"Šī sēde bija laikā, vietā un pēc būtības"

Turpinājums

no 1.lpp.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Ministru prezidents Andris Šķēle:

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV", 10.11.1999.

— Vai Valsts prezidentes lēmumā izteikt asu kritiku Ģenerālprokuratūrai bija loma arī kāda padomnieka padomam?

V.Vīķe–Freiberga:

— Nē, es nedomāju, ka šis jautājums būtu aplūkojams šādā aspektā. Uz to mani drīzāk pamudināja ziņas, kas parādījās presē, tās manī radīja zināmu izbrīnu par Ģenerālprokuratūras attieksmi pret šo jautājumu. Šodienas sēdes gaitā es saņemu paskaidrojumus, ka ziņas, kas parādās presē, ne vienmēr precīzi atspoguļo to, ko katrs kādā brīdī ir teicis. Presē parādās no konteksta izņemti teikumi, tie tiek pasniegti ar citāda veida virsrakstiem, tādā veidā sagrozot informāciju. Tāpēc jau nonācām pie būtiskā atzinuma, ka mums ir jātiekas nepastarpināti, lai informācija, ar ko apmainās augstas valsts amatpersonas, būtu pilnīgi droša.

— Vai tādā gadījumā var apgalvot, ka valsts augsto amatpersonu un Ģenerālprokuratūras konflikta pamats ir prese?

V.Vīķe–Freiberga:

— Savu noteiktu lomu prese tajā ir spēlējusi, to tā var apgalvot.

— Ir zināms, ka no Latvijas uz Čečeniju gatavojas doties grupa cilvēku, lai piedalītos Čečenijas aizstāvībā. Vai Nacionālās drošības padomē šis jautājums tika pārrunāts?

V.Vīķe–Freiberga:

— Sakarā ar to, ka Latvijas televīzijā bija parādīts šāds sižets par cilvēkiem, kuri gatavojas doties uz Čečeniju, situācija tika izrunāta. Bet no Latvijas valsts nekādas kaujinieku vienības uz Čečeniju netiek sūtītas, un Latvijas bruņotie spēki nekādā veidā nav iesaistīti Čečenijas konflikta risināšanā.

A.Šķēle:

— Valdības pozīcija šajā jautājumā ir ļoti kategoriska — televīzijas sižetā parādītais neatspoguļo Latvijas valdības politiku, un mēs nekādā veidā nevaram pievienoties tam, kas izskanēja šajā televīzijas sižetā.

— Vakar Jaunā partija un sociāldemokrāti izteica viedokli, ka jaunie pensiju likuma grozījumi ir nekorekti gan no juridiskā, gan no morālā viedokļa. Kāda būs Valsts prezidentes rīcība, vai jūs šos likuma grozījumus nosūtīsit atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai?

V.Vīķe–Freiberga:

— Esmu lūgusi plašas konsultācijas šajā jautājumā un saņēmusi atbildi, ka tas ir ļoti sarežģīts no juridiskā viedokļa, tas ir bezprecedenta gadījums. Šajā situācijā un ņemot vērā apstākli, ka referendums notiks, esmu nolēmusi nesūtīt šo likumu atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai, nenoraidīt šo variantu, bet atstāt izlemšanu tautas rokās, kas referendumā izteiks savu galīgo lēmumu šajā jautājumā.

— Vai šajā Nacionālās drošības padomes sēdē sekretāra pienākumus pildīja Jānis Ulpe vai kāds cits?

V.Vīķe–Freiberga:

— Šos pienākumus šajā sēdē pildīja Agris Lapsa, jo bija nepieciešamība uz sēdi aicināt Ulpes kundzi. Tāpēc šķita no ētikas viedokļa nepieņemami, ka protokolēšana par savas mātes paskaidrojumiem būtu jāuzņemas viņas dēlam. Šķita, ka tas viņu nostādītu neiespējamā situācijā ar iespējamu konfliktsituāciju attiecībā uz viņa objektivitāti. Tāpēc šķita prātīgāk šajā sēdē aizvietot viņu ar Lapsas kungu.

— Vai ar Ģenerālprokuratūras pārstāvjiem tika pārrunāts arī jautājums par izskanējušo viedokli, ka viens no pedofilijas skandāla pavedieniem ved uz Valsts prezidenta kanceleju? Vai Ģenerālprokuratūras pārstāvji izskaidroja, kas ar to ir domāts?

V.Vīķe–Freiberga:

— Mēs tam pieskārāmies savā ziņā garāmejot. Man tika paskaidrots, ka Ģenerālprokuratūrai ir nepieciešamība nopratināt kā lieciniekus, iespējams, arī Valsts prezidenta kancelejas darbiniekus. Ja tas ir vajadzīgs, mans nolūks nav iejaukties Ģenerālprokuratūras darbā, bet es lūdzu, ja jautājumi skar manas kancelejas darbiniekus, mani par to informēt. Tas man tika apsolīts.

A.Šķēle:

— Es gribētu piebilst, ka šajā sakarībā nav ziņu, ka Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem būtu kāda saistība ar pedofilijas lietu. Runa ir par blakuslietām, par atzariem, par iespējamu informācijas sniegšanu, ko varētu izdarīt Valsts kancelejas daži darbinieki. Tāpēc es ļoti lūdzu nekādā veidā to neinterpretēt un nepasniegt citādi, nekā tas šodien ir darīts zināms.

— Valsts prezidentes kundze, jūs uzsvērāt tiešo kontaktu lielo nozīmi. Vai ar to būtu jāsaprot, ka ģenerālprokurors jūs informēs personīgi par lietas virzību?

V.Vīķe–Freiberga:

— Situācija ir īpatnēja ar to, ka ģenerālprokurors bija komandējumā Kanādā un, tiklīdz no tā atgriezās, devās atvaļinājumā. Es vēl neesmu varējusi personīgi ar viņu šo jautājumu pārrunāt.

Liena Pilsētniece,

"LV" iekšlietu redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā