Par atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanu

9.martā Eiropas Savienības dalībvalstu līderi vienojās, ka 2020.gadā piektā daļa no Eiropas Savienības saražotās enerģijas jāiegūst no atjaunojamiem energoresursiem, piemēram, vēja, ūdens, saules un biomasas. Mērķis noteikts par saistošu, neskatoties uz vairāku dalībvalstu, tai skaitā arī Latvijas, sākotnējiem iebildumiem.

Atjaunojamās enerģijas ziņā Latvija šobrīd ir pirmrindniece – tās īpatsvars ir 36% no kopējā energoresursu patēriņa. Tas ir teicams rādītājs, ja salīdzinām, piemēram, ar Franciju, kur atjaunojamie energoresursi veido tikai 6%.

“Latvija pat pie straujas ekonomiskās izaugsmes un energoresursu patēriņa palielināšanās spēs pildīt ES noteikto mērķi. Problēmas varētu rasties tad, ja Eiropas Komisija nenodrošinās sabalansētu 20% atjaunojamās enerģijas mērķa izpildi starp dalībvalstīm. Nosakot, kāds atjaunojamās enerģijas īpatsvars katrai dalībvalstij būs jānodrošina, jāņem vērā dalībvalstu jau sasniegtais šajā jomā un ekonomiskās izaugsmes specifika,” uzsvēra Eiropas Parlamenta deputāts Valdis Dombrovskis.

Paralēles šeit var vilkt ar neseno Eiropas Komisijas lēmumu vairāk nekā divas reizes samazināt Latvijas pieprasīto siltumnīcas efekta izraisošo gāzu emisiju apjomu 2008.–2012.gadam. No visām ES dalībvalstīm tieši Latvijā ir zemākais siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu līmenis uz vienu iedzīvotāju, un Latvija jau ir vairākkārt pārsniegusi savas Kioto saistības. Neraugoties uz to, Latvijai Eiropas Komisija nav piešķīrusi pat pusi no pieprasītās emisiju kvotas, bet vecajām ES dalībvalstīm, kas nepilda savas Kioto kolektīvās saistības, emisiju kvotas vienalga tiek palielinātas. Rezultātā vairāki lieli investīciju projekti Latvijā var palikt nerealizēti un ražotnes var tikt pārceltas ārpus ES.

Paredzams, ka sarunas ar Eiropas Komisiju par mērķa sadali starp dalībvalstīm sāksies 2007.gada beigās un varētu ilgt vairāk nekā divus gadus.

Eiropas Parlamenta preses dienests