Par degvielas nodokļu likmju atšķirību samazināšanu

Eiropas Komisija ierosina cīnīties ar “degvielas tūrismu” un samazināt negatīvo ietekmi uz vidi. Priekšlikuma pamatā ir fakts, ka pašreizējās nodokļu atšķirības par dīzeļdegvielu, ko izmanto kravas automobiļos, rada konkurences traucējumus liberalizētā iekšējā tirgus kravu pārvadājumu pakalpojumu sektorā. Turklāt tas ir cēlonis “degvielas tūrismam”, kad kravas automobiļu šoferi maina maršrutu, lai izmantotu nodokļa likmju atšķirības dažās dalībvalstīs, bet vienlaikus arī radot nevēlamu ietekmi uz vidi. Tāpēc Komisijas priekšlikums ir vērsts uz šo nodokļa likmju atšķirību samazināšanu, mazinot arī negatīvo ietekmi uz vidi.  

“Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Eiropas kravu pārvadājumu pakalpojumu tirgi, kas tagad ir pilnībā atvērti brīvai konkurencei, vairs nepieļauj pārāk lielas akcīzes nodokļu likmju atšķirības, ko dalībvalstis noteikušas par autotransportā izmantojamo dīzeļdegvielu. Tās ir cēlonis nopietniem konkurences traucējumiem tiem uzņēmumiem, kas savstarpēji konkurē vienos un tajos pašos tirgos, kā arī apdraud nodarbinātību,” teica Lāslo Kovāčs, ES komisārs nodokļu politikas un muitas savienības jautājumos. “Tajā pašā laikā ir būtiski, lai priekšlikumi pasākumiem, kas attiecas uz autotransportu, veicinātu tā radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanos, jo šis sektors vien ES–25 valstīs kopumā rada 19,3% no CO₂ emisiju kopējā apjoma. Tāpēc esmu ļoti apmierināts, ka šis priekšlikums dotu zināmu artavu vides stāvokļa uzlabošanai, jo ievērojami tiek samazināts nevajadzīgs nobraukums, ko šoferi veic tikai tāpēc, lai no zemāka nodokļa par dīzeļdegvielu gūtu materiālu labumu.”

Priekšlikums Padomes direktīvai vērsts uz tādu konkurences traucējumu samazināšanu kravu pārvadājumu pakalpojumu tirgū, ko izraisa akcīzes nodokļa likmju atšķirības dīzeļdegvielai, kuru izmanto kravu pārvadātāji. Tas uzlabos arī vides aizsardzību, kravu pārvadājumu sektorā samazinot tādu parādību kā “degvielas tūrisms” un veicinot motoru degvielas patēriņa samazināšanos Eiropā.

Akcīzes nodoklis par degvielu veido līdz pat 18% no kravu autotransporta uzņēmumu ekspluatācijas izdevumiem. Patlaban liberalizētajā tirgū, kurā notiek sīva konkurence, ekspluatācijas izmaksu atšķirībām, ko izraisa valstu nodokļi, ir liela ietekme.

Tas tāpēc, ka lielie kravas automobiļi ar piepildītu degvielas tvertni var nobraukt no 1500 līdz 3000 km. Tāpēc autotransporta uzņēmumi, kas veic kravu starptautiskus pārvadājumus vai atrodas tuvu robežai ar valsti, kurā akcīzes nodokļa likme ir zemāka, var izmantot valstu par dīzeļdegvielu noteikto nodokļa likmju būtiskas atšķirības, “uzpildoties” dalībvalstīs, kurās noteikti zemāki nodokļi. Tas ir radījis būtiskus konkurences traucējumus kravu autotransporta pārvadājumu pakalpojumu sektorā.

Šim fiskālajam plānam ir arī labvēlīga ietekme uz vidi, jo pētījumi liecina, ka, dzenoties pakaļ labumiem, ko dod zemāki nodokļi, autopārvadātāji lieki nobrauc miljoniem kilometru. Turklāt tas negatīvi ietekmē arī to valstu budžeta ieņēmumus, kuras par dīzeļdegvielu noteikušas augstākus nodokļus.

Šādu iemeslu dēļ Komisija ierosina samazināt šobrīd dalībvalstu noteiktās atšķirības starp nodokļu likmēm dīzeļdegvielai, ko kravas autotransporta nozarē izmanto pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai. Tādējādi dalībvalstīm būs lielākas iespējas diferencēt komercdarbībai un nekomerciālam patēriņam paredzētajai dīzeļdegvielai noteiktās nodokļu likmes. Visām dalībvalstīm būs iespējams samazināt nodokļus par dīzeļdegvielu, kas paredzēta izmantošanai, veicot komercdarbību. Tā rezultātā panāktais likmes līmenis būs zemāks, nekā tas bija 2003.gada 1.janvārī, vien ar nosacījumu, ka tiek ievērota minimālā likme, un, ieviešot ceļu lietošanas maksu, nodokļu slogs paliek bez izmaiņām.

Turklāt priekšlikumā paredzēts divos posmos līdz 2014.gadam palielināt akcīzes nodokļa minimālo likmi no 302 līdz 380 eiro par 1000 l degvielas (ar starpposmu likmi 359 eiro), kas samazinās konkurences traucējumus un videi nodarīto kaitējumu.

Ir paredzēts, ka dalībvalstīs nodokļu likmes par dīzeļdegvielu nekomerciālam patēriņam un par bezsvina benzīnu nedrīkst būt zemākas par tām likmēm, kas paredzētas dīzeļdegvielai, kuru izmanto komercdarbībai. Ja nodokļi šīm citām degvielām tiktu saglabāti zemākā līmenī nekā noteikts dīzeļdegvielai, kas paredzēta komercdarbībai, tām būtu labvēlīgāks nodokļu režīms. Nav pamatota iemesla (ar vidi saistīta vai – vadoties no ekonomiskiem apsvērumiem), lai attaisnotu šādu labvēlīgu režīmu.

Baltajā grāmatā “Eiropas transporta politika 2010.gadam: laiks pieņemt lēmumu” ir teikts, ka autotransporta sektorā, kas tagad pilnībā atvērts konkurencei, harmonizētu nodokļu likmju neesamība par degvielu var radīt arvien lielākus šķēršļus iekšējā tirgus netraucētai darbībai.

Sākotnēji priekšlikums attiecībā uz nodokļiem par dīzeļdegvielu, ko izmanto komerciālām vajadzībām, tika iesniegts 2002.gadā. Šis priekšlikums tika atsaukts 2005.gadā pēc tam, kad Komisija, pamatojoties uz vispusīgu ietekmes novērtējumu, paziņoja par nodomu veikt likumdošanas intervenci.

Tās nesen sniegtajā ziņojumā “Saglabāt Eiropas kustību – ilgtspējīga mobilitāte mūsu kontinentam” Komisija izteikusies, ka tā “noskaidros, kā var sašaurināt par degvielu noteikto nodokļu likmju pārlieku lielās atšķirības”. Tajā arī uzsvērts, ka “transporta politikā jāiekļauj arī starptautiskās vides saistības, tostarp saistības, kas paredzētas Kioto Protokolā”.

Komisijas ziņojumā “Energoefektivitātes pasākumu plāns: Potenciāla realizācija” vēlreiz apliecināts Komisijas nodoms 2007.gadā iesniegt īpašu priekšlikumu par nodokļu režīmu attiecībā uz komerciālām vajadzībām izmantojamo dīzeļdegvielu.

Pašlaik spēkā esošie ES noteikumi par nodokļu režīmu attiecībā uz energonesējiem paredzēti 2003.gadā pieņemtajā Enerģijas nodokļu direktīvā.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa