Par situāciju Latvijas zivju produkcijas eksportā uz Krieviju

Šodien, 13.martā, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze informēs valdību par informatīvo ziņojumu “Par paveikto saistībā ar Latvijas zivju produkcijas eksporta apturēšanu uz Krievijas Federāciju un iespējamiem risinājumiem situācijas uzlabošanā”. 

“Esmu gandarīts, ka Latvijas atbildīgajām institūcijām un Zemkopības ministrijai (ZM) izdevies panākt, ka ar nopietnu attieksmi un profesionālu pieeju sadarbībā ar Krievijas atbildīgajām institūcijām ir sākts darbs pie Latvijas zivju produkcijas eksporta problēmu risināšanas,” stāsta zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

Kā ziņots iepriekš, lai apspriestu esošo situāciju par Latvijas zivju produktu eksporta problēmām uz Krievijas Federāciju un operatīvi rastu risinājumu, zemkopības ministrs šā gada 12.janvārī tikās ar Krievijas Federācijas vēstnieku Latvijā Viktoru Kaļužniju. Tikšanās laikā vēstnieks izteica nožēlu par radušos situāciju un solīja no savas puses darīt visu iespējamo, lai problēmu atrisinātu. Viņš arī atzina, ka viens no tās iemesliem ir bijis attiecīgu Krievijas dienestu nesaprašanās, kā rezultātā daļa Latvijas zivju produkcijas eksporta kravu netika ielaistas Krievijas teritorijā. Viktors Kaļužnijs arī informēja, ka 11.janvārī ir nosūtīta vēstule Krievijas atbildīgajiem dienestiem ar prasību steidzami rast situācijas risinājumu.

Savukārt 17.janvārī, lai rastu skaidrojumu par izveidojušos situāciju zivju produkcijas eksportam uz Krieviju, ZM sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Krievijā sagatavoja un nosūtīja diplomātisko notu Krievijas Ārlietu ministrijai.  

“Latvijas uzņēmējiem Krievijas tirgus ir ļoti nozīmīgs un nepieciešams, un situācija, kas izveidojies ar Latvijas zivju produkcijas eksportu uz Krieviju, jāatrisina pēc iespējas ātrāk, jo īpaši tāpēc, ka faktiski nav nekādu pamatotu iemeslu aizturēt un neielaist Krievijas teritorijā Latvijas uzņēmumu ražoto zivju produkciju,” norāda Mārtiņš Roze.

Šobrīd attiecībā uz Latvijā ražotu zivju produkcijas ievešanu Krievijā pastāv tikai tie aizliegumi, kurus noteicis Krievijas Federācijas Veterinārais un fitosanitārais dienests un Patērētāju tiesību un cilvēka labklājības aizsardzības federālais dienests par produktu atbilstību Krievijas veterinārajām un sanitārajām prasībām.

Divi Latvijas komersanti – SIA “Kolumbija” un SIA “Unda” – pašlaik jau ir atsākuši produkcijas eksportu, un nav informācijas, ka būtu radušies kādi apgrūtinājumi ar produkcijas atmuitošanu Krievijā. Saskaņā ar Latvijas Zivrūpnieku savienības informāciju joprojām pastāv eksporta aizliegums uz Krieviju diviem eksporta ziņā vadošajiem Latvijas uzņēmumiem – SIA “Gamma A” un AS “Brīvais vilnis”. Lai atceltu šo aizliegumu, Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šā gada 30.janvārī atkārtoti nosūtīja uzaicinājumu Krievijas Veterinārajam un fitosanitārajam dienestam apsekot un izvērtēt minētos komersantus. Atbilde vēl nav saņemta, līdz ar to ir grūti prognozēt, kad varētu notikt uzņēmumu apsekošana.

Pēc Zemkopības ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Ārlietu ministrijas iniciatīvas jautājums par zivju produktu eksporta ierobežojumiem no Latvijas uz Krieviju šā gada 12.janvārī tika ierosināts arī sanāksmē Briselē, Eiropas Savienības (ES) Padomes 133.panta komitejā, kas ir atbildīga par ES ārējās tirdzniecības jautājumiem. Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ir aicinājis arī citu ES dalībvalstu lauksaimniecības ministrus atbalstīt Latvijas ziņojumu Eiropas Komisijai par maksimāli pieļaujamo benzopirēna normu zivju produktos.

Kā zināms, benzopirēna maksimāli pieļaujamā norma zivju produktos Krievijā joprojām ir 1 mikrograms uz kilogramu (µg/kg), savukārt ES tā ir 5 µg/kg. Savukārt, izpildot produkta ražošanas standartu un saglabājot kūpinātu zivju produktu (šprotu konservu) kvalitāti, nav iespējams garantēt 1 µg/kg benzopirēna normas ievērošanu. Tāpēc PVD 2006.gada novembrī aicināja Krievijas atbildīgos dienestus izveidot Latvijas un Krievijas pārstāvju darba grupu, piesaistot ekspertus no uzraudzības dienestiem un zivju apstrādes uzņēmumu asociācijām, lai risinātu jautājumu par benzopirēna normas pārskatīšanu un tuvināšanu ES normai. Šobrīd ir apstiprināts darba grupas sastāvs, un pirmā sanāksme notika šā gada 20.februārī Maskavā. Tajā tika apspriestas iespējas attīstīt divpusējas konsultatīvas sarunas, lai meklētu konstruktīvus risinājumus benzopirēna normas harmonizācijā, ievērojot atbilstošus starptautiskus standartus.

Lai uzlabotu situāciju un novērstu turpmāku problēmu rašanos Latvijas zivju konservu (šprotes) eksportā uz Krieviju, arī PVD izveidotās darba grupas ietvaros turpinās sarunas ar Krievijas pārstāvjiem, lai pārskatītu esošās benzopirēna normas, balstoties uz skaidri definētiem zinātniski pamatotiem un izpētītiem drošības kritērijiem.

Neraugoties uz progresu, kāds panākts Latvijas zivju produkcijas eksporta problēmu risināšanā, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze aicina Latvijas zivrūpniekus “rūpēties par savas produkcijas kvalitāti arvien vairāk un, ja nepieciešams, ieviest jaunas tehnoloģijas, attīstīt ražošanu, jo kvalitāte ir tas, kas veido mūsu produkcijas tēlu, veicina uzņēmumu un līdz ar to Latvijas labo slavu ārzemēs”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa