds papildinājums nepieciešams, jo nav pieļaujama situācija, ka persona, kura jau iepriekš bijusi notiesāta ar brīvības atņemšanu un kura atkārtoti izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tiek notiesāta nosacīti. Jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšana norāda uz to, ka pēc iepriekšējā soda piemērošanas persona nav labojusies.

Pašlaik KL atļauj nosacītu sodu piemērot par jebkuru noziedzīgu nodarījumu. Saskaņā ar Tiesu informācijas sistēmas statistikas datiem 2005.gadā notiesātas 11 239 personas, no tām 6099 piespriests nosacīts sods. 984 nosacītu sodu saņēmušās personas jau iepriekš bijušas tiesātas. 2006.gadā notiesātas 9838 personas, no kurām 4494 personas tika notiesātas nosacīti, turklāt no tām 601 bija agrāk tiesāta.

 

TM: Par administratīvo procesu iestādēs un tiesās

8.martā Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīta Administratīvā procesa iestādē un tiesā efektivizēšanas koncepcija.

Kā teikts koncepcijas kopsavilkumā, kopš Administratīvo tiesu darbības uzsākšanas 2004.gada 1.februārī, tās ieņēmušas stabilu vietu un iemantojušas arvien pieaugošu popularitāti Latvijas cilvēktiesību aizsardzības mehānismu vidū.

Diemžēl lielais izskatāmo lietu apjoms ir radījis situāciju, ka lietu izskatīšanas termiņi pašlaik ir ļoti ilgi, kas ir pretrunā ar administratīvā procesa tiesā jēgu un būtību – ātru un efektīvu lietu izskatīšanu.

Lai risinātu šo problēmu, administratīvajās tiesās tiek palielināts strādājošo tiesnešu skaits. Vienlaikus 2006.gada 1.decembrī tika izdarīti grozījumi Administratīvā procesa likumā, lai tiesas procesu paātrinātu, tomēr ātra un efektīva lietu izskatīšana nav pilnībā panākta.

Izstrādātajā koncepcijā norādīts, ka līdztekus tiesnešu skaita palielināšanai un atbilstošu štata vietu plānošanai tiesu budžetā, jārisina jautājums par administratīvā procesa efektivitātes paaugstināšanu kopumā, tostarp izvērtējot atsevišķu lietu kategoriju pakļautību Administratīvajām tiesām. Piemēram, atsevišķas lietu kategorijas, kuras raksturo salīdzinoši vienkārši faktiski un tiesiski apstākļi un kuras nav saistītas ar būtiska kaitējuma vai apdraudējuma radīšanu personas vai sabiedrības interesēm, neskatīt visās tiesu instancēs.

Koncepcijā piedāvāts noteikt, ka Administratīvās rajona tiesas nolēmums ir galīgs lietās par iestādes faktisko rīcību, kas izpaudusies kā atbildes nesniegšana vai nepienācīga sniegšana, atteikums izsniegt informāciju, izziņas izsniegšana vai atteikums izsniegt izziņu, vai kas nerada personas subjektīvo tiesību aizskārumu.

Tiesu instanču samazināšana paredzēta arī lietās, kur ilgas lietas izskatīšanas rezultātā prasība zaudē aktualitāti, piemēram – ierobežojumi sapulces, gājiena vai piketa rīkošanai. Izskatot administratīvo lietu, kas pieder šai lietu kategorijai, gan iestādei, gan tiesai jāievēro speciālajā normatīvajā aktā noteiktie termiņi, savukārt personai ir būtiski laikus zināt, vai sapulces, gājiena vai piketa rīkošana nav aizliegta. Šajā gadījumā paredzēts, ka Administratīvās rajona tiesas spriedums ir pārsūdzams kasācijas kārtībā.

Koncepcijā piedāvāts izvērtēt atsevišķu lietu kategoriju pakļautības maiņu no administratīvajām tiesām uz vispārīgās jurisdikcijas tiesām, piemēram, tādās jomās kā sabiedrisko pakalpojumu sniegšana un Patentu valdes Apelācijas padomes lēmumi.

Identificēti arī atsevišķi gadījumi, kad saskaņā ar pašreiz spēkā esošo regulējumu Administratīvajai tiesai nav iespējams pilnībā atrisināt lietu. Piemēram, būvinspektoram piešķirtās būvdarbu kontroles tiesības un pašvaldības administratīvo aktu piespiedu izpilde (ja adresāts to neizpilda labprātīgi) ir saistīta ar iekļūšanu adresāta nekustamajā īpašumā visbiežāk pretēji viņa kā nekustamā īpašuma īpašnieka gribai. Latvijas Republikas Satversmes 96.pants nosaka privātpersonas tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Savukārt Civillikuma 1082.pants paredz, ka īpašuma lietošanas tiesības aprobežojumu noteic vai nu likums, vai tiesas lēmums, vai arī privāta griba ar testamentu vai līgumu, un šis aprobežojums var atteikties kā uz dažu lietu tiesību piešķiršanu citām personām, tā arī uz to, ka īpašniekam jāatturas no zināmām lietošanas tiesībām vai arī jāpacieš, ka tās izlieto citi.

Šajā gadījumā tiesai nav pamata pieņemt lēmumu par piespiedu iekļūšanu nekustamajā īpašumā, savukārt likums neierobežo nekustamo īpašuma īpašnieku lietošanas tiesības un nenosaka obligātu pienākumu ielaist būvinspektorus savā īpašumā. Līdz ar to praksē gan būvinspektors, gan pašvaldība, veicot būvniecības kontroles funkciju, nevar to pildīt pilnvērtīgi, jo nevar iekļūt nekustamajā īpašumā, lai konstatētu pārkāpumu vai veiktu administratīvā akta piespiedu izpildi. Problēmas risinājumam jāveic grozījumi Būvniecības likumā, nosakot, ka būvinspektoram ir tiesības pieaicināt policijas darbiniekus gadījumos, kad nekustamā īpašuma īpašnieks labprātīgi viņu tajā neielaiž, kā arī grozījumus likumā “Par policiju”, nosakot policijas darbinieku tiesības iekļūt nekustamajā īpašumā attiecīgajos gadījumos.

Koncepcijas realizēšanai ir nepieciešamas izmaiņas virknē normatīvo aktu, piemēram, Informācijas atklātības likumā, Administratīvā procesa likumā, likumā “Par sapulcēm un gājieniem” un citos likumos un Ministru kabineta noteikumos.

Koncepcijas izstrādē piedalījušies Augstākās tiesas senatori, pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Rīgas domes, Uzņēmumu reģistra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Iepirkumu uzraudzības biroja un Datu valsts inspekcijas, kā arī pieaicināti pārstāvji no Valsts cilvēktiesību biroja, Konkurences padomes, Patentu valdes, Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas un Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta.

Koncepcijas projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības un Vides ministrijai, Ģenerālprokuratūrai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Latvijas Pašvaldību savienībai, Nacionālajai trīspusējai sadarbības padomei, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtību

8.martā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Vides ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts “Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība”.

Vides ministrija izstrādājusi jaunu MK noteikumu projektu sakarā ar 2006.gada 19. decembra Dabas resursu nodokļa likuma grozījumiem, kas nosaka, ka šobrīd spēkā esošie MK 2006.gada 20.jūnija noteikumi Nr.504 “Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība” ir spēkā līdz jaunu noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā līdz šā gada 1.jūlijam.

Izstrādātajā noteikumu projektā salīdzinājumā ar šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem precizētas tiesiskās normas attiecībā uz pārskata par aprēķināto dabas resursu nodokli formu, tā aizpildīšanu un iesniegšanu atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumā izdarītajiem grozījumiem.

Tāpat precizēta noteikumu 6.pielikuma “Nodokļa likmju grupām atbilstošo videi kaitīgo preču klasifikācija un tehniskais raksturojums” 2.pozīcija, kur, izmantojot kombinētās nomenklatūras preču kodus, sniegta elektrisko akumulatoru un galvanisko strāvas avotu klasifikācija un tehniskais raksturojums atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumā izdarītajiem grozījumiem.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa