Izdarīt Ārstniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15.nr.; 1998, 7.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2004, 9., 13.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 14.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 50.panta piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības ir tiesīgas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pieprasīt no ārstniecības iestādēm informāciju par rezerves karavīru un rezervistu veselības stāvokli."

2. Izteikt 67. un 68.pantu šādā redakcijā:

"67.pants. (1) Psihiatriskā palīdzība balstās uz brīvprātības principu. Stacionāro palīdzību sniedz psihiatriskajā ārstniecības iestādē vai ārstniecības iestādes psihiatriskajā nodaļā (turpmāk — psihiatriskā ārstniecības iestāde), ja slimnieka veselības stāvokļa dēļ to nav iespējams veikt ambulatori vai dzīvesvietā.

(2) Pacientu var stacionēt psihiatriskajā ārstniecības iestādē ar viņa rakstveida piekrišanu, pamatojoties uz konstatētajiem psihiskajiem traucējumiem un psihiatra motivētu lēmumu par psihiskās veselības izmeklēšanas, ārstēšanas un rehabilitācijas nepieciešamību psihiatriskajā ārstniecības iestādē. Pacienta piekrišanu stacionēšanai pievieno medicīniskajai dokumentācijai.

68.pants. (1) Psihiatrisko palīdzību bez pacienta piekrišanas sniedz, ja:

1) pacients ir draudējis vai draud, centies vai cenšas nodarīt sev vai citai personai miesas bojājumus vai ir izturējies vai izturas varmācīgi pret citām personām un ārstniecības persona konstatē, ka pacientam ir psihiskās veselības traucējumi, kuru iespējamās sekas varētu būt nopietni miesas bojājumi pacientam pašam vai citai personai;

2) pacients ir izrādījis vai izrāda nespēju rūpēties par sevi vai savā aizbildnībā esošām personām un ārstniecības persona konstatē, ka pacientam ir psihiskās veselības traucējumi, kuru iespējamās sekas varētu būt nenovēršama un nopietna personas veselības pasliktināšanās.

(2) Sniedzot psihiatrisko palīdzību bez pacienta piekrišanas šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktajos gadījumos, pacientam, ja tas ir iespējams, izskaidro piespiedu psihiatriskās palīdzības sniegšanas nepieciešamību.

(3) Ja, sniedzot psihiatrisko palīdzību, ir nepieciešama pacienta stacionēšana psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez viņa piekrišanas, psihiatru konsīlijs ne vēlāk kā 72 stundu laikā izmeklē pacientu un pieņem lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez viņa piekrišanas vai par tās pārtraukšanu.

(4) Psihiatru konsīlijs nekavējoties paziņo savu lēmumu pacientam. Ja psihiatru konsīlijs pieņem lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez pacienta piekrišanas, par pieņemto lēmumu informē viņa likumisko pārstāvi vai vismaz vienu no ģimenes locekļiem, bet, ja tādu nav, — tuvākos radiniekus.

(5) Ja psihiatru konsīlijs ir pieņēmis lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez pacienta piekrišanas, psihiatriskā ārstniecības iestāde par to rakstveidā ne vēlāk kā 24 stundu laikā informē rajona (pilsētas) tiesas (atbilstoši psihiatriskās ārstniecības iestādes atrašanās vietai) tiesnesi (turpmāk — tiesnesis), nosūtot viņam vienu lēmuma eksemplāru. Otru lēmuma eksemplāru pievieno pacienta medicīniskajai dokumentācijai.

(6) Tiesnesis, saņēmis šā panta piektajā daļā minēto lēmumu, nekavējoties lūdz Zvērinātu advokātu padomi norīkot pacientam pārstāvi.

(7) Policijas darbinieki pēc psihiatriskās ārstniecības iestādes pieprasījuma nogādā pacientu pie tiesneša 72 stundu laikā no brīža, kad psihiatriskā ārstniecības iestāde informējusi tiesnesi, ka pieņemts lēmums par psihiatriskās palīdzības sniegšanu psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez pacienta piekrišanas, un nodrošina pacienta apsardzi.

(8) Tiesnesis ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc psihiatru konsīlija lēmuma saņemšanas izskata iesniegtos materiālus, uzklausa psihiatriskās ārstniecības iestādes pārstāvja sniegto informāciju un pacienta paskaidrojumus un pieņem lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez viņa piekrišanas uz laiku līdz diviem mēnešiem vai par šādas palīdzības sniegšanas atteikumu.

(9) Septiņas dienas pirms tiesneša lēmumā noteiktā termiņa beigām psihiatru konsīlijs atkārtoti izmeklē pacientu un pieņem lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez viņa piekrišanas vai par tās pārtraukšanu. Ja psihiatru konsīlijs ir pieņēmis lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu bez pacienta piekrišanas, psihiatriskā ārstniecības iestāde par to rakstveidā 24 stundu laikā informē tiesnesi, nosūtot viņam vienu lēmuma eksemplāru.

(10) Tiesnesis, pamatojoties uz psihiatru konsīlija lēmumu, izskata iesniegtos materiālus, uzklausa psihiatriskās ārstniecības iestādes pārstāvja sniegto informāciju un pacienta paskaidrojumus un šā panta astotajā daļā minētajā termiņā pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu psihiatriskās palīdzības sniegšanai bez pacienta piekrišanas uz laiku līdz sešiem mēnešiem vai par atteikumu pagarināt šādas palīdzības sniegšanas termiņu.

(11) Ja pacientam nepieciešams sniegt psihiatrisko palīdzību bez viņa piekrišanas ilgāk par tiesneša lēmumā noteikto termiņu, lēmuma atkārtota izskatīšana tiesā pieļaujama ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad tiesnesis pieņēmis lēmumu par atkārtotu psihiatriskās palīdzības sniegšanu psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez pacienta piekrišanas.

(12) Termiņu psihiatriskās palīdzības sniegšanai bez pacienta piekrišanas aprēķina saskaņā ar Civilprocesa likumā noteikto kārtību. Šo termiņu skaita no brīža, kad pacients nogādāts psihiatriskajā ārstniecības iestādē psihiatriskās palīdzības sniegšanai bez viņa piekrišanas šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktajos gadījumos.

(13) Pacients, aizstāvot savas tiesības un likumiskās intereses, ir tiesīgs iesniegt sūdzību prokuroram, sazināties ar ģimenes locekļiem, tuvākajiem radiniekiem un likumisko pārstāvi, kā arī saņemt šā panta sestajā daļā noteikto juridisko palīdzību. Ārstniecības persona informē pacientu par šīm tiesībām pēc iespējas agrāk kopš brīža, kad pacients nogādāts psihiatriskajā ārstniecības iestādē psihiatriskās palīdzības sniegšanai bez viņa piekrišanas šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktajos gadījumos."

3. Izslēgt 70.pantu.

Likums Saeimā pieņemts 2007.gada 1.martā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2007.gada 15.martā