Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Un sadzirdam svētos vārdus: Dzimtene, saule, sirdsPirmdien, 8. novembrī, Nacionālajā teātrī notika. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.11.1999., Nr. 370/371 (1830/1831) https://vestnesis.lv/ta/id/15453

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Un sadzirdam svētos vārdus: Dzimtene, saule, sirds (turpinājums)

Vēl šajā numurā

10.11.1999., Nr. 370/371 (1830/1831)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Un sadzirdam svētos vārdus: Dzimtene, saule, sirds

Pirmdien 8.novembrī, Nacionālajā teātrī notika dzejnieka Kārļa Skalbes 120. dzimšanas dienas atceres sarīkojums Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

SK1.JPG (27750 BYTES)

Šis vakars ir veltīts gaišai Latvijas personībai. Šodien pieminam vienu no valsts dibinātājiem, izcilo klusuma rakstnieku un romantisko dzejnieku Kārli Skalbi. Sava mūža gaitās viņš augstu turējis vērtības, kas svarīgas valsts un tautas pašapziņai, Latvijas dvēselei.

Viņš runā par vērtībām valstij, kas vēlas pacelties garā un stiprumā. Viņš stāsta par vērtībām tautai, kas vēlas vienotību un augstu pašapziņu. Mēs lasām Skalbi šodien, 120 gadus pēc viņa nākšanas pasaulē, jo šajās rindās joprojām ir laikmeta gars.

Maza valsts var būt liela, ja tā ir vienota, saka Skalbe. Latvija var kļūt par attīstītu valsti, ja tās tauta vienojas savā spēkā un pašapziņā, varētu sacīt šodien. Pirms jaunā gadu tūkstoša, veidojoties jaunajai Eiropai, par mazu valstu lomu daudz tiek diskutēts. Un Latvija aktīvi iesaistās šajā sarunā, aizstāvot savas intereses.

Tuvojas Latvijas neatkarības 81.gadadiena. Arī tas bija 18.novembris, kad Skalbe ierakstīja savā dienasgrāmatā:

"Latvija nav vairs nicināts bāra bērns, kura liktenis bija stāvēt aizdurvē un slaucīt asaras. ... Šinīs dienās viņa paceļas pasaules priekšā kā brīva un lepna tauta, kura pati savās rokās tur savu likteni."

Būsim lepni par to, ka mums ir sava valsts, kuras nākotne ir mūsu pašu rokās. Būsim lepni par to, ka Latvijai ir Skalbe, ka Latvijai ir cilvēki, kas ar savām spējām un talantu ir darījuši un dara visu, lai valsts ietu augšup. Gaiši pieminēsim Kārli Skalbi!

 

 

Tuvāk par notikumu — 6.lpp.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!