Vakar, 10. novembrī, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Ministru prezidents Andris Šķēle pēc Nacionālās drošības padomes sēdes Latvijas žurnālistiem par sanāksmē apspriestajiem jautājumiem:

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

— Dāmas un kungi! Ir beigusies Nacionālās drošības padomes sēde, kurā ar virsprokuroru Šabanska kungu, ar prokurori Ulpes kundzi tika izrunāta un noskaidrota virkne būtisku jautājumu — kāda veida informācija Ģenerālprokuratūrai būtu sniedzama Valsts prezidentei, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam, un kādā kārtībā tas būtu darāms. Galvenais nosacījums — lai informācija atbilstu likuma prasībām un tiktu sniegta visām valsts augstajām amatpersonām vienāda. Mēs arī vienojāmies, ka ir ļoti svarīgi pašām augstajām amatpersonām tikties nepastarpināti, pārrunāt lietas tiešos kontaktos. Šajā ziņā šodienas sēdi var nosaukt par ļoti lietišķu, lietderīgu un var apgalvot, ka mēs pavirzījāmies uz priekšu, noskaidrojot situāciju.

Ministru prezidents Andris Šķēle :

— Visi Nacionālās drošības padomes sēdes dalībnieki atzina, ka Valsts prezidentes iniciatīva nākusi vietā un laikā. Pievienojos Valsts prezidentes viedoklim, ka pārrunas ir bijušas lietišķas un padziļinātas. No diviem Ģenerālprokuratūras pārstāvjiem esam saņēmuši detalizētas atbildes uz visiem jautājumiem, kurus uzdeva Nacionālās drošības padomes locekļi. Un esam pārliecināti, ka nevajadzēs vairs spriest par to, vai Ģenerālprokuratūra ir sniegusi pareizu vai nepareizu informāciju, jo Ģenerālprokuratūrai ir precīzi paskaidrots Nacionālās drošības padomes locekļu redzējums. Ģenerālprokuratūra pauda ciešu apņēmību stingrā saskaņā ar likumu nodrošināt nepieciešamo informāciju tām personām, kas likumā noteiktas kā obligāti informējamas. Un vēlreiz uzsveru — šī Nacionālās drošības padomes sēde bija laikā, vietā un norisinājās pēc būtības.

Turpinājumā abas valsts augstās amatpersonas atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Vai Valsts prezidente vairs nelūgs Saeimu izskatīt jautājumu par Ģenerālprokuratūras kompetenci, un vai viņa joprojām pieprasīs regulārus rakstiskus ziņojumus par pedofilijas lietas izmeklēšanas gaitu?

— Es turpināšu kontaktēties ar Ģenerālprokuratūru, un mēs esam vienojušies, ka viņi ziņos man, tiklīdz lietas izmeklēšanas gaitā atklāsies kas būtiski jauns. Es nepieprasīšu ziņojumu regulāros intervālos, bet Ģenerālprokuratūra ir solījusi mani informēt par katru būtisku jaunumu. Man nav vēlēšanās iepazīties ar izmeklēšanas un situācijas operatīvajām detaļām. Tas nebija arī šīs sēdes rīkošanas iemesls — mani interesēja tas, vai Ģenerālprokuratūra ir savu uzdevumu augstumos un vai tā pret šo valstiski svarīgo jautājumu izturas ar visu vajadzīgo nopietnību. Ka tas tā ir, par to mēs pārliecinājāmies šopēcpusdien.

— Ko Valsts prezidente ir nolēmusi darīt un ko viņa var darīt, kad viņas rīcībā nonāks svarīga informācija no Ģenerālprokuratūras?

— Informācija, ko man sniedz Ģenerālprokuratūra, ir augstākā mērā konfidenciāla, un nevar būt ne runas, ka es to varētu pēc saņemšanas izpaust, žurnālistiem jau nu noteikti ne. Bet man kā Valsts prezidentei ir svarīgi to zināt, lai es šajā jautājumā, kas skar gan valsts reputāciju, gan valsts drošību, orientētos un varētu pārliecināties, ka tiek darīts viss iespējamais lietas izmeklēšanai un skaidram iznākumam.

— Vai Valsts prezidentes lēmumā izteikt asu kritiku Ģenerālprokuratūrai bija loma arī kāda padomnieka padomam?