1992.gada 6.oktobra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, reģistrēsimies informācijai par deputātu skaitu. Rezultātu! 87 deputātiem ir bijušas atslēgas, lai gan kolēģi vēl nāk. Tā gan ir tikai reģistrācija informācijai...

Par darba kārtību 6. un 7.oktobrim. Vispirms paziņojiet svītrojumus, atsevišķus balsojumus, bet pēc tam balsosim par Prezidija piedāvāto darba kārtību, tad par atsevišķiem svītrojumiem vai papildinājumiem.

Lūdzu. Vaivads, trešais mikrofons.

J.Vaivads: Cienījamie kolēģi! Mēs vakar frakcijā ļoti rūpīgi pārdomājām šodienai piedāvāto darba kārtību un tieši jautājumā par valdības atskaiti nācām pie secinājuma, ka tādā steigā, kādā tagad tā tiek gatavota, diezin vai iegūsim konstruktīvu rezultātu. Taču konstruktīvu rezultātu es saskatu tādu, ka mums būtu skaidri jāredz un jāizkristalizē jau uz priekšu, ir jāspēj izvērtēt piedāvāto valdības programmu līdz Saeimas vēlēšanām. Es saprotu, jautājums ir ļoti nopietns, un mana uzstāšanās varētu tikt traktēta kā zināma necieņa pret valdību, taču es negribētu, ka tā šādi tiek traktēta. Es gribētu, lai arī valdība cienītu Augstāko padomi, tādēļ vajadzētu ļaut šim jautājumam rūpīgāk sagatavoties un atlikt šo jautājumu vienu nedēļu. Tāds ir mūsu frakcijas priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu. Bērziņš, trešais mikrofons.

I.Bērziņš: Tātad valdība ir ļoti cienījusi Augstāko padomi un ļoti precīzi ir ievērojusi to Augstākās padomes lēmumu, kuru mēs, visas frakcijas, draudzīgi esam pieņēmušas. Tātad tas ir lēmums par kārtību, kādā sniedzamas Latvijas Republikas valdības un Latvijas Bankas atskaites par 1992.gadā veikto darbu un par turpmākās darbības programmu līdz 5.Saeimas vēlēšanām. Tieši šinī lēmumā, par kuru mēs visi draudzīgi esam vienojušies, ir paredzēti tie datumi, kurus praktiski valdība pilda – līdz 5.datumam vajadzēja iesniegt šīs tēzes. Jūs attiecīgi redzēsit tur tālāk, ka līdz 8.oktobrim komisijām jāiesniedz Prezidijā un līdz 15.datumam jāsagatavo lēmums. Ja mēs šodien nenoklausīsimies valdības atskaiti, tad praktiski mums tas viss ir jāatceļ, jo tad mēs nevaram izpildīt šo Augstākās padomes lēmumu. Mums ir jāatceļ Augstākās padomes lēmums, tā ka tas ir ļoti nopietns jautājums... Ja tiek likts uz balsošanu jautājums par valdības atskaites atcelšanu, tad es frakcijas vārdā prasu pusstundu, lai Tautas frontes frakcija varētu apspriesties. Paldies.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, varbūt tomēr ievērosim tradīciju! Tātad šis jautājums paliek atsevišķām debatēm un atsevišķai balsošanai. Kādi vēl ir iebildumi par svītrojumiem? Nav. Tad, lūdzu, bez šā jautājuma, bez valdības atskaites, nobalsosim par mūsu darba kārtību un tad atsevišķi debatēsim par šo jautājumu, par tā iekļaušanu darba kārtībā. Vai ir vēl kādi citi priekšlikumi? Nav.

Balsosim par Prezidija piedāvāto darba kārtību bez 5.punkta. Lūdzu rezultātu. Paldies. Pārējie jautājumi ir akceptēti.

Vai ir vēl kādi papildinājumi, par kuriem mums arī vajadzēs debatēt un atsevišķi izskatīt? Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man ļoti jāatvainojas, ka es nebiju pietiekami sakoncentrējies, kad šeit izskatīja darba kārtību. Man ir lūgums svītrot 6.punktu no šīsdienas apspriešanas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Vaivads: Ja ir runa par papildinājumiem, tad es domāju, ka tā bija laba prakse un mums vajadzētu to tādā veidā arī atkārtot. Proti, lai mums kaut kur ilgstoši atkal neieslīgtu jautājums par Vēlēšanu likumu, es ierosinu šodien ar plenārsēdes lēmumu nobalsot, ka Vēlēšanu likuma trešo lasījumu izskatīsim 20.oktobrī pulksten 10.00.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lagzdiņš, lūdzu!

J.Lagzdiņš: Par Vēlēšanu likumu. Vēlēšanu likuma izstrādes komisijas priekšsēdētājs šobrīd atrodas ārzemēs, un Vēlēšanu likuma priekšlikumi šajā komisijas sēdē uz trešo lasījumu vēl nav izskatīti, jo komisijas sēde nav notikusi. Tāpēc, es domāju, būtu nepareizi, pirms nav šīs komisijas priekšsēdētāja atzinuma par likumprojekta gatavību trešajam lasījumam, to voluntāri jau ietvert darba kārtībā. Tātad es aicinu balsot pret šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Kolēģi! Mēs tagad balsosim un debatēsim par diviem jautājumiem – Par Latvijas Republikas valdības un Latvijas Bankas atskaiti (5.jautājumu) un deputāta Vaivada ierosinājumu par Vēlēšanu likuma izskatīšanu 20.oktobrī.

Attiecībā uz Godmaņa kunga paziņojumu es varētu tikai runāt par līdzīgām situācijām, kādas mums ir bijušas, – ka kāda komisija iesniedz jautājumu un pēc tam pati noņem šo jautājumu, un tad mums nav par ko balsot. Manuprāt, te šī secība iznāca drusciņ citādāka, bet būtība palika tā pati – valdība iesniedz, Godmaņa kungs iesniedz, un tagad viņš noņem, tā ka mums nav par ko balsot, ja jūs tam piekrītat. Taču par abiem jautājumiem tādā secībā, kāda mums te ir, iznākusi diskusija. Pirmām kārtām par Latvijas Republikas valdības un bankas atskaiti ir dzirdēti divi viedokļi. Turpināsim izteikt savas motivācijas balsošanai un tad balsosim.

Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Es aicinātu atbalstīt Vaivada kunga priekšlikumu par darba kārtības 6.punkta izslēgšanu no darba kārtības. Motivēšu – kāpēc. Pirmkārt...

Priekšsēdētājs: 5.punkta...

I.Ozols: Jā, es atvainojos, par 5.punktu. Bērziņa kunga teiktais, ka lēmumā ir izpildīti visi saistošie punkti, neatbilst objektīvai patiesībai. Mēs gan šodien burtiski pirms plenārsēdes caur Kanceleju esam saņēmuši ministru atskaites, vakar vēlu pēcpusdienā, pulksten pussešos, saņēmām bankas prezidenta atskaiti, bet mums nav visas Latvijas valdības kopvērtējuma atskaites, vismaz Kancelejā es to nesaņēmu arī priekš Apvienotās budžeta komisijas… (No zāles skan iebildumi.) Ir? Es atvainojos, tās varēja saņemt, bet tās nav apspriestas. Taču, kā mani informēja Kancelejā – varbūt mani premjerministrs palabos –, nav šā mūsu lēmuma 3.punktam atbilstošās Latvijas Republikas valdības vadītāja iesniegtās atskaites arī līdz 5.datumam, atskaites, kas praktiski atspoguļotu visa valdības aparāta, visu valsts pārvaldes institūciju kopainu. Turklāt – te mani jau labo – lielākā daļa deputātu praktiski nav redzējuši un nav saņēmuši ministru atskaites. Man šīs ministru atskaites ir tāpēc, ka es vakar pulksten pussešos tās paņēmu tieši no Kancelejas. Tur bija deviņas atskaites, šodien es saņēmu vēl astoņas atskaites, taču tās apstrādāt ne tikai komisijā, bet arī individuāli man vienkārši nebija fiziski iespējams, tā ka es saprotu arī mūsu kolēģus. Pie tam es vēl gribētu uzsvērt, ka mūsu pamatuzdevums ir atstāt mūsu pēcnācējiem – Saeimai un nākamajai valdībai – demokrātisku un stabilu sabiedrību. Jūs piedodiet, taču, šādā sasteigtā veidā izvērtējot valdības pozīciju un nostāju, mēs šo pamatuzdevumu, šo pamatsūtību nevaram veikt, un tāpēc es aicinu atbalstīt Vaivada kunga priekšlikumu un šo 5.darba kārtības jautājumu šonedēļ izslēgt no darba kārtības un iekļaut to nākamnedēļas darba kārtībā, sākot ar otrdienu pulksten 10.00. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbe!

G.Grūbe: Lai arī cik es pats personīgi būtu it kā negatīvi noskaņots pret Latvijas Banku, taču es, Ozola kungs, jums gribu pateikt, ka Latvijas Banka jau ap pusdienas laiku savu atskaiti bija iesniegusi. Tā ka jūsu teiktais neatbilst taisnībai.

Attiecībā uz demokrātiju es domāju, ka jautājums demokrātiski arī jāizlemj. Mēs esam nobalsojuši, ir pieņemts Augstākās padomes lēmums, un, ja kaut ko gribam pārcelt, tad šis lēmums ir jāatceļ, nevis vienkārši jābalso par šā jautājuma izskatīšanu vai neizskatīšanu šobrīd. Tāpēc prasu balsot par šā lēmuma atcelšanu. Ir jāsagatavo projekts par šā lēmuma atcelšanu, un frakcijai “Satversme” arī ir jāiesniedz šāds projekts, lai mainītu šo punktu, jo tas ir oficiāli pieņemts Augstākās padomes lēmums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Čepāni!

A.Čepānis: Frakcija “Satversme” iesniedza priekšlikumu uz nedēļu atcelt valdības un bankas atskaiti. Es iesniedzu radikālāku priekšlikumu – šo atskaiti noņemt no darba kārtības vispār. Un motīvi – kādēļ. Padomājiet, dāmas un kungi, kas no tā mainīsies? Vai varbūt valdība? Vai mēs? Ne viens, ne otrs. Un tādēļ nav jēgas kult tukšus salmus. Paskatieties, cik valdības pārstāvju tagad ir plenārsēdes zāles aizmugurē, un kādam taču (atšķirībā no mums!) ir arī jāstrādā!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Plotniek!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, manī izraisa zināmu izbrīnu tas, ka divas nedēļas pēc tam, kad mēs it kā lielā vienprātībā nolēmām, ka šis jautājums ir jāskata, tagad mēs vai nu vispār to negribam skatīt, vai vismaz negribam sākt šo jautājumu risināt. Es varu jums teikt, ka Jelgavas rajonā, cik man ir bijušas tikšanās ar cilvēkiem, cilvēki ļoti pārmet parlamentam lietišķības un konkrētības trūkumu, tas ir, ka mēs darām visu un nodarbojamies ar visu ko, tikai ne ar to, kas uztrauc cilvēkus, jebkuru no viņiem. Šajā sakarībā valdības atskaitei, kuru pieprasīja zemniecības pārstāvji, būtu jābūt orientētai uz to, ka tomēr parlaments kopā ar valdību pamatjautājumos, kuri ir krīzes jautājumi, tas ir, enerģētika, pārtika, lauksaimniecības izdzīvošana un tā tālāk, kaut ko izdara. Ja jau mēs neesam spējīgi vispār neko darīt, tad slēgsim parlamentu ciet un iesim mājās.

Šajā sakarībā es ierosinu tomēr cienīt mūsu pašu pieņemtos lēmumus. Ja mums ir jāizdara tās vai citas korekcijas mūsu procesā, tad varam pārtraukt plenārsēdi, pastrādāt komisijās, pēc tam atgriezties un strādāt pie jautājumiem, kuri šodien skar visus. Un tā ir šī valdības atskaite. Es ierosinu noteikti balsot “par” un respektēt mūsu pašu lēmumus. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godmanis, pēc tam Šteins.

I.Godmanis: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man šeit rokā ir visu ministru atskaites. 16 atskaites. Ja izlasām lēmuma 3.punktu, tad redzam, ka tur ir rakstīts, ka jāiesniedz līdz 5.oktobrim. 5.oktobris bija vakar, un es vēl šodien no rīta noskaidroju pie valdības aparāta vadītāja, ka visas šīs atskaites vakar tika iesniegtas.

Protams, es varētu piekrist Vaivada kungam attiecībā uz sasteigtību, taču, Vaivada kungs, sasteigtību šeit neizraisīja valdība, pati Augstākā padome pieņēma šos termiņus, kas faktiski valdības atskaites sagatavošanai ir par īsu, bet valdība to izdarīja un savas atskaites iesniedza.

Attiecībā uz manu atskaiti. Domāju, ka mana atskaite ir visas šīs atskaites kopumā un nekādu atsevišķu atskaiti neuzskatu par nepieciešamu iesniegt, tāpēc ka valdība pēdējo pusgadu ir strādājusi pēc kabineta principa, un līdz ar to valdības vadītājam nevar būt citas atskaites, kā vien tā, kas veidojas no visu ministru atskaitēm kopā. Protams, atšķirībā no bankas prezidenta.

Attiecībā uz to, vai vajag pārcelt šo atskaiti un vai varēs izstrādāt šeit konstruktīvu lēmumu. Es uzskatu, ka jebkurā gadījumā konstruktīvu lēmumu var izstrādāt, balstoties uz diviem principiem: pirmkārt, uz tām atziņām, kas tika iegūtas, analizējot ministriju darbu komisijās. Man ir zināms, ka visi ministri komisijās ir noklausīti. Gandrīz visās komisijās ir izdarīti arī attiecīgi spriedumi – gan kritika, gan vērtējums par konkrēto ministru, gan arī par visu valdību kopumā.

Tālāk. Man ir saprotams arī otrais variants, ka, lai novērtētu atsevišķu ministru vai arī valdības vadītāju… Es šeit runāju tikai par valdību, nevis par banku. Banka pati atbildēs par sevi. Šo novērtējumu var izdarīt, noklausoties arī šos 10 minūšu ilgos ziņojumus, un man ir jāpasaka, ka uzreiz lēmums jau nav jāpieņem. Prezidijs taču šo lēmuma projektu izstrādās uz 8.oktobri. Pēc tam, kad tas būs apspriedis šo lēmuma projektu, es paredzu, ka šeit atkal būs debates. Tāpēc, lai valdība varētu normāli strādāt vai nestrādāt, ir divas iespējas: sākt valdības atskaites noklausīšanos šodien, uz ko valdība ir gatava, nevis pārcelt to uz nākamo nedēļu, jo mēs, visa izpildinstitūcija, nevaram tādā raustītā tempā strādāt. Augstākajai padomei ir tiesības gandrīz vai katru dienu prasīt valdības atskaiti – tā ir taisnība. Taču ir jārēķinās ar to, ko teica Čepāņa kungs, – izpildinstitūcijām ir jāstrādā arī kārtējais darbs bez tā, ka ir jāatskaitās šeit. Un, ja mēs esam gatavi to darīt, tad es lūgtu atbalstīt valdību. Es šoreiz runāju valdības vārdā, nevis savā vārdā, un šo atskaiti vajadzētu šodien sākt noklausīties. Es gan nezinu, cik paies laika, bet nedomāju, ka divās dienās to varēs paveikt. Augstākā padome varēs pieņemt lēmumu varbūt pat ceturtdien un tad varētu domāt arī par piektdienas iekļaušanu, bet pārcelšanu... Pie tam tādā situācijā, ka nākamnedēļ vēlreiz var parādīties priekšlikums par pārcelšanu, tāpēc tas ir kategoriski nepieņemams valdībai. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Šteins, pēc tam Rikards.

V.Šteins: Vakardien televīzijā mēs noskatījāmies skaistu “eņģeļu salidojumu”, bet diemžēl ministrijas pēc mūsu pieprasījuma nav iesniegušas visus mūs interesējošos materiālus. “Satversmes” frakcijai dažas ministrijas tos iesniedza pēdējā brīdī, bez tam materiāli ir iesniegti nepilnīgi, nav atbildēts uz tiem jautājumiem, kurus mēs uzdevām, un es uzskatu, ka mēs nevaram šodien šajās divās dienās novērtēt Ministru padomes darbu, tāpēc lūdzu atlikt šā jautājuma izskatīšanu par vienu nedēļu. Es atbalstu šo priekšlikumu – par vienu nedēļu atlikt šo atskaiti. Paldies.

Priekšsēdētājs: Rikarda kungs, tad Ābiķa kungs.

R.Rikards: Cienījamie kolēģi! 30.septembra lēmumā, ko pieņēmām par valdības atskaiti, nekur nav teikts, ka tai ir jāatskaitās tieši 6.oktobrī. Te ir teikts, ka līdz 5.oktobrim tai ir rakstiski jāiesniedz visu savu ministriju atskaites, bet nekur nav teikts... Ir tikai 4.punkts, ka ir šāds reglaments. Un tur 4.punktā galvenais ir 5.apakšpunkts, ka deputātu debates var notikt balstoties uz iesniegto atskaiti, kurai bija jābūt vakar. Taču jāsaka, ka Iekšlietu ministrijas atskaiti mēs paši tikai ar grūtībām sadzenājām Iekšlietu ministrijā. Šeit, Augstākajā padomē, vispār nebija. Mums, teiksim, nav tās atskaišu kaudzes, kas ir Godmanim, šo visu ministru atskaišu, kā viņš teica. Mums nav nekā, mums ir atsevišķu ministru atskaites, ko mēs esam sadabūjuši. Taču, lai nopietni sagatavotos valdības atskaišu analīzei, respektīvi, lai deputāti nopietni sagatavotos debatēm, ir vajadzīga šī nedēļa, jo šinī lēmumā nekur nav teikts, ka šai atskaitei ir jānotiek tieši šodien. Tātad to ierosinu atlikt uz vienu nedēļu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ābiķi!

Dz.Ābiķis: Arī es ierosinātu atlikt uz nedēļu kaut vai varbūt tikai tāpēc, ka arī mūsu komisiju priekšsēdētājiem tomēr ienāk prātā sabiedrībā radīt šo “pozitīvo tēlu” un pārkārtot arī televīzijas programmas un raidlaikus. Arī es gribētu uzstāties plašai auditorijai. Tāpēc domāju, ka atlikšana ir visai mērķtiecīga.

Priekšsēdētājs: Silār, lūdzu!

I.Silārs: Es gan gribu teikt, ka arī pēc nedēļas vai pēc divām nedēļām pastāvīgo komisiju vadītājiem šis tēls būs tāds pats, kāds tas ir šodien. Kuram tas ir pozitīvs – tam tas arī būs pozitīvs, bet kam ir negatīvs, tam arī būs negatīvs. Nedēļas laikā nekas negrozīsies. Arī pēc nedēļas mēs varam lūgt mums izdalīt atsevišķo ministriju iesniegtos atskaites rakstus, taču tik un tā mēs būsim neapmierināti un tik un tā mēs atkal aicināsim, un būs, kas aicinās atlikt. Tādēļ jau mēs šeit esam pulcējušies, lai, izejot no tā, kas mums katram komisijā ir bijis... Visas komisijas jau ir izskatījušas attiecīgo ministriju darbu. Ja kādas to nav izdarījušas, tad tur nevar vainot valdību. Un tādēļ mums, izejot no tā, kas mums ir, jāizsaka savs viedoklis. Pēc nedēļas būtība negrozīsies. Iemeslu atlikt mēs varam atrast arī pēc mēneša. Mums ir jāstrādā, jādod savs novērtējums un jāvirzās uz priekšu.

Attiecībā uz to lēmumu, par kuru runāja Ozola kungs. Šajā lēmumā, ko esam pieņēmuši, nav teikts ne vārda, ka šīm atskaitēm ir jābūt izdalītām deputātiem. Šeit ir rakstīts, ka tām jābūt iesniegtām Prezidijā. Un tādu lēmumu mēs esam pieņēmuši. Tagad nevar prasīt no valdības kaut ko citu, kas šajā lēmumā nav paredzēts. Paldies. Es aicinu šodien sākt valdības atskaites izskatīšanu.

Priekšsēdētājs: Laķis, pēc tam Birkavs.

P.Laķis: Mani pārsteidz tikai viena lieta: kāpēc mēs esam, piedodiet, tik ļoti pieķērušies šīm atskaitēm? Kura komisija tad nezina, kā darbojas tās attiecīgā ministrija? Ko mēs šajā atskaitē uzzināsim principiāli jaunu, kaut ko tādu, ko mēs līdz šim neesam zinājuši? Vienīgais, ko es gribētu zināt no mūsu esošajām ministrijām, varētu būt jautājums par budžeta plānojumu nākamajam gadam. Un tas arī viss. Visu pārējo mēs zinām – gan plusus, gan mīnusus. Es domāju, ka, atliekot šo atskaiti uz nedēļu, kad palasīsim Iekšlietu vai Ārlietu ministrijas atskaites, tas absolūti neko nemainīs. Un šinī sakarībā, manuprāt, varētu būt tikai divas izejas – vai nu darbojamies pēc šīs atskaites shēmas, kuru paši esam izvēlējušies un kura, protams, ir vairāk nekā viduvēja, lai vienkārši neteiktu – slikta. Taču tādu nu mēs Augstākajā padomē paši esam izveidojuši. Vai arī mums vispār vajag šo atskaiti atcelt un nodarboties ar citiem jautājumiem. Atlikšana uz nedēļu vai divām absolūti neko nedos un neko nemainīs.

Priekšsēdētājs: Birkava kungs.

V.Birkavs: Godātie kolēģi! Parlamenta uzdevums ir kontrolēt valdību, nevis kontrolēt valdības atskaiti. Tas ir mūsu pastāvīgais darbs un, patiesību sakot, mums vienmēr ir jābūt pilnīgā lietas kursā par valdības darbu. Tādēļ ierosinu pārtraukt šo apspriešanu un balsot par iekļaušanu vai neiekļaušanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es lieku uz balsošanu priekšlikumu pārtraukt motivācijas izteikšanu un tad balsot. Lūdzu, kurš ir par to, lai mēs pārtrauktu debates par šo jautājumu, izsakot savu motivāciju, un balsotu? Lūdzu rezultātu. 100 – par, 8 – pret, 7 – atturas. Līdz ar to mēs pārtraucam izteikt savus balsošanas motīvus par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā.

Vai jūs par procedūru? Lūdzu.

I.Bērziņš: Kā jau es vienreiz teicu, ja mēs šo jautājumu vispār liekam uz balsošanu, tad tas ir jautājums par plenārsēdes lēmuma atcelšanu. Līdz ar to man ir tiesības Tautas frontes frakcijas vārdā prasīt pusstundu ilgu pārtraukumu un lūgt frakciju sapulcēties tur, kur mēs vienmēr pulcējamies. Es lūgtu pēc tam, kad būs beidzies šis pārtraukums, uzreiz balsot par šo jautājumu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es vienreiz, vadīdams tāda veida sēdes sarežģījumus, kā jūs zināt, pieļāvu arī kļūdu. Tur jautājums bija tāds: ko likt uz balsošanu – cirst koku vai necirst koku? Arī šeit, manuprāt, veidojas tāda pati situācija. Un lietas būtība ir tāda, ka nevar šo jautājumu dažādos aspektos likt uz balsošanu. Pildot Augstākās padomes lēmumu, Augstākās padomes Prezidijs ierosina to iekļaut darba kārtībā. Taču saskaņā ar mūsu tradīciju un loģiku, ja kādam ir iebildumi, mēs par to balsojam atsevišķi. Un pilnīgi visi kolēģi var izteikt savu gribu, balsojot par priekšlikumu. Par Augstākās padomes priekšlikumu – iekļaut valdības atskaiti darba kārtībā. Tur visi šie motīvi, kuri šeit izskanēja, tiks realizēti saskaņā ar jūsu pašu vēlēšanos un jūsu gribu. Tāpēc es lieku uz balsošanu...

Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš: Es atvainojos – Tautas frontes frakcijas vārdā pirms balsošanas es lūdzu pusstundu ilgu pārtraukumu. Es jau iepriekš to pieprasīju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nē, jūs teicāt... Jā, jā! Es tikai noformulēju, kā mēs balsosim. Paldies. Sākas pusstundu ilgs pārtraukums.

 

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Cienītie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpināsim plenārsēdes darbu. Man jums ir jāsniedz jauna informācija, kura jums ir jāzina. Deputāts Kinna ir iesniedzis protestu. Un šā protesta būtība ir tāda, ka Augstākās padomes Prezidijam un arī man kā sēdes vadītājam nav tiesību tādā veidā likt uz balsošanu jautājumu par iekļaušanu darba kārtībā. Jo deputāts Kinna teica, ka tas ir bijis viņa ierosinājums. Jā, kādreiz tas ir bijis viņa ierosinājums – 6. vai 7.oktobrī iekļaut darba kārtībā valdības un ministriju atskaiti. Daudiša kungs organizēja stenogrammas norakstu, un tiešām stenogramma vēstī, ka ir noticis plenārsēdes balsojums par to, ka vajag 6. vai 7.oktobrī iekļaut valdības un ministriju atskaiti. Par – balsojis 71 deputāts, pret – 6, atturējušies – 18. Tālāk ir teksts: “Tātad 6. un 7.oktobrī esam iekļāvuši darba kārtībā ministriju un valdības atskaiti par pēdējā laika darbu un darbības programmu līdz Saeimas vēlēšanām.” Un līdz 29.septembrim šī procedūra būtu jāizstrādā. Tāds ir šīs stenogrammas teksts. Es saprotu, ka mans pienākums ir šo deputāta Kinnas protestu pieņemt un, ja tā var izteikties, arī apmierināt, jo tas tiešām atbilst plenārsēdes balsojumam. Ņemot vērā šo situāciju, es atsaucu savu iepriekšējo ierosinājumu, jo man tiešām ir jārēķinās ar plenārsēdes balsojumu. Un tādā gadījumā, ja deputāts Vaivads, Čepāņa kungs un pārējie uzstāj uz savu priekšlikumu, tad mums ir jābalso par plenārsēdes balsojumu, par šā plenārsēdes balsojuma atcelšana. Lūdzu.

J.Vaivads: Redziet, tas ir tāds pats procedūras jautājums kā iekļaut vai, protams, arī nolemt pārcelt. Jā, tas ir procedūras jautājums. Tātad, ja mēs esam nākuši ar šādu priekšlikumu, tad tas nozīmē, ka mēs ierosinām tādā pašā normālā procedūras kārtībā arī atcelt to, ko esam nolēmuši, un tad sekotu mūsu priekšlikums iekļaut to jaunnedēļ...

Priekšsēdētājs: Paldies. Vaivada kungs, atļaujiet sākt mazu dialogu ar jums, ja jūs, protams, tam piekrītat. Lieta tāda, ka es nevaru kompleksi likt šo jautājumu... Es likšu uz balsošanu vispirms vienu jautājumu – atcelt iepriekšējo balsojumu. Un pēc tam, protams, jūs varēsit izvirzīt ar visām detaļām un tā tālāk.

J.Vaivads: Pilnīgi piekrītu.

Priekšsēdētājs: Piekrītat, ja? Paldies. Taču deputāts Ēlerts bija pirmais pie mikrofona.

I.Ēlerts: Deputāts Bērziņš bija pirmais šajā rindā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Bērziņš: LTF frakcijas vārdā es lūdzu deputātus balsot pret izmaiņām, kuras jau ir iebalsotas darba kārtībā. Vajag noklausīties valdību šodien, lai valdība pēc tam varētu normāli strādāt. Paskatīsimies, cienījamie kolēģi, cik daudz darba ir gan mums, gan valdībai nākamajā nedēļā! Tātad es vēlreiz atkārtoju – LTF frakcijas viedoklis ir balsot pret izmaiņām, kuras jau ir iebalsotas darba kārtībā, un 6. un 7.datumā noklausīties valdību.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es vēlreiz atkārtošu, lai jums būtu skaidrs, ko es likšu uz balsošanu, un lai jūs varat komentēt. Es likšu uz balsošanu priekšlikumu – atcelt balsojumu par valdības un ministriju atskaites iekļaušanu 6. un 7.oktobrī. Lai atceltu vai neatceltu plenārsēdes balsojumu.

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Demokrātiskā centra grupas deputātu vārdā arī es ierosinu nemainīt mūsu darba kārtību – klausīties valdību, taču apsvērt, vai mums būtu šajā brīdī jānoklausās visi ministri, jo tas aizņems vismaz 10 stundas. Un mūsu grupas ierosinājums ir, pirms sākam klausīties ministrus, nolemt, kuru ministru klausīsimies un kuru nevajadzētu klausīties. Šeit ir iespējami divi balsojumi: par klausīšanos un par neklausīšanos. Arī to vajadzētu izlemt pirms apspriešanas. Tāds ir šīs grupas ierosinājums. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Fels!

A.Felss: Pārtraukumā apspriedās arī lauksaimnieku grupa, un viedoklis ir viennozīmīgs – iepriekš pieņemto balsojumu neatcelt un palikt pie esošās darba kārtības.

Priekšsēdētājs: Lūdzu uzmanību, kolēģi deputāti! Es lieku uz balsošanu priekšlikumu atcelt plenārsēdes balsojumu par valdības un ministriju atskaiti 6. un 7.oktobrī. Balsošanas režīmu! Lūdzu, izsakiet savu attieksmi pret šo priekšlikumu! Rezultātu! Par – 23, pret – 85, atturas – 10. Iepriekšējais balsojums netiek atcelts, tātad 6. un 7.oktobrī mums notiks valdības un ministriju atskaite. Būs tā, kā mums bija jau iepriekš ieplānots mūsu plenārsēdes balsojumā. Deputāt Vaivad, mums vajadzētu atgriezties pie jūsu otrā priekšlikuma. Vai jums par balsošanas motīviem ir kas sakāms vai arī mēs varam balsot?

Lūdzu, deputāt Rikard!

R.Rikards: Tātad es aicinātu 20.oktobrī izskatīt Saeimas vēlēšanu likumu trešajā lasījumā. Darba grupa strādā, saņem priekšlikumus, deputāti var turpināt iesniegt priekšlikumus uz trešo lasījumu un nodot tos darba grupas vadītāja vietniekam Apsītim. Tātad laipni tiek gaidīti visi priekšlikumi. Vēl ir divas nedēļas laika.

Priekšsēdētājs: Kā jūs atceraties, deputāts Lagzdiņš jau izteica savus argumentus. Lūdzu.

I.Bērziņš: Es varu pateikt LTF frakcijas vārdā, ka mēs, LTF frakcija, kad likumprojektu izskatījām otrajā lasījumā, iestājāmies par to, lai darba grupa sasteidz šo savu darbu un pēc iespējas ātrāk izskata Vēlēšanu likumu; lai cilvēkiem Latvijā būtu skaidri spēles noteikumi un lai mēs beidzot varētu ķerties reāli pie šo vēlēšanu organizēšanas. Mēs daudz par to tikai runājām. Tātad, ja darba grupa uzskata (to teica Rikarda kungs un, kā es sapratu, arī Apsīša kungs to apstiprinās), ka tā līdz 20.oktobrim var tikt galā, tad mēs iestātos par to, lai 20.oktobrī šis jautājums tiktu iekļauts darba kārtībā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu. Apsītis, pirmais mikrofons.

R.Apsītis: Darba grupas vadītājs deputāts Endziņš atgriežas šīs nedēļas beigās, taču tas nav nekāds kavēklis, lai mēs neizskatītu šo jautājumu proponētajā laikā. Tā ka es darba grupas vārdā apliecinu, ka mēs spēsim sagatavot šo likumprojektu trešajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim par Saeimas vēlēšanu likuma iekļaušanu darba kārtībā 20.oktobrī. Lūdzu rezultātu. 82 – par, 4 – pret, 29 – atturas. Lēmums ir pieņemts. Citu jautājumu mums nebija.

Sāksim izskatīt darba kārtību!

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Mūsu darba kārtībā pirmais jautājums ir lēmuma projekts par ievedmuitas tarifiem un to grozījumiem. Godmaņa kungs nāks tribīnē vai Zīverta kungs?

Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Es lūgtu deputātiem ļaut par šo jautājumu uzstāties arī ārējās tirdzniecības ministra vietnieku Zīverta kungu. Es esmu informēts, ka deputātiem ir izdalīts materiāls par Muitas tarifu padomes lēmumu. Man šķiet, ka visiem tas ir. Kuram nav... Ir lūgums noklausīties Zīverta kunga ziņojumu.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem nav iebildumu? Lūdzu Zīverta kungu tribīnē! Cik minūtes Zīverta kungam būs vajadzīgas? Zīverta kungs, lūdzu, nāciet tribīnē, nevis pie mikrofona. Nāciet šeit! Cik minūtes? Piecas minūtes.

M.Zīverts, ārējās tirdzniecības ministra vietnieks: Cienījamie deputāti! Muitas tarifu padome jautājumu par muitas tarifiem, kas attiecas uz...

Priekšsēdētājs: Runājiet, lūdzu, tuvāk mikrofonam!

M.Zīverts: ...kas attiecas uz ievedmuitu komplektējošiem materiāliem un izejvielām, pirmo reizi izskatīja 5.septembrī. Un, lai šo jautājumu atrisinātu, ņemot vērā katastrofālo stāvokli, kāds ir izveidojies Latvijas rūpniecībā, es uzdevu par pienākumu Rūpniecības un enerģētikas ministrijai sastādīt to preču nomenklatūru, kurām šī ievedmuita ir jāatceļ. Tas tika izdarīts.

No otras puses, Ārējās tirdzniecības ministrija strādāja pie tirdzniecības līguma noslēgšanas, lai panāktu izdevīgus noteikumus izvedmuitas atcelšanai no Krievijas attiecībā uz šiem materiāliem.

Runājot par tirdzniecības līgumu ar Krieviju, es domāju, ka mūsu rezultāti ir pozitīvi. Acīmredzot šonedēļ šis līgums tiks parakstīts, un šiem materiāliem, kuru saraksts mums ir jāiesniedz Krievijas pusei, no Krievijas puses tiks atcelta izvedmuita, bet no mūsu puses – ievedmuita. Tātad ar Krieviju šis jautājums būtu atrisināts neatkarīgi no Muitas tarifu padomes lēmuma.

Vakar Muitas tarifu padome šo jautājumu izskatīja atkārtoti, piedaloties visām ieinteresētajām pusēm, un panāca, mūsuprāt, ļoti konstruktīvu lēmumu, kas pēc būtības realizē to, ko Augstākā padome savā lēmuma projektā ir paredzējusi. Tā kā jums šis materiāls ir izdalīts, es tuvāk pie tā nekavēšos. Es vienīgi gribētu uzsvērt, ka mūsu darbību zināmā mērā limitē valdības memorands, kas ir iesniegts Starptautiskajam valūtas fondam. Šajā sakarībā, lai sabalansētu budžetu sakarā ar šīs ievedmuitas atcelšanu, mēs paredzam visām tām valstīm, ar kurām Latvijai nav tirdzniecības līgumu, pacelt ievedmuitu līdz 20 procentiem no preču cenas salīdzinājumā ar 15 procentiem, kuri bija paredzēti valdības memorandā. Man ir viss.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Ir pieteikušies četri jautātāji, taču procedūra šajā stadijā nekādus jautājumus neparedz. Tādējādi mums ir jāizšķiras, kā rīkosimies tālāk, jo situācija ir pilnīgi jauna. Vai dokumentu autori uztur balsojumu par šo lēmuma projektu? Pagaidām palieciet tribīnē, Zīverta kungs!

Lūdzu, Krūmiņa kungs!

Ģ.Krūmiņš: Mūsu komisija gan nav vienīgā autore šim lēmuma projektam (šeit ir arī deputāta Kodoliņa variants), par kuru plenārsēdē nobalsojām kā par pamatvariantu. Vēl ir arī Zaščerinska kunga papildinājumu varianti. Es domāju, ka Kodoliņa kungs un arī pārējie autori neiebildīs, ja mēs noņemsim šo jautājumu no darba kārtības līdz nākamā gada sākumam, kad, ļoti iespējams, šis jautājums atkal kļūs aktuāls. Man tikai būtu lūgums Muitas tarifu padomei 4.punktā dot atsauci uz 1.punktu, ka 1.punkta noteikumi paliek spēkā arī 4.punktā. Jo pašreizējā redakcijā nav skaidra tieši 4.punkta redakcija, vai, pieņemot 4.punktu, 1.punkta noteikumi paliek spēkā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kodoliņa kungs, lūdzu! Vai arī jūs pievienojaties šādai jautājuma nostādnei?

A.Kodoliņš: Mans uzdevums bija vienkārši savest kārtībā šo dokumentu uz šīsdienas lasījumu. Ja Rūpniecības komisija neuzstāj par šā lēmuma pieņemšanu, tad arī es personīgi neierosinu to pieņemt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi! Tādējādi situācija ir noskaidrojusies. Lēmuma projekta iesniedzēji šo jautājumu atsauc, un līdz ar to šā jautājuma apspriešanu varam beigt. Paldies.

M.Zīverts: Paldies.

Priekšsēdētājs: Nākamais darba kārtības jautājums – par dažu Latvijas Republikas tautas tiesu tautas tiesnešu ievēlēšanu.

Rihteres kundze, lūdzu, nāciet tribīnē.

I.Rihtere, tieslietu ministra vietniece: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Daugavpils tautas tiesā ir vakanta tautas tiesneša štata vienība. Latvijas Republikas Tieslietu ministrija un Augstākā tiesa rekomendē Daugavpils pilsētas tautas tiesas tautas tiesneses amatam Guntu Ginteri. Gintere ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu, un Latvijas Republikas Tautas tiesnešu kvalifikācijas kolēģija rekomendē viņu ievēlēšanai par tautas tiesnesi Daugavpils pilsētas tautas tiesā.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Lūdzu, esiet zālē mazliet klusāki, arī tie, kuri pirmajās rindās sarunājas ar saviem kolēģiem. Lūdzu, klusāk! Vai ir kādi jautājumi Rihteres kundzei? Nav. Paaicināsim Guntu Ginteri tribīnē!

Godātie kolēģi! Vai ir jautājumi tiesneša amata kandidātei? Jautājumu nav. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Guntas Ginteres kandidatūru. Rezultātu! Par ? 94, pret ? 1, atturas ? 6. Paldies.

Lūdzu, par nākamo kandidatūru!

I.Rihtere: Nākamā kandidatūra ir Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tautas tiesā. Arī šeit ir vakanta štata vienība, tāpēc Tieslietu ministrija un Augstākā tiesa rekomendē par tautas tiesas tautas tiesnesi Ivetu Krēvicu. Arī viņa ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenus, tāpēc rekomendējam viņu ievēlēšanai Vidzemes priekšpilsētas tautas tiesā.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir jautājumi? Nav. Lūdzu Ivetu Krēvicu tribīnē! Vai deputātiem ir jautājumi? Jautājumu nav. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Ivetas Krēvicas kandidatūru. Rezultātu! Par – 91, pret – nav, atturas – 6. Paldies.

Lūdzu, par nākamo kandidatūru!

I.Rihtere: Ziemeļu rajona tautas tiesā rekomendējam ievēlēt par tautas tiesnesi Andu Briedi. Arī viņa ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenus, un Tieslietu ministrija kopā ar Augstāko tiesu rekomendē viņu ievēlēšanai Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tautas tiesā par tautas tiesnesi.

Priekšsēdētājs: Kādi ir jautājumi Rihteres kundzei? Nav. Lūdzu Andu Briedi tribīnē! Vai deputātiem ir jautājumi tiesneša amata kandidātei? Jautājumu nav. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Rezultātu! Par – 89, pret – nav, atturas – 4. Paldies.

Nākamais balsojums būs par lēmumu kopumā. Tas ir 163.dokuments. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. 88 – par, pret – nav, atturas – 4. Lēmums ir pieņemts. Apsveicu jaunievēlētos tiesnešus!

Nākamais darba kārtības jautājums – “Par grozījumiem un papildinājumiem likumā “Par Latvijas Valsts finansu inspekciju””. Lūdzu ziņotāju tribīnē! Šķiet, ka ziņotāja patlaban nav. Tā kā ziņotāja nav, skatīsim nākamo jautājumu – lēmuma projektu “Par pamatprincipiem telekomunikācijas sistēmas izveidē”.

Vai Kodoliņa kungs nāk runāt par Finansu inspekciju? Lūdzu.

A.Kodoliņš: Cienījamie deputāti! Likumprojektam “Par Valsts finansu inspekciju” tā sagatavošanas gaitā uz trešo lasījumu tika iesniegti divi deputāta Ziediņa priekšlikumi. Tiesa gan – mutiski. Proti, deputāts Ziediņš ieteica 7.pantam mainīt redakciju, šis grozījums bija izskatīts, bet netika ņemts vērā. Arī par 8.pantu bija priekšlikums, kas tika ņemts vērā un iestrādāts tekstā. Tā kā trešajā lasījumā izskata konkrētus pantus, tad, manuprāt, mums vajadzētu saglabāt šo procedūru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kodoliņa kungs, tādā gadījumā skatīsim pa pantiem, bet tikai tos, kuros ir labojumi.

A.Kodoliņš: Jā, tātad debates varētu būt tikai par 7. un 8.pantu. Taču, tā kā es šeit neredzu deputātu Ziediņu, tad acīmredzot faktiski īpašas debates par šiem pantiem nevarētu būt, jo vienā gadījumā priekšlikums ir ņemts vērā, bet otrā gadījumā 7.pantā bija priekšlikums precizēt, kas nosaka inflācijas apmērus. Mūsuprāt, tas ir precīzi zināms – tas ir jādara Statistikas pārvaldei. Tā ka šeit precizēt, manuprāt, nebija vajadzības. Tāds bija komisijas viedoklis.

Priekšsēdētājs: Vai kāds no deputātiem uzstāj, ka ir nepieciešams balsot par šiem pantiem atsevišķi? Nē. Paldies. Vai citu labojumu nav?

A.Kodoliņš: Citu labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā mums atliek balsot par likumprojektu trešajā lasījumā kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Viena balss papildus “par”. Tā ir Kodoliņa kunga balss. Lūdzu rezultātu. Par – 88, pret – nav, atturas – 5. Likums ir pieņemts.

A.Kodoliņš: Cienījamie deputāti! Vēl mums ir lēmuma projekts par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Tas ir atspoguļots 172.dokumentā.

Priekšsēdētājs: Vai kādam ir jautājumi par 172.dokumentu? Kinnas kungs, lūdzu!

J.Kinna: Cienītais Kodoliņa kungs! Likuma 7.pantā ir šāds papildinājums: “Atdodamās summas ir nosakāmas, ņemot vērā inflāciju.” Sakiet, vai lēmumā par likuma spēkā stāšanos nav jāparedz tas, kādai institūcijai, konkrēti, Ministru padomei vai kam citam, vajadzētu izstrādāt šo metodiku, kā var izvērtēt šo inflāciju summu atgriešanas gadījumā, jo ir bijuši vairāki precedenti. Kaut kādas summas ir pazudušas un tā tālāk, bet inflācija ir gājusi uz priekšu.

A.Kodoliņš: Jā, bet mēs, šo jautājumu izskatot komisijā, vadījāmies pēc tā, ka vairākos lēmuma projektos, kas attiecas uz nodokļu likumiem, jau esam uzdevuši Statistikas komitejai veikt šādu inflācijas regulāru uzskaiti, bet Finansu ministrijai – izmantojot šo inflācijas koeficientu, indeksēt, piemēram, nodokļu likmes un tā tālāk. Tā ka mums praktiski šis jautājums jau ir atrisināts citos lēmumos. Manuprāt, būtu neloģiski, ja mēs pašlaik mainītu šo kārtību.

J.Kinna: Tātad es pareizi jūs sapratu. Tīri tehniski šeit nav nekādu problēmu to aprēķināt.

A.Kodoliņš: Jā, tā mēs uzskatām arī komisijā.

J.Kinna: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi citi jautājumi? Nav. Vai ir kāds, kas vēlas uzstāties debatēs par šo 172.dokumentu? Nav.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 172.dokumentu. Lūdzu rezultātu. Par – 91, pret – nav, atturas – 4. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums – par pamatprincipiem telekomunikācijās.

Blumberga kungs, lūdzu tribīnē!

O.Blumbergs: Godājamie deputāti! Jautājums par telekomunikācijām šodien praktiski tiek skatīts jau ceturto reizi. Pašlaik deputātu skaits ir pietiekami liels un acīmredzot visi ir iepazinušies ar šo dokumentu. Tā pēdējā redakcija ir lasāma 155.dokumentā, kas jums visiem ir izsniegts. Es domāju, ka mēs varētu bez tālākas sarežģītas diskusijas šo jautājumu izskatīt un pieņemt, dodot iespēju izteikties arī satiksmes ministram Gūtmaņa kungam, kurš ir izteicis šādu vēlēšanos.

Priekšsēdētājs: Blumberga kungs, lūdzu, atgādiniet plenārsēdei, kādā stadijā mēs iepriekšējā reizē pārtraucām šā lēmuma apspriešanu.

O.Blumbergs: Mēs šo jautājumu izskatījām, izdebatējām un pēc tam izdarījām virkni labojumu. Šobrīd lēmuma projekts ir sakārtots un deputātiem būtu jāizsaka savi viedokļi. Tiem deputātiem, kuriem bija iebildumi vai labojumi, varu pateikt, ka šie labojumi visi ir ņemti vērā. Dokuments ir precizēts tādējādi, ka pirmām kārtām ir uzsvērts tieši starptautiskā atklātā konkursa variants telekomunikāciju izveidošanas projekta izstrādāšanā, kā arī jaunu partneru izvēlē, kas tika uzskatīts par būtiski svarīgu momentu, tāpēc nedomāju, ka šodien būtu vajadzība tālāk debatēt. Es vēlreiz atgriežos pie šā jautājuma un lūdzu dot vārdu Gūtmaņa kungam, jo debates mēs būtībā esam noslēguši. Atlicis tikai balsojums.

Priekšsēdētājs: Tātad pa punktiem mums nav nepieciešams apspriest?

O.Blumbergs: Kā es sapratu – nē, bet ir iespējams, ka kādam no deputātiem vēl būs iebildumi.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem nav iebildumu, ka mēs noklausīsimies Gūtmaņa kungu un tad balsosim par šo lēmuma projektu, jo mēs to skatām jau ceturto reizi. Turklāt pulksten 12.00 mums pieslēdzas translācija, jo jāsāk valdības atskaite. Es nedzirdu protestus.

Lūdzu, Gūtmaņa kungs!

A.Gūtmanis, satiksmes ministrs: Cienījamie deputāti! Es gribētu lūgt jūs akceptēt šo lēmumu, jo šis lēmums ir vajadzīgs tāpēc, lai Satiksmes ministrija varētu turpināt sākto konkursu Latvijas telekomunikāciju modernizēšanā. Šis darbs ir sācies, un tas ir ļoti liels darbs. Tas ir darbs desmit gadiem. Tas izmaksās apmēram vienu miljardu dolāru, bet tuvākajos gados ir jāiegulda līdz 300 miljoniem dolāru.

Kāpēc ir vajadzīgs šāds lēmums? Tāpēc, lai mēs šinī lēmumā varētu akceptēt pamatprincipus telekomunikāciju pārvaldē un īpašuma garantijas, lai mēs varētu šo stabilitāti darīt zināmu mūsu partneriem un turpināt šo konkursu. Ja šodien šo lēmumu nepieņemsim, tad mums viss ir jāatliek un jāgaida, kamēr tiks pieņemts likums. Likumprojekts ir izstrādāts, to tagad vēl izskatīs ministrijās un komisijās. Un, ja mēs šo lēmumu pieņemsim, tad paātrināsim savu darbu šajā virzienā apmēram par diviem mēnešiem.

Satiksmes ministrijai pavisam ir jāpieņem seši likumi, un mēs vienkārši nevaram vairs gaidīt, kamēr šo lielo darbu izdarīs. Šis lēmums palīdzētu mums ļoti ātri virzīties uz priekšu. Un, kā jau jūs zināt, komunikācijas ir demokrātijas pamats. Tāpēc aicinu balsot par šo lēmumu. Es gribu teikt, ka šis lēmuma projekts tika izskatīts valdības sēdē un saņēma tās atbalstu. Es lūdzu nobalsot pozitīvi. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, vai kādam ir iebildumi pret to, ka mēs tagad balsosim par lēmuma projektu kopumā? Šī ir ceturtā reize, kurā mēs to apspriežam. Nav. Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 155.dokumentu. Lūdzu rezultātu. Par – 88, pret – 1, atturas – 3. Lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Pulkstenis ir 12.00. Lūdzu, sāksim valdības atskaites klausīšanos. Tiek pieslēgta translācija. Taču vispirms būs pārtraukums.

 

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Kolēģi! Radio translācija ir pieslēgusies. Tādēļ, lūdzu, nekavēsimies! Ieņemiet vietas, un sāksim darbu! Saskaņā ar darba kārtību sāksim Latvijas Republikas valdības un Latvijas Bankas atskaišu noklausīšanos par 1992.gadā veikto darbu un par turpmākās darbības programmu līdz Saeimas vēlēšanām. Saskaņā ar lēmumu par kārtību, kādā sniedzama atskaite, valdība atskaitīsies šādā secībā: vispirms būs Latvijas Republikas ministru atskaites valdības noteiktajā secībā. Valdība ir noteikusi, ka pirmais atskaitīsies ekonomisko reformu ministrs Kalniņš.

Vaivada kungs, lūdzu!

J.Vaivads: Man būtu priekšlikums varbūt mazliet precīzāk vienoties par reglamentu, jo lēmuma par šo atskaiti 5.punkta 2.apakšpunkts paredz, ka pēc katra ministra ziņojuma tiek uzklausīti pastāvīgo komisiju atzinumi. Ir komisijas, kuras nav piekārtotas nevienai ministrijai, tāda, piemēram, ir Apvienotā budžeta komisija, tāda ir arī Apkārtējās vides aizsardzības komisija. Es domāju, ka šis 5.2.punkts paredz to, ka arī šīs komisijas var izteikties pēc katra no ministriem.

Priekšsēdētājs: Paldies, Vaivada kungs! Man ir speciāls saraksts, kur katra komisija ir izteikusi vēlēšanos, par kuru ministru tā gribētu izteikties. Tā ka tas tiks ņemts vērā. Paldies.

Tātad pirmo lūdzu tribīnē Kalniņa kungu. Katram ministram tiek dotas desmit minūtes laika.

A.Kalniņš, ekonomisko reformu ministrs: Cienījamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti un klātesošie! Atļaujiet man pateikt par Ekonomisko reformu ministrijas darbu. Šai ministrijai saskaņā ar nolikumu, protams, ir vairāki bloki, vairāki uzdevumi. Tautsaimniecības struktūrpolitikas jomā šā gada februārī tika izstrādāta un valdībā akceptēta Latvijas Republikas tautsaimniecības stabilizācijas neatliekamo pasākumu programma, kurā ir atspoguļoti valdības veicamie pasākumi struktūrpolitikas, ekonomisko reformu, nodarbinātības un sociālās aizsardzības jomā. Principā pamatvilcienos valdības darbība pagājušajā periodā atbilst šiem ietvertajiem pasākumiem. Šā gada maijā tika sagatavots, izskatīts valdībā un iesniegts Augstākajai padomei Latvijas tautsaimniecības 1992.gada neatliekamo pasākumu plāns. Būtībā tas bija paredzēts krīzes situācijas pārvarēšanai galvenokārt gaidāmajā ziemas sezonā.

Lai veicinātu ārvalstu investīcijas Latvijā, tika sagatavots ministriju atbalstīto un ar ārzemju investīciju un kredītu palīdzību realizējamo programmu projektu un pasākumu saraksts, kas ir akceptēts ar attiecīgu Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumu. Tajā iekļauti praktiski visi iespējamie objekti un pasākumi prioritārā secībā, kas būtu realizējami ar valsts kapitāla palīdzību. Šāds saraksts ir izsūtīts visām Latvijas Republikas sūtniecībām un konsulātiem ārvalstīs, kā arī ārvalstu sūtniecībām Latvijā un dažādu valstu biznesmeņu aprindām. Līdzīgi tika darīts zināms nepieciešamo investīciju projektu saraksts ar īsiem pamatojumiem un iespējamo peļņas atdevi, kā arī to lielāko Latvijas uzņēmumu saraksts, kuri vēlas piesaistīt ārzemju investīcijas vai veidot kopuzņēmumus.

Bez tam gada beigās tiks sagatavota eksporta veicināšanas programma. Drīzumā tiks pabeigta demonopolizācijas programmas izstrāde. Sākts darbs pie Latvijas rūpniecības tālākās attīstības un valsts politikas ekonomisko pamatu izstrādes atbilstoši privatizācijas programmai. Privatizācijas laukā galvenā uzmanība tika veltīta likumprojekta izstrādāšanai un tā sauktās mazās privatizācijas praktiskai realizēšanai.

Jāteic, ka šajā sakarībā Augstākajai padomei tika sagatavoti vairāki likumprojekti, pirmām kārtām tie, kuri saistīti ar privatizāciju. Izstrādāts un iesniegts Latvijas Republikas Augstākajai padomei likumprojekts par pašvaldību īpašuma pārvaldi un privatizācijas procesa vadību. Likumprojekts pēc Rūpniecības komisijas ierosinājuma tika sadalīts divos likumos – likumā par valsts un pašvaldību īpašuma pārvaldi uzņēmējsabiedrībās un likumā par privatizējamo valsts un pašvaldības īpašuma objektu privatizācijas kārtību. Bez tam šajā laikā Augstākajā padomē ir pieņemti vairāki likumi: likums par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām, likums par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtu sabiedrībās, likums par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu un to mantas novērtēšanas kārtību. Izskatīšanas stadijā atrodas šādi sagatavoti likumprojekti: par sertifikātiem, par nomu ar izpirkumu, par īpašuma tiesību atjaunošanu un kompensācijām, par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem un to izlietošanas kārtību.

Arī Ministru padome privatizācijas jautājumos ir pieņēmusi virkni lēmumu par kārtību, kādā izstrādājami un apstiprināmi nolikumi par īpašumu un objektu pārdošanu aizklāti konkursa ceļā vai konkursa ceļā, pretendējot uz atlasi, kā arī daudz citu lēmumu, kas saistīti ar Augstākās padomes pieņemto lēmumu privatizācijas jautājumos.

Privatizācijas procesa nodrošināšanai vairāki lēmumi ir saskaņošanas stadijā, arī dažādi metodiska tipa materiāli, piemēram, biznesa plānu izstrādāšanas metodika, bez tam izstrādāta privatizācijas projektu apstiprināšanas un grozīšanas kārtība un tā tālāk.

Mēs uzskatām, ka līdz paredzamajām Saeimas vēlēšanām Ekonomisko reformu ministrijas privatizācijas bloka galvenais uzdevums būs privatizācijas procesa analīze un reāla pārraudzība, kā arī tālāka likumprojektu un lēmumprojektu izstrāde un ekspertīze.

Šobrīd aktuāls jautājums ir par to, lai, pirmkārt, noņemtu ierobežojumus attiecībā uz Latvijas rubli kā maksāšanas līdzekli un tas varētu piedalīties privatizācijas procesā līdzīgi, kā tas ir ar brīvi konvertējamo valūtu. Otrkārt, arī pašmāju uzņēmējiem ir jābūt vienādām tiesībām ar ārvalstu investoriem un jāļauj viņiem piedalīties privatizācijas procesā. Treškārt, ir jādod iespēja atsevišķos gadījumos realizēt privatizācijas projektus, negaidot likuma par sertifikātiem pieņemšanu, rezervējot daļu īpašumu saņemšanai par sertifikātiem bezatlīdzības veidā. Ceturtkārt, būtu lietderīgi saīsināt termiņu, piemēram, līdz šā gada beigām, līdz kādam varētu pieteikties bijušie namīpašnieki saskaņā ar Latvijas Republikas 1991.gada 31.oktobra likumiem par namīpašumu atdošanu to likumīgajiem īpašniekiem un par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā.

Ciešā saistībā ar struktūrpolitikas pārkārtojumiem privatizācijā ir demonopolizācijas pasākumi. Šis departaments ministrijas sastāvā tika izveidots aprīlī un maijā. Izskatāmajā periodā departamenta darbība galvenokārt tika orientēta uz patērētāju interešu aizsardzību, viņu nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības precēm un sadzīves pakalpojumiem. Būtībā monopoldarbības ierobežojumus ir paredzēts risināt kompleksi, un zināma šā darba shēma, zināma pieeja ministrijas ietvaros ir izstrādāta.

Ministrijas kompetencē šobrīd ir un līdz šim brīdim bija vēl arī nodokļu sistēma. Runājot par nodokļiem, jāteic, ka principā mums šī nodokļu sistēma pamatvilcienos tika izstrādāta 1990.?1991.gadā, bet šajā pirmajā pusgadā tika izdarītas atsevišķas izmaiņas, ko deputāti acīmredzot diezgan labi zina.

Attiecībā uz turpmāko mēs uzskatām, ka nodokļu sistēmā, pirmkārt, atbilstoši centralizēti un decentralizēti veicamo pārvaldes funkciju apjomiem jāpārskata attiecības starp valsts un pašvaldību budžetiem par labu pēdējiem. Otrkārt, vajag pāriet uz ienākuma nodokļa iekasēšanu pēc deklarācijas. Treškārt, jā­precizē apgrozījuma nodoklis, tuvinot to jaunradītās vērtības nodoklim. Ceturt­kārt, jāmaina attiecības sociālajā nodoklī. Piektkārt, jāievieš ceļu nodoklis. Sestkārt, jāizdara grozījumi nodokļu likumos, kurus Augstākā padome pieņēmusi iepriekšējās sesijas pēdējā darba dienā, kad aktuāls kļuva jautājums par valsts budžeta segšanas avotiem.

Ar nodokļu sistēmu un tautsaimniecības struktūrpolitiku ir cieši saistīta ievedmuitas un izvedmuitas tarifu veidošanas politika turpmākajam periodam. Tā kā mūsu darbinieki strādā Muitas tarifu padomē, mēs cenšamies ar metodoloģisko pieeju ievedmuitas un izvedmuitas tarifu veidošanas politikā realizēt arī savu – mūsu ministrijas – viedokli. Ministrija ir veikusi priekšdarbus, un tas tā arī praktiski ir noticis, ka mēs, Latvija, esam iestājušies Starptautiskajā rekonstrukcijas un attīstības bankā, tas ir, Pasaules bankā, un arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā. Panākta principiāla vienošanās un veikti nepieciešamie priekšdarbi ar Pasaules banku par kredītu piešķiršanu Latvijai 45 miljonu dolāru apmērā. Turpinās sarunas ar Eiropas banku par ilgtermiņa kredītu piešķiršanu 34 miljonu ekiju apmērā enerģētikas jomā. Sāktas sarunas ar Japānas valdību par kredītu piešķiršanu un izlietošanu 33 miljonu dolāru apmērā. Šie pēdējie kredīti ir uz tādiem pašiem noteikumiem un tikpat labvēlīgi kā Pasaules bankas kredīti. Tie būs uz 17 gadiem par 7–8 procentiem. To atmaksa notiks, sākot ar sesto gadu.

Vēl šajā gadā tiks uzsāktas studijas kopā ar Pasaules bankas ekspertiem par iespējām kredītpamatojumu sagatavošanā lielgabarīta projektiem – pirmām kārtām enerģētikas jomā; ir jādomā par iespējamo elektrostaciju būvi, kā arī par lauksaimniecības bloku, ieskaitot mežsaimniecību un iekšējo zivsaimniecību.

Ekonomisko reformu ministrija ir devusi ierosinājumus valdībai arī par ienākumu politiku un iedzīvotāju sociālajām garantijām, vairākkārt tie bijuši par Latvijas banku sistēmas strukturizāciju, arī par Latvijas Bankas politiku attiecībā uz šobrīd diferencētajiem Krievijas rubļiem. Mēs uzskatām – un tāds šobrīd ir mūsu mērķis –, ka to programmu, ko es sākumā minēju, mēs šā gada beigās un nākamā gada sākumā dosim vai nu jaunā versijā, vai ar precizējumiem. Mēs labprāt izmantotu arī dažādu partiju, sabiedrisko organizāciju un kustību programmas vai izteiktās atziņas, tiklīdz tās tiks publicētas vai būs citādi pieejamas interesentiem un arī mūsu Ekonomisko reformu ministrijas darbiniekiem. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies par ļoti precīzo reglamenta ievērošanu! Nākamais Ekonomikas komisijas vārdā runās Kehra kungs.

Godātie kolēģi! Vispirms izšķirsimies par šādu procedūru: tātad jautājumus ziņotājam uzdosim atskaites (atzinuma) nobeigumā. Vienosimies, vai tos uzdosim pēc pastāvīgo komisiju noklausīšanās vai pirms tam. Acīmredzot loģiski būtu noklausīties abus un tad uzdot jautājumus. Redziet, te rakstīts ir ļoti interesanti: “uzdod jautājumus ziņotājam atskaites (atzinuma) nobeigumā”. Atskaite attiecas uz ministru, bet atzinums – uz komisiju. Tātad, ja uzdodam jautājumus gan vieniem, gan arī otriem, tad mums ir tiesības uzreiz noklausīties atbildes uz jautājumiem. Lūdzu.

O.Kehris: Birkava kungs, es personīgi biju sapratis un, manuprāt, būtu loģiski, ka pēc ministra kunga ziņojuma ir iespējams uzdot viņam jautājumus, bet pēc tam komisija ziņotu.

Priekšsēdētājs: Vai nav iebildumu, godātie kolēģi? Tūdaļ sāksim jautāt. Tātad pārpratums ir noskaidrots. Kalniņa kungam jautā Zatulivitera kungs, bet pēc tam Ozola kungs.

Lūdzu, Zatulivitera kungs!

V.Zatuliviters: */Man jums, ministra kungs, divi jautājumi. Pirmais jautājums. Sakiet, lūdzu, kā var izskaidrot faktu, ka jūsu ministrija līdz šim laikam nav izstrādājusi precīzu koncepciju, kā realizēt pretkrīzes situāciju republikā?/

A.Kalniņš: Mūsu viedoklis ir šāds: antikrīzes programma, kā esam pieņēmuši presē un dialogos to saukt, ka tā būtu atsevišķi, speciāli jāizstrādā, – es tam īsti negribu piekrist. Pirmkārt, ir ekonomiskās reformas visaptveroša programma. Katrā etapā, katrā situācijā mums ir jādarbina tās vai citas ekonomiskās sviras, kad ir “sabiezējuši melni mākoņi” tautsaimniecības attīstībā, kā tas šodien ir virknē tautsaimniecības sektoru. Par šo antikrīzes programmu, kā jūs to gribat šobrīd interpretēt, ka ir jāveido kaut kas speciāls, es gribētu teikt, ka, lai mēs izkļūtu no šādas situācijas… Tā kā rūpniecība mums sastāda tautsaimniecības dominējošo sektoru, mēs domājam vislielāko uzmanību pievērst rūpniecības uzņēmumiem, pirmām kārtām lielrūpniecībai, tātad valsts uzņēmumu stāvokļa analīzei. Ja to vēl nespējam un mums arī likumdošana par “lielo privatizāciju” nav kārtībā, lai mēs tik plašā frontē varētu domāt par lieluzņēmumu privatizāciju, tomēr visādā ziņā valsts uzņēmumiem ir jārada tādi apstākļi, lai tie varētu saimniekot daudzmaz normāli. Ar šiem saimniekošanas apstākļiem es saprotu to, ka jāiedarbina visas sviras, kas nodrošina ražošanas apjomu un arī ekonomiskos sakarus ar partneriem citās valstīs, lai mēs pēc iespējas neko nesagrautu un radītu labvēlīgu darbības vidi.

Tātad, pirmkārt, lai banku sistēma un norēķinu sistēma būtu korektāka, labāka, nekā tā ir šobrīd. Šajā ziņā mūsu ministrijas viedoklis par šo jautājumu ir publicēts “Dienas” pielikumā.

Otrs aspekts, lai būtu kārtība muitas tarifu sistēmā. Ar šo pretkrīzes programmu mēs saprotam arī to, ka visiem spēkiem jācenšas iziet ar savu preci vai kontaktiem Rietumu tirgū, no vienas puses, piesaistot ārvalstu investīcijas un veidojot kopuzņēmumus, bet, no otras puses, ieejot zināmos formējumos, lai savu preci pārdotu Rietumu tirgū par brīvi konvertējamo valūtu.

Tā es varētu uzskaitīt vēl dažus aspektus, kurus uzskatu šajā etapā par ļoti svarīgiem un kuri varētu veidot šādu pretkrīzes programmas kodolu. Taču uzskatu, ka vienmēr ir jābūt kopējai, kompleksai sistēmai un vienmēr tajā pašā laikā tās vai citas ekonomiskās sviras ir jāiedarbina, lai tautsaimniecībā pārvarētu šādus “sabiezinājumus”. Tātad ar šo pretkrīzes programmu es saprotu arī dažus citus punktus bez jau iepriekšminētajiem. Tomēr atļaušos aprobežoties ar teikto.

V.Zatuliviters: Paldies. */Un man jums ir otrais jautājums./

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Zatulivitera kungs, mums jautājumiem ir atvēlētas 15 minūtes, un tādēļ, es domāju, vajadzētu vienoties par kārtību, ka katrs jautātājs uzdod tikai vienu jautājumu. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav iebildumu. Tā kā Zatulivitera kungs līdz tam nebija brīdināts, tad mēs viņam dosim iespēju uzdot vēl arī otru jautājumu.

V.Zatuliviters: */Un tā – man jums ir otrs jautājums. Jums labi zināms, ka pie mums nav pieņemts pilsonības likums, šajos apstākļos vēl viss nav skaidrs par iedzīvotāju reģistru, no tā izriet, ka republikā nav skaidra attieksme pret īpašumu. Un tomēr arī uz šī fona jūsu ministrija realizē privatizācijas procesu. Izskaidrojiet, lūdzu, kādi ir jūsu ekonomiskie apsvērumi sakarā ar to, ka nav šo juridiski svarīgo likumu!/

A.Kalniņš: Skaidrs ir viens, ka privatizācijas process būtu bijis raitāks, ja mums būtu bijis zināms šis pilsonības jautājums. Kā jūs jau zināt, viena norma ir pieņemta attiecībā uz zemi, kam tā var būt privāt­īpašumā, bet attiecībā uz citām normām lieli ierobežojumi būtībā, vai ir pilsonis vai nav, neeksistē. Arī sertifikātu likumā, kuru apspriežam. Mēs zinām šīs normas, kas tur tiek iestrādātas, un trešajā lasījumā droši vien būs tā, kā tas jau bijis ielikts otrajā lasījumā. Tā ka šeit nianses tiek uztvertas, un es domāju, ka privatizācijas procesā mums jārēķinās ar reālo situāciju. Kamēr nav pilsonības likuma, tikmēr visādā ziņā esam par to, lai “mazā privatizācija” pirmām kārtām netiktu bremzēta, lai tajā, kā mēs ierosinājām arī parlamentā, varētu brīvi piedalīties ar konvertējamo valūtu visi – jebkurš uzņēmējs, arī pašmāju uzņēmējs.
Tagad mēs esam aizvietojuši brīvi konvertējamo valūtu ar Latvijas rubli, bet vēlāk tas notiks saistībā ar mūsu nākamo nacionālo valūtu latu, tā ka šeit jebkuram būs iespēja piedalīties šajās izsolēs, konkursos, privatizācijas projektos. Es domāju, ka šobrīd nevajag pārsātināt šo pilsonības momentu vai kaut kā speciāli bremzēt privatizāciju. Tur, kur tas būs vajadzīgs, tas ieaudīsies likumprojektos, bet tur, kur tas jau ir bijis, tas ir jāņem vērā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Ozola kungs! Pēc tam – Plotnieka kungs.

I.Ozols: Cienījamais Kalniņa kungs! Jūsu iesniegtajā atskaitē praktiski nekas nav formulēts attiecībā uz tautsaimniecības attīstības prioritārajiem virzieniem, bet tajā pašā laikā jūsu parakstītajā dokumentā par neatliekamajiem pasākumiem Latvijas tautsaimniecībā 1992.gadā, dokumentā, kuru jūs iesniedzāt Augstākajā padomē 1992.gada 8.maijā, šajā tautsaimniecības stabilizācijas neatliekamo pasākumu programmā ir norādīti konkrēti prioritārie virzieni, kuri ir pretrunā ar valdības iesniegtajiem Latvijas valsts 1993.gada budžeta koncepcijā minētajiem prioritārajiem virzieniem.

Ņemot vērā, ka budžets nenoliedzami ir valdības tautsaimniecības izpildinstruments, man ir jautājums: sakiet, vai ir mainīti prioritārie virzieni, kuri bija plānoti gada sākumā un kuri mums ir jāpieņem par pamatprioritārajiem virzieniem? Vai tie ir tie, kuri ir budžeta koncepcijā, vai tie, kuri ir valdības iesniegtajā programmā?

A.Kalniņš: Man šī programma ir priekšā, un tur ir 3.pielikums. Kā redzat, mēs principā neko nemainām saskaņā ar šo 3.pielikumu, kurā ir pateikts, ka attiecībā uz nozarēm, kā arī uz produkciju, kuras ražošanai uzņēmumi ir saņēmuši ārvalstu ieguldījumus, tie saņem, piemēram, nodokļu atvieglojumus. Tas ir viens aspekts, pēc kura mēs nozares jau sarindojam: teiksim, ir tādas nozares, kur ir izmantotas mūsu izejvielas un kuru produkciju realizējot mēs uzreiz saņemam brīvi konvertējamo valūtu. Piemēram, tāda ir papīra un celulozes rūpniecība un tā tālāk.

Un ir otra iedaļa šajā pielikumā. Tur minētas svarīgākās tautsaimniecības jomas, kurām ir dodama priekšroka ārvalstu tehniskās un finansiālās palīdzības izmantošanā. Tā, pirmkārt, ir enerģētika, otrkārt, banku sistēma un apdrošināšanas sistēma, treškārt, transports un sakari un tā tālāk. No šā sarindojuma mēs neatsakāmies.

Attiecībā uz budžeta koncepciju, kuru jūs minējāt, jūs jau zināt, ka budžets no resursu viedokļa ir visai “apcirpts”, tāpēc nodrošināt nopietnus ieguldījumus tautsaimniecības ražošanas sfērās mums praktiski nav iespēju. Līdz ar to šie resursi, to ieņēmumu daļa, kas ienāk budžetā, pirmām kārtām pamatā tiek izmantota sociālās nozīmes sfērā, jo lielgabarīta ieguldījumus tautsaimniecībā no budžeta atvēlēt nevaram. Ja ir vēl kādas citas atšķirīgas nianses šajā budžeta koncepcijā, tad mēs varam… Es tad lūgtu papildu informāciju.

I.Ozols: Birkava kungs, vai drīkstu uzdot jums jautājumu?

Priekšsēdētājs: Godātais Ozola kungs, atlikušajām piecām minūtēm ir pieteikušies vēl trīs jautātāji, tāpēc uzdot jautājumus vajadzētu Kalniņa kungam, nevis man.

I.Ozols: Kā es varu saņemt atbildes uz neskaidriem jautājumiem, ja praktiski tikai šorīt ir saņemts materiāls, turklāt tas ir nepilnīgs!

Priekšsēdētājs: Rakstiski no ministra…Tātad nekādas problēmas nav, Ozola kungs!

A.Kalniņš: Es jums vēlreiz atgādinu, ka jums visiem ir šī programma. Un tur ir 3.pielikums, kur nosauktas prioritārās nozares. Es vienkārši tāpēc šajā atskaitē trīs vai četru lappušu ietvaros neņemos tās atkārtot.

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs, lūdzu!

A.Plotnieks: Godātais Kalniņa kungs! Jūsu iesniegtajā atskaitē ir visnotaļ liriski un kautrīgi skanoša tēze par to, ka sociālais nodoklis starp darba devēju un darba ņēmēju tiek grozīts par labu darba ņēmējam. Līdz šim no viņa darba algas ieturēja vienu procentu, bet turpmāk ieturēs 18 procentus. Vai mēs tādējādi domājam panākt tuvināšanos Eiropas un pasaules standartam, ka cenas celsies, algas saglabāsies uz vietas, bet, nodoklim palielinoties vēl vairāk, šīs algas samazināsies? Kā tas ir saprotams?

A.Kalniņš: Šis, protams, ir mokošs process, bet pakāpeniski uz to ir jāiet. Es negribētu teikt, ka uzreiz ir jābūt pusei uz pusi. Mēs esam izskaitļojuši, teiksim, sešām vai astoņām attīstītākajām pasaules valstīm šo sociālās nodrošināšanas budžetu un redzam, ka tur tiešām ir tā, ka darba devējs maksā apmēram vienu daļu, bet darba ņēmējs ? otru daļu. Mums ir jārīkojas pakāpeniski ? pa pieciem vai sešiem punktiem, lai darba ņēmējs arī sāktu maksāt šo sociālo nodokli. Es negribētu piekrist, ka darba alga nepieaug. Darba algas pieaugums, protams, nedaudz atpaliek no tempiem, no tā, kāds ir cenu un tarifu indekss. Taču domāju, ka šeit praktiskais atrisinājums radīsies tad, kad Labklājības ministrija ? un tai ir šādas iestrādes ? sāks veidot arī citu pensijas nodrošināšanas modeli, kurā būs arī šī otrā daļa, kad darba devējs piedalīsies, un šī daļa nokļūs specializētajos fondos, kas veidos papildu, teiksim, piemaksas pie valsts noteiktās pensijas. Tā ka ir dažādas variācijas, taču es uzskatu, ka šīs attiecības ir jāmaina.

A.Plotnieks: Vēl otrs ļoti neliels jautājums.

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs, mēs tikko vienojāmies par vienu jautājumu… Turklāt grib jautāt arī Lucāna kungs un Berķa kungs. Atlikušas tikai divas minūtes.

A.Plotnieks: Tādā gadījumā man ir priekšlikums nobalsot par to, ka jautājumiem atvēlēto laiku pagarinām, jo formālas atskaites parlamentā nav vajadzīgas. Mums jātiek par jautājumiem skaidrībā. Lūdzu likt uz balsošanu manu priekšlikumu, lai pagarinātu jautājumu laiku katram ministram!

Priekšsēdētājs: Pēc pieņemtās procedūras mums tādā gadījumā ir jāatceļ iepriekšējais balsojums. Pabeigsim ar jautājumiem Kalniņa kungam, un tad es likšu jūsu priekšlikumu uz balsošanu.

Lucāna kungs, pēc tam – Berķa kungs.

J.Lucāns: Kalniņa kungs, pašreiz noliktavās stāv preces par apmēram 10 miljardiem rubļu, kurām nav realizācijas. Sakiet, kādus pasākumus valdība ir paredzējusi veikt, lai šīs preces “izkustētos”, un vai jūs piekrītat tai nostādnei, ka valdība ar šiem jautājumiem nenodarbosies, jo tā ir saimnieciska lieta? Gribētu dzirdēt jūsu nostādni šajā jautājumā.

A.Kalniņš: Pēc manis uzstāsies finansu ministrs, un finansu ministra tiešā līdzdarbībā ar pieņemto Ministru padomes lēmumu attiecībā uz šīm precēm, ja tādi uzkrājumi tiešām ir… Tātad, pirmkārt, lai nokārtotu saistības vai parādus ar budžetu un citus maksājumus, tā kā tāds Ministru padomes lēmums ar priekšsēdētāja un finansu ministra parakstu ir publicēts… Es domāju, precīzāk un detalizētāk par šo jautājumu pateiks viņš pats, bet sacīt, ka tas nebūtu “entās” reizes runāts valdības sēdē un ka par to nebūtu izteikti dažāda tipa varianti… Tas noteikti tā ir bijis. Tikai katrā konkrētajā situācijā mums ir uz vietas jāiedziļinās arī katrā uzņēmumā, jo dažkārt šī uzkrātā prece kalpo kā bartera līdzeklis, ja uzņēmums nav saņēmis naudu no saviem partneriem Austrumos. Tad tam paliek kaut kādi deficīti, kaut kāda uzkrātā prece, lai uzņēmums varētu sev iemainīt pašu nepieciešamāko savai funkcionēšanai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi! 15 minūtes ir pagājušas, vai jums nav iebildumu, ka jautājumu uzdos arī Berķa kungs?

 

No zāles: Ir!... Ir!... Nav!

Priekšsēdētājs: Berķa kungs, es atvainojos, 15 minūtes ir pagājušas. Tādā gadījumā jāliek uz balsošanu Plotnieka kunga ierosinājums ? pagarināt jautājumu uzdošanas laiku, taču šādu ierosinājumu mēs nevaram likt uz balsošanu…

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Par šo jautājumu mēs jau diskutējām, pieņemot lēmumu par Ministru padomes atskaites kārtību. Toreiz mans ierosinājums bija – jautājumus uzdot 30 minūtes. Prezidijs ierosināja 10 minūtes, bet tad Vaivada kungs nāca ar kompromisa ierosinājumu – jautāt 15 minūtes. No šiem trim balsojumiem balsu vairākumu ieguva priekšlikums – 15 minūtes. Tāpēc, ja gribam kaut ko grozīt, ir jāatceļ iepriekšējais lēmums. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vaivada kungs, lūdzu!

J.Vaivads: Es gribēju pateikt gandrīz to pašu – ja mēs jau divreiz esam izšķīrušies pat balsojot, tas ir, pieņemot šo lēmumu un šodien vēlreiz nobalsojot, tad es domāju, ka tagad trešo reizi likt uz balsošanu vēl kaut ko par šā lēmuma maiņu vairs nav korekti.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, ja parlaments nav brīvs savā rīcībā, tad jājautā, kas tad ir brīvs? Mēs esam pieņēmuši lēmumu, bet pēc tam redzam, ka lēmuma īstenošanas gaitā rodas, vienkārši izsakoties, nejēdzīga situācija, un mēs, atsaucoties uz savu lēmumu, šo situāciju sankcionējam. Jo tad jau jāteic, ka Čepāņa kungam bijusi taisnība: kāpēc tad mēs vispār izskatām lietu, kurā nevēlamies gūt skaidrību? Vesela virkne jautājumu paliek neskaidra, bet mēs novelkam svītru un pieliekam punktu. Es uzstāju, ka ir jānobalso par mūsu iepriekšējā lēmuma atcelšanu. Ja mēs nolemsim, ka nevēlamies dzirdēt patiesību, – lūdzu.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Tādējādi Plotnieka kungs ierosina atcelt iepriekšējo balsojumu attiecībā uz 15 minūtēm. Lūdzu balsošanas režīmu. Kurš ir par to, lai mēs atceltu šo balsojumu? Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par – 55, pret – 31, atturas – 10.Tātad 15 minūšu laiks ir atcelts. Kurš ierosina pagarināt jautājumu uzdošanas laiku un par cik?

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es par to pašu Plotnieka kunga motivāciju uzstājos jau iepriekšējā reizē, tāpēc uzturu spēkā savu priekšlikumu par 30 minūtēm. Motivācija ir tieši tāda pati, ka tiešām deputātiem ir jādod iespēja uzdot jautājumus. Paldies.

Priekšsēdētājs: Dineviča kungs, lūdzu!

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi! Vai tad nevajag 61 balsi? Tas bija par lēmumu, nevis procedūru. Tas bija lēmums, kurā jūs pašreiz izdarījāt izmaiņas, bet, lai to varētu, vajag 61 balsi.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Dineviča kunga piezīme ir pamatota. Un 61 balss nebija… Šis ir procedūras jautājums, kurš ir fiksēts jau lēmumā un ir pieņemts ar 61 balsi. Paldies Dineviča kungam. Plotnieka kungs, šajā jautājumā mēs diskusiju pārtraucam.

Vārds Kehra kungam.

O.Kehris: Godātais priekšsēdētāj, godātais premjerministra kungs, valdības locekļi un kolēģi deputāti! Ekonomikas komisija savā iepriekšējā sēdē izskatīja Ekonomisko reformu ministrijas darbību 1992.gadā un tās turpmākās darbības programmu līdz piektās Saeimas vēlēšanām. Tiesa gan, komisija, pildot Augstākās padomes prasību, ka mums tas bija jādara atbilstoši Augstākās padomes lēmumam… Komisija sēdes sākumā izteica nožēlu, ka mums nācās mainīt komisijas darba kārtību un svītrot no darba kārtības divus jautājumus – gan privatizācijas paketi, kura bija sagatavota izskatīšanai, gan arī jautājumu par norēķiniem ar NVS valstīm. Taču mēs izskatījām šo jautājumu. Tiesa gan, deputāti izteica arī tādu viedokli, ka ļoti grūti ir izvērtēt darbību līdz Saeimas vēlēšanām, nezinot, kad būs šīs Saeimas vēlēšanas – vai tās būs martā, vai tās būs oktobrī, vai novembrī. Taču šis pārmetums, protams, ir adresējams arī mums pašiem, Augstākajai padomei.

Tālāk par pašu jautājuma par Ekonomisko reformu ministriju izskatīšanas gaitu. Savu uzstāšanos es sāktu ar to, ka pirms trim nedēļām komisijas sēdē viens no mūsu komisijas locekļiem būtībā ierosināja Ekonomisko reformu ministriju pārdēvēt par Sociālistiskā īpašuma aizsardzības ministriju, to izformēt un turpmāk atteikties no tās pakalpojumiem. Es gribu teikt, ka komisija, protams, neatbalsta šādu viedokli, taču tajā pašā laikā ir jāatzīst, ka valdība un Ekonomisko reformu ministrija, kura pirms gada tika īpaši izveidota, ekonomisko reformu ziņā ir vilkusies astē. Reformas, kas notikušas mūsu valstī, lielā mērā notiek stihiski, nevis tās tiek vadītas. Tiesa gan, tas, protams, tādā pašā mērā attiecas arī uz Augstāko padomi, jo ir jāatzīst, ka ilglaicīgo ekonomisko programmu, pa kādu ekonomiskās attīstības ceļu Latvija virzīsies, kur un kāpēc mēs ejam, līdz šim laikam mēs neesam sagaidījuši. Protams, ir ļoti diskutabls jautājums, vai pašlaik vairs ir vērts šādu programmu prasīt, ja mēs to neesam varējuši panākt līdz šim. Tāpat tika konstatēts, ka šīs pretkrīzes programmas uzdevumi visādā ziņā saskaņā ar tiem lēmumiem un tām prasībām, kādas tika izvirzījusi Augstākā padome, nav saņemti.

Par privatizāciju. Runājot par privatizāciju, komisija atzina, ka privatizācijas procesam ir ļoti aizkavējusies tiesiskās bāzes izveide, jo Latvijas Republikas Augstākās padomes 5.marta lēmumā noteiktie likumprojekti tiek iesniegti ar vairāku mēnešu kavēšanos, nav atrisināti arī citi praktiskie jautājumi privatizācijas procesa kārtīgai un pietiekami aktīvai norisei.

Tālāk – par konkurenci un monopoldarbību, kas ir viens no šīs ministrijas svarīgākajiem uzdevumiem. Komisija ir atzinusi šajā ziņā veikto darbu par pilnīgi nepietiekamu, kas šajā jomā ir izdarīts, proti, attiecībā uz konkurences un monopoldarbības ierobežošanu, jo likumā noteikto uzdevumu un doto tiesību realizācija ir aizkavēta gandrīz par gadu. Likums par konkurences veicināšanu un monopoldarbības ierobežošanu tika pieņemts jau 1991.gada nogalē, bet speciāls departaments, kas tika nodibināts pie Ekonomisko reformu ministrijas, vēl tikai veic kaut kādus iepriekšējās izpētes darbus. Varētu teikt, ka tas “ar cimdiem” staigā ap valsts uzņēmumiem un monopolistiem, bet likumā noteikto iespēju neizmantošana ļoti smagi vēl papildus pazemina iedzīvotāju dzīves līmeni, jo monopoluzņēmumi bieži vien aparāta personiskās labklājības interesēs patvarīgi uzskrūvē cenas, taču to rīcība paliek neizvērtēta. Tā rezultātā monopoldarbība var pārvērsties par galveno šķērsli ekonomiskās reformas realizēšanai mūsu valstī. Līdzīga situācija ir izveidojusies ar likuma “Par uzņēmumu maksātnespēju un bankrotu” īstenošanu.

Arī nodokļu jomā, lai gan ir īpaša nodaļa šajā ministrijā, mēs neesam apmierināti ar esošo nodokļu priekšlikumiem un analīzi, lai gan šajā ziņā es lielā mērā aicinātu atcerēties kaut vai to sesiju, kura notika tieši pirms tam, kad mēs devāmies vasaras atvaļinājumā, kad neuzklausījām un neņēmām vērā ne ekonomisko reformu ministra analīzi, ne arī viņa vietnieka teikto, kurš īpaši nodarbojas ar šiem jautājumiem. Tad parlaments uzskatīja, ka var, neieklausoties šajos viedokļos, ļoti voluntāri mainīt šīs likmes, bet pašlaik redzam, ka jau atkal ir iesniegti labojumi, lai tās pārskatītu.

Tomēr lielākais trūkums ministrijas darbā ir varbūt nevis pašu likumprojektu kvalitāte, bet gan tādas kategorijas kā, piemēram, pasivitāte, iniciatīvas trūkums, pakļaušanās spiedienam, nespēja aizstāvēt savu viedokli, jo, ja mēs paskatāmies apmēram gadu atpakaļ, kad tika izveidota šī ministrija, tad redzam, ka Ekonomikas komisijas lēmums bija tāds, ka gan pašai ministrijai, gan ministrijas nolikumā paredzētajai Ekonomisko reformu komisijai, kas bija valdības sastāvā, ir jābūt atbildīgai par ekonomiskās reformas gaitu valstī. Tiesa gan, šo viedokli valdības vadītājs neņēma vērā un Ministru padomes sēdē pēc mūsu viedokļa izteikšanas vienpersoniski pārtrauca debates un palika pie tā, ka valdība kopumā un viņš pats personiski būs atbildīgs par ekonomiskās reformas gaitu valstī. Tādējādi arī tā kritika, ko es izteicu Ekonomisko reformu ministrijai, ļoti lielā mērā būtu jāuzņemas personīgi valdības vadītājam un lielā mērā, protams, arī parlamentam. Tomēr, izvērtējuši visu šo situāciju un nopietnos trūkumus Ekonomisko reformu ministrijas darbībā, mēs komisijā uzskatījām, ka tas nevar būt par pamatu jautājuma ierosināšanai par ekonomisko reformu ministra nomaiņu.

Mēs uzskatām, ka ministram Arnim Kalniņa kungam ir jāturpina darbs, jāmēģina novērst tie trūkumi, kuri tika izteikti komisijā un kurus izteica deputāti, viņam lielā mērā jāmēģina strādāt daudz patstāvīgāk, tomēr, protams, šī atbildība, ko es gribu uzsvērt vēlreiz, ir jāuzņemas gan parlamentam, kurš lielā mērā ir traucējis ekonomisko reformu aktīvu gaitu valstī, gan personiski premjerministram, protams, arī ministram, kurš nav spējis pietiekami aktīvi aizstāvēt savu viedokli. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Uzdot jautājumus Kehra kungam neviens nav pierakstījies. Tādēļ nākamajam vārds tiek dots Siliņa kungam.

E.Siliņš, finansu ministrs: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie deputāti, kolēģi! Es gribētu savā runā šodien par finansu jautājumiem pakavēties pie četriem aspektiem, četriem jautājumiem. Es centīšos izvērtēt galvenos pasākumus, kas ir veikti finansu jomā, ko ir darījusi Finansu ministrija, un ļoti īsi apstāšos pie tām problēmām, kādas, mūsuprāt, būtu jārisina tuvākajā laikā.

Principā Finansu ministrija veidoja savu struktūru ar tādu aprēķinu, lai atbilstu tai funkcionālo pienākumu izpildei, kādi šodien ir jāveic finansu sistēmai jaunajos apstākļos. Un šī strukturālā pārveide, ko esam veikuši, nodrošina iespēju risināt finansu jautājumus kopīgi ar visām mūsu nozarēm, nozaru ministrijām un citiem saimnieciskajiem veidojumiem.

Viens no galvenajiem mūsu struktūras uzdevumiem un tātad arī mūsu funkcionālajiem pienākumiem ir budžeta izpilde, budžeta process vai, kā mēs to esam nodēvējuši, valdības programma, iekšējā finansu politika. Jāteic, ka, neraugoties uz visām tām grūtībām, ar kurām mēs esam saskārušies, un, pirmkārt, ar ekonomiskajām grūtībām, kas ir saistītas ar ekonomikas lejupslīdi, pēdējos gados ir izdevies, arī šajā pusgadā, nodrošināt budžeta izpildi, sabalansēt budžeta izpildi, tātad veidot to bez budžeta deficīta. Neapšaubāmi, ka šāda pieeja bezdeficīta budžetam nenodrošina visas tās vajadzības, kādas ir tautsaimniecībā, un par to šodien jūs jau šeit dzirdējāt. Tā neapmierina arī visas tās vajadzības, kas būtu nepieciešamas sociālajā sfērā, lai tā varētu maksimāli normāli funkcionēt. Tātad principā ar budžeta palīdzību tiek apmierinātas tikai minimālās vajadzības, bet tajā pašā laikā mēs varam nodrošināt ar šīm minimālajām vajadzībām to, ka sociālās sfēras tīkls netiek samazināts, tas spēj funkcionēt.

Eksistējot šādai pieejai, bezdeficīta budžeta veidošanas apstākļos viens no pamatrādītājiem tomēr paliek pakāpeniska iedzīvotāju sociālā nodrošināšana. Un, ja vēl atceramies, tad, neskatoties uz to, ka ir bijuši nepietiekami finansu resursi, tomēr tika ierosināts jautājums par pakāpenisku minimālās darba algas paaugstināšanu, un tādējādi budžeta iespēju ietvaros šie jautājumi pakāpeniski tiek risināti arī līdz šai dienai. Bez tam jāatzīmē, ka pašreizējā periodā rodas zināmas grūtības šā procesa tālākai virzībai. Viena no tādām galvenajām grūtībām ir tā, ka budžets nesaņem tos maksājumus, kādi noteikti ar esošajiem nodokļu likumiem. Galvenais iemesls, kā mēs uzskatām, ir tas, ka vairāki uzņēmējdarbības veidi, uzņēmēji un uzņēmumi nav spējīgi norēķināties ar valsts budžetu par uzliktajiem maksājumiem, un šeit acīmredzot ir redzamas trīs, varētu pat teikt, četras iezīmes.

Viena no tādām iezīmēm, kuru mēs redzam, ir tā, ka mēs nesaņemam norēķinus no tām valstīm, kur mēs realizējam produkciju, no Austrumiem. Pirmām kārtām tā varētu būt Krievija, Baltkrievija, Ukraina. Manuprāt, šie Krievijas norēķini tīri politisku motīvu dēļ varētu būt “iesaldēti”, bet tas rada grūtības mūsu ekonomikai, mūsu uzņēmējdarbībai.

Otrs moments. Lai izkļūtu no šādas situācijas, mūsu uzņēmumi meklē ceļus, kā varētu segt šādus naudas ienākumus, lai norēķinātos ar budžetu vai nu ārvalstīs, ārpus republikas robežām, vai mūsu valstī.

Es gribu teikt, ka valdība šajā sakarībā ir pieņēmusi attiecīgus lēmumus, kas atļauj Finansu inspekcijai kā mūsu budžeta izpildes kasierim izņemt šādus līdzekļus no kasēm, ļauj tai vērst piedziņu arī attiecībā uz tiem naudas līdzekļiem rēķinos, kur naudas līdzekļi ir “iesaldēti”. Šeit jāizsaka atzinība arī bankai, kura ir noteikusi attiecīgu kursu šo norēķinu veikšanai, tāpēc šādi norēķini tagad var notikt bezstrīdus kārtībā.

Otrs lielais bloks, ar ko mēs saskaramies, ir saistīts ar budžeta procesu jeb budžeta veidošanu attiecībā uz pašvaldībām. Mēs viennozīmīgi pastāvam uz to un atbalstām pašvaldību reformas nepieciešamību, kā arī aktīvi iekļaujamies šinī darbā. Uzskatām, ka pamatotas izmaksu normatīvās bāzes izveidošanai, kas bāzējas uz vispārēju teritoriālā ekonomiskā stāvokļa fiksāciju, ekonomisko iespēju izvērtēšanu un vietējā budžeta līdzsvarošanas mehānismu nostiprināšanu, ir jānotiek likumdošanas kārtībā. Ir jāatrisina tās problēmas, kas veidojas starpvalstu budžetos un pašvaldības budžetiem attiecībās starp valdību un pašvaldībām.

Finansu ministrija ir veikusi darbu, kas saistīts ar ārējo ekonomisko finansu politiku, ar ārējo ekonomisko parādu kredītu uzskaiti, un garantē šīs uzskaites pilnīgu pareizību.

Kā zinām, no šā gada tiks apvienoti divi budžeti. Tātad bija valūtas budžets, bet ar nākamo gadu tiks apvienoti divi budžeti – valūtas budžets un valsts budžets –, veidojot vienu budžetu. Tam ir konceptuāla nostādne, kas ir parādīta koncepcijā, bet šinī gadā, otrajā pusgadā, pastāvot diviem budžetiem, tiek nodrošināta šī valūtas budžeta analīze, izpilde, uzskaite un arī pilna pārredzamība pār valdības un valūtas lietām un attiecībām ar ārvalstīm. Es vēlreiz gribētu atkārtot, kaut gan vakar to jau teicu: sabiedrībā valda uzskats, ka valdība ir aizņēmusies ļoti lielus līdzekļus. Tāpēc rodas jautājums: kā mēs norēķināsimies?

Es gribētu deputātiem ziņot, ka valdība ir noslēgusi sešus līgumus, kur ir dots valdības garants ārējiem kredītiem. Šīs kredītu summas sastāda 55 miljonus dolāru, taču ir visas garantijas, ka par šiem kredītlīgumiem valdība ir spējīga norēķināties.

Lai turpmāk varētu normāli attīstīt mūsu finansu saimniecību, Finansu ministrija iestājas par to, ka, sākot ar 1993.gadu, ir jābūt konkrētai un stabilai budžeta koncepcijai, kā veidot budžeta procesus turpmākajā periodā. Šādu atbalstu koncepcijas izstrādei mēs saņēmām no valdības, un es domāju, arī mūsu pirmie soļi un šīs koncepcijas izskatīšana attiecīgajās komisijās šeit, parlamentā… Par to jau ir bijuši pozitīvi slēdzieni, kaut gan kopumā šajā koncepcijā varbūt ir daudz trūkumu, pie kuriem vēl ir jāpiestrādā, lai tos novērstu, jo tas ir pirmais dokuments, ko mēs izstrādājām, tomēr pastāvam uz to, ka šādai koncepcijai ir jābūt. Tajos grūtajos ekonomiskajos un finansiālajos apstākļos, kādi var veidoties 1993.gadā, bez konceptuālas pieejas budžeta veidošanas jautājumos mēs vispār budžetu acīmredzot nevarēsim ne izskatīt, ne apstiprināt, ne arī normāli saskaņot.

Gribētos pievērsties vēl vienai problēmai, ko redzam mūsu perspektīvā. Runa ir par to, kas būtu jādara finansu sistēmai līdz, kā mēs šeit runājam, 5.Saeimas vēlēšanām. Vienu no šādām problēmām redzam uzdevumā, lai tiktu realizēta Latvijas Republikas finansu un banku sistēmas attīstība. Šajā sakarībā ir izstrādāta koncepcija, kura pašreiz ir iesniegta recenzēšanai atsevišķiem deputātiem, uzņēmējiem, republikas bankas un finansu iestādēm, kā arī Ekonomisko reformu ministrijai un citām. Pēc šīs mūsu koncepcijas izvērtēšanas tā tiks iesniegta valdībai un arī parlamentam. Mēs paredzam pilnīgu banku un finansu sistēmas darbības tālāku pilnveidošanu, vadoties pēc šīs koncepcijas prasībām.

Uzskatām, ka neatliekams jautājums ir Latvijas valsts īpašuma pilnīga uzskaite. Šodien ir jāapzinās, ka Latvijai nav zināms, cik maksā viss Latvijas īpašums kopumā – valsts īpašums, ko Latvija pārvalda un kas tai pieder. Šādu uzskaiti Finansu ministrija uzskata par iespējamu pārņemt savā pārziņā un veidot struktūrvienību, kas ar šo jautājumu varētu nodarboties.

Un pēdējais, ko gribētu teikt, ir tas, ka mums ir uzticēts ar 1.oktobri pārņemt nodokļu politikas jautājumus un mēs esam gatavi šo darbu sākt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi būtu jautājumi finansu ministram? Pirmais jautājumu uzdod Safonova kungs, pēc tam – Ozola kungs. Lūdzu.

A.Safonovs: */Cienījamais ministra kungs! Pēc “ģeniālajiem” Latvijas Bankas lēmumiem par koordinējošo koeficientu ieviešanu attiecībā pret NVS valstu valūtām republikā ir izveidojusies interesanta situācija. Uzņēmēji, kas savu produkciju realizē, piemēram, Baltkrievijā, naudu saņem uz sava rēķina Latvijas Bankā, pārrēķinātu ar zināmu koeficientu. Tad viņi nonāk interesantā situācijā. Izņemt šo naudu tālākām finansu operācijām viņi nevar. Pārskaitīt savu naudu finansu operācijām citās NVS valstīs viņi nevar, izņemot Baltkrieviju, no kurienes tā nākusi. Tāds ir stāvoklis.

Otrais. Ja, teiksim, divi Krievijas Federācijas rubļi ir pielīdzināti, es vienkāršoju, vienam repsītim, vienam mūsu rublim, tad loģiska būtu arī otrādā procedūra – vienu Latvijas rubli vajadzētu mainīt pret diviem Krievijas rubļiem. Bet tā nenotiek. Jautājuma būtība ir tāda: kāda ir jūsu personīgā attieksme pret šādu finansu apriti Latvijas Republikā? Tas ir vai nav normāli?/

E.Siliņš: Jautājums acīmredzot piemērotāks būtu Latvijas Bankas prezidentam, bet, tā kā šis jautājums skar arī finansu sfēru, tad es gribētu pateikt, ka tas jautājuma risinājums, kas tika saskaņots ar Latvijas Banku, ir radis atrisinājumu. Šodien tomēr ir noteikta šī kursa starpība, un, izejot no šīs kursa starpības, jebkurš uzņēmējs, kuram savos kontos ir šie Krievijas vai Ukrainas rubļi, vai kādas citas valsts rubļi, pēc šā koeficienta var norēķināties ar valsts budžetu. Un līdz ar to Valsts finansu inspekcijai ir iespēja izdarīt piespiedu piedziņu no šo uzņēmēju rēķiniem, lai piedzītu budžeta maksājumus. Tā ka šajā ziņā, man liekas, viss būtu kārtībā.

Otrs jautājums varētu būt tāds: kā tad paliek ar finansiālo darbību, ar finansiālo saimniecību? Kā uzņēmums varētu parādīt, teiksim, finansu rezultātu un savā atskaitē piemērot šo kursa starpību? Šādi norādījumi tiek gatavoti, jo, ja nemaldos, 27.septembrī tika pieņemts Latvijas Bankas lēmums, un šādi norādījumi šinīs dienās nonāks katrā atsevišķā uzņēmumā.

Ideja ir vienkārša: jebkura valūta, konvertējama vai nekonvertējama, ja rodas kursa starpība, tad šī starpība tiek ierakstīta vai nu peļņā, vai zaudējumos. Ja ir peļņa, tad peļņa, ja zaudējumi, tad – zaudējumi. Šinī gadījumā šī kursa starpība uzņēmumam būs jācieš kā lieks izdevums, ka…

A.Safonovs: Paldies. Es sapratu.

Priekšsēdētājs: Jautā Ozola kungs, pēc tam – Zatulivitera kungs.

I.Ozols: Cienījamais Siliņa kungs! Jūsu iesniegtajā atskaitē ir norādīts, ka jūsu vadītā ministrija ir izstrādājusi ekonomiskās politikas memorandu, kas tika iesniegts Starptautiskajam valūtas fonda, pirms mēs saņēmām Pasaules valūtas fonda memorandu. Vai es pareizi esmu sapratis, ja?

E.Siliņš: Es varu atbildēt. Es savā ziņojumā gribēju skart Starptautisko valūtas fondu, bet laika trūkuma dēļ to neizdarīju. Tātad saskaņā ar Augstākās padomes lēmumu, bez šaubām, Latvija ir Starptautiskā valūtas fonda dalībvalsts, tāpēc Latvija kopīgi ar Starptautiskā valūtas fonda misijām (Latvijā tās bija trīs) izstrādāja kopīgu memorandu. Tas ir Latvijas Republikas izstrādātais memorands, kurš ir parakstīts, saskaņots un iesniegts Starptautiskajam valūtas fondam kā mūsu dokuments, lai Starptautiskais valūtas fonds varētu turpināt savu darbību attiecībā uz Latvijas aizņēmumiem kredītu jomā, aizņēmumu jomā un izvērtētu mūsu darbību, lai šīs attiecības varētu turpināties arī vēlākajos gados.

I.Ozols: Paldies par jūsu atbildes pirmo daļu. Taču es gribētu pabeigt savu jautājumu Siliņa kungam. Es zinu, ka arī jūsu ministrijā ir izstrādāta Latvijas banku un finansu sistēmas tālākās attīstības koncepcija. Sakiet, vai abi šie dokumenti ir izskatīti valdībā un vai tie ir akceptēti ar valdības lēmumu?

E.Siliņš: Pirmais dokuments tika izskatīts valdībā un ir akceptēts (tas ir publicēts arī “Dienas” pielikumā). Otrais dokuments, kā jau es savā ziņojumā teicu, arī ir sagatavots. Pašreiz tas iziet ekspertīzi un gaida slēdzienu no veselas virknes speciālistu – no bankas, ministrijas, uzņēmējiem. Tas tiks iesniegts valdībā, un, mūsuprāt, ja valdība akceptēs šo koncepciju, tad tā tiks iesniegta parlamentā.

I.Ozols: Paldies.

Priekšsēdētājs: Zatulivitera kungs. Tad Lucāna kungs.

V.Zatuliviters: */Cienījamais ministra kungs! Man jums ir viens jautājums. Šodien diezin vai kāds no mums var droši apgalvot, ka mūsu budžets nav slims. Drīzāk vairums deputātu, un ne tikai deputātu, teiks, ka mūsu budžets, īpaši tā ieņēmumu avoti, rada ļoti lielas bažas. Sakiet, lūdzu, vai jūsu kā ministra skatījumā pārmērīgi bargā nodokļu politika nav tā, kas rada šīs bažas? Vai uzņēmumi no tās pārmērīgi necieš?/

E.Siliņš: Es nedomāju, ka tad, ja analizētu nodokļu struktūru kopumā un attiecinātu to uz mūsu saražoto kopproduktu, šis nodokļu lielums būtu tik pārmērīgs, ka tas varētu bremzēt uzņēmējdarbības attīstību. Es gribētu salīdzināt šo nodokļu lielumu ar blakusesošajām valstīm rietumos un arī austrumos. Tad mūsu nodokļu likumdošana ir liberāla, ko ir atzinusi arī Ekonomikas komisija, kad tā skatīja šādu jautājumu, tāpēc teikt, ka tas būtu bremze uzņēmējdarbībai, – es negribētu šinī ziņā jums piekrist. Es domāju, ka galvenais moments un galvenais iemesls, kas mūs šodien var uztraukt budžeta jomā, ir ekonomikas lejupslīde, turklāt mēs šo ekonomikas lejupslīdi, bez šaubām, nevaram nodrošināt ar kādu nodokļu tālāku paaugstināšanu. Tādā gadījumā mēs varam nonākt pie tā, ko jūs sakāt, – ka šis nodokļu slogs uzņēmējiem varētu būt nepieņemams. Mums ir jārada iespēja stabilizēt ekonomiku, acīmredzot izmantojot to, par ko Kalniņa kungs šeit plaši stāstīja, – ar privatizāciju, ar pārstrukturēšanu un tā tālāk, lai varētu normāli sākt funkcionēt finansu sistēma. Jo galu galā mums ir jāsaprot, ka finanses ir atvasinātas no ražošanas, no tiem rādītājiem, kādi ir ražošanā.

V.Zatuliviters: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lucāna kungs.

J.Lucāns: No Kalniņa kunga es nesaņēmu atbildi par preču uzkrājumiem noliktavās 10 miljardu apmērā. No jūsu ziņojuma sapratu gandrīz vai tā, ka šie uzkrājumi noliktavās daudzos gadījumos rodas tādēļ, ka uzņēmumu vadītāji kā valsts interešu pārstāvji uzņēmumā būtībā darbojas pretēji valsts interesēm. Sakiet, vai tas tā ir? Vai esmu pareizi sapratis? Un, ja tas ir tā, tad ko tādā gadījumā dara valdība, lai tā nebūtu?

E.Siliņš: Es mēģināšu izklāstīt visu pēc kārtas. Mans kolēģis, kurš šo jautājumu pāradresēja man, cer sagaidīt no manis paskaidrojumu budžeta izpildes aspektā. Tātad valsts uzņēmumā ir jābūt līdzekļiem, lai varētu norēķināties ar budžetu. Un, lūk, ja šie līdzekļi ir “iesaldēti” gatavās produkcijas krājumos, tad budžets šos līdzekļus nevar saņemt. Tas, bez šaubām, mūs neapmierina. Šajā sakarībā tika sagatavots valdības lēmums, kurā nozaru ministrijām tika uzdots risināt jautājumu konkrēti par katru atsevišķu uzņēmumu, lai šādi atlikumi tiktu realizēti un lai šie līdzekļi nonāktu apritē. Lai valsts saņemtu savu daļu caur budžetu kā budžeta maksājumus.

J.Lucāns: Vai es drīkstu vēl turpināt?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lucāna kungs! Mums ir sešu minūšu laika rezerve.

J.Lucāns: Tādā gadījumā man ir tāds jautājums: vai kopumā attiecībā uz šo situāciju valdībā ir kāds cilvēks, kas var paskaidrot radušos stāvokli? Es redzu, ka viens ministrs te skaidro no vienas puses, bet cits ministrs – no citas puses. Bet kurš beigu beigās šo problēmu var paskaidrot?

E.Siliņš: Vai tas būtu jautājums man? Es nepaspēju atbildēt uz jūsu jautājumu līdz galam. Es gribētu atbildēt finansu gaismā un finansu jomā. Tātad jūs izvirzāt domu, ka varbūt šajā ziņā valsts uzņēmumi boikotē valsti sakarā ar lielajiem virsnormatīvajiem krājumiem, ar nemaksājumiem budžetā, ar norēķiniem citās valstīs par skaidru naudu un tā tālāk. Es nedomāju, ka tas ir pilnīgi atklāts boikots, man nav tādu pierādījumu, un no šīs tribīnes es to nekādā gadījumā negribētu teikt. Taču domāju, ka uzņēmumi šajā gadījumā augstāk izvirza sava uzņēmuma intereses, nevis valsts un budžeta intereses. Lūk, tas mani pārsteidz! Un es nekādā ziņā ar to nevaru samierināties.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lucāna kungs, lūdzu, neizmantojiet savu iespēju atrasties tik tuvu mikrofonam…

J.Lucāns: Jūs teicāt, ka ir sešas minūtes…

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Lucāns: Un tomēr es Siliņa kunga teikto ļoti labi saprotu un saskatu šeit daudz dziļāku problēmu. Man liekas, šeit problēma slēpjas tanī apstāklī, ka, lūk, valdība ar premjeru priekšgalā ir nostājusies tādā pozīcijā, ka šīs saimnieciskās lietas uz valdību vispār neattiecas. Un, lūk, tāpēc konkrēti, teiksim, šis uzņēmums tā vadītāja personā uzņēmuma intereses nostāda daudz augstāk par valsts interesēm. Un te ir pretruna, kuras dēļ rodas viss šis stāvoklis.

Priekšsēdētājs: Lucāna kungs, es jums gribu izteikt aizrādījumu. Tas jau ir debašu jautājums.

E.Siliņš: Vai drīkstu atbildēt?

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

E.Siliņš: Es domāju, ka tas varētu būt arī tā, Lucāna kungs, kā jūs sakāt. Taču uzskatu, šeit tomēr ir jāatceras tas, ka valdības loma mums ir jānošķir no saimnieciskā vadītāja lomas vai tā atbildības. Attiecībā uz šo saimniecisko vadītāju atbildību valdība bija spiesta pieņemt lēmumu un arī iejaukties saimnieciskajā jomā, lai varētu šo jautājumu atrisināt, jo nebija citas iespējas.

Priekšsēdētājs: Paldies Siliņa kungam. Šajā jautājumā mums ir divas komisijas, kuras izteiks savus atzinumus. Tā ir Ekonomikas komisija un Apvienotā budžeta komisija.

Lūdzu, Zeiles kundze! Laiks – 10 minūtes.

V.Zeile: Finansu ministrijas darbs, pēc mūsu domām, bija virzīts uz to, lai veidotu un tiesiski noteiktu pastāvīgu finansu sistēmu nodokļiem, lai tā radītu pastāvīgu Finansu inspekciju, lai sakārtotu budžeta tiesības, kas tuvinātos Eiropas kapitālistisko valstu likumdošanai. Šis darbs turpinās. Ministrija pēdējā laikā ir sagatavojusi vairākus dokumentus, daļa no tiem ir nodota deputātiem. Ir apspriesti Finansu ministrijas trīs atbildīgu darbinieku – finansu ministra Siliņa kunga, Oša kunga un Platā kunga – ziņojumi valdībai par ekonomisko situāciju valstī.

Mēs pirmo reizi visā Finansu ministrijas darbības laikā esam saņēmuši budžeta koncepciju. Pēdējais dokuments ir ļoti plašs, mēs to saņēmām tikai oktobra pirmajās dienās. Tā ir koncepcija par Latvijas Republikas finansu un banku sistēmas attīstību.

Tiek realizēti arī Starptautiskā valūtas fonda priekšlikumi. Tā ka šajā jomā darbs rit. Visas valsts finansu rīkotāja funkcijas, pēc mūsu domām, ir pilnīgi jāuzņemas Finansu ministrijai. Valsts budžeta, valūtas budžeta, kā arī Privatizācijas fonda un citi līdzekļi ir jākoncentrē Finansu ministrijas pārziņā, lai to izlietošana ir atbilstoša likumdošanai. Tas palīdzētu finansu resursu mobilizācijā un pastiprinātu arī atbildību par finansu resursu racionālu izlietošanu un kontroli, kā arī panāktu operativitāti šo resursu izlietošanā. Tas ir viens moments, kuru gribam uzsvērt Finansu ministrijas darbībā.

Otrs moments. Atbalstām, ka Finansu ministrija pārņem savā pārziņā nodokļu politikas izstrādi un stratēģiju un tādējādi Ekonomisko reformu ministrijas loma līdz ar ekonomisko reformu realizāciju šajā jomā samazināsies. Taču mēs vēl gribētu, lai valdība un Finansu ministrija lielāku uzmanību pievērš kārtējai operatīvajai finansu situācijai valstī. Kāda tā ir pašreiz? Valdības parāds Latvijas Bankai ir 1,6 miljardi rubļu. Valsts kases apgrozības atlikums katru dienu svārstās no 60 līdz 50, bet ne vairāk kā 80 miljoni rubļu. Līdz ar to mums bija saspringta situācija visu septembra mēnesi un arī pašreiz neizdodas panākt apgrozības kases līdzekļu palielināšanu līdz 350 miljoniem rubļu, ko pamatoti finansu situācijas stabilizācijai prasa Latvijas Banka. Tas nav normāli, ka mēs no Latvijas Bankas jau divas reizes ņemam kārtējo kredītu un par divām reizēm maksājam jau, manuprāt, 50 miljonus rubļu. Šie 50 miljoni ļoti labi noderētu mūsu tautsaimniecībai. Par šīm lietām valdībai un Finansu ministrijai būtu jādomā vairāk.

Nākamais jautājums. Par humānās palīdzības koordinācijas saistību ar valsts budžetu. Šo jautājumu valdība kopumā un arī Finansu ministrija, mūsuprāt, nerisina pietiekami operatīvi. Faktiski valstī draud izveidoties otra Finansu ministrija. Tā ir Ārlietu ministrijas Māra Gaiļa vadītā Humānās un tehnoloģiskās palīdzības koordinācijas padome. Ne sabiedrībai, ne valdībai, ne arī Augstākajai padomei nav bijusi dziļa un pamatīga informācija par šajos divos gados sniegto humāno un tehnoloģisko palīdzību. Mēs nezinām, kur tā ir novirzīta un kāds ir tās efekts. Šai palīdzībai, pēc mūsu domām, jāaptver visa Latvija, nevis tikai Rīga. Vienmēr atcerēsimies – lai arī cik nozīmīga būtu Rīga, tā vēl nebūt neasociējas ar visu Latviju. Līdz šim projektu lielākā daļa šajā jomā nonāk te un tiek atbalstīta tikai Rīgā. Šajā sarežģītajā finansu situācijā ir kompleksi jāizvērtē visu veidu palīdzība Latvijai. Tad acīmredzot būs vieglāk atbalstīt daudzu pašvaldību pamatotos palīgā saucienus. Pēc mūsu komisijas domām, Finansu ministrijai ir jāspēlē lielāka un atbildīgāka loma valdībā. Nedrīkst pieļaut tādu situāciju, ka valdībā izlemj to vai citu jautājumu bez finansu ministra un ekspertu slēdziena. Tāpat nav pieļaujama situācija, ka premjers vienpersonīgi pieņem lēmumu par valsts finansu resursiem bez saskaņošanas ar finansu ministru. Šeit tēlaini izskanēja replika par Finansu ministrijas lomu valdībā, taču mums liekas, ka finansu ministrs būtu pelnījis sēdēt pie premjera labās vai kreisās rokas. Pašreizējā izkārtojumā tur sēž citi ministri.

No mūsu viedokļa raugoties, nav pieļaujami tādi fakti, ka valdība finansiālā ziņā pieņem nopietnus lēmumus, nesaskaņojot tos ar Augstāko padomi vai ar kādu no tās komisijām. Pēdējā pusgada notikumi liecina, ka tādas situācijas ir bijušas.

Kādi vēl, pēc mūsu domām, svarīgi darba virzieni nav bijuši pietiekami efektīvi? Pirmkārt, nepiedodami ilgi ir aizkavējusies likuma pieņemšana par grāmatvedību. Šeit priekšvēsture ir bijusi tāda, ka Ekonomisko reformu ministrija sāka to izstrādāt. Pēc tam tas pārgāja Finansu ministrijas pārziņā, bet kur pašlaik šis likumprojekts kavējas valdības līmenī, to varētu noskaidrot speciāls izmeklēšanas dienests. Šobrīd fakts ir tāds, ka mēs vēl tikai tagad pieņemam likumu par grāmatvedību. Mēs uzskatām, ka likuma par grāmatvedību tik ilgstoša nepieņemšana pēc būtības daudzos gadījumos ir veicinājusi finansu sistēmas sagraušanu un ienākuma bāzes strauju krišanos, jo tā netiek aplikta ar nodokļiem.

Otrs neatrisināts jautājums valdībā saistībā ar Finansu ministriju ir jautājums par Krājbanku. Jautājums par Krājbanku ir iekavējies, un tas, pēc mūsu domām, būtu jārisina ātri, ilgi to vairs neatliekot.

Tāpat arī muita tika ceļojusi no viena resora uz otru. Šobrīd tā ir Finansu ministrijas pārziņā, tāpēc mēs gribētu, lai muitas darbība tiktu izvērtēta tieši no pašas Finansu ministrijas viedokļa.

Un vēl es gribētu teikt, ka ir iesākts darbs (tas tuvojas nobeigumam) arī pie Dārgmetālu fonda likuma. Pie visa tā Finansu ministrija vēl strādā.

Nobeigumā gribētu pateikt rezumējumu. Ne Ekonomikas komisijā, ne arī Apvienotajā budžeta komisijā neizvirzījās jautājums par neuzticības izteikšanu finansu ministram. Mēs uzskatām, ka pašreiz šī komanda, kas ir Finansu ministrijas vadībā, ir pietiekami spējīga, lai turpinātu savu darbu. Viens no finansu ministra vietniekiem – Oša kungs – pusgadu ir stažējies Amerikā un ir atbraucis ar daudzām labām idejām. Ir jādod iespēja, lai stratēģiju, ko ir iecerējusi Finansu ministrija, varētu realizēt, pastiprinot, bez šaubām, iniciatīvas lomu tieši finansu disciplīnas nostiprināšanā valstī. Arī skaidrās naudas uzskaitē un apritē valstī. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Zeiles kundzei jautājumu nav. Lūdzu uzstāties Ekonomikas komisijas pārstāvi. Kehra kungs!

O.Kehris: Godātie kolēģi! Es uzskatu, ka Zeiles kundze jau pateica pašu galveno. Viņa būtībā pateica abu komisiju viedokli, būdama arī Ekonomikas komisijas deputāte. Tādēļ es acīmredzot ietaupīšu šo laiku. Es tikai gribētu uzsvērt, ka arī, mūsuprāt, Finansu ministrija, neraugoties uz visu šo konkrēto kritiku, kas ir izskanējusi plenārsēdē, tiešām visādā ziņā ir uz pareizā ceļa. Tieši Finansu ministrijas pēdējā laikā iesniegtie dokumenti – šeit es domāju gan budžeta koncepciju, gan analīzi par ekonomisko situāciju Latvijā, gan sagatavotos priekšlikumus par banku un finansu sistēmas reformu – atbilst saviem nosaukumiem. Es uzsveru – atbilst saviem nosaukumiem, jo bieži mēs saņēmām koncepcijas, kuras gan tiek sauktas par koncepcijām, bet būtībā ir šo ministriju darba plāni. Vai tamlīdzīgi. Tātad šeit mums bija, ko izskatīt. Un, kaut arī deputāti izteica ļoti lielu kritiku, apspriežot budžeta koncepciju, taču būtībā mums tiešām šeit vismaz bija ko kritizēt, un bija ko izskatīt.

Arī es uzskatu, ka tas darbs, ko Finansu ministrija ir sākusi ar Starptautisko valūtas fondu, ļaus tai pievērsties neatkarīgas valsts finansu politikai šā vārda tiešajā nozīmē. Tiesa gan, es tiešām aizstāvētu arī to, ko Zeiles kundze jau teica, ka Finansu ministrijai ir jāpārvēršas par galveno un noteicošo fiskālās politikas realizētāju mūsu valstī. Atbalstīdams to, ka nodokļu bloks pāriet Finansu ministrijas pārziņā, es tomēr uzskatu, ka ir jāizskata jautājums par to – un arī es personīgi uz to sveros –, ka arī eksporta un importa tarifi ir jānodod šīs ministrijas pārraudzībā, saglabājot šo Eksporta un importa padomi, kura pašlaik darbojas Ārējās tirdzniecības ministrijas struktūrā. Jo personīgi man ir grūti saprast, kā vienai un tai pašai precei var plānot tās konkurētspēju ārējā tirgū, ja nodokļus skata vieni, bet eksporta ievedtarifus skata citi cilvēki. Tādējādi Finansu ministrija pārvērstos par galveno šīs fiskālās politikas atbalstītāju. Un tie iebildumi, kuri līdz šim bija par to, ka Finansu ministrijai galvenokārt tieši ir šīs fiskālās intereses… Es domāju, ka situācija tomēr ir mainījusies tajā ziņā, ka nodokļu sistēma kā tāda mūsu valstī jau ir izveidota un arī darbs ar Starptautisko valūtas fondu, kurš, es ceru, to zināmā mērā nodrošinās un nepieļaus…

Finansu ministrijai, es domāju, pašlaik vēl ir idejas par to, kā nodarboties ar valsts iejaukšanos saimnieciskajā dzīvē. Mūsu komisija, vismaz tās vairākums, ļoti kritizēja to, ka mums vienlaikus rit privatizācija, bet kāda ir valdības un lielā mērā arī Finansu ministrijas loma? Tās nedomā nodarboties ar banku vai biržu pārraudzību. Šeit ir jārunā gan par biržu, gan citu finansu institūciju pārraudzību, taču tās domā par to, kā ieguldīt tur savu daļu kapitāla, lai it kā būtu klāt un tādējādi varbūt vairāk kaut ko zinātu. Valdībai ir uzdevums nodarboties ar visa pārraudzību, nevis tur ieguldīt savu kapitālu un no tā iegūt šo peļņu.

Tādējādi es tiešām uzskatu, ka mēs pamatā atbalstām domu, kuru izteica Zeiles kundze. Mēs uzskatām, ka tas tika teikts mūsu abu komisiju vārdā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Līdz pārtraukumam ar atlikušas 10 minūtes, tāpēc varam noklausīties arī Ģēģera kungu. Lūdzu Ģēģera kungu tribīnē!

D.Ģēģers, lauksaimniecības ministrs: Godātais priekšsēdētāj, godātie klātesošie un deputāti! Tāpat kā pirmskara Latvijā arī šobrīd valsts faktiskās neatkarības sasniegšanā, saimnieciskās un sociālās darbības stabilizēšanā no visām tautsaimniecības nozarēm izšķirošā loma ir lauksaimniecībai. Likumsakarīgs ir fakts, ka tieši lauksaimniecība pirmā uzsākusi un spērusi visplatāko soli pārejai no līdzšinējās, es atvainojos, boļševizēti plānveidīgās ekonomikas uz saimniekošanu brīvā tirgus attiecībās. Taču tikpat likumsakarīgas ir arī tās neveiksmes, kuras, kopumā vērtējot agrārās reformas procesus un salīdzinot ar to, kā mēs iecerējām, tomēr ir pieļautas reformas realizācijā. Privatizācijas galvenā problēma ir tā, ka paralizējoši atpaliek saimniekošanas sākšanai nepieciešamo finansiālo un arī materiālo resursu nodrošinājums. Tas ir starta kapitāls, no kā veidojas zemnieka saimniecība. Taču praktiski banka diemžēl nepilda šajā sakarā pieņemtos Augstākās padomes lēmums. Problēmas daļējai risināšanai, neiesaistot bankas, ir izveidots Agroinfestfonds, un zemnieku saimniecībām izsniegto kredītu apjoms ir 150 miljoni rubļu. Latvijas Zemnieku pašpalīdzības sēklu fonds un firma “Sēkla”, kā arī Sēklas drošības fonds kopumā zemniekiem šogad aizdeva 5,1 tūkstoti tonnu sēklas, arī firma “Agrolīzings”, un tā tika iesaistīti arī ārzemju līdzekļi zemnieku kreditēšanā, kā arī pakāpeniski attīstīto valstu tehnikas un tehnoloģijas ieviešanā. Tikai uz Austrumiem mēs vairs paļauties nedrīkstam.

Tomēr problēmas atrisināšanai radikāli ir jāmaina Latvijas Bankas kredītpolitika attiecībā uz zemnieku saimniecībām. To varētu rosināt arī likumdevēji, nosakot kredītu politikas prioritātes un uz valsts budžeta rēķina garantējot zemniekiem izsniegtā aizdevuma projektu stabilitāti, tādējādi vienlaikus nodrošinot arī viņu parlamentāro aizsardzību. Tā tas ir praktiski visās lauksaimniecības valstīs.

Arī ar esošo kredītpolitiku lauksaimniecības produkcijas sagatavotāji un pārstrādātāji nevar būt apmierināti. Piemēram, līdzšinējais labības iepirkums valsts vajadzībām tika kreditēts 90 procentu apmērā no iepirkto graudu vērtības, turpretī šogad tikai 20 procentu apmērā. Tas jūtami ierobežo iespēju iepirkt saražotos graudus, kuru piedāvājumu vēl joprojām uztur ražotāji, it īpaši zemnieki. Starpprodukcijas ražotājiem (pārstrādei un tirdzniecībai) nesakārtotā norēķinu sistēma, kuras normālu funkcionēšanu nespēj panākt diemžēl arī Latvijas Banka, šogad regulāri ir destabilizējusi jaunsaimnieku saimniecisko darbību. Tikai ar ārkārtējiem valdības pasākumiem ir panākts, ka šobrīd parādi salīdzinājumā ar stāvokli uz 1.jūniju to fiziskajā apjomā ir samazinājušies divas reizes, bet 90 procenti no parāda gadījumiem ir ar parāda termiņu, kas mazāks par trim nedēļām, turpretī jūnijā masveidā gadījumu parāda termiņi sasniedza divus mēnešus. Arī pārstrādes uzņēmumu vadītāji par lielo parādniecību ir saukti pie disciplinārās atbildības. Šeit mums vēl daudz kas ir iesakņojies no vecā saimniekošanas mehānisma.

Lai sekmētu nozares sasāpējušo finansiālo jautājumu risināšanu, lai rastu jaunus kredītu resursu avotus privatizācijas paātrināšanai, ministrija veic nepieciešamos darbus Agrobankas struktūru izveidošanai valstī un Latvijas Hipotēkas un zemes bankas darbības atjaunošanai. Pašreizējā smagajā valsts finansiālajā situācijā ir jāizskata arī priekšlikumi par mantisko kredītu kā vienu no veidiem, paredzot, piemēram, zemniekiem iespēju sagatavot valsts mežā materiālus valdības noteiktajos apjomos un kārtībā, šos objektus nošķirot privātuzņēmēju darbībai. Tautsaimniecībai kopumā un lauksaimniecībai ir risināmas dziļas problēmas par ražošanas struktūras izmaiņu nepieciešamību valstī, un tās būtībā parādās jau šobrīd. Rūpniecībā strādājošie nevar saņemt pienākošos atalgojumu, krītas viņu pirktspēja, tajā skaitā arī attiecībā uz pārtikas precēm. Tas spiež zemnieku pārdot savu produkciju par cenu, kas ir zemāka par pašizmaksu, kā arī sašaurināt ražošanas apjomu. Zemniecību var nospiest uz ceļiem, vēl pirms tā ir paguvusi piecelties. Un tā jau būtu katastrofa Latvijas neatkarības pastāvēšanai.

Godātie deputāti! Sava ziņojuma otrajā daļā es gribētu konspektīvi runāt par jūsu jau agrāk reglamentētajiem jautājumiem, taču to plašāku izklāstu ierobežo laika trūkums, tāpēc es neskaršu visus jautājumus.

Saražotais lopkopības un augkopības produkcijas daudzums, izņemot graudus, ir pietiekams valsts iedzīvotāju patēriņam un viņu pirktspējas iespējām. Lai saražotu lopkopības produkciju minimālā pārtikas “preču groza” nodrošināšanai un lai nesagrautu ciltsdarbu, līdz 1993.gada ražai diemžēl 700 tūkstoši tonnu lopbarības graudu šī gada apstākļos ir jāpapildina no ārvalstīm. Iestrādes tam ir, bet ražotājiem ir jābūt spējīgiem to nopirkt. Šeit nav runas par apēšanu, šeit ir runa par investīcijām ganāmpulku saglabāšanai.

Veikto agrārās reformas pasākumu rezultātā valsts saimnieciskajai patstāvībai labvēlīgi mainās augkopības kultūras sējumu un stādījumu struktūra un platības, it īpaši graudaugiem, kartupeļiem, cukurbietēm, kā arī mājdzīvnieku un putnu skaitam sabiedriskajās un privātajās saimniecībās. Piemēram, šā gada pirmajā pusē vien lopu skaits zemnieku saimniecībās ir pieaudzis no 2,3 līdz 2,9 reizēm. Salīdzinājumā ar pirmā pusgada rezultātiem pagājušajā gadā lauksaimniecības produkcijas ražošanas līmenis salīdzinājumā ar 1983.gada salīdzināmajām cenām šogad Latvijā bija 89 procenti, Lietuvā – 74 procenti, Igaunijā – 75. Attiecīgi arī pienam – 98 – 80 – 78 procenti… (nevar skaidri saklausīt skaitļus), gaļai – 80 – 86 – 72 procenti. Šis rādītāju salīdzinājums ir atbilde oponentiem, kuri ražošanas apjoma samazināšanās iemeslus saskata, viņuprāt, vienīgi pārlieku straujajā agrārās reformas tempā Latvijā. Kaimiņiem tas ir ievērojami lēnāks. Agrārās reformas ietvaros veiktā zemes reforma ir veicinājusi vairāk nekā 50 tūkstošu zemnieku saimniecību un 94 tūkstošu piemājas saimniecību izveidošanos, kuru vidējā platība attiecīgi ir 16,2 un 4,3 hektāri.

Šobrīd zemes reformā galvenais ir izstrādāt nepieciešamos normatīvos dokumentus, sagatavot cilvēkus un izveidot valsts zemes dienestu, lai, sākot ar nākamā gada pirmajām dienām, varētu sākt zemes privatizāciju saskaņā ar likumu. Ir paredzams, ka mantas nošķiršana no statūtu sabiedrībām strauji izvērsīsies, beidzot rudens lauku darbus, līdzīgi tam, kā tas notika pagājušā gadā sakarā ar kolhozu un padomju saimniecību pārveidošanos. Tāpēc būtu lietderīgi likumdošanas kārtībā regulēt nošķirto objektu izmantošanu pēc to nozīmes noteiktā laika periodā. Attiecīgi priekšlikumi likumdevējiem ir iesniegti.

Līdz ar likumprojektu par pārstrādes un apkalpojošo uzņēmumu privatizāciju izstrādāšanu tiek veikti sagatavošanas darbi to straujai privatizācijai, pieņemot likumus. Ministrijas un tās struktūrvienību darbības efektivitāti raksturo lauksaimniecības nozares darbu rezultāti, nozarē notiekošo agrārās reformas procesu plašums, to temps un, protams, arī trūkumi.

Jāatzīst, ka, neraugoties uz apjomīgo metodisko palīdzību, veiktajiem darbinieku kvalifikācijas celšanas pasākumiem, nav izdevies pilnībā pārorientēt visu rajonu lauksaimniecības departamentu un pārvalžu speciālistus darbam ar zemniekiem – ar individuālajiem ražotājiem. Valsts īpašumu pārvaldīšanā vēl dažkārt vērojama sociālistiskās bezatbildības rutīna, kura, piemērojoties laikam, ir aizsegusies ar valdības visatļautās kritikas plīvuru. Tāpēc ir ļoti nepieciešams likums par valsts ierēdni. Domāju, te savu ieguldījumu dos arī atjaunotais revīzijas un kontroles dienests.

Pēc ziemeļvalstu klasiskajiem zemnieku konsultatīvo dienestu principiem veidotajā Latvijas variantā ne visi tā darbinieki ir spējuši sekmīgam darbam rast obligāto zemnieku uzticēšanos.

Latvijas Republika 1991.gadā ir uzņemta arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijā. Latvijas lauksaimnieki ir pārstāvēti piecās starptautiskajās profesionālajās organizācijās.

Valstiskās funkcijas ārējo ekonomisko sakaru jomā lauksaimniecībā veic ministrijas Ekonomikas pārvalde ministra vietnieka vadībā. Pašreiz tur jau 94 uzņēmēji nodarbojas ar ārējiem ekonomiskajiem sakariem.

Dažādās izpētes un izvēles stadijās atrodas 48 perspektīvie projekti. Eksportprodukcijas ražošanai un ārvalstu investīcijām pārstrādes sfērā šie projekti ir ļoti nepieciešami.

Bez visa jau iepriekš minētā par savas darbības galveno uzdevumu laikā līdz 5.Saeimas vēlēšanām ministrija uzskata konsekventu agrārās reformas realizāciju, radikalizējot lauksaimniecības ražošanas, pārstrādes un apkalpojošo uzņēmumu privatizāciju. Ministrija uzskata, ka ražotāju pašpārvaldei ir jākļūst par agrārās politikas rādītāju un realizētāju. Protams, arī Lauksaimniecības ministrija un tās struktūrvienības to uzskata par savu sūtību, lai ātrāk attīstītos saimnieciskā pašpārvalde. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies Ģēģera kungam! Jautājumus uzdosim pēc pārtraukuma. Tagad vārds paziņojumam Apsīša kungam.

R.Apsītis: Godātie deputāti, mēs šodien nobalsojām par to, ka tieši pēc divām nedēļām plenārsēdē izskatīsim vēlēšanu likumprojektu trešajā lasījumā. Lai mēs to spētu izdarīt, es aicinu visus klātesošos vēlreiz padomāt par šo likumprojektu un iesniegt savus priekšlikumus līdz šīs nedēļas piektdienai – 9.oktobrim – pulksten 12.00 Likumdošanas jautājumu komisijā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tagad pārtraukums.

 

(Pārtraukums)