Par Bulgārijas, Latvijas, Rumānijas konverģences programmām

Eiropas Komisija ir izvērtējusi Bulgārijas un Rumānijas pirmās konverģences programmas un konstatējusi, ka Bulgārijas budžeta stāvoklis ir stabils. Tomēr piesardzības labad Bulgārijai ieteikts 2007.gadā panākt lielāku budžeta pārpalikumu, nekā pašlaik plānots, un saglabāt krietnu budžeta pārpalikumu nākamajos gados, lai stiprinātu makroekonomisko stabilitāti un mazinātu ārējo deficītu. Rumānijai, kura piedzīvojusi vēl lielāku izaugsmi nekā Bulgārija un kuras ārējais deficīts palielinās, būtu jāuzlabo budžeta stāvoklis, veicot ievērojamas korekcijas, lai izveidotu pietiekamu drošības rezervi pret 3% robežas pārkāpšanu un izvairītos no procikliskas politikas. Rumānijai arīdzan jākontrolē valsts izdevumu pieaugums un jāpārskata izdevumu pozīcijas.

Komisija izskatījusi arī Latvijas programmas atjaunināto versiju un konstatējusi, ka plānotā fiskālās stingrības mazināšanās 2007.gadā nav saderīga ar piesardzīgu fiskālo politiku, kuras mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu konverģenci. No 2008.gada tiek prognozēts zināms progress, taču budžeta mērķu sasniegšana ir apdraudēta, turklāt šie mērķi nav tik vērienīgi, kā varētu gaidīt, ņemot vērā valsts lielo izaugsmi. 

“Mani bažīgu dara fakts, ka izvērtētās valstis 2007.gadā plāno mazināt fiskālās politikas stingrību, lai gan to ekonomika piedzīvo uzplaukumu. Tas neatbilst mērķim īstenot piesardzīgu fiskālo politiku un nodrošināt ilgtspējīgu konverģenci, tostarp mazinot ārējo nestabilitāti un ierobežojot inflāciju. Uz stabilitāti orientēta fiskālā politika ir galvenais veids, kā nodrošināt ilgtspējīgu ekonomisko attīstību. Tāpēc Bulgārija tiek mudināta saglabāt spēcīgu budžeta stāvokli, savukārt Rumānijai vajadzētu īstenot vērienīgāku budžeta konsolidāciju. Latvijas finanses ilgtermiņā ir ilgtspējīgas, tomēr tai vajadzētu pēc iespējas izvairīties no procikliskas (ekspansīvas) politikas, lai tā varētu tikt galā ar augošo ekonomisko nestabilitāti,” sacīja ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunija.

Bulgārija

Bulgārija pievienojās ES 2007.gada 1.janvārī un 5.janvārī iesniedza pirmo konverģences programmu, kas aptver laika posmu no 2006. līdz 2009.gadam.

Programmas pamatā ir visnotaļ reālistisks makroekonomikas scenārijs, un tās mērķis ir programmas periodā valsts budžeta pārpalikumu saglabāt 0,8–1,5% apmērā no IKP. 2007.gadā tiek prognozēts krass pasliktinājums šajā ziņā – no 3,2% no IKP 2006.gadā līdz 0,8%. Programmā noteiktais vidējā termiņa mērķis (VTM) attiecībā uz budžeta stāvokli ir līdzsvarots budžets strukturālā izteiksmē (t.i., cikliski koriģēts budžets, atskaitot vienreizējos un citus pagaidu pasākumus), kas atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta (Pakta) prasībām. Šāds VTM lielā mērā saglabāsies visā programmas periodā.

Programma un Komisijas novērtējums liecina, ka 2007.gadā budžeta rezultāti var būt labāki, nekā prognozēts programmā, savukārt budžeta prognožu riski šķiet kopumā līdzsvaroti attiecībā uz 2008. un 2009.gadu. Tomēr fiskālās politikas nostādnes, kas izriet no programmas, 2007.gadā varētu izrādīties procikliskas, un tas būtu pretrunā ar Paktu.

2005.gadā Bulgārijas parāds bija tikai nedaudz mazāks par 30% no IKP, un tiek prognozēts, ka 2009.gadā tas samazināsies līdz aptuveni 21% no IKP.

Kopumā vidējā termiņā budžeta stāvoklis ir stabils. Tomēr 2007.gadā plānotais budžeta pārpalikuma samazinājums ekonomiskā uzplaukuma laikā nozīmētu prociklisku fiskālo nostādni un vairotu esošo ārējo deficītu.

Tāpēc Padomei būtu Bulgārijai jāiesaka: 1) 2007.gadā panākt lielāku budžeta pārpalikumu, nekā pašlaik plānots, un saglabāt stingru budžeta stāvokli pēcāk, lai stiprinātu makroekonomisko stabilitāti un ierobežotu lielo ārējo deficītu, un 2) turpināt uzlabot valsts izdevumu efektivitāti, jo īpaši īstenojot veselības aprūpes sistēmas reformu.

Latvija

Latvija pēdējo konverģences programmas atjaunināto versiju, kas aptver laika posmu no 2006. līdz 2009.gadam, iesniedza 2007.gada 12.janvārī.

Latvija 2006.gadā piedzīvoja ekonomisko izaugsmi par 11,5%, kas ir lielākais rādītājs visā ES, un tiek prognozēts, ka 2007.gadā ekonomiskā izaugsme būs 9,0%, bet pēdējos divos programmas gados – 7,5%. Komisija uzskata, ka šādas prognozes ir ticamas, tomēr atzīst, ka pastāv ievērojami riski saistībā ar lielo inflāciju un ārējo nestabilitāti.

Programmas mērķis ir pakāpeniski uzlabot fiskālo ainu, novēršot šajā gadā plānoto deficītu 1,3% apmērā un līdz 2010.gadam izveidojot līdzsvarotu budžetu. Latvijas nospraustais VTM – strukturālais deficīts 1% apmērā no IKP – ir tāds pats kā iepriekšējā programmas atjauninātajā versijā, un to plānots sasniegt līdz 2008.gadam. Tā kā trūkst informācijas par to, kādus pasākumus paredzēts īstenot no 2008. gada, Komisija uzskata, ka VTM mērķa sasniegšana ir apdraudēta. Turklāt plānotā fiskālās politikas stingrības mazināšana 2007.gadā nav saskaņā ar Paktu, jo tā ir sevišķi procikliska un neatbilst prasībai par to, ka ekonomiskā uzplaukuma laikā jāveic stingrākas korekcijas, lai virzītos uz VTM sasniegšanu.

Tajā pašā laikā valsts parāda attiecība pret IKP ir zema, un gaidāms, ka tā samazināsies zem 10%; visā visumā valsts finanšu ilgtspējība ir maz apdraudēta.

Kopumā budžeta stāvokļa pasliktināšanās 2007.gadā neatbilst piesardzīgai fiskālai politikai, kuras mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu konverģenci, ņemot vērā ārējo nestabilitāti un lielo inflāciju. Programmā paredzēts, ka nākamajos gados virzība uz VTM sasniegšanu būs sekmīga, taču budžeta mērķi nav tālejoši.

Tāpēc Padomei būtu Latvijai jāiesaka: 1) mazināt makroekonomiskās nestabilitātes riskus, 2007.gadā sasniedzot krietni labāku budžeta mērķi un pēc iespējas drīzāk pieņemot pasākumus – kā daļu no plašākas reformu stratēģijas –, kas ļautu īstenot konsolidāciju arī pēc VTM sasniegšanas nākamajos gados, un 2) izstrādāt skaidrākas un saistošākas vidēja termiņa pamatnostādnes attiecībā uz valsts finanšu plānošanu un kontroli.

Rumānija

Rumānija pievienojās ES 2007 gada 1.janvārī un 25.janvārī iesniedza pirmo konverģences programmu, kas aptver laika posmu no 2006. līdz 2009.gadam.

Programmas pamatā ir reālistisks makroekonomikas scenārijs, un tās mērķis ir panākt tādu deficītu strukturālā izteiksmē (cikliski koriģētā izteiksmē, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus), kas būtu 0,9% no IKP. Tomēr paredzams, ka šo tā saukto vidēja termiņa mērķi (VTM) Rumānija sasniegs tikai 2011.gadā, t.i., jau pēc programmas perioda beigām.

Komisija uzskata, ka budžeta mērķu sasniegšanu apdraudošie riski 2007.gadā ir kopumā līdzsvaroti, tomēr vēlāk deficīts varētu būt lielāks, nekā plānots, lielākoties tāpēc, ka pastāv izdevumu pārtēriņa risks un 2009.gadā plānotā ierobežošana nav pamatota. Budžeta stratēģija nenodrošina pietiekamu drošības rezervi pret noteiktās IKP deficīta robežvērtības (3%) pārkāpšanu parastu makroekonomisku svārstību rezultātā. Tiek plānots, ka strukturālais deficīts, kas 2006.gadā bija 3% no IKP, 2007.gadā palielināsies, un tiek prognozēts, ka tikai 2009.gadā tiks panākti uzlabojumi un tas samazināsies līdz 2,25% no IKP. Korekcijas ir diezgan minimālas, ņemot vērā, ka Rumānija piedzīvo ekonomisko uzplaukumu. Turklāt korekcijas paredzētas programmas pēdējos gados, sevišķi 2009.gadā, un tās nebalsta pietiekami pasākumi.

Tomēr valsts parāda attiecība ir zema (zemāka par 15% no IKP), turklāt programmā paredzēts, ka tā vēl samazināsies.

Kopumā var secināt, ka saistībā ar stabilām izaugsmes perspektīvām un ārējā deficīta palielināšanos programmā paredzēta procikliska fiskālās politikas stingrības mazināšanās attiecībā uz 2007.gadu; virzība uz VTM, ko plānots sasniegt tikai pēc programmas perioda beigām, ir klaji nepietiekama un paredzēta tikai programmas pēdējos gados. Turklāt pastāv riski, kas apdraud budžeta mērķu sasniegšanu no 2008.gada.

Tāpēc Padomei būtu Rumānijai jāiesaka: 1) izmantot ekonomisko uzplaukumu, lai būtiski paātrinātu korekciju tempu virzībā uz vidējā termiņa mērķi, nosakot tālejošākus budžeta mērķus 2007.gadā un pēc tam, un 2) kontrolēt paredzēto ievērojamo valsts izdevumu palielinājumu un pārskatīt izdevumu pozīcijas, lai palielinātu izaugsmes potenciālu, kā arī uzlabot valsts izdevumu plānošanu un izpildi, paredzot saistošas nostādnes vidējā termiņā.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa