"Latvijas Vēstneša" speciālkorespondents Jānis Ūdris — no Berlīnes:

Turpinājums. Sākums "LV" nr.368/369, 9.11.1999.

Par vienu no zīmīgākajiem aizejošā gadsimta politiskajiem notikumiem izvērtās Berlīnes mūra krišanas desmitās gadadienas svinības vakar, 9. novembrī, Vācijas Federatīvās Republikas galvaspilsētā. Bundestāga prezidents Volfgangs Tīrze, atklājot atjaunotajā Reihstāga ēkā Vācijas Federatīvās Republikas parlamenta svinīgo sēdi, teica, ka pims desmit gadiem noticis brīnums, jo, pateicoties demokrātijas un brīvības cīnītāju izciliem drosmes paraugiem, vācu tauta pēc vairāk nekā četrdesmit sašķeltības gadiem atkal apvienojās vienā nācijā un tas notika miermīlīgā ceļā. V.Tīrze uzsvēra arī toreizējā PSRS līdera Mihaila Gorbačova īstenotās perestroikas lielo nozīmi Vācijas atkalapvienošanās sekmēšanā. Pazīstamais vācu politiķis izteica gandarījumu arī par M.Gorbačova, Berlīnes svinību goda viesa, apbalvošanu ar Vācijas Federatīvās Republikas augstāko ordeni — Lielo Krustu par nopelniem. V.Tīrze uzsvēra arī Vācijas ciešo saistību ar ASV gados pēc Otrā pasaules kara, sveicot Amerikas Savienoto Valstu bijušo prezidentu Džordžu Bušu, kurš arī ir Berlīnes svinību goda viesis. Atzīmējot arī bijušā ASV prezidenta personīgo ieguldījumu 1989. gada rudens notikumos, Bundestāga prezidents uzsvēra, ka galvenā Berlīnes un vēlāk visas Vācijas apvienošanās procesa varone bijusi vācu tauta.

V.Tīrze atgādināja arī dīvaino sakritību, 9. novembrim iezīmējot veselu virkni nozīmīgu, taču visnotaļ atšķirīgu notikumu Vācijas vēsturē. 1919. gada 9. novembrī Vācija tika pasludināta par republiku, bet pēc pieciem gadiem šajā dienā Hitlers un viņa domubiedri sāka savu fašistisko puču. Savukārt 1938. gada 9. novembris iegājis vēsturē kā bēdīgi slavenā "Kristāla nakts", kad ebreju veikalu izdauzītās vitrīnas Berlīnē iezīmēja jaunu genocīda eskalācijas vilni.

"Beidzot mēs esam sarežģītajā vēsturē piedzīvojuši attīstību ar laimīgām beigām," vakar Bundestāga svinīgajā sēdē teica Vācijas parlamenta prezidents V.Tīrze. "Vācijai tagad ir draudzīgas attiecības ar visām kaimiņvalstīm, Vācija ir autoritatīva ANO, NATO, Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju locekle. Mums ir liberāla konstitūcija, Vācijā valda sociālais taisnīgums. Stabilitāti valstij nodrošināja mūsu miermīlīgās revolūcijas uzvara pirms desmit gadiem, un mums ir jāizmanto šīs vēsturiskās iespējas."

Bijušais Vācijas Federatīvās Republikas kanclers Dr. Helmūts Kols, Bundestāga svinīgajā sēdē sveicot parlamentāriešus un visu vācu tautu, atgādināja totalitāro austrumu bloka režīmu noziegumus ne vien pret vācu tautu, bet arī pret ungāru brīvības cīnītājiem 1956. gadā un "Prāgas pavasara" apspiešanu 1968.gadā, kā arī asiņaino izrēķināšanos ar demokrātijas aizstāvjiem Berlīnes austrumu daļā 1953.gadā. Bijušais kanclers uzsvēra, ka vēl četrus gadu desmitus pēc Otrā pasaules kara izšķirošajās vēstures krustcelēs varēja līt vāciešu asinis, taču tas nenotika, pateicoties konkrētu cilvēku drosmei pacelt savu balsi pret diktatūru.

Simboliska bija Vācijas Federālās valdības īpašā komisāra darbam ar bijušās VDR drošības dienesta arhīviem, bijušā garīdznieka un Austrumvācijas brīvības cīnītāja Joahima Gauka runa Bundestāga sēdē. Uzsverot humānisma un cilvēktiesību principu prioritāti, J.Gauks teica, ka aiz bijušā ASV prezidenta Džordža Buša muguras viņš domās redz stāvam izcilo amerikāņu humānistu un demokrātu Mārtinu Luteru Kingu.