Frakciju viedokļi

Pēc 2007.gada 15. marta sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

A.Brigmanis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Pēdējā laikā ir bijušas ļoti daudzas un dažādas aktualitātes.

Pirmkārt, ļoti liels satraukums un saspringums pašlaik ir par situāciju, kas radusies ar diviem ar valsts drošību saistītiem likumiem. Zaļo un Zemnieku savienība ir par to, lai šie drošības likumi tiktu atgriezti atpakaļ savā sākumpunktā. Uzskatām, ka ir jālikvidē jebkuras bažas par to, ka šie likumi varētu tikt izmantoti manipulācijām un kādu konkrētu personu vai personu grupu interesēm. Līdz ar to šis jautājums tiks skatīts jau šodien Saeimas ārkārtas sēdē. Zaļo un Zemnieku savienība uzskata, ka nedrīkst pieļaut iejaukšanos tiesībsargājošo orgānu darbā, un atbalstīs viedokli, ka šo orgānu kontrolei ir jābūt ļoti caurspīdīgai.

Otrkārt, aktuāls ir jautājumu loks, kas saistīts ar Aivara Lemberga apcietināšanu. Šajā sakarā Zaļo un Zemnieku savienība skaidri un nepārprotami pasaka, ka šis ir tiesas jautājums. Tikai tiesas ceļā, tai veicot visas attiecīgās darbības, var pierādīt vai nepierādīt katra cilvēka konkrēto nevainīgumu vai vainīgumu. Vispirms katram pašam jāuzņemas atbildība par to, kādu ļaunumu cilvēks ar savu rīcību nodarījis vai nav nodarījis Latvijas sabiedrībai. Bet varbūt ir tieši otrādi – cilvēks ar savu rīcību ir devis kādu labumu vienai vai otrai sabiedrības daļai.

Šajā sakarā mēs no Aivara Lemberga nenorobežojamies. Jau gatavojoties Saeimas vēlēšanām, mēs skaidri pateicām, ka viņš ir mūsu premjera amata kandidāts. Mēs zinām, ka sabiedrība, balsojot par mūsu sarakstu, balsoja arī par viņu kā par potenciālo premjeru ar visiem viņa plusiem un mīnusiem. To, kā tālāk viss attīstīsies, vai viņš būs Ventspils mērs, vai būs partijas “Ventspilij un Latvijai” priekšsēdētājs, izšķirs tā partija, kuras priekšsēdētājs viņš ir, un deputāti, kas viņu ievēlēja. Mēs dzīvojam tiesiskā valstī, tāpēc visi šie jautājumi ir risināmi tiesiskā ceļā.

A.K.Kariņš
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien Saeimā redzams, ka valdošā koalīcija ir ne tikai pierādījusi, bet arī atzinusi savu dziļo nekompetenci. Pašu ievārīto putru ar diviem ar valsts drošību saistītiem likumiem viņi tagad cenšas izstrēbt, kā vien varēdami. Bet ir pilnīgi skaidrs, ka šis gadījums nav nācis no malas kā uzbrukums valstij – kā plūdi vai vētra vai tamlīdzīgi. Šos likumus viņi paši pieņēma, pēc tam ignorēja Valsts prezidentes, “Jaunā laika” un citu ekspertu viedokli par to, ka tas tā nav darāms. Tagad viņi atduras pret prezidentes rīcību un ir spiesti ko mainīt. Protams, būtu tikai loģiski, ja šī valdība atkāptos. Jebkurā citā stabilā demokrātijā valdība pēc šādas neveiksmes un nekompetences parādīšanas jau sen būtu atkāpusies. Bet tagad saistībā ar šiem valsts drošības likumiem Centrālā vēlēšanu komisija organizēs parakstu vākšanu, lai sarīkotu tautas nobalsošanu. Mums visiem ir jāiet un jāparakstās par to, jo tautas nobalsošanai ir jānotiek! Kāpēc?

Šodien valdības koalīcija prezidentes ietekmē grozīs šos likumus to sākotnējā stāvoklī. Vasaras vidū beigsies mūsu Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas pilnvaru termiņš. Pēc tam, kad būs jauns Valsts prezidents (varam minēt – koalīcijas prezidents), šie strīdīgie grozījumi varētu tikt ierosināti vēlreiz. Jaunais Valsts prezidents smaidīdams tos varētu parakstīt, un tā lieta aizies. Tātad tieši tautas nobalsošana ir vienīgais garants tam, ka tas tā nevar notikt. Tāpēc, lai būtu šis garants, lai tas, kas šodien tiek darīts, nav tikai, kā saka, lai izlāpītos, bet gan, lai tas būtu paliekoši, ir nepieciešama tautas nobalsošana. Te jāatceras tautas nobalsošana “Latvenergo” gadījumā, kas nolēma, ka šis uzņēmums nav nododams privatizācijai. Visā iepriekšējās Saeimas darbības laikā deputāti nevarēja ierosināt “Latvenergo” privatizāciju, kaut gan es nešaubos, ka daudzi to būtu gribējuši.

Apkopojot visu teikto, jāsaka, ka valdība ir pierādījusi savu nekompetenci. Tautai šobrīd ir iespēja parādīt savu attieksmi, lai valdība nākamajā reizē, kad būs jau cits Valsts prezidents, atkal nevarētu mainīt savu viedokli. Parakstīsimies par tautas nobalsošanas ierosināšanu un balsosim! Atbalstīsim šajā jautājumā mūsu Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.

M.Krastiņš
(Tautas partijas frakcija):

Tautas partijas frakcija ir gandarīta, ka šodien Saeima atbalstīja un izteica atkārtotu uzticību Centrālajai vēlēšanu komisijai, īpaši tās priekšsēdētājam Arnim Cimdaram. Viņa iepriekšējā darbība ir parādījusi, ka Latvijā vēlēšanu procedūras ir noteiktas ļoti augstā līmenī. Esam priecīgi, ka šis darbs šādā veidā var turpināties.

Šodien Saeima pieņēma arī vairākus konceptuāli svarīgus jautājumus, kurus Tautas partija virzīja un atbalstīja.

Pirmkārt, atsākās debates par to, ka jāatgriežas nulles punktā jautājumā, kas saistīts ar likumu “Par valsts noslēpumu”, Nacionālās drošības likumu un Valsts drošības iestāžu likumu. Es domāju, ka šobrīd ir ļoti svarīgi mierīgi un prātīgi izdiskutēt un, īpaši nekavējoties, pieņemt saprātīgus likumus, lai atgrieztos iepriekšējā situācijā. Pēc tam kaut kad nākotnē mēs atkal varētu debatēt par to, kādai tad būtu jābūt pareizai un izsvērtai gan parlamentārajai kontrolei, gan arī citam regulējumam. Bet šobrīd ir jānonāk pie vienota risinājuma, atgriežoties šajā situācijā pie likumu iepriekšējās redakcijas.

Vēl jāpiemin šodien Saeimā uzsāktās debates par nepieciešamību grozīt Latvijas Republikas Satversmi. Šajā gadījumā ir divi būtiski un svarīgi aspekti. Pirmkārt, Saeima pašlaik strādā pie noteiktu nosacījumu izstrādāšanas, kādi būtu izvirzāmi Valsts prezidenta kandidātam. Šodien konceptuāli tika atbalstīts priekšlikums, kas paredz, ka zvērestu, uzņemoties amata pienākumus, Valsts prezidents dod tajā brīdī, kad tas ir nepieciešams, lai tādējādi mēs varētu noteikt precīzu Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību. Šobrīd Satversmē noteiktais, ka prezidentam zvērests ir jādod tuvākajā Saeimas sēdē pēc ievēlēšanas amatā, liedz Valsts prezidentu ievēlēt laikus, jo ir nepieciešams laiks gan rūpīgai un savlaicīgai šī amata kandidatūras izskatīšanai, gan arī iespējai jaunievēlētajam Valsts prezidentam pārņemt lietas no iepriekšējā prezidenta un iepazīties ar amata pienākumiem.

Otrkārt, vēl viens būtisks jautājums, par ko, manuprāt, ir nepieciešamas nopietnas debates, ir izsvērt visus par un pret saistībā ar priekšlikumu par strīdīgā 81.panta, kas laikā starp Saeimas sesijām valdībai ļauj pieņemt noteikumus ar likuma spēku, izslēgšanu no Satversmes. Domāju, ka šis jautājums, lai rastu saprātīgāko risinājumu pareizam līdzsvaram starp izpildu un likumdevēja varu, tiks virzīts tālāk un arī atbalstīts.

M.Mitrofanovs
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Līdz ar pavasara atnākšanu Latvijas politikā ir sācies atkusnis.

Pavisam nesen likās, ka oligarhu diktāts Latvijas politikā ir mūžīgs. Jāatgādina, ka valdošā koalīcija pēc vēlēšanām iznīcināja parlamentāro korupcijas apkarošanas komisiju un uzreiz pēc jaunā gada saskaņā ar Satversmes 81.pantu apbrīnojamā steigā pieņēma virkni lēmumu, lai monopolizētu kontroli pār valsts drošības iestādēm un pasargātu oligarhu intereses. Pēc tam valdošās partijas konsekventi noraidīja gan Valsts prezidentes kundzes lūgumu atcelt jau pieņemtos likumus par varas koncentrēšanu, gan arī opozīcijas partiju priekšlikumus, kas bija vērsti pret varas monopolizāciju. Un šodien šīs pašas labējās partijas ierosināja pilnībā atcelt visus apšaubāmos grozījumus ar valsts drošību saistītajos likumos. Bet ar to brīnumi vēl nebeidzās. Šodien labējās partijas ar lielu apņēmību piedāvāja likvidēt iespēju nākotnē valdībai pieņemt noteikumus ar likuma spēku laikā starp Saeimas sesijām.

Šodien, redzot šo labējo partiju pāraudzināšanas rezultātu un viņu vēlmi atteikties no varas uzurpēšanas, man jāsaka, ka tas ir Saeimas opozīcijas (arī mūsu partijas PCTVL) spiediena rezultāts. Daļēji tā ir. Bet, ja godīgi, tad jāsaka, ka valdības kļūdu labošanā galvenā loma šoreiz pieder Valsts prezidentei, arī NATO ietekmei un daļēji Latvijas Pašvaldību savienībai, kas ierosināja svītrot strīdīgo Satversmes 81.pantu, kas atļāva valdībai aizvietot parlamentu sesiju starplaikā.

Cik ilgi turpināsies šodienas politiskais atkusnis? Grūti pateikt. Svarīgi, vai nākamais Latvijas Valsts prezidents arī būs personība vai tikai oligarhu marionete.

Vēl viens faktors, kas noteikti ietekmēs notikumu attīstību valsts drošības jomā, ir nesen apcietinātā Ventspils mēra Lemberga kunga liktenis. Jācer, ka viņa arests nav nejaušība vai komersantu savstarpējās izrēķināšanās rezultāts un ka tas ir oligarhu izslēgšanas no Latvijas politikas procesa pirmais solis.

Man ir pienākums informēt par frakcijas PCTVL šodienas iniciatīvu, kas paredzēja apturēt Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecību. Šī iniciatīva varētu iekļauties valdības pasludinātajā cīņā pret inflāciju. Bet, ja valdība ierosināja atteikties no pedagogu un ārstu algu straujāka pieauguma, kāpēc tad šajos apstākļos būtu jāsaglabā projekts, kas realizēšanas gadījumā noteikti paaugstinās inflāciju, jo palielināsies kredītu naudas pieplūde Latvijas patērētāju tirgū? Protams, bibliotēkas celtniecība ir valdošo partiju tā saucamā svētā govs, tāpēc arī mūsu priekšlikums šodien netika atbalstīts. Bet labi ir tas, ka valdības ministri šonedēļ vairākkārt ir apstiprinājuši, ka netiks virzīti uz priekšu citi dārgi projekti, tai skaitā arī akustiskā koncertzāle. Jācer, ka veselais saprāts šajā jautājumā uzvarēs.

V.Agešins
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Šodien Saeima izskatīja frakcijas “Saskaņas Centrs” sagatavotos grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. Atgādināšu lietas būtību. Satversmes tiesa 2006.gada 6.jūnijā pasludināja spriedumu, ar kuru noteica, ka pašvaldībām nav tiesību saglabāt pašvaldību īpašumā izīrētās dzīvojamās mājas un dzīvokļus nolūkā nodrošināt pašvaldību funkciju realizēšanu un ka tie ir nododami privatizācijā vispārējā kārtībā. Satversmes tiesa uzsvēra, ka likumdevējs par likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” pamatmērķi ir noteicis īrnieku tiesības privatizēt savu izīrēto dzīvokli. Pašvaldībām tas nav devis tiesības rīkoties ar to īpašumā esošo un iedzīvotājiem izīrēto dzīvojamo fondu, bet gan uzlicis pienākumu nodrošināt privatizācijas procesa īstenošanu. Tomēr saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju un saņemtajām sūdzībām šobrīd Liepājas un Ventspils pašvaldībās atkal ir pieņemti vairāki lēmumi par konkrētu dzīvojamo māju nenodošanu īpašumā. Es uzskatu, ka Ventspils un Liepājas pašvaldību amatpersonas apzināti izvairās pildīt Satversmes tiesas spriedumu, acīmredzami cerot, ka izīrēto dzīvokļu īrnieki ar laiku paši atteiksies no plāniem par savu dzīvokļu privatizāciju. Savukārt valdība, faktiski atsakoties kontrolēt Satversmes tiesas sprieduma izpildi, ar savu bezdarbību piesedz šo Ventspils pilsētas domes un Liepājas pilsētas domes amatpersonu nelikumīgo rīcību. Pagaidām joprojām ir spēkā likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” norma, kas paredz, ka ir nepieciešama speciālās ekonomiskās zonas valdes saskaņošana tās teritorijā esošo dzīvojamo māju nodošanai privatizācijā. Līdz ar to mēs piedāvājām izslēgt pārejas noteikumu 16.punktu, lai ļautu cilvēkiem beidzot privatizēt savus dzīvokļus. Pašlaik likums pārkāpj vienlīdzības principu, jo daļai pašvaldību dzīvokļu īrnieku bija iespēja tos privatizēt, bet daļai šī iespēja joprojām ir liegta. Valdošās partijas diemžēl noraidīja “Saskaņas Centra” priekšlikumu, tāpēc mēs pieļaujam iespēju atkārtoti griezties Satversmes tiesā, lai aizstāvētu īrnieku tiesības privatizēt savu izīrēto dzīvokli.

Nākamais jautājums arī ir saistīts ar īrniekiem, tikai šoreiz runa ir par denacionalizēto namu īrniekiem. Mēs uzskatām, ka ir nepieciešami likuma grozījumi, kas ļautu nodrošināt denacionalizēto namu īrnieku tiesības uz komunālo pakalpojumu saņemšanu. Piemēram, Rīgā ir bijuši vairāki gadījumi, kad namīpašnieki, lai izspiestu īrniekus no ēkām, ļaunprātīgi atslēguši siltumu un ūdeni. Šobrīd pašvaldība šiem īrniekiem palīdzēt nespēj, jo Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksā paredzētais sods līdz 500 latiem māju īpašniekus vairs nebiedē. Tāpēc būtu vēlams likumdošanā iestrādāt sekojošas idejas. Pirmkārt, piešķirt pašvaldībai tiesības komunālo pakalpojumu ļaunprātīgas atslēgšanas gadījumos šos pakalpojumus atjaunot piespiedu kārtā, zaudējumus piedzenot no namīpašnieka. Otrkārt, ievērojami palielināt administratīvo sodu par pamatpakalpojumu nesniegšanu. Un, treškārt, saīsināt tiesvedību lietās, kas saistītas ar komunālo pakalpojumu nesniegšanu. Jautājums par īrnieku nodrošināšanu ar komunālajiem pakalpojumiem ir jārisina nekavējoties, jo nav pieļaujams, ka īrniekiem jādzīvo cilvēka cieņu pazemojošos apstākļos.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Šajā sēdē īpaša uzmanība tika pievērsta arī jautājumam par Satversmes 81.pantu, kas laikā starp Saeimas sesijām ļauj valdībai pieņemt noteikumus ar likuma spēku. Šī prakse ir bieži kritizēta. Ne vienreiz vien ir uzskatīts, ka grozījumi pieņemti lielā steigā un ka šāda steidzamība nav pietiekami pamatota.

Nav noslēpums, ka tieši tā arī notika pēc Ziemassvētkiem, kad vairāki ar valsts drošības iestādēm saistītie likumi tika plaši kritizēti, īpaši no Valsts prezidentes puses. Koalīcijas partijas un arī Ministru prezidents, izvērtējot visus par un pret, vakar pieņēma lēmumu atsaukt grozījumus likumā “Par valsts noslēpumu”, Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā, lai atgrieztos pie situācijas, kāda bija pagājušā gada decembrī. Turklāt likumprojekti ir sagatavoti tādējādi, ka gadījumā, ja tiks savākti paraksti tautas nobalsošanas ierosināšanai un tajā savukārt tiks nobalsots par šo grozījumu atcelšanu, tie tāpat jau būs atcelti, bet gadījumā, ja paraksti netiks savākti, grozījumi jau būs atcelti. Šie trīs likumprojekti tika nodoti izskatīšanai Nacionālās drošības komisijā. Pēc neliela brīža būs Saeimas ārkārtas sēde, kurā plānots šos grozījumus pieņemt pirmajā lasījumā, bet pēc nedēļas – otrajā – galīgajā – lasījumā kā steidzamus.

Lai šo problēmu risinātu vēl tālāk, koalīcijas partijas un arī apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK manā personā vakar vienojās un atbalstīja diskusijas uzsākšanu par grozījumiem Satversmē, kas paredz 81.panta svītrošanu. Kamēr mūsu valstī likumdošanas sistēma vēl tikai veidojās, valdībai bieži vien bija jāveic ļoti apjomīgs likumu iniciēšanas darbs. Taču pašlaik likumdošanas sistēma ir stabilizējusies, tāpēc droši vien varētu piekrist tiem, kas uzskata, ka bez šī 81.panta ne tikai Kalvīša valdība, bet arī visas citas valdības varētu arī iztikt. Grozījumi Satversmē nav pieņemami steidzamības kārtā, tāpēc likumprojekts tiks skatīts trijos lasījumos, kad paredzamas arī diskusijas.

Jāpievērš uzmanība arī tam, ka pēc mūsu apvienības iniciatīvas šodien pirmajā lasījumā tika skatīti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. To mērķis bija palīdzēt Valsts valodas centra padotībā esošajai Valsts valodas inspekcijai cīnīties ar to, ka bieži vien latviešu valoda dažādos uzrakstos, dokumentos, veidlapās un zīmogos netiek lietota. Un tur, kur likums to neprasa, tiek lietota arī kāda no svešvalodām. Tāpat nav stingras kārtības valsts valodas apliecību uzskaites un izsniegšanas kārtībā. Par šiem pārkāpumiem sods arī nav paredzēts, tāpēc mēs uzskatām, ka šī likumdošana ir jāsakārto. Rezultāts diemžēl ir tāds, ka mūs atbalstīja tikai daļa Zaļo un Zemnieku savienības deputātu un daži “Jaunā laika” deputāti. Mēs izmisumā tomēr nekrītam, bet par šīm lietām turpmāk ir jārunā regulāri.

Šodien mūsu deputāti neatbalstīja un tāpēc arī Saeima pārliecinoši noraidīja kreiso spēku iesniegto deklarāciju par nacistiskā režīma noziegumu nosodīšanu. Tā ir tikai daļa patiesības, jo ļoti svarīgi ir nosodīt arī komunistiskā režīma noziegumus, jo latvieši un Latvija ļoti labi zina, ka arī šis režīms ir sagādājis mums milzīgas ciešanas. Jāsaka, ka pat vēl krietni lielākas nekā nacistiskais režīms, kas šeit valdīja tikai dažus gadus. Šī iemesla dēļ tad arī mēs balsojām pret šādu deklarāciju, jo uzskatām, ka 16.marta priekšvakarā tas tikai lieki saasinātu attiecības un greizā veidā skaidrotu Latvijas vēsturi.

Saeimas preses dienests