Frakciju viedokļi

Pēc 2007.gada 8. marta sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

V.Stepaņenko
(Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakcija):

Šodien Saeima izskatīja vairāk nekā 40 likumprojektus un pieņēma vairākus svarīgus lēmumus. Piemēram, pēc Pilsonības likuma izpildes komisijas ierosinājuma mēs atbalstījām trīs talantīgu futbolistu Andreja Perepļotkina, Andreja Kostjuka un Ivana Sputaja atzīšanu par Latvijas pilsoņiem. Latvijas Futbola federācija un viņi paši ir ieguldījuši savus spēkus, lai kļūtu par Latvijas valsts futbola izlases kandidātiem, un Latvijas pilsonības iegūšana bija pēdējais šķērslis. Uzreiz gribu novērst bažas, ka, pirmkārt, pēc Latvijas pilsoņa pases saņemšanas šie sportisti varētu doties strādāt ārzemēs. Nē! Starptautiskie futbola noteikumi paredz: ja vienreiz pārstāvēta kādas valsts izlase, tad futbolists vairs nevar pārstāvēt citu valsti. Otrkārt, šos trīs sportistus saista nesaraujamas saites ar Latviju. Viņi runā latviešu valodā un ir Latvijas patrioti. Esmu pārliecināts, ka deputāti šodien izdarīja labu darbu, un mēs ar abiem Andrejiem un Ivanu vēl leposimies, kad viņi gūs vārtus Latvijas izlases labā un nesīs mūsu valsts vārdu pasaulē.

Deputāti šodien atbalstīja arī Satiksmes ministrijas priekšlikumu par tiesību piešķiršanu Autotransporta inspekcijai apturēt un nosvērt smago transportu, lai kontrolētu, vai krava nepārsniedz atļauto svaru. Līdzšinējā pieredze liecina, ka netrūkst negodīgu autopārvadātāju, kuri atļauto svaru pārsniedz pat trīs reizes. Varam iedomāties, ko tas nozīmē Latvijas ceļiem – tie ir būvēti, lai izturētu maksimāli 40 tonnu smagumu, bet pa tiem pārvietojas transports, kura masa pārsniedz 120 tonnas. Tā rezultātā tikko atjaunots vai jauns ceļš būtībā sabrūk vai tiek padarīts neizbraucams vieglajam transportam. Godīgus autopārvadātājus šis lēmums neietekmēs, bet negodīgajiem tiešām jāsāk uztraukties, jo par Latvijas ceļu bojāšanu draud bargs sods.

Noslēgumā visas daiļā dzimuma pārstāves vēlos apsveikt Sieviešu dienā, arī savu sievu, mammu, kolēģes Saeimā un pārējās sievietes. Es pievienojos uzskatam, ka sievietes ir jāmīl, jāciena un jāsveic katru dienu, tomēr jābūt īpašam datumam, kad sievietēm veltīt īpašu uzmanību. Es nesaprotu tos vīriešus, kuri saka, ka šādi svētki nav vajadzīgi, ka tā ir padomju laika palieka, un pretojas tam, lai 8.marts tiktu atzīmēts kalendārā. Atklāti sakot, man pilnīgi vienalga, no kurienes ir cēlusies šī tradīcija, taču tā ir jauka tradīcija. Šī diena ar katru gadu Latvijā gūst arvien lielāku uzmanību. Es pats esmu svinējis šos svētkus kopš bērnības un turpināšu sveikt sievietes 8.martā. Apsveicu!

V.Agešins
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Nākamnedēļ Saeima izskatīs “Saskaņas Centra” frakcijas priekšlikumus grozījumiem likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Mēs piedāvājam likumā iestrādāt normu par 8.marta – Starptautiskās sieviešu dienas – noteikšanu par svētku dienu. “Saskaņas Centrs” atbalsta 8.marta svētkus. Latvijā ir ne mazums svētku, kas kalendārā nav atzīmēti kā svētku dienas, tomēr diezgan daudz iedzīvotāju šos datumus ievēro, atzīmē un apsveic cits citu. Piemēram, tā pati Valentīna diena, Tēva diena un, protams, arī 8.marts. Tas kalendārā nav atzīmēts sarkanā krāsā, taču tik un tā daudzi šo dienu joprojām uztver un arī atzīmē kā svētkus.

Te mazliet jāieskatās vairāk nekā gadsimtu senā vēsturē. Tālajā 1857.gada 8.martā Ņujorkas tekstilrūpnīcas strādnieces esot devušās pilsētas ielās, lai protestētu pret zemajām algām un 14 stundu garu darba dienu. 1908.gada 8.martā Ņujorkas sociāldemokrātiskā sieviešu organizācija organizēja masveida mītiņu, kura pamatdoma bija aizsargāt sieviešu tiesības. Tūkstošiem sieviešu devās Manhetenas ielās, lai pieprasītu lielāku darba samaksu, iegūtu balsstiesības vēlēšanās un bērniem aizliegumu strādāt. 1909.gadā ASV Sociālistiskā partija paziņoja par jaunajiem svētkiem – Nacionālo sieviešu dienu. 1910.gadā Otrā sieviešu sociālistu konference piedāvāja pasludināt šos svētkus par starptautiskiem un ik gadu tos atzīmēt kā starptautisku sieviešu solidaritātes dienu cīņā par ekonomisko, sociālo un tiesisko vienlīdzību.

Eiropā šos svētkus sāka atzīmēt kopš 1911.gada, bet 1977.gadā Apvienoto Nāciju Organizācija pieņēma rezolūciju, kurā izteica vēlmi, lai visas valstis šo dienu – 8.martu – pasludinātu par svētkiem – Starptautisko sieviešu dienu.

Tātad jāsecina, ka 8.marts nebūt nav padomju laikā radusies un popularizēta svinību diena. Vairāk nekā 80 procenti aptaujāto sieviešu atzina, ka Sieviešu diena būtu vajadzīgi svētki. Nereti mēdz jautāt, kāpēc svinēt 8.martu, ja līdz ar Latvijas valstiskuma atjaunošanu iespējams atzīmēt Mātes dienu? Atbilde varētu būt šāda: “Ne visas sievietes ir mātes.” Kāpēc svinēt 8.martu, ja savu popularitāti ik gadu apliecina Valentīna diena? Tos taču uzskata par mīlētāju un pārīšu svētkiem, nevis tādiem, kuru centrā ir sieviete.

Savulaik pagājušā gadsimta 90.gadu vidū Sieviešu dienas liktenis Saeimā balsošanas laikā ticis izlemts ar vienas balss pārsvaru. Precīzāk, pietrūka viena balss, lai kalendārā šis datums būtu atzīmēts sarkanā krāsā. Vēlāk bija mēģinājumi notikušo vērst par labu, taču pagaidām nesekmīgi. Varas vīri un sievas pateica “Nē!” Bet sieviešu sveikšanas tradīcija turpina pastāvēt.

Un nobeigumā daži padomi vīriešiem 8.martā. Ja jums šajā dienā nav nekādas vēlēšanās sarūpēt ziedus un apsveikt savas sievietes – kolēģes, māsas, mammas, draudzenes –, tad nedariet to. Sievietes to sapratīs. Ja esat starp tiem, kuri ziedus dāvinās, dariet to ar patiesu prieku. Sievietes sapratīs un novērtēs. Ja vēlaties kādai sagādāt anonīmu pārsteigumu ar apsveikuma kartīti, tālruņa īsziņu vai pie automašīnas stikla pieliktu puķi, dariet to. Sievietes sapratīs.

Ja šodien daudzu sieviešu acīs pamanāt prieku, tad atcerieties, ka šodien ir 8.marts.

J.Sokolovskis
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien Saeima izskatīja frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” iesniegto priekšlikumu grozījumam Latvijas Republikas Satversmē. Mēs ierosinājām iekļaut mūsu konstitūcijā normu, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz mājokli. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē ne tikai palīdzību bezpajumtniekiem, bet arī denacionalizēto māju īrniekiem un jaunajām ģimenēm. Šādas normas pieņemšana mudinātu valsts struktūras domāt par mājokļu programmu. Nav noslēpums, ka daudziem cilvēkiem tagad radušās grūtības, piemēram, denacionalizēto namu īrniekiem, jo tieši pirms gada Satversmes tiesa pieņēma lēmumu par īres griestu atbrīvošanu. Situācija ir nopietna, jo šiem cilvēkiem draud izlikšana no saviem dzīvokļiem. Arī jaunās ģimenes cieš no tā, ka jau tagad nevar saņemt kredītu, jo dzīvokļu cenas un arī īres maksas ir ļoti augstas. Tas apgrūtina jaunu ģimeņu veidošanos. Diemžēl Saeima nobalsoja pret šo priekšlikumu, kārtējo reizi atkal izdarot tā, ka valsts šajā lietā nejaucas. Tāpēc šī sarežģītā situācija turpināsies.

Šodien Saeima skatīja arī mūsu frakcijas iesniegtos grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā. Šodien ir 8.marts. Mani kolēģi, kuri uzstājās pret 8.martu kā svinamu vai atzīmējamu dienu kalendārā, runāja, ka sievietes ir jāmīl katru dienu un katru dienu viņām jāpateicas. Bet mēs ierosinājām ne tikai vārdos, bet arī darbos atbalstīt ģimenes, palielinot bērnu kopšanas, ģimenes un citus pabalstus. Saeimas vairākums diemžēl nobalsoja pret to. Tā tad arī ir reālā attieksme pret sievietēm mūsu valstī.

Nākamnedēļ Saeimā tiks izskatīts arī mūsu priekšlikums par 8.marta noteikšanu par svinamu dienu. Mēs ceram, ka šoreiz tas tiks atbalstīts.

Mūsu frakcijas vārdā es sveicu visas Latvijas sievietes 8.martā – Starptautiskajā sieviešu dienā – un novēlu, lai viņām apkārt būtu vairāk mīlošu cilvēku un lai ģimenē vienmēr valda saticība un dvēselē pavasaris!

K.Šadurskis
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien Saeimā bija parasta darbadiena un paredzētā sēdes darba kārtība neizcēlās ar īpaši spilgtiem notikumiem. Atzīmēšu tikai divus no šīsdienas jautājumiem.

Šodien tika noraidīti ļoti derīgi priekšlikumi grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā. Par to jau runāja iepriekšējie kolēģi.

Tāpat valdošā koalīcija neatbalstīja Bērnu tiesību aizsardzības likumā iekļaujamu normu, ka ģimenei ar bērniem tiesas sprieduma izpilde par izlikšanu no dzīvokļa ir jāatliek, līdz pašvaldība piedāvās citu dzīvojamo platību. Diemžēl tas tika noraidīts. Šādu priekšlikumu noraidīšana laikam raksturo Saeimas vairākuma vispārējo izpratni par cilvēka tiesībām mūsu valstī.

Taču galvenā šīs nedēļas tēma ir Kalvīša valdības inflācijas ierobežošanas plāns. Slavējami, ka pēc trīs gadu ilgas bezbēdīgas šķiešanās ar valsts naudu tas ir pirmais saprātīgais solis. Jāsaka, ka apmēram 80 procenti no šī valdības piedāvājuma, šķiet, ir ņemti gluži kā no “Jaunā laika” programmas. Šādi “Jaunā laika” priekšlikumi savulaik ir noraidīti.

Pirms dažām nedēļām Saeima noraidīja mūsu ierosinājumus grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredzēja aplikt ar nodokli spekulatīvus darījumus ar nekustamo īpašumu un valsts kapitāldaļu pārdošanu saistībā ar to. Taču tagad Kalvītis nāk ar līdzīgiem priekšlikumiem. Jāsaka, ka “Jaunā laika” valdība jau 2003.gadā ne tikai plānoja, bet arī realizēja daudzas šobrīd ieplānotas normas: ierobežoja valsts budžeta tēriņus, bija virzība uz bezdeficīta budžetu un bāzes izdevumu samazināšanu. Toreiz tā pati Tautas partija, kas tagad it kā ir attapusies, mūs izsmēja. Pieņemot šī gada valsts budžetu, netika uzklausīts mūsu ierosinājums, ka inflācijas ierobežošanas pirmais priekšnosacījums ir bezdeficīta budžets. Toreiz valdība ļoti dāsni šķiedās ar naudu. Ja premjers tiešām ir gatavs mainīt Tautas partijas politiku, piemēram, vairs dāsni neatbalstot savas partijas pagastvečus ar valsts investīciju programmas un Eiropas līdzekļiem, ja ir gatavs pārtraukt tērēt bez bēdu valsts naudu nejēdzīgi dārgos projektos, cenšoties uzturēt savu dāsnā Ziemassvētku vecīša tēlu, taču izputinot tūkstošiem Latvijas ģimeņu, kurām līdz ar inflāciju nākošie kredītprocenti sagrauj ģimenes budžetu, ja tas tiešām ir tā un ja tā ir patiesa valdības politikas maiņa, tad jāvēl sekmes inflācijas ierobežošanas programmas realizācijā.

Bet tas, kas mums jādara šodien, ir ļoti rūpīgi jāseko, lai šī programma nepaliktu tikai uz papīra.

G.Daudze
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Kā minēja iepriekšējie kolēģi, šodien Saeimā bija parasta darbadiena, kad tika izskatīti vairāk nekā 40 likumprojekti. Es īpaši atzīmēšu trīs.

Pirmkārt, pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, kas ir vērsti uz to, lai, tulkojot likumu, novērstu domstarpības, neskaidrības un strikti reglamentētu sapulču, gājienu un piketu organizēšanas, pieteikšanas un norises kārtību.

Otrkārt, jāatzīmē šodien otrajā lasījumā akceptētie grozījumi Autopārvadājumu likumā, kas paredz tiesības Autotransporta inspekcijas amatpersonām apturēt autobusus un kravas autotransportu. Šie grozījumi ir nepieciešami, lai mēs tiešām saglabātu savus zemes ceļus, jo nekontrolēta pārlādēta un pārkrauta kravas autotransporta pārvietošanās pa Latvijas ceļiem faktiski apdraud mūsu drošību. Ja netiks ieviests stingrāks kontroles mehānisms, tad mēs drīz vienkārši paliksim bez ceļiem.

Treškārt, šodien tika pieņemti ļoti vajadzīgi grozījumi Krimināllikumā, kas tiesībsargājošajām institūcijām dos jaunas iespējas vērsties pret nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavotājiem, ražotājiem, glabātājiem, pārvadātājiem un pārdevējiem, jo šajos gadījumos tiek paredzēta kriminālatbildība, kas ietver arī brīvības atņemšanu jau pirmajā šī pārkāpuma konstatēšanas reizē. Es domāju, ka tad, ja šis atbildības instruments tiks prasmīgi lietots un izmantots, mums arī izdosies ar šī likuma spēku saglabāt veselību, dzīvību, ģimeni un novērst daudzas traģēdijas.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Šonedēļ vairāki nozīmīgi notikumi bija arī valdībā. Izvērtēšanai sabiedrībā valdība ir nodevusi ilgi gaidīto inflācijas apkarošanas programmu. Iepriecinoši, ka tajā ir arī vairākas nozīmīgas mūsu apvienības priekšvēlēšanu programmas tēzes par nekustamā īpašuma nodokli. Jāsaka, ka ne viss ir ņemts vērā, tomēr šī programma ir vērtējama kā solis uz priekšu. Deputāti nepacietīgi gaidīs priekšlikumus grozījumiem atbilstošajos likumos, lai tos izskatītu un lai tie pēc iespējas ātrāk stātos spēkā.

Šonedēļ valdība pilnvaroja premjeru Aigaru Kalvīti parakstīt Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Šeit nebūtu daudz ko piebilst, jo mūsu apvienībai ir negatīva nostāja pret šo jautājumu kopumā. Tajā pašā laikā mūs nepatīkami pārsteidza tas, ka pilnvarojumā valdības vadītājam ir atsauce uz EDSO principiem. Tas ir tas, ko bieži izmanto Krievija, lai dažādos veidos skubinātu Latviju rīkoties gan ar pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, gan arī ar valsts valodas politikas mīkstināšanu. Šo atsauci uz EDSO bija ierosinājuši “Saskaņas Centra” Saeimas deputāti tad, kad pilnvarojums tika gatavots. To, protams, neatbalstījām ne tikai mēs, bet arī citas labējās partijas. Bet tagad šis reveranss gan pret “Saskaņas Centru” Latvijā, gan pret Krieviju ir parādījies. Kā jau tas bija runāts, mūsu ministri valdībā šo atsauci neatbalstīja un lūdza to fiksēt arī sēdes protokolā.

Vēl jāpiemin šodien Saeimā otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi Krimināllikumā, kas paredz lielākas iespējas vērsties pret pornogrāfijas un narkotiku izplatīšanu. Tika atbalstīts mūsu partijas biedra, tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums, kas paredz noteikt stingrāku sodu par nelikumīga alkohola realizāciju un iegādāšanos, tajā skaitā arī brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, ne tikai naudas sodu. Ceru, ka trešais lasījums nebūs ilgi jāgaida.

Šodien pēc neilgām debatēm tika atbalstīti arī stingrāki sodi, ieskaitot brīvības atņemšanu, ja persona atkārtoti gada laikā ir blēdījusies, citas personas vietā kārtojot latviešu valodas vai kādu citu eksāmenu sakarā ar pilsonības iegūšanu. Šādi gadījumi Latvijā ir bijuši vairākkārt, bet nav bijis pietiekami efektīvu līdzekļu, lai cilvēkus atturētu tā rīkoties. Tāpēc ceru, ka arī šajā jautājumā Saeima parādīs noteiktību un jau tuvākā mēneša laikā šī norma stāsies spēkā. Vislabāk būtu, ja šādi līdzekļi nemaz nebūtu jālieto, jo, lai kā kreisās opozīcijas deputāti centās pierādīt, ka neviens nemaz tā nedarot, viņu satraukums liecināja, ka šādi cilvēki, kas tā dara, tomēr ir. Pret viņiem nav pietiekami efektīvu instrumentu, kā tikai šāda cīņa.

Saeimas preses dienests