Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas Iesniegumu birojā saņemtie iesniegumi 2007. gada februārī

Saņemti iesniegumi kopskaitā 387

– individuāli 304

– kolektīvi 83

– t.sk. svešvalodās 17

– anonīmi 11

Iesniegumu izskatīšana:

– atbildes sagatavotas Iesniegumu birojā 13

– sniegtas starpatbildes par iesniegumu tālāku virzību 20

– nodoti atsevišķiem deputātiem (t. sk. pavairoti) 290

– nodoti deputātu frakcijām (t.sk. pavairoti) 155

– nodoti deputātu komisijām (t.sk. pavairoti) 71

– nodoti Saeimas struktūrvienībām 26

– pārsūtīti citām iestādēm un organizācijām 8

– nodoti lietā (anonīmi un bez konkrēta satura) 8

Personīgā pieņemšanā bijuši apmeklētāji 7

Saņemti iesniegumi 6

Likumā noteikto atbilžu termiņu pārkāpuši

– Juridiskais birojs 1 

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs S.Dolgopolovs

Iesniegumu biroja vadītāja E.Alksne

Par saņemtajiem iesniegumiem konkrēti

I. Priekšlikumi un atsauksmes par politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem

Kopā – 137 iesniegumi.

– Madonietis saka, ka Saeimas 1.februāra sēde par pilnvarojumu valdībai risināt diplomātiskās sarunas ar Krieviju par robežlīgumu ieies vēsturē. Viņš rosina Saeimas priekšsēdētāju iniciēt grāmatas izdošanu par debatēm minētajā sēdē. – 1

– Sakot, ka nevis partijām, bet gan tautai ir tiesības grozīt valsts robežu un Satversmi, rīdzinieks aizstāv viedokli, ka tie varas pārstāvji, kuri gatavi atdāvināt daļu Latvijas, sau­cami pie kriminālatbildības. Un, ja pie varas Latvijā nonākuši kolaboracionisti, tad tik tiešām ir īstais brīdis parakstīt netaisnīgu robežlīgumu ar Krieviju. – 1

– Nevairosim naidu savā starpā, cīnoties par Abreni, bet palīdzēsim Latgalei, tā pēc spraigajām diskusijām spriež latgalieši no Jēkabpils (11 paraksti). – 1

– Autors no Sējas novada salīdzina Ministru prezidenta A.Kalvīša piedāvāto Latvijas un Krievijas robežlīguma redakciju ar padomju Latvijas un A.Kirhenšteina izdabāšanu PSRS. Ja robežlīgums ar Krieviju tiks parakstīts bez piebildēm, tad pilnībā tikšot ignorētas valsts pilsoņu intereses.  – 1

– Daliet, brāļi, ko daliet, tēvu zemi nedaliet! Izmantojot tautasdziesmu, autors raksturo katra godprātīga pilsoņa un patriota svētu pienākumu. Autors vaino Valsts prezidenti un ārlietu ministru par dāsnumu pret Krieviju. – 1

– Anonīms autors uzskata, ka politiķi rīkojas ar tautas mantu kā savu. Abrenes teritorijai ir arī cena, un, neprasot par tās atdošanu samaksu no Krievijas, tauta to piedzīs no politiķiem. Viņš aicina būt celtniekiem, bet ne jaucējiem un postītājiem, domājot par Zemkopības ministriju un cukura ražotņu likvidāciju. – 1

– Rīdziniece seko līdzi notiekošajam valstī, un viņu kaitina politiķu nerimstošie savstarpējie strīdi. Viņa domā, ka, pirms spriest augstos līmeņos, jānoskaidro pašu abreniešu viedoklis. Viņu satrauc denacionalizēto namu īrnieku likteņi, jo dzīvošana saimnieka mājā ir neziņas un nemiera pilna. Viņa vēlas, lai tiktu atjaunota Sieviešu diena kā brīvdiena. Un atziņa – vienīgi deputātu spēkos un kompetencē būtu labot radušos situāciju. – 1

– Aicinot deputātus nepalaist garām iespēju nodemonstrēt godaprātu un stingru gribu, aizstāvot latviešu tautas intereses, autore (e-pasts) norāda, ka nav morāla attaisnojuma nelikumīgi atņemto Abreni likumīgi dāvināt, tāpēc ne pēdu mūsu zemes krievu lācim. – 1

– Rīdzinieks pēc Saeimas 1.februāra sēdes noklausīšanās pauž viedokli par tajā dzirdēto un ir pārliecināts, ka jautājumi par robežlīgumu ar Krieviju jārisina kopīgi ar Igauniju. Viņš izsaka apsvērumus, ka apvienībai TB/LNNK jāpapildina savas rindas ar citiem nacionālajiem spēkiem, pašiem jābūt aktīviem un nešķelties. – 3

– Asus vārdus deputātiem velta ventspilnieki. Abrenes tiesiskums jālemj tautas nobalsošanā Abrenē, tā spriež autors (e-pasts). Komentārus par katra deputāta atbildību Abrenes un robežlīguma jautājumā sniedz autors no ASV. Latgales pensionāru apvienība spriež, ka tas nav arguments, ka šobrīd nolaistā zemesgabala etniskā sastāva dēļ Abrene Latvijai nav vajadzīga (2). Rīdzinieks skaidro, kā notika Abrenes iekļaušana Krievijas jurisdikcijā. Zviedrijā dzīvojošais politiski represētais iepazīstina ar robežlīguma parakstīšanas manipulācijām un steigu. Kāds anonīms autors neredz jēgu kategoriski pieprasīt Abreni, bet iesaka to lepni uzdāvināt Krievijai, tā padarot to par apsmieklu visas pasaules priekšā. Bērzaunietis, atsaucoties uz ebreju ticību, salīdzina to ar latviešu ticību atgūt Abreni, kas nekad neīstenosies (2). – 13

– Nesakārtotā valsts robeža un nenoslēgtais Latvijas un Krievijas robežlīgums ir politiķu bezatbildības rezultāts. Kompensācijas no Krievijas neatdos nevienam abrenietim izpostīto bērnību, jaunību, zaudētos tuviniekus, tādu atzinumu sniedz jelgavniece. Tiem politiķiem, kuri ar darbiem cenšas sakārtot valsti, vēstules autore velta atzinīgus vārdus, kaut joprojām nejūtas kā neatkarīgas valsts pilsone. – 1

– Valstij nelojālos deputātus vajadzētu padzīt no Saeimas, tā spriež autors no Balvu rajona. Viņam ir labvēlīga attieksme pret augstāko valsts amatpersonu pragmatiskajām runām par Latvijas un Krievijas robežlīgumu, un viņš novēl veiksmi cīņā ar pašmāju nelabvēļiem. Autors gan atzīmē, ka daļa deputātu izcēlās ar augstprātīgām un pārgudrām nacionālistiskām vēstures liecībām. – 1

– Autore (adrese nav uzrādīta) apsveic deputātus ar Krievijas prezidenta solītajām ēzeļa ausīm, bet Valsts prezidentes nostāja attiecībās ar Krieviju robežlīguma jautājumā vērtējama kritiski. – 10

– Lai izvairītos no izrēķināšanās, apzināti neuzrādot savus rekvizītus, rīdziniece Latvijas pilsone cerības nākotnē saista ar jauniešiem un nacionālajām organizācijām (JL, TB/LNNK, “Dzimtene”, “Visu Latvijai!”). Viņa rosina tās apvienoties vienā nacionālā partijā un aizstāvēt tautas intereses. Visvairāk autori satrauc Saeimas, MK, RD un TP politiķu savtīgo interešu agresīvā īstenošana, un šajā sakarā viņa min A.Kalvīti, H.Demakovu, R.Paulu, A.Krastiņu, A.Šķēli. – 1

– Rīdzinieks uzmundrina JL deputātus. Viņš iesaka partijai apvienoties ar kādu no nacionālajiem spēkiem, nepadoties un nepazemoties, slēdzot robežlīgumu ar Krieviju. Tā kā atbildi saņēmis vienīgi no JL, viņš pateicas par izpratni un lūdz iepazīstināt ar robežlīguma tekstu un deputātu priekšlikumiem. – 1

– JL atbalstītājam pensionāram no Ikšķiles rūp notiekošais valstī. Viņš raksta, ka vīlies daudzos politiķos, redzot viņu savtīgās intereses, tautas problēmu ignorēšanu. Kur rodas tik daudz kangaru (TB/LNNK, ZZS, TP, LPP/LC)? Vai arī šogad 16.martā tiks pazemoti leģionāri, kas notiks ar cukura ražotnēm un kādu robežlīgumu parakstīs? Tie ir jautājumi, kuri nodarbina pensionāru. – 1

– Vēlot veiksmi, pensionāre no Siguldas saprot, ka partijai JL pienācis pārbaudījuma laiks. Viņa vēlas, lai, izvēloties augstas valsts amatpersonas, vairāk tiktu ņemts vērā sabiedrības viedoklis. Tā būtu iespējams izvairīties no politiķu personisko interešu īstenošanas. – 1

– Jūrmalas sociālās aprūpes centra direktore atsaucas uz deputātes S. Bendrātes (JL) ieinteresētību risināt sociālās aprūpes kvalitātes jautājumus. – 1

– Latviešu centra Augšbebri vadītāja no Krievijas raksta, ka Bobrovkas latvieši bijuši iepriecināti par saņemto apsveikumu un siltajiem vārdiem no deputātes K.Pētersones (LPP/LC). Viņa sūta sveicienus un laba vēlējumus dzejā. – 1

– Autors no Rīgas rajona ir neapmierināts ar deputātu paveikto sešpadsmit gadu laikā. Radot problēmas gan pašvaldībām, gan zemju īpašniekiem, viņi nav spējuši sakārtot Civillikumu atbilstoši mūsdienu prasībām. Ir jābeidz pārrunāt, apspriest, saskaņot, diskutēt, ir jāsavāc nepieciešamā informācija no speciālistiem un jālemj. – 1

– Nosaucot Valsts prezidenti, koalīcijas partnerus, Ministru prezidentu, ministrus I. Godmani un A. Šleseru par okupantu lobijiem Latvijā, rīdzinieks kritiski vērtē ZZS virzīto bijušo kompartijas nomenklatūras pārstāvi atbildīgajam Satversmes tiesas tiesneša amatam. – 1

– Autoru no Valmieras rajona neapmierina TP deputātu darbs, tāpēc viņš lūdz frakcijas vadītāju atbildēt par partijas disciplīnu balsojumos par valsts valodas lietošanu, par pirmsvēlēšanu reklāmām, robežlīgumu ar Krieviju, homoseksuālisma atbalstīšanu, treknajiem gadiem un uz citiem jautājumiem. – 1

– Pensionārs no Latgales pieskaras teritoriālās reformas jautājumiem. Viņa pārmetumus saņem A.Šķēle, A.Rugāte (TP), kuri, būdami latgalieši, novērsušies no tās. Viņš mudina celt latgaliešu patriotismu un cīnīties par Latvijai labvēlīga robežlīguma ar Krieviju noslēgšanu. – 1

– Kādai rēzeknietei šķiet, ka visu nosaka ES direktīvas un kvotas, tādēļ viņa nejūt ne politisko, ne ekonomisko neatkarību. Viņa uzskata, ka politiķi un valdības pārstāvji novērsušies no Latgales, bet, tā kā tā ir Māras zeme, to sargā Dievs. Dieva svētību un panākumus viņa novēl TB/LNNK. – 1

– Rīdzinieks iepazīstina deputātus ar pārskatu par pasaules lielvaru politisko ietekmi no Pirmā pasaules kara līdz mūsdienām. Viņu uztrauc cukura ražotņu likvidācija, bez­ierunu kompensācijas piešķiršana ebreju kopienām un vēl citi jautājumi. – 74

– Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja filiāles R.Blaumaņa “Braki” direktore pateicas LPP/LC par literārā konkursa atbalstīšanu un cer uz turpmāku sadarbību. – 1

– Autore no Ventspils rajona pateicas LPP/LC par ziedojumu un nenožēlo, ka Užavas Ev. luteriskā draudze balsojusi par minētajām partijām. Draudzes strādājošie pensionāri jūtas aizskarti un aizvainoti par to, ka tiek ieturēta daļa pensijas, uzskata to par viņu cilvēktiesību pārkāpumu un lūdz palīdzību atgūt atņemto. – 1

– Uzsverot to, ka ir latgaliete, autore no Rīgas norāda uz, viņasprāt, deputātes A. Rugātes (TP) pārvērtībām no kristietes par laimes meklētāju. Pensionārei bijis neērti klausīties minētās deputātes uzstāšanos Saeimas 1. februāra sēdē. Tā kā viņas ģimene tika izsūtīta no Rēzeknes uz Sibīriju, viņa aizstāv savu tēvzemi un latgaliešus. – 1

– Mērķis attaisno līdzekļus, tā LPP/LC rīcību raksturo autors no Rīgas. Viņš ironizē: jāpapildina apvienības rindas ar A. Laventu finanšu ministra amatā, A.Rubiku ideoloģiskā vadītāja amatā, J.Hlevicki Rīgas domē, bet par pravieti jāieceļ A.Ļedjajevs. – 1

– Autoru no Limbažiem saniknojusi LPP/LC vēlme panākt pašvaldību vēlēšanu tiesības nepilsoņiem. Tā kā nepilsoņiem ir tiesības kļūt par Latvijas pilsoņiem, tas nav pieļaujams. – 1

– Autors no Valmieras rajona ar nožēlu konstatē, ka deputātiem A.Kalvītim, J.Lagzdiņam, M.Kučinskim (TP) savtīgās intereses ir svarīgākas par valsts un tautas interesēm. Kritiskas piezīmes izpelnās arī deputāti L.Ozoliņš, J.Strazdiņš, A.Kāposts, bet gandarījumu un prieku – V. Lācis (ZZS). Vēstules autors cer, ka apvienība TB/LNNK drīzumā pametīs koalīciju. – 2

– Kavējoties atmiņās par barikāžu laika pacilātību, limbažnieks J. O. (paraksts neatšifrēts un adrese nav norādīta) salīdzina to ar tautas bezcerīgo situāciju valstī šobrīd. Ironiski pateicoties deputātiem par sagādātajām cilvēktiesībām, viņš teic, lai tas paliek uz katra sirdsapziņas, tikai jautā, kā dzīvot. – 1

– Latvijas pilsētu un rajonu koru virsdiriģenti un deju kolektīvu virsvadītāji ir nobažījušies par Dziesmu un deju svētku norišu vietu – Mežaparka Lielās estrādes un Daugavas stadiona – tehnisko stāvokli un iespēju 2008.gada vasarā tos izmantot. Kolektīvu vadītāji aicina valdību, Rīgas domi, Saeimas deputātus nevilcināties un vienoties par rekonstrukcijas projektiem (60 paraksti). – 1

– Zemnieku kluba “Bietes” biedri pēc TV pārraides “Province” noskatīšanās ir pārliecinājušies, ka cukura ražotņu likvidācijā vainojams Ministru prezidents A.Kalvītis un zemkopības ministrs M. Roze. Ja abas minētās personas netiks atbrīvotas no ieņemamiem amatiem, nākamajās Saeimas vēlēšanās zemnieki nebalsos ne par TP, ne ZZS. – 3

– Vēlot savam novadniekam I.Emsim veiksmi darbā un atsaucoties uz viņa aicinājumu, ģimene no Limbažu rajona vēlas saņemt 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi un lūdz to piešķirt arī lēdurdzniecei, kura, būdama uz barikādēm, pildīja arī donores pienākumu. – 1

– Autors no Siguldas lūdz piešķirt vairākiem zinātniski pētnieciskā institūta “Sigra” darbiniekiem, kuri ir cienījamā vecumā, 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes. – 1

– Lai novērstu partiju politiskās spekulācijas, “Daugavas Vanagu” centrālās valdes pārstāvniecības Latvijā vadītājs sniedz DV priekšnieka paziņojumu par organizācijas mērķiem un uzdevumiem. – 1

II. Priekšlikumi likumdošanas jautājumos

Kopā – 38 iesniegumi.

1. Likumdošanas pilnveidošanas jautājumi:

– Latvijas Nedzirdīgo savienības prezidents no Rīgas, atsaucoties uz aicinājumu iesaistīties normatīvo aktu izstrādē dzirdes invalīdu interesēs, ierosina izdarīt grozījumus Izglītības likumā, Invalīdu medicīniskās un sociālās aizsardzības likumā, Radio un televīzijas likumā un vairākos MK noteikumos. – 1

2. Juridiskie jautājumi:

Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs no Rīgas piedāvā iepazīties ar priekšlikumiem likumprojekta “Maksātnespējas likums” 2.lasījumam un lūdz komisiju tos izvērtēt, kā arī piedāvā savu līdzdalību kādā no komisijas sēdēm. – 1

– Vairāku kristīgo draudžu vadītāji atzīmē, ka viņus un draudžu locekļus satrauc grozījumi Krimināllikuma 78. un 150.pantā. Tā kā nav uzklausīts viņu viedoklis, draudžu vadītāji lūdz apturēt minētā likumprojekta tālākvirzību, līdz tiks izvērtēti visi jutīgie momenti sabiedrībā (4 paraksti). – 8

– Bauskas Pensionāru nodaļas priekšsēdētāja iepazīstina ar rezolūciju, kas pieņemta piecpadsmit pašvaldību pārstāvju sanāksmē. Tajā prasīts nepieļaut Krimināllikuma 150.panta grozījumu un saglabāt tradicionālās ģimenes un kristīgās vērtības. Vēstules autore nobažījusies par nekvalitatīvā alkohola izplatības draudiem rajonā, pieprasa deputātiem nekavēties ar likuma grozīšanu un pieņemt stingrākus sodus alkohola ražotājiem, izplatītājiem un piegādātājiem jau pārkāpuma pirmajā reizē. – 3

– Liels skaits iedzīvotāju no Gulbenes atbalsta Ministru prezidentam adresēto skolotāju atklāto vēstuli, kurā viņi protestē pret Krimināllikuma 150.panta grozīšanu (279 paraksti). – 2

3. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu jautājumi:

– “Māras loks” dibinātāja I.Saprovska no Rīgas cenšas panākt dievturības juridisku atzīšanu par tradicionālu reliģiju. Viņa iesaka deputātiem turpināt darbu pie Civillikuma un Izglītības likuma grozījumiem. – 6

– Cesvaines Romas katoļu draudzes (Madonas rajons) locekļi (69 paraksti) un Alūksnes Romas katoļu draudzes prāvests informē, ka draudzes locekļi atbalsta skolotāju atklāto vēstuli Ministru prezidentam. Draudzes locekļi lūdz deputātus nepieļaut tādas likuma normas, kurās paredzēts sods par homoseksuālisma noliegšanu (65 paraksti). – 3

– Baznīcas “Jaunā paaudze” vecākais mācītājs A.Ļedjajevs no Rīgas vēršas pie varas pārstāvjiem un aicina pasargāt sabiedrību no neiecietības, mazināt diskrimināciju etniskās izcelsmes vai reliģijas dēļ. Mācītājs pieprasa, lai Sabiedrības integrācijas lietu ministrija publiskotu savu oficiālo nostāju tik jutīgajos jautājumos. – 1

4. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas jautājumi:

– Meklēšanas vienības “Leģenda” prezidents no Rīgas rajona lūdz pasteidzināt likumprojektu saskaņošanu, jo ar munīciju piesārņotā teritorija apdraud iedzīvotāju drošību un apgrūtina saimniecisko darbību. Tā kā piesārņojuma ir daudz, viņš lūdz paredzēt tiesības arī privātajai likvidēšanas iniciatīvai. – 2

5. Tautsaimniecības jautājumi:

– Biedrības “Par Latvijas cukurrūpniecības saglabāšanu” valdes priekšsēdētājs un piketa pie Saeimas pieteicējs no Ķeguma prasa pārņemt valsts kontrolē abas Latvijas cukura ražotnes, turpināt ražošanu, attīstīt bioetanola ražošanu, grozīt ES cukura politiku. – 1

– Autors no Rēzeknes rajona secina, ka Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums pieņemts neapdomīgi un sasteigti. Viņš lūdz rast iespēju grozīt likumu, paredzot tajā tiesības saņemt piešķirtos sertifikātus. – 3

6. Agrārās, vides un reģionālās politikas jautājumi:

– Latvijas alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju asociācijas viceprezidents no Rīgas lūdz sakārtot stikla taras pieņemšanas punktu darbību un izsaka sašutumu par deputātu neatsaucību apspriest Alkoholisko dzērienu aprites likuma grozījumu priekšlikumus. – 1

7. Valsts pārvaldes un pašvaldību jautājumi:

– Latvijas Neredzīgo biedrības pārstāvis no Rīgas norāda uz Biedrību un nodibinājumu likuma trūkumiem un izvirza priekšlikumus par atsevišķos pantos izdarāmajiem grozījumiem. Seko konkrētu priekšlikumu uzskaitījums. – 1

8. Sociālie un darba lietu jautājumi:

– Pensionārs no Liepājas rajona lūdz grozīt likumu “Par valsts pensijām” un izsaka apsvērumus attiecībā uz apdrošināšanas stāža palielināšanu par darbu vecāku saimniecībā. – 1

– Pensionāre atraitne no Jelgavas lūdz deputātus atbildēt, kāpēc Lietuvā laulātā atraitnis saņem daļu mirušā pensijas, bet Latvijā ne. Viņa vērš deputātu uzmanību uz dārdzības pieaugumu, pensijām zem iztikas minimuma un jautā, kad Latvijā tiks atrisināta minētā problēma. – 1

– Karjeras konsultantu asociācijas valdes priekšsēdētāja no Rīgas izsaka pārmetumus, ka asociācija netika iesaistīta likumprojekta “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” sagatavošanā. Valdes priekšsēdētāja lūdz darīt zināmu komisijas viedokli par MK iesniegto likumprojektu, jo tas, viņasprāt, bremzē karjeras attīstības sistēmas tālāku attīstību. – 1

– Asociācijas “Rūpju bērns” priekšsēdētāja no Rīgas lūdz grozīt Valsts sociālo pabalstu likuma atsevišķus pantus, kuros skarti jautājumi par invalīdiem no bērnības, kā arī Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma atsevišķus pantus un terminus. – 2

III. Iesniegumi un sūdzības dažādos jautājumos

Kopā – 212 iesniegumi.

Kopskaitā saņemti 387 iesniegumi.

Personiski pieņemti 7 apmeklētāji, saņemti 6 iesniegumi.

Iesniegumos un sūdzībās, kā arī apmeklētāju pieņemšanā biežāk skartie jautājumi:

– valsts pārvaldes iestāžu darbs;

– tiesību aizsardzība;

– tiesībaizsardzības iestāžu darbs;

– invalīdu un maznodrošināto problēmas.

Iesniegumu biroja vadītāja E.Alksne