Ministru kabineta 2007.gada 13.marta sēdē

EM: Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām

13.martā Ministru kabinetā izskatīts Ekonomikas ministrijas iesniegtais Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts “Par Ministru kabineta priekšlikumu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”””.

Protokollēmuma projektā ir noteikts: ja 4.maijs (Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena) un 18.novembris (Latvijas Republikas proklamēšanas diena) iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu noteikt par brīvdienu.

Ja arī Saeimā šāds priekšlikums tiks atbalstīts, 2008. un 2010.gadā šādi “kompensējama” viena diena, bet 2009.gadā – neviena. Brīvdienu pārcelšana mazinās darbdienu un svinamo dienu skaita svārstības pa gadiem, kas atvieglotu budžeta finanšu institūciju darbu un plānošanu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par Valsts kases iziešanu no fondēto pensiju līdzekļu pārvaldīšanas

Lai izbeigtu Valsts kases darbību fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā, 13.martā Ministru kabinets (MK) apstiprināja atbilstošus Finanšu ministrijas sagatavotos tiesību aktu projektus. Valdība apstiprināja MK noteikumus par Valsts kases (VK) pārvaldīšanā esošā fondētās pensijas kapitāla nodošanas konkursa noteikumiem, kapitāla nodošanas kārtību un termiņiem un kārtību, kādā fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāji atlīdzina ar kapitāla nodošanu saistītos izdevumus, kā arī grozījumus MK noteikumos par valsts fondēto pensiju shēmas darbību.

Aizvadītā gada septembrī Saeima pieņēma grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz VK darbības izbeigšanu fondēto pensiju shēmas darbības pārvaldīšanā ar 2007.gada 1.novembri.

Lai VK pārvaldīšanā esošo fondēto pensiju shēmas dalībnieku kontos reģistrēto fondētās pensijas kapitālu nodotu citiem līdzekļu pārvaldītājiem, valdība apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos MK noteikumus, kas paredz kārtību, kādā tiek rīkots konkurss VK ieguldījumu plāna līdzekļu nodošanai, dokumentu noformēšanai, kā arī iesniegšanas kārtību konkursam. Tāpat noteikumi reglamentē vērtēšanas, konkursa rezultātu noteikšanas un paziņošanas kārtību, kā arī kārtību, kādā VK ieguldījumu plāna līdzekļus nodod konkursā uzvarējušajiem līdzekļu pārvaldītājiem. Noteikumi arīdzan skaidro kārtību, kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) par šo procesu informē fondēto pensiju shēmas dalībniekus, kā arī savstarpējās vienošanās formu un kārtību, lai konkursā uzvarējušie līdzekļu pārvaldītāji segtu VSAA izdevumus par paziņojumu nosūtīšanu fondēto pensiju shēmas dalībniekiem.

Savukārt grozījumi MK noteikumos par valsts fondēto pensijas shēmas darbību paredz kārtību, kādā pēc VK ieguldījumu plāna slēgšanas fondēto pensiju shēmā tiks iesaistīti tie fondēto pensiju shēmas obligātie dalībnieki, kuri divu mēnešu laikā pēc paziņojuma par pievienošanu shēmai saņemšanas nebūs izvēlējušies ieguldījumu plānu.

Saskaņā ar grozījumiem noteikumos VSAA sadalīs shēmas dalībniekus starp līdzekļu pārvaldītājiem, kuri fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldē piedalās vismaz vienu gadu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijā reģistrējuši ieguldījumu plānu, kura ieguldījumu politika ir konservatīva. Atbilstoši izmaiņām katrs līdzekļu pārvaldītājs shēmas dalībnieku sadalē varēs piedalīties ar vienu šādu ieguldījumu plānu.

Grozījumi arī precizē kārtību gadījumos, ja fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam tiek anulēta licence fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvadīšanai, līdzekļu pārvaldītājs pats atsakās no turpmākas fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldes un citos gadījumos.

FM: Par iepirkuma procedūru pasūtītāja finansētiem projektiem

Valdība 13.martā no jauna izdeva Ministru kabineta (MK) noteikumus par iepirkuma procedūru pasūtītāja finansētiem projektiem. Salīdzinot ar līdzšinējiem noteikumiem, tiek precizēti noteikumu vispārējie jautājumi atbilstoši Publisko iepirkumu likumā noteiktajam pilnvarojumam.

2007.gada 8.janvārī spēkā stājās MK noteikumi “Grozījums Publisko iepirkumu likumā”, kas tika izdoti Satversmes 81.panta kārtībā. Saskaņā ar izdarītajiem grozījumiem Publisko iepirkumu likumā atkārtoti tika paredzēts uzdevums MK noteikt iepirkuma procedūras un to piemērošanas kārtību, kā arī personas, kuras piemēro šīs procedūras, ja pasūtītājs no saviem līdzekļiem vai no ES politiku instrumentu un nacionālā līdzfinansējuma līdzekļiem finansē tāda līguma izpildi.

Ņemot vērā grozījumus, kā arī likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas un spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”, spēku zaudēja līdzšinējie noteikumi par iepirkuma procedūru pasūtītāja finansētiem projektiem.

FM izstrādāto MK noteikumu saturs, izņemot to 1. un 2.punktu (vispārējie jautājumi), ir analoģisks spēku zaudējušajiem MK 2006.gada 14.novembra noteikumiem Nr.934 “Noteikumi par iepirkuma procedūru pasūtītāja finansētiem projektiem”.

FM: Par inflācijas samazināšanas plāna pasākumu īstenošanu

Ministru kabinets 13.martā akceptēja izmaiņas vairākos likumos, tādējādi turpinot realizēt 6.martā MK sēdē apstiprinātā inflācijas samazināšanas plāna pasākumus.

MK tika atbalstīti grozījumi piecos likumos, kas tiks iesniegti izskatīšanai Saeimā: likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli; patērētāju tiesību aizsardzības likumā; Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā; kredītiestāžu likumā; likumā par automobiļu un motociklu nodokli.

Lai apliecinātu valdības stingro nostāju inflācijas samazināšanas pasākumu plāna ieviešanā, MK sēdē 13.martā pieņemti arī grozījumi MK noteikumos par Ministru kabineta locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru atalgojumu, reprezentācijas un braukšanas naudu, paredzot, ka Ministru kabineta locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru atalgojums netiks pārrēķināts par laikposmu no 2006.gada līdz 2007.gadam. Tas nozīmē, ka Ministru kabineta locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru atalgojums 2007.gadā netiks palielināts.

Kredītiestāžu likuma un automobiļu un motociklu nodokļa likuma grozījumi tika precizēti, salīdzinot ar 6.marta sēdē akceptētajiem grozījumiem.

Kā zināms, 6.martā inflācijas pieauguma mazināšanai MK nolēma arī diferencēt Zemesgrāmatas nodevas apmēru, pieņemot grozījumus MK noteikumos par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi un īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Tāpat tika arī akceptēti grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli paredz, ka, uzņēmumiem iegādājoties vieglās automašīnas par cenu virs 30 tūkstošiem latu, šie izdevumi būs jāiekļauj apliekamajā ienākumā. Izņēmums būs specifiskas biznesa automašīnas, piemēram, katafalki u.tml.

Lai kontrolētu kreditēšanas pieaugumu, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā iekļauta norma, ka kredīta devējs izsniedz aizdevumus tikai tad, ja ir saņemta Valsts ieņēmumu dienesta vai citas valsts nodokļu administrācijas izziņa par kredīta ņēmēja ienākumiem.

Šī nosacījuma kontrolei izstrādāti un MK atbalstīti grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā – likuma grozījumi paredz sankciju gadījumos, kad kredīta devējs ir izsniedzis aizdevumu, nesaņemot Valsts ieņēmumu dienesta vai citas valsts nodokļu administrācijas izziņu par kredīta ņēmēja ienākumiem. Par to paredzēts 1000–3000 latu naudas sods.

Paredzams, ka likuma grozījumi sekmēs kredītu atmaksāšanas līdzekļu legālas izcelsmes kontroli, samazinās vēlmi saņemt t.s. aplokšņu algas un palielinās nodokļu nomaksu. Līdztekus minētajam samazināsies preču un pakalpojumu patēriņš, kas tiek finansēts ar nodokļu administrācijai neuzrādītiem jeb neoficiālajiem naudas līdzekļiem, rezultātā samazināsies inflācija.

Kredītiestāžu likuma grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu, ka VID rīcībā esošās ziņas par fizisko personu – Latvijas rezidentu ienākumiem ietver arī ziņas par ienākumiem, kas gūti no noguldījumiem un ieguldījumiem kredītiestādēs. Tādējādi VID rīcībā esošās ziņas saturēs datus par visiem personas ienākumiem un līdz ar to izziņas, ko turpmāk fiziskajām personām kredītņēmējiem būs jāiesniedz kredītiestādēm un citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem kredītdevējiem, būs pilnīgākas.

Grozījumos likumā par automašīnu un motociklu nodokli tika nolemts neņemt CO₂ izmešu apjomu par kritēriju nodokļa lieluma aprēķināšanā, ņemot vērā, ka šis ir objektīvi grūti izrēķināms rādītājs. Tāpat nolemts nodokli par dzinēja tilpumu sākt rēķināt tikai no triju litru dzinēja tilpuma, lai vairākām vidējās klases automašīnām netiktu piemērota paaugstināta nodokļa likme.

Inflācijas samazināšanas plāna realizācijai ir sagatavoti, 6.martā akceptēti MK un tiks iesniegti Saeimā arī grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tie paredz aplikt ienākumus no nekustamā īpašuma pārdošanas, kas pārdevēja īpašumā ir bijis mazāk par trim gadiem un kas nav īpašnieka pamata dzīvesvieta. Šī prasība gan neattieksies uz tiem īpašumiem, par kuriem pirkšanas darījumi noslēgti pirms likuma stāšanās spēkā. Likumprojekts arī paredz noteikt, kā aprēķināms nerezidenta ienākums no Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas, ieguldot to kapitālsabiedrības pamatkapitālā. Tāpat likumprojekts paredz, ka nekustamā īpašuma pārdošanai tiek pielīdzināta arī nekustamā īpašuma ieguldīšana kapitālsabiedrības pamatkapitālā, ja attiecīgās kapitālsabiedrības daļas vai akcijas pārdod.

FM: Par līdzekļiem Eiropas līdzfinansēto projektu īstenošanai

13.martā Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu MK rīkojumu par FM budžeta apakšprogrammas “Finansējums Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” līdzekļu pārdali 2007.gadā.

Likums par valsts budžetu 2007.gadam paredz MK tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei FM apakšprogrammā paredzētos 60 300 000 latu ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai. Izskatīšanai MK jau iesniegts rīkojuma projekts, kurā prognozēta līdzekļu pārdale 3 967 008 latu apmērā. Līdz ar to vēl iespējams veikt līdzekļu pārdali 56 332 992 latu apmērā.

MK rīkojums sagatavots, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projekta “Tehniskās palīdzības fonds 2006.–2011.gadam” finansēšanai. Granta līgumi projekta finansēšanai no donorvalstu puses ir parakstīti 2007.gada 16.janvārī, un atbilstoši minētajos granta līgumos noteiktajiem īstenošanas nosacījumiem finansējums projekta īstenošanas uzsākšanai nepieciešams, jau sākot ar 2007.gada martu.

Kopumā no FM budžeta projekta nodrošināšanai ministrijām tiks pārdalīti 236 248 lati: FM – 20 847 lati, Iekšlietu ministrijai – 8866 lati, Izglītības un zinātnes ministrijai – 30 020 lati, Tieslietu ministrijai – 19 839 lati, Vides ministrijai – 57 529 lati, Kultūras ministrijai – 29 809 lati, Veselības ministrijai – 25 139 lati, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai – 44 199 lati.

Rīkojums paredz arī palielināt pašvaldību aizņēmumu kopējo limitu par 18 000 000 latu ES līdzfinansēto pašvaldību projektu finansējuma nodrošināšanai, lai pašvaldības, kuras 2007.gadā realizēs ES līdzfinansētos projektus, būtu nodrošinātas ar finanšu resursiem, nepieciešamības gadījumā šim mērķim ņemot aizņēmumu.

FM: Par ES Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda kompetento iestādi

Finanšu ministrija izstrādāja grozījumus Ministru kabineta (MK) rīkojumā par ES Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda garantijas izdevumu daļas un Kohēzijas fonda atbildīgajām iestādēm. 13.martā valdība apstiprināja grozījumus rīkojumā.

Lai nodrošinātu efektīvu ES Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) garantijas izdevumu daļas finansējuma administrēšanu, grozījumi rīkojumā paredz Zemkopības ministriju noteikt par kompetento iestādi Eiropas Savienības finanšu plānošanas 2004.–2006.gada periodā. Tā būtu atbildīga par Lauku atbalsta dienesta akreditāciju, atbilstības izvērtēšanu un pagaidu akreditāciju (esošā ES plānošanas perioda darbības laikā līdz 2008.gada 31.decembrim).

Saskaņā ar 2006.gada 12.oktobra grozījumiem Lauku atbalsta dienesta likumā Zemkopības ministrija tika nozīmēta kā atbildīga iestāde par Lauku atbalsta dienesta akreditāciju un tā darbības atbilstības izvērtēšanu par nākamo Eiropas Savienības finanšu plānošanas periodu.

Datums (2006.gada 16.oktobris), no kura ELVGF garantijas izdevumu daļas ietvaros veiktajiem izdevumiem kompetentās iestādes funkcijas veic Zemkopības ministrija, norādīts, ievērojot ELVGF garantijas izdevumu daļai noteikto finanšu gadu, kas ir kārtējā gada 16.oktobris līdz nākamā gada 15.oktobrim, pēc kura arī tiek sniegtas finanšu atskaites un novērtējuma ziņojumi.

FM: Par vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritātēm

13.martā MK apstiprināja MK rīkojumu par vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem 2008.–2010.gadam. Rīkojumu izstrādāja FM sadarbībā ar Valsts kanceleju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju.

Rīkojumā ir noteikti četri valsts budžeta vidēja termiņa mērķa sasniegšanas prioritārie attīstības virzieni jeb prioritātes: zināšanu sabiedrības veidošana; sabalansēta un līdzsvarota ekonomikas attīstība; indivīda veselības, garīgo un sociālo vajadzību nodrošināšana; ilgtspējīga valsts attīstība, līdzsvarota reģionu attīstība un laba pārvaldība.

MK jau apstiprināta koncepcija par stratēģisko plānošanu un vidēja termiņa budžeta plānošanu valstī, sākot ar 2008.gadu. Koncepcija nosaka vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara izstrādāšanu, kas ietver vidēja termiņa valsts makroekonomiskās situācijas prognozi, valdības fiskālās politikas mērķus vidējam termiņam, valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu prognozes vidējam termiņam, kā arī maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm. Budžets vidējā termiņā tiks plānots trīs gadiem, pašu valsts budžeta likumu tāpat kā līdz šim sastādot kārtējam gadam. Lai realizētu koncepciju, Finanšu ministrija ir sagatavojusi MK rīkojuma projektu.

Vidēja termiņa budžeta plānošana ir rīks, ar kuru nodrošināt valstī noteikto prioritāšu mērķtiecīgu un efektīvu finansēšanu. Vidēja termiņa budžeta plānošanas mērķis ir sekmēt Latvijas Nacionālajā attīstības plānā paredzēto mērķu sasniegšanu. Plāns ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kas izstrādāts saskaņā ar valdošajiem pieņēmumiem par Latvijas nākotnes attīstības stūrakmeņiem.

MK rīkojums arīdzan noteic, ka ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu piešķīruma prioritāšu sadalījumu plāno atsevišķi un ka valsts budžeta attīstības daļu veido valsts budžeta līdzekļi, kas paredzēti vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvarā jauno politikas iniciatīvu finansēšanai, nodrošinot to koordināciju un papildinātību ar ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansējumu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

VidM: Par atļauju izsniegšanu ūdens resursu lietošanai hidrotehnisko būvju darbības gadījumā

13.martā Ministru kabineta sēdē akceptēts Vides ministrijas izstrādātais likumprojekts “Grozījumi “Ūdens apsaimniekošanas likumā””.

Vides ministrijas izstrādātais likumprojekts precizē Ūdens apsaimniekošanas likuma normu attiecībā uz atļauju izsniegšanu ūdens resursu lietošanai hidrotehnisko būvju darbības gadījumā.

Likumprojektā noteikts, ka atļaujas nosacījumos hidrotehnisko būvju darbībai reģionālā vides pārvalde var iekļaut papildu prasību veikt nepieciešamos pasākumus zivju resursu aizsardzībai (tai skaitā atvērt slūžas vai nodrošināt zivju ceļu izbūvi ūdenstilpju aizsprostos), ja šie pasākumi ir nepieciešami un bioloģiski pamatoti saskaņā ar zivsaimnieciskās ekspertīzes slēdzienu un ir inženiertehniski iespējami saskaņā ar kompetentu atzinumu.

Likumprojekta īstenošana palīdzēs sakārtot ūdens resursu izmantošanu un izvirzīt vienotas un ekoloģiski pamatotas prasības darbībām, kuru ietekme uz ūdeņiem ir nozīmīga.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par putnu gripas uzliesmojuma draudu novēršanas kārtību

Valdība 13.martā akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikums par putnu gripas uzliesmojuma draudu novēršanas kārtību. Tajā paredzēti veicamie drošības pasākumi mājputnu novietnēs saistībā ar putnu gripas uzliesmojuma draudiem, kā arī noteikti dzīvnieku īpašnieku vai turētāju pienākumi.

Noteikumos teikts, ka par aizdomām par mājputnu vai savvaļas putnu saslimšanu ar putnu gripu ir nekavējoties jāziņo Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektoriem vai PVD teritoriālās struktūrvienības darbiniekiem. Tāpat attiecīgās amatpersonas jāinformē, ja mājputnu novietnē audzētiem mājputniem vairāk nekā divas dienas dējība samazinājusies par pieciem un vairāk procentiem, ja vairāk nekā par divdesmit procentiem mājputnu samazinājusies barības vai ūdens patēriņš, kā arī, ja mājputnu mirstība nedēļas laikā pārsniedz trīs procentus un vairāk.

Mājputnu īpašnieks nedrīkst pieļaut tiešu vai netiešu mājputnu kontaktu ar savvaļā mītošiem putniem, jo īpaši ar ūdensputniem. Mājputnu īpašniekam mājputni jātur slēgtā telpā. Ja tas nav iespējams – tiek nodrošināta mājputnu turēšana norobežotā teritorijā, kur nevar iekļūt savvaļas putni. Turot mājputnus slēgtā telpā, jārūpējas, lai savvaļas putni nepiekļūtu barībai, kas paredzēta mājputniem, kā arī nedrīkst mājputnus dzirdīt ar ūdeni no vaļējām ūdenstilpnēm, kas pieejamas savvaļas putniem. Noteikts, ka dažādas sacensības, izstādes, tirgi, gadatirgi un cita veida pasākumi ar mājputnu vai savvaļas putnu piedalīšanos var tikt rīkoti tikai slēgtās telpās.

Visu šo noteikumu uzraudzību un kontroli veiks PVD. Paredzēts, ka noteikumi būs spēkā no 2007.gada 15.marta līdz 2007.gada 15.maijam. Zemkopības ministrija šo noteikumu projektu virzīja apstiprināšanai valdībā steidzamības kārtā, jo Latvijas teritorijā esošo mājputnu veselība ir apdraudēta līdz ar migrējošo savvaļas putnu pārceļošanu no infekcijas skartajām valstīm.

Zemkopības ministrija aicina visus iedzīvotājus ievērot drošības pasākumus un neaizskart ar rokām aizdomīgus mājputnus vai savvaļas putnus, izvairīties no tieša kontakta ar slimiem vai beigtiem putniem, kā arī rūpīgi ievērot higiēnas prasības.

ZM: Par Eiropas Savienības atbalsta administrēšanas un uzraudzīšanas kartību enerģijas kultūraugiem

Valdība 13.martā akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Kārtība, kādā administrē un uzrauga Eiropas Savienības atbalstu enerģijas kultūraugiem”. Dokuments nepieciešams, lai nodrošinātu atbalstu lauksaimniekiem par kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību audzēšanu jau no šā gada, kā arī nodrošinātu enerģijas kultūraugu savācēju un pārstrādātāju atzīšanu.

ZM izstrādātajā normatīvajā aktā noteikta kārtība, kādā tiek atzīti enerģijas kultūraugu savācēji un pirmie pārstrādātāji, kā arī noteikti savācēju un pirmo pārstrādātāju pienākumi.

Tāpat dokumentā noteikti pienākumi enerģijas kultūraugu savācējam un pirmajam pārstrādātājam, uzglabājot informāciju par enerģijas kultūraugu iepirkšanas un pārstrādes procesu, kā arī savācēju un pirmo pārstrādātāju kontroles kārtība. Noteikumos arī norādīta kārtība, kādā tiek publicēta informācija par atzītajiem savācējiem un pirmajiem pārstrādātājiem. Turklāt uzskaitīti Lauku atbalsta dienesta (LAD) pienākumi, izvērtējot savācēju un pirmo pārstrādātāju atzīšanas pieteikumus, nepieciešamības gadījumā veicot attiecīgo enerģijas kultūraugu savācēju un pirmo pārstrādātāju pārbaudi uz vietas un pieņemot lēmumu par savācēju un pirmo pārstrādātāju atzīšanu.

Savācēju un pārstrādātāju atzīšanas sistēma nepieciešama, lai būtu pārliecība, ka piegādātie enerģijas kultūraugi tiek pārstrādi enerģijas produktos.

Noteikts, ka LAD līdz 2007.gada 15.aprīlim, kā arī turpmākos gadus līdz katra gada 15.decembrim laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicē informāciju par atzītajiem savācējiem un pirmajiem pārstrādātājiem. Tāpat arī ZM līdz katra gada 15.aprīlim laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicē informāciju par reprezentatīvo ražu enerģijas kultūraugiem, kurus pārstrādā atzītie savācēji un pirmie pārstrādātāji.

Kārtība, kādā administrē un uzrauga Eiropas Savienības atbalstu enerģijas kultūraugiem stāsies spēkā pēc tās publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa