"Esmu pārliecināts: valsts spēs vairāk pelnīt"

Turpinājums

no 1.lpp.

Ministru prezidents Andris Šķēle:

Mans un valdības, valdošās koalīcijas viedoklis ir vienāds — referendums ir bezjēdzīgs, jo neatrisina sociālā budžeta deficītu, nedod iespēju palielināt pensijas, nelikvidē negodīgo pensiju pārrēķināšanas principu, par kuru opozīcija vispār nerunā, tas ļāva īsā laikā Rīgas ierēdniecībai, varbūt labu juristu vecākiem un citiem ar labu informāciju barotiem cilvēkiem īsā laikā pārrēķināt un dubultot savas pensijas uz citu pensionāru rēķina. Šie pensiju grozījumi neskar vismaz 600 tūkstošus pensionāru, un referendums šai sakarā tiešām ir bezjēdzīgs. Es nepiedalīšos un aicinu nepiedalīties nevienu šajā referendumā, jo nav šaubu, ka grozījumi ir nepieciešami, to atzīst gan arodbiedrības, gan pensionāru padome, gan pati opozīcija, tikai nevēlas runāt par to pēc būtības.

— Jā, iespējams, ka referendumam vairs nav īpašas nozīmes, tomēr tas atklāj varbūt telpu dažādām citām ap to saistītām manipulācijām. Un, kā mēs noskaidrojām vakar, tieši Valsts prezidente var pensiju likuma grozījumiem piešķirt zināmu likteni, respektīvi, tikt izsludinātiem šiem pēdējiem grozījumiem vai atdotiem atpakaļ Saeimā otrreizējai caurlūkošanai. Vai, jūsuprāt, gadījumā, ja tiešām notiek atgriešana Saeimā, tā ir zināma valdības darba kvalitātes apšaubīšana vai ne?

A.Šķēle:

— Nekādā veidā nedomāju un vēlreiz atkārtoju, ka visi ir pārliecināti: pensiju likumā grozījumi ir nepieciešami. Domāju, ka iedzīvotājiem, kas dosies uz referendumu, vai arī tiem, kas uzskatīs, ka nav jāiesaistās šajā politiski ne visai korektajā cīņā, ir svarīgi zināt, kāds tad galu galā ir valdības piedāvātais pensiju likuma galavariants. Un tādēļ Saeima ir atbalstījusi grozījumus grozījumos, kas ir zināmi, un mēs esam gandarīti par to.

— Vakar masu medijos dažādi tika apspēlēta iespējamā jūsu nomaiņa premjera amatā. Sakiet, lūdzu, vai šādām runām ir kāds pamats!

A.Šķēle:

— Hm, es domāju, ka katra partija, kas ir pārstāvēta Saeimā, regulāri ar dažādām smalkām un makjavelliskām metodēm mēģina izcīnīt kādu labāku lauciņu un, sniedz kādu paziņojumu; pēc paziņojuma nāk klāt un saka: zini, tā jau tas nav domāts, bet mums vajadzētu šo jautājumu pakārtot, vai varētu... Tāda ir tā dzīve, tā tas notiek. Tas vienmēr ir mani dikti izbrīnījis, jo ja tu esi apņēmies to vezumu vilkt un neesi atteicies ne no viena smaga jautājuma, kā to šajos trīs mēnešos ir darījusi valdība — nevienu jautājumu nav apgājusi, visus aktuālos jautājumus ir risinājusi tieši; tad man šķiet: kāpēc tajā brīdī vēl kaut kādas spēles ir jātaisa? Bet nu laikam tāda ir politika!

— Vai šo spēļu brīdis nav saistāms arī ar referenduma priekšvakaru?

A.Šķēle:

— Nu visnotaļ! Es domāju, ka gan ar referendumu, gan ar iespēju pedofilijas skandāla sakarā visādi eskalēt stāvokli, taisīt intrigas, tad izteikt dažādus minējumus par valdības stabilitāti vai sazin ko citu, ja nav citu argumentu, tad ķeras klāt pie intrigām.

— Bet vēl viens smags jautājums, saistīts ar skolotāju algām. Vai jūs te paredzat kādu atrisinājumu?

A.Šķēle:

— Vakardien bija skolotāju pikets, un man bija ļoti laba saruna ar arodbiedrības vadītāju Harbacēvičas kundzi, ar ko diezgan regulāri mēs kontaktējamies, un arī ar skolotājiem, kas piedalījās šajā sarunā. Skolotāji un Harbacēvičas kundze atzīst, ka šī ir pirmā valdība, kas reāli jau būtiski pielikusi budžeta projektā darbalgu fondam naudu. Bet, protams, arodbiedrības uzskata, ka vajadzētu vēl vairāk, vēl trīsreiz vairāk. Mēs šobrīd debatējam par iespēju pielikt aptuveni desmit miljonus. Mēs vakardien vienojāmies par to, ka būtu jāprioritē izglītība saistībā ar valdības labu darbu un nākamajiem budžeta precizējumiem, kādi noteikti būs 2000.gada aprīlī, maijā. Jo es esmu pārliecināts, ka mēs spēsim sākt labāk iekasēt, valsts spēs vairāk pelnīt, un tad, protams, šī prioritāte būtu izglītība. Kopumā es tiešām vērtēju šo dialogu, kaut arī ļoti asu, bet ļoti precīzi vadītu spiediena veidā, labā nozīmē spiediena veidā pret valdību, bet katrā gadījumā tā ir Tautas partijas prioritāte, un mēs darām visu, lai šo prioritāti atrisinātu trīs līdz piecu gadu laikā. Ir pagājuši tikai trīs mēneši! Jau esam piedāvājuši tik daudz un esam gatavi tālāk... Es saku: trīs līdz piecu gadu laikā, nešaubos, mēs izpildīsim.

— Šorīt mēs nevarēsim runāt vairs laika dēļ par caurkritušajiem un citiem valsts pilnvarniekiem, varbūt tas ir īpašs stāsts. Bet jūs vakar atgriezāties no pirmās ārvalstu vizītes, un par to šeit ir, nu, ārkārtīgi skopa informācija. Mums zināms, ka jūs runājāt par konkrētām saimnieciskām lietām, tai skaitā arī par Latvijas un ārvalstis savienojošiem prāmju maršrutiem. Vai tas ir tiesa?

A.Šķēle:

— Šī bija "pieci plus trīs" tikšanās, tātad piecu Ziemeļvalstu ministru prezidentu un trīs Baltijas valstu ministru prezidentu tikšanās — tāds savdabīgs klubs. Man liekas, pats svarīgākais ir tas, ka kolēģi no Skandināvijas valstīm, skatoties uz Latvijas reālo darbu un uz to dinamismu, kāds šobrīd ir Latvijā vērojams, teica skaidri un gaiši: Latvijai ir iespējams, viņuprāt, 2002.gadā pabeigt iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību. Ja tas izdotos šīs Saeimas laikā, ja tas izdotos šai koalīcijai, es to uzskatītu par patiesu visas Latvijas nopelnu. Tas būtu konsekvents rezultāts, turpinājums mūsu 1990.gada lēmumiem, mūsu brīvlaišanai un ilgām pēc savas valsts, ko mēs atguvām 90. gadu sākumā. Un es vērtēju kā ļoti nozīmīgu šo sarunu ar kolēģiem. Jā, mēs pieskārāmies arī saimnieciskām lietām, jo es uzskatu par nepiedodamu situāciju, kāda ir prāmju satiksmē starp Rīgu un Stokholmu, ka pašvaldības uzņēmumam "Rīgas pasažieru osta" tā arī nav reāla prāmja. Prāmju kustību organizēja kāda apšaubāma firma ar tādu ļoti interesantu nosaukumu pašam prāmim vai kuģim — "Rusj". Nu izskatās, ka kuģis ir arestēts vai kaut kā savādāk noklīdis neceļos. Domāju, ka 2000.gadā ir jāatjauno šī kustība. 2001.gadā Rīgai ir 800 gadu jubileja, mums ir nepieciešams moderns, kārtīgs, lēts un sabiedrībai pieņemams prāmis starp šīm divām ļoti skaistajām galvaspilsētām.

— Paldies jums par šīrīta sarunu!

Pēc ieraksta "LV" diktofonā