Latvijas zemkopības ministrs:

— Tiekoties ar ES lauksaimniecības amatpersonām

19.martā zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Briselē tikās ar Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības komisāri Mariannu Fišeri-Bēlu un Vācijas pārtikas, lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības ministru Horstu Zēhoferu, lai plašāk pārrunātu jautājumu par brīvprātīgās modulācijas principiem jeb brīvprātīgu finanšu pārdali no tiešajiem maksājumiem uz lauku attīstību Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros. ES lauksaimniecības komisāre un Vācijas lauksaimniecības ministrs arī uzklausīja Latvijas viedokli par maksājumu atšķirību izlīdzināšanu dalībvalstu starpā.

Zemkopības ministrs informēja M.Fišeri-Bēlu un H.Zēhoferu, ka Latvijai ir iebildes pret ES ierosinātajiem modulācijas jeb finanšu pārdales principiem lauksaimniecībā, proti, ka pārāk daudz līdzekļu paliek dalībvalstī, kas veic modulāciju, bet pārāk maz nonāk ES kopējā budžetā, lai sniegtu atbalstu teritorijām, kurām objektīvi tas visvairāk nepieciešams. ES noteikusi, ka tā dēvētā maksājumu modulācija dalībvalstīm paredz brīvprātīgu iespēju līdz 20% no tiešajiem maksājumiem novirzīt lauku attīstības programmām.

M.Roze kolēģiem izteica bažas, ka modulācijas rezultātā iegūtais samazinājums vēl vairāk palielinās plaisu starp dalībvalstīm attiecībā uz pieejamo finanšu apjomu gan tiešajiem maksājumiem, gan lauku attīstībai, ņemot vērā faktu, ka šobrīd jaunajām dalībvalstīm ir noteikts zemāks tiešo maksājumi līmenis nekā vecajām dalībvalstīm. Zemkopības ministrs pauda pārliecību, ka tādējādi netiks sasniegts Lisabonas stratēģijā izvirzītais mērķis – nodrošināt cilvēkiem labākus dzīves standartus gan vides, gan sociāli ilgtspējīgā veidā, kas balstās uz sociālā taisnīguma un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu visiem iedzīvotājiem.  

“Eiropa nevarēs sasniegt Lisabonas stratēģijā izvirzīto ambiciozo mērķi, ja starp reģioniem pastāvēs atšķirības. Mēs nevaram noliegt faktu, ka pašlaik šādas atšķirības pastāv pārticības līmenī starp vecajām un jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Vislielākās atšķirības ir redzamas lauku rajonos saistībā ar zemajiem ienākumiem un augsto bezdarba līmeni, salīdzinot ar pilsētām. Šī atšķirība jaunajās dalībvalstīs ir sevišķi izteikta,” sarunas gaitā, pamatojot atbalsta maksājumu modulācijas nevienlīdzīgo principu, teica M.Roze.

Latvija uzskata, ka modulācijas rezultātā iegūtajam finansējumam ir jābūt tam instrumentam, kas veicinātu atšķirību samazināšanos starp lauku reģioniem dalībvalstīs. “Tādējādi modulācijas pamatā ir jābūt objektīviem, uz reālām vajadzībām orientētiem finanšu sadales kritērijiem, un pirmais uzdevums būtu panākt atšķirību samazināšanos starp reģioniem saskaņā ar Lisabonas stratēģijas mērķiem,” uzsvēra M.Roze.

— Piedaloties ES lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru sēdē

19.martā Briselē Eiropas Savienības lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē tika diskutēts par ES brīvprātīgās modulācijas piemērošanas principiem dalībvalstīs.

Šīs diskusijas visbūtiskākais virziens saistīts ar nosacījumiem par turpmāko brīvprātīgās modulācijas jeb brīvprātīgu finanšu pārdali no tiešajiem maksājumiem uz lauku attīstību Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros piemērošanu dalībvalstīs. Tā sauktā maksājumu modulācija dalībvalstīm paredz brīvprātīgu iespēju līdz 20% no tiešajiem maksājumiem novirzīt lauku attīstības programmām. Zemkopības ministrs, uzstājoties ES lauksaimniecības ministru padomes sēdē, akcentēja, ka modulācijas rezultātā vēl vairāk palielināsies plaisa starp dalībvalstīm attiecībā uz pieejamo finanšu apjomu, ņemot vērā faktu, ka šobrīd jaunajām dalībvalstīm ir noteikts zemāks tiešo maksājumu līmenis nekā vecajām dalībvalstīm. Tālab arī jaunās dalībvalstis iestājas par to, lai maksājumi būtu līdzvērtīgi visām ES dalībvalstīm.

Jau tagad vislielākās atšķirības ir redzamas lauku rajonos saistībā ar zemajiem ienākumiem, nevienlīdzīgo konkurētspēju, pamatojot atbalsta maksājumu modulācijas nevienlīdzīgo principu, sacīja M.Roze.

Šīs modulācijas rezultātā iegūtajam finansējumam ir jāveicina atšķirību samazināšanās starp lauku reģioniem dalībvalstīs. Tādējādi modulācijas pamatā ir jābūt objektīviem, uz reālām vajadzībām orientētiem finanšu sadales kritērijiem.

Zemkopības ministrs lauksaimniecības ministru padomes sēdes laikā iesniedza sagatavotu Latvijas paziņojumu par Latvijas nostāju jautājumā par Eiropas Savienības brīvprātīgās modulācijas principiem. Šis dokuments tiks pievienots Kopējam EK paziņojumam.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa