Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Dr.habil.iur. Uldis Krastiņš. “Kriminālsods un citi kriminālie piespiedu ietekmēšanas līdzekļi”: 

“Tā kā arvien vēl juristu vidū pavīd izteikumi, ka Krimināllikums tagad ļauj juridiskās personas saukt pie kriminālatbildības un viņām piemērojamie piespiedu ietekmēšanas līdzekļi ir kriminālsods, atļaušos pakavēties pie teorētiskā pamatojuma par tām atšķirībām, kādas pastāv starp piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem krimināltiesību izpratnē un kriminālsodiem. Šo problēmu pārsvarā izvirzīšu saistībā tieši ar juridiskajām personām piemērojamiem piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem kā vienu no jaunākajiem krimināltiesību institūtiem.”

• LZA korespondētājlocekle, Prof.Dr.iur. Ārija Meikališa. “Cilvēktiesību ievērošana izmeklēšanas darbību veikšanā”: 

“Kriminālprocesa gaitā vienmēr ir bijis, ir un būs svarīgi pietiekami precīzi un maksimāli atbilstoši faktiskajiem apstākļiem izzināt pagātnes notikumu, kas ļauj tiesiski korekti konstruēt atzinumu par to, vai ir noticis noziedzīgs nodarījums, kāds tieši, kas to ir izdarījis, vai šī persona ir sodāma, kā sodāma u.tml. Tādējādi var atzīt, ka viss, kas radīts patiesības noskaidrošanai kriminālprocesa gaitā, ir atbilstošs kriminālprocesa mērķa sasniegšanai un sabiedrības interešu pēc vainīgās personas noskaidrošanas un adekvātas reakcijas uz nodarījumu nodrošināšanai. Tomēr šāds atzinums būtu nepilnīgs. Gan tiesiskajā reglamentācijā, gan praktiskajā izpildījumā jāievēro cilvēktiesību normas.”

• Mg.iur. Agra Reigase. “Krimināllikums un likumdošanas politika”: 

“Kriminālpolitika kā valsts nosprausta zinātniski pamatota ģenerāllīnija noziedzības ierobežošanai sevī ietver šādus darbības virzienus: tiesību normu jaunrade (likumdošanas politika), normu piemērošanas politika, kriminālsodu izpildes politika. Plašāk pievēršoties pirmajam darbības virzienam, jāuzsver, ka krimināltiesību politika tiek nostiprināta un izpaužas likumdevēja regulētās krimināllikuma normās, tādējādi politiskā griba gūst savu objektīvo izpausmi un tiek noteiktas stingras likumības un tiesiskās kārtības robežas.”

• “Krimināllietas un dzeja”: 

“Parasti senatora Viļņa Vietnieka vārds “Jurista Vārdā” parādās publicētajos Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta nolēmumos. Viņš ir tiesnesis ar turpat trīsdesmit gadu darba stāžu. Bet šoreiz tiek piedāvāts pārsteigums un iespēja iepazīt tiesnesi no pavisam cita skatpunkta. Šā gada otrajā pusē tiks izdots pirmais viņa dzejoļu krājums “Sēlijas vējš”. Ar autora piekrišanu piedāvājam dzejoļu kopu no topošā krājuma.”

“Jurista Vārda” redakcija