2007. gada 15. marta stenogramma

 

Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu zālē!

Godātie kolēģi! Sākam Saeimas 15.marta sēdi.

Un, kā parasti, pirms mēs ķeramies pie sēdes darba kārtības izskatīšanas, izvērtēsim priekšlikumus par šīsdienas sēdes darba kārtības izmaiņām.

Pirmo mēs esam saņēmuši Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu: “Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu un 117.pantu, Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 15.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījums Reģionālās attīstības likumā””. Vai kolēģiem ir iebildumi, ka darba kārtībā tiek iekļauts šāds Saeimas lēmuma projekts par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu? Deputātiem iebildumu nav. Tātad šis jautājums ir iekļauts darba kārtībā.

Godātie kolēģi! Tāpat mēs esam saņēmuši deputātu Kučinska, Jaundžeikara, Lagzdiņa un vēl citu piecu deputātu iesniegumu: “Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 79.pantu likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam likumprojektu “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”, kuru lūdzam iekļaut 2007.gada 15.marta Saeimas sēdes darba kārtībā sadaļā “Prezidija ziņojumi”.” Vai kolēģiem ir iebildumi, ka sadaļā “Prezidija ziņojumi” tiek iekļauts arī šāds likumprojekts? Nav iebildumu. Tātad mēs esam papildinājuši savu darba kārtību.

Ir arī deputātu Kučinska, Brigmaņa, Jaundžeikara un citu deputātu otrs iesniegums: “Saeimas kārtības ruļļa 79.panta likumdošanas iniciatīvas kārtībā lūdzam arī likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā sadaļā “Prezidija ziņojumi”.” Deputātiem nav iebildumu.

Un visbeidzot vēl viens šo piecu deputātu: Kučinska, Brigmaņa, Jaundžeikara, Lagzdiņa un Leiškalna iesniegums par to, ka arī likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” tiek lūgts iekļaut Saeimas 15.marta sēdes darba kārtībā sadaļā “Prezidija ziņojumi”. Tātad deputātiem iebildumu pret to nav. Ar šiem likumprojektiem tiek papildināta sadaļa “Prezidija ziņojumi”.

Godātie kolēģi! Ir saņemts vēl viens iesniegums sadaļai “Prezidija ziņojumi”. Pieci deputāti: Kučinskis, Lagzdiņš, Rubezis, Porietis un Ārbergs lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Un arī tas būtu apskatāms pie darba kārtības grozījumiem. Vai deputātiem ir iebildumi, ka arī ar šo likumprojektu tiek papildināti Prezidija ziņojumi? Deputātiem nav iebildumu. Tātad Prezidija ziņojumu sadaļa ir papildināta.

Godātie kolēģi, papildus iesniegtie jautājumi ir izskatīti, un mēs varam ķerties pie sadaļas “Prezidija ziņojumi”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības protokolu par grozījumiem 1993.gada 18.augusta Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanās par robežu caurlaides punktiem” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti piekrīt Prezidija atzinumam. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? (No zāles: “Piekrīt!”) Deputāti piekrīt Prezidija atzinumam. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Kabanova, Mitrofanova, Buzajeva un Buhvalova iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” šo priekšlikumu pieteicies runāt deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Mēs visi zinām, ka valdība ir izstrādājusi inflācijas apkarošanas plānu, ka drīz mēs šeit, Saeimā, saņemsim atbilstošus likumprojektus, kādā veidā valdība plāno cīnīties ar inflāciju. Taču mēs redzējām, ka šajā programmā ir nodokļu paaugstināšanas plāni, ir algas “iesaldēšanas” plāni, ir bezdeficīta budžeta veidošanas plāni, bet tur nav viena ļoti svarīga uzdevuma. Mūsu premjerministrs skaidri un gaiši pateica: “Rokas nost no Nacionālās bibliotēkas celtniecības projekta! Lai arī kāda situācija būtu valstī, lai arī kāda krīze mums draudētu, Nacionālā bibliotēka būs uzcelta…”

Ļoti interesanti! Pirms dažiem gadiem šis projekts, pēc aptuvenām aplēsēm, izmaksātu ap 200 miljoniem latu. Tagad mēs visi zinām, par cik procentiem un cik reižu ir pieaugušas celtniecības izmaksas, jo būvmateriāli ir kļuvuši dārgāki, arī alga celtniekiem ir augusi, tāpēc mēs varam rēķināties, ka bez pusmiljarda latu šis projekts netiks realizēts. Par kādu gan inflācijas apkarošanu vispār varētu būt runa?

Tātad, godātie kolēģi, šeit nav runa par Nacionālo bibliotēku kā tādu. Tieši šis projekts ir šķērslis tam, kāpēc līdz šim brīdim mums nav jaunas bibliotēkas. Tieši tāpēc! Ja šis būtu bijis normāls projekts – normālā vietā, ar normālām izmaksām –, Nacionālā bibliotēka jau sen būtu uzbūvēta un jau pieņemtu pirmos apmeklētājus. Bet, kolēģi, kāpēc valdība tik izmisīgi cenšas realizēt tieši šo projektu? Varbūt tieši šā pusmiljarda dēļ?

Godātie kolēģi, padomāsim par to! Mēs drīz lemsim par to, vai “iesaldēt” algas sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, bet “neiesaldēsim” šā vērienīgā projekta realizāciju. Kā mēs tad varēsim godīgi skatīties vēlētājiem acīs? Padomāsim par to!

Mūsu likumprojekta būtība – “iesaldēt” valsts finansējumu šim milzīgajam un nevajadzīgajam projektam.

Sēdes vadītājs.

Deputāte Karina Pētersone ir pieteikusies runāt “pret”.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi Prezidijā! Ļoti cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Es tik tiešām šodien gribētu izteikties pret šā likumprojekta nodošanu komisijām. Es gribētu atzinīgi izteikties par mūsu kolēģu, iesniedzēju, vēlmi tik tiešām akcentēt mūsu uzmanību uz inflācijas apkarošanas programmas īstenošanu, kuru ir piedāvājusi Latvijas valdība, taču es šaubos, vai Nacionālās bibliotēkas projekts ir tāds, kurš būtu uzskatāms par tērējošu projektu.

Es gribētu atgādināt jums, ka valdība šajā inflācijas apkarošanas plānā… Vakar mēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ļoti uzmanīgi uzklausījām finanšu ministra un ekonomikas ministra apsvērumus, mēs iepazināmies ar divām nozīmīgām valdības programmām – ar valdības piedāvāto Tautsaimniecības attīstības programmu un ar Patēriņa cenu inflācijas apkarošanas programmu, un abās šajās programmās ļoti nozīmīga vieta bija ierādīta Latvijas konkurētspējas veicināšanai, tāpēc es gribētu paskatīties uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu no šā aspekta.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts ir ne tikai projekts, kas skar vienas lielas mājas būvniecību Daugavas kreisajā krastā. Šis projekts skar visas Latvijas apdzīvotās vietas, visu Latvijas teritoriju, katru no Latvijas tūkstoš publiskajām bibliotēkām. Šis projekts attiecas arī uz pāri par tūkstoti Latvijas skolu bibliotēku.

Paraudzīsimies uz šo lietu no pavisam cita viedokļa! Šodien globālajā konkurencē Eiropas Savienība iesaistās kā ļoti nozīmīgs spēlētājs, un līdz ar mūsu dalību Eiropas Savienībā arī Latvija kļūst par globālas nozīmes spēlētāju konkurences sacensībā. Un tādā nozīmē šajā ļoti nozīmīgajā konkurences cīņā iesaistās arī katra Latvijas apdzīvotā vieta un, lai arī cik paradoksāli tas izklausītos, katrs Latvijas cilvēks neatkarīgi no tā, kur ir šā cilvēka dzīvesvieta. Cilvēkiem, kuri dzīvo tālāk no centra, ir ļoti apgrūtināta vienlīdzīga konkurence. Un tieši piekļuve informācijai caur to modernizācijas procesu, kuru Nacionālās bibliotēkas projekts pašlaik ir spējis īstenot visās, pat visattālākajās Latvijas bibliotēkās… tieši šis Nacionālās bibliotēkas projekts ir tas, kurš palīdz katram Latvijas iedzīvotājam gan pierobežas rajonos, gan mazajās apdzīvotajās vietās kļūt stiprākam šajā konkurences cīņā, jo tas katram Latvijas cilvēkam iedod rokā ļoti nozīmīgu instrumentu – informāciju.

Piekļuve informācijai šodien ir vienlīdz svarīga kā finanses. Šodien, ieejot visattālākajā lauku bibliotēkā, kas līdz ar valsts budžeta finansējumu Nacionālās bibliotēkas projekta ietvaros ir saņēmusi dator­aprīkojumu, ir saņēmusi interneta pieslēgumu, lauku cilvēks, nebraucot uz pilsētu, bibliotēkā var veikt savus maksājumus par zemnieku saimniecību, var samaksāt par benzīnu, var saņemt informāciju, izdrukāt veidlapas no Lauku attīstības dienesta informācijas par to, kādos Eiropas Savienības projektos viņš var saredzēt savas zemnieku saimniecības attīstību. Viņš var aizpildīt šīs veidlapas un elektroniskā veidā pieteikties uz nozīmīgiem naudas resursiem.

Cilvēki laukos ar šo gaismas tīklu, kas ir sasniedzis publiskās bibliotēkas, atrod sev darbavietas. Veci cilvēki, kas ir pensionāri, netērējot naudu pasta izdevumiem, var sazināties ar saviem mazbērniem, kuri mācās ārzemēs. Konkurētspējas veicināšanai šis ir ļoti nozīmīgs projekts, un tāpēc tas nav tērēšanas projekts, bet ir reģionālās politikas projekts. Šis projekts ir sociālās kohēzijas projekts. Tas noteikti ir Latvijas attīstību veicinošs projekts, un kā tādu to nevajadzētu pretstatīt inflācijas apkarošanas plānam. Turklāt tas pilnā mērā saskan ar valdības nosprausto politiku arī Latvijas tautsaimniecības attīstībā.

Tāpēc es gribu šodien aicināt deputātus balsot “pret” šā likumprojekta nodošanu komisijām. Ieklausoties manos vārdos, es aicinu to darīt arī pašiem šā dokumenta iesniedzējiem.

Paldies jums par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “par”, un viens deputāts ir runājis “pret”. Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā” (dokumenta reģistrācijas numurs ir 268/Lp9) nodošanu komisijai! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 44, atturas – 16. Tātad dokuments komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ieguldītāju aizsardzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības punkts ir lēmuma projekts, kuru iesnieguši deputāti Jakovs Pliners, Valērijs Buhvalovs, Vladimirs Buzajevs, Nikolajs Kabanovs, Miroslavs Mitrofanovs, Juris Sokolovskis, Nils Ušakovs un citi. Tātad desmit deputāti iesnieguši lēmuma projektu “Deklarācija par nacistiskā režīma noziegumu attaisnošanas, nacistu pusē karojošo personu slavināšanas un nacisma atdzimšanas mēģinājumu pieļaujamību…”. Es atvainojos, – “mēģinājumu nepieļaujamību”! Saskaņā ar Kārtības ruļļa 117.pantu šis ir patstāvīgais priekšlikums, un tāpēc mums ir jāuzzina, vai kādam ir iebildumi pret dokumenta iekļaušanu darba kārtībā. (No zāles: “Ir!”) Ja deputātiem ir iebildumi pret dokumenta iekļaušanu darba kārtībā, tad ir divi risinājumi: mēs varam šo dokumentu nodot komisijai vai arī to iekļaut nākamās sēdes darba kārtībā.

Mums tātad ir jāizlemj… Vai kāds grib izteikties par likumprojekta nodošanu komisijai vai par tā iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā? Par šiem jautājumiem pieteicies runāt deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Saeimas vairākumam nedara godu vēlēšanās atstāt bez izskatīšanas PCTVL frakcijas un frakcijas “Saskaņas Centrs” piedāvāto lēmuma projektu “Deklarācija par nacistiskā režīma noziegumu attaisnošanas, nacistu pusē karojošo personu slavināšanas un nacisma atdzimšanas mēģinājumu nepieļaujamību”. Kad televīzijā tiek translēti neonacistu gājieni un Latviju kārtējo reizi apvaino pretdabiskā tieksmē uz fašismu, tad augsta ranga ierēdņi skaidro: “Tā nav valdība, tā nav Saeima, tie ir atsevišķi ekstrēmisti. Mēs, lūk, esam demokrātiska valsts, pie mums pastāv uzskatu daudzveidība, un mēs neesam tiesīgi aizliegt cilvēkiem brīvi izteikt savus uzskatus.”

Kā gan var atteikties izskatīt šādu deklarāciju, kuras pamatā ir 2006.gada 19.decembra ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūcija – “Nepieļaujamība veikt noteiktas darbības, kas veicina mūsdienu rasisma, rasu diskriminācijas, ksenofobijas un ar to saistītās neiecietības formu eskalāciju”! Tas nozīmē kārtējo reizi pretstatīt Latviju visai civilizētajai pasaulei un netiešā veidā atbalstīt visu to, ko ir nosodījis ANO lēmums, proti, rezolūcija “Nepieļaujamība veikt noteiktas darbības, kas veicina mūsdienu rasisma, rasu diskriminācijas, ksenofobijas un ar to saistītās neiecietības formu eskalāciju”. Tas nozīmē neatzīt Nirnbergas tribunāla spriedumu, saskaņā ar kuru SS organizācija un visas tās sastāvdaļas tika atzītas par noziedzīgām un vainīgām kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.

Balsošana pret mūsu sagatavotās deklarācijas izskatīšanu – tas ir daudz lielāks ieguldījums nacisma slavināšanas lietā nekā tieša dalība organizācijas, kas ir ar visai raksturīgu nosaukumu “NSS”, maršos. Tā ir 80 miljonu cilvēku dzīvību, kuri gāja bojā un tika iznīcināti Otrajā pasaules karā, piemiņas ciniska ignorēšana. Tā ir nacistiskās “nāves fabrikas” attaisnošana, kas darbojās arī okupētajā Latvijas Republikas teritorijā, kur saskaņā ar dažiem datiem tika iznīcināti aptuveni 600 000 karagūstekņu un civiliedzīvotāju, to skaitā aptuveni 100 000 Latvijas pilsoņu.

Atteikties izskatīt šo antinacistisko deklarāciju, kas pamatojas uz ANO rezolūciju un Nirnbergas tribunāla spriedumu, – tas nozīmē atzīt, ka patlaban neonacistiskās idejas eksistē arī Latvijas Saeimā.

Masu bezpilsonība un pretdabiska svešvalodas statusa piešķiršana krievu valodai, tās tautas valodai, kura uzvarēja Hitlera brūnās ordas, – vai tas nav Hitlera lietas turpinājums šodien? (No zāles dep. I.Rībena: “Ir, ir!”) Nav jau nejaušība, ka deklarācija “Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā”, kuru mēs ierosinām atcelt, tika pieņemta 1998.gada 29.oktobrī – tieši tajā pašā dienā, kad tika pieņemti Izglītības likuma grozījumi, kuri paredz krievvalodīgās izglītības sistēmas vardarbīgu likvidēšanu.

Dāmas un kungi, pietiek! Nost ar nacismu! “Hitler kaput!” – tas notika jau pirms 62 gadiem. Pat Vācija šodien plāno atņemt viņam pilsonību!

Lūdzu atbalstīt piedāvāto deklarāciju un izskatīt to nākamajā Saeimas sēdē.

Paldies jums par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Deputāts Juris Dobelis runās “pret”.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi, šis dokuments skaidri parāda kārtējo vēstures nezināšanu vai arī izlikšanos, ka nezina vēsturi. Sāksim ar pirmo teikumu: “Nacistiskās Vācijas izraisītais Otrais pasaules karš…” Tur pietrūkst: “un komunistiskās PSRS izraisītais”. (No zāles dep. J.Pliners: “Juri, komisijā uzlabosim!”) Nedaudz atgādināsim to, kas notika pēc Pirmā pasaules kara! Pēc Pirmā pasaules kara karu zaudējusī Vācija atradās ļoti smagā ekonomiskā stāvoklī. Tur bija smaga ekonomiskā krīze, bezdarbs, nemieri. Kurš palīdzēja Vācijai izkļūt no šīs krīzes? Tā bija PSRS, kas noslēdza ar Vāciju vairākus līgumus. Pats ievērojamākais no tiem bija Rapallo līgums, kas ļāva Vācijai pilnībā nostabilizēt savu ekonomiku.

Un tālāk bija vēl satriecošāki fakti. Vispirms – 1933.gada notikumi reihstāgā, kur pēc Staļina pavēles vācu komunisti atteicās atbalstīt sociāldemokrātus, dodami iespēju nacistiem nākt pie varas. (No zāles dep. J.Pliners: “Juri, Juri, Staļins ir slikts, bet runa ir par ko citu!”) Tālāk – vācu speciālistu apmācības PSRS teritorijā, sākot ar kara inženieriem; vēlāk tankisti, lidotāji un cita veida militāristi regulāri ieradās PSRS teritorijā, piedalījās apmācībās un paaugstināja savu kvalifikāciju.

PSRS sistemātiski apgādāja Vāciju ar krāsainajiem metāliem un citām izejvielām, dodot iespēju Vācijai nostiprināt savu kara rūpniecību. Starp citu, tieši šie rūpnieki bija vieni no tiem, pateicoties kuriem Ādolfs Hitlers kļuva par galveno noteicēju Vācijas ārpolitikā.

Vēl tālāk. Vācija, sajutusi savas militārās varenības nostiprināšanos, uzsāka agresīvas darbības pret Austriju, pret Čehoslovākiju, pret Reinzemes teritoriju, uzsāka vēl pastiprināt konsultācijas ar PSRS. Šo konsultāciju rezultāts bija tas, ka tapa Molotova–Ribentropa pakts un tika iekarota Polija.

Vēl vairāk. Oficiāli Otrais pasaules karš sākās 1939.gada septembrī, un jau Otrā pasaules kara sākumā nacistiskā Vācija bruka uz vienu pusi, komunistiskā PSRS – uz citu. Karš ar Somiju, kur smagos apstākļos gāja bojā gandrīz miljons PSRS karavīru un daudzi desmiti tūkstoši somu. Baltijas valstu okupācija 1940.gadā. Kurš tad ir līdzvainīgs pie Otrā pasaules kara izraisīšanās un paplašināšanās? Lūk, tas ir tas jautājums! Un, ja mēs visu vainu nogrūžam tikai uz nacistisko Vāciju, tad ir savāds jautājums – ko tad darīt ar tiem otriem vainīgajiem? Mēs nosodām jebkuru, kas provocē karus – jebkuru! (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Pareizi!”) – nevis izceļam sev mīļos komunistus, sacīdami, ka tie ir varoņi, un sev nemīļos nacistus, teikdami, ka tie ir kara noziedznieki. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Arī pareizi!”) Jebkura totalitāra iekārta noved pie kara. Jebkurš totalitāras iekārtas atbalstītājs ir noziedznieks. Sauciet viņu vai nu par komunistu, vai par nacistu, tas ir pilnīgi viens un tas pats. Un līdz ar to šādus tendenciozus dokumentus šeit, Saeimā, pieņemt nedrīkst.
Mēs varam nosodīt karu kā tādu, bet uz šā rēķina vienam totalitārismam dot priekšroku attiecībā pret citu – to mēs nevaram atļauties.

Es aicinu šādu dokumentu neizskatīt nedz nākamajā, nedz vispār kādā Saeimas sēdē un nevienā komisijā!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Iesniedzēji ir lūguši balsojumu par lēmuma projekta, kura reģistrācijas numurs ir 101/Lm9, iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par dokumenta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 61, atturas – 6. Godātie kolēģi, šis dokuments nav iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā.

Taču ir pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs. Es pieņemu, ka par otro iespēju, jā?

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 117.panta devīto daļu lūdzu nodot mūsu patstāvīgo priekšlikumu Ārlietu komisijai un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija, kā arī saskaņā ar 54.pantu lūdzu vārdu, lai pamatotu šo manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Jā, lūdzu, jums vārds! Piecas minūtes.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Kāpēc es ierosinu nodot lēmuma projektu “Deklarācija par nacistiskā režīma noziegumu attaisnošanas, nacistu pusē karojošo personu slavināšanas un nacisma atdzimšanas mēģinājumu nepieļaujamību” Saeimas Ārlietu komisijai un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai? Tāpēc, ka neviens cits notikums Latvijā neizsauc tik negatīvu starptautisku reakciju un tādu sasprindzinājumu sabiedrībā valsts iekšienē kā ik gadu notiekošā Waffen SS leģiona slavināšana.

Iznāk, ka tā ir Latvijas tēla ļoti savdabīga reklamēšana pasaulē – tā piesaista Latvijai daudz vairāk uzmanības nekā runājošie akmeņi, zilās govis un Rīgas lētās prostitūtas. Šī viena diena gadā padara par neauglīgiem visus Ārlietu ministrijas centienus pārējo 364 dienu laikā veidot pozitīvu Latvijas tēlu. Varētu likties, ka Latvijā pastāvošā masu bezpilsonība un krievvalodīgās kopienas pārstāvju diskriminācija, kas eksistē jau ilgāk nekā 15 gadus, – tās ir lietas, kuras pelna daudz vairāk uzmanības. Taču, uz tām raugoties, izglītotā Eiropa piever acis, dodot priekšroku vienīgi čigānu minoritātes bēdīgā stāvokļa apsekošanai Austrumeiropas valstīs.

Toties nacisms savā tīrajā veidā – tā ir pavisam cita lieta. Tos “labumus” (pēdiņās), kurus nacisms nesa cilvēkiem, dabūja izbaudīt visi Eiropas iedzīvotāji teritorijā no Volgas līdz pat Atlantijas okeāna krastiem. To latviešu leģionāru varoņdarbi, kuri turpināja aizstāvēt reiha kanceleju vēl pēc tam, kad rokas gaisā pacēla pārējie esesieši, nekad netiks aizmirsti. Varat pat necerēt!…

Pirms trim mēnešiem ANO Ģenerālā Asambleja pieņēma kārtējo rezolūciju par nepieļaujamību veikt noteiktas darbības, kas veicina mūsdienu rasisma, rasu diskriminācijas, ksenofobijas un ar to saistītās neiecietības formu eskalāciju, un būtu laiks izskatīt to arī mūsu Saeimas Ārlietu komisijā.

Attiecībā uz otro no minētajām komisijām jāteic, ka tās sēdē būtu visai interesanti novērtēt, kādus pasākumus derētu veikt, lai izskaustu tādus darbības veidus kā nacistiskās kustības un bijušās organizācijas Waffen SS biedru slavināšana, ieskaitot arī pieminekļu un memoriālu atklāšanu, kā arī publisku demonstrāciju organizēšanu ar mērķi slavināt nacistisko pagātni, nacistisko kustību un neonacismu. Tieši šādus darbības veidus arī pieprasa nepieļaut jau minētā ANO rezolūcija.

Protams, es varu izdarīt pieņēmumu, ka dažiem komisijas locekļiem, it īpaši tās priekšsēdētājam, izskatot deklarāciju, var rasties interešu konflikts, jo daudzi no viņiem 16.martā piedalījās apšaubāmos gājienos, bet komisijas priekšsēdētājs šādas rīcības dēļ pat tika atstādināts no Latvijas armijas komandiera posteņa.

Tomēr, neskatoties uz to, Latvija pagaidām negrasās brīvprātīgi izstāties no ANO. Acīm redzami valsts valdība gaida to brīdi, kad Latviju par tās pronacistiskajām simpātijām izslēgs no šīs visā pasaulē cienījamās organizācijas, kuras dibināšana ir tikai uzvaras pār nacismu rezultāts. (No zāles dep. I.Kalniņš: “Neko nevar saprast! Nevienu vārdu nevar saprast!”)

Deklarācijas, kura aicina nepieļaut nacisma atdzimšanu un pamatojas uz attiecīgo ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūciju, nodošana komisijām kļūtu par pirmo soli, kurš būtu sperts, lai atteiktos no tās netradicionālās politiskās orientācijas, kas padara Latviju par izsmieklu visas pasaules acīs.

Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Attiecībā uz nodošanu komisijām deputāts Juris Dobelis runās “pret”.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nu, redziet, te tagad notiek apmēram tā: gaišā dienas laikā cilvēku izdzen ārā pa durvīm, bet viņš sagaida tumsu un tad lien iekšā pa logu.

Nupat Saeima nobalsoja par to, ka nākamajā Saeimas sēdē šī lieta nav izskatāma, bet viņi neliekas mierā: nē, tagad par katru cenu kaut kā tas lēmuma projekts jāiedabū iekšā komisijās, lai tur varētu turpināties šīs bezjēdzīgās runas, kādas šodien ir jādzird!

Redziet, vispirms parunāsim par to, vai tie iesniedzēji vispār zina, kas ir nacisms, un vai viņi zina, kas ir nacists. Dažos vārdos es to varu paskaidrot.

Nacists ir Nacionālsociālistiskās partijas biedrs. Taču, runājot par latviešu leģionāriem, varu uzsvērt to, ka tie nebija Nacionālsociālistiskās partijas biedri. Līdz ar to runāt par latviešu leģionāriem kā par nacistiem var tikai cilvēks, kam absolūti nav zināšanu, ne vismazāko zināšanu, vēsturē. To jau arī pierāda tās runas. Redziet, cik tālu mēs šodien nonācām! Attieksme pret krievu valodu... Tātad, ja tev angļu valoda patīk labāk nekā krievu valoda, tad tu esi nacists! Apmēram tas man te bija jādzird: “Pasarg’ Dievs, nu krievu valoda Latvijā tagad ir svešvaloda! Redziet, pie kā ir novedusi nacisma pielūgšana!”

Tiek pieminētas reformas. Aizgājām līdz pat izglītības reformai, arī to atkal saistīsim ar nacismu. Nu, tas ir tik banāli un tik bērnišķīgi, ka… nu acīmredzot neko citu izdomāt nevar.

Protams, tā ir tāda neliela vēlēšanās kaut kā piesaistīt sabiedrības uzmanību visam tam, kas notiek un varbūt vēl notiks.

Līdz ar to es domāju, ka jebkuram godīgam cilvēkam ir pilnīgi skaidrs, ka viņš nosoda karu, ka viņš nosoda gatavošanos karam. Nu protams, izņemot brīvības cīņas, jo cīnītāji par brīvību – tā ir pavisam cita kategorija, un latviešu cīnītāji par brīvību ir godavīri un godakaravīri. Lūk! Un par to vienmēr vajadzētu arī atgādināt!

Bet kāda starpība, vai tev ir sarkana zvaigzne vai tev ir svastika pie krūtīm, vai tu esi Komunistiskās partijas biedrs vai esi Nacionālsociālistiskās partijas biedrs? Tik un tā tu esi totalitārisma piekritējs un slavinātājs, un tāpēc nevajadzētu šeit to taciņu tālāk mīdīt, nevajadzētu izmantot to, ka viens totalitārisms ir tuvāks sirdij nekā cits, jo visa tā varenā staigāšana, arī pa Sarkano laukumu Maskavā, ir diezgan nožēlojama, ja atceramies to, cik daudz šo pašu PSRS pilsoņu tie paši komandieri, salējuši viņiem kuņģī pāris simts gramu šņabja, vāji apbruņotus dzina desmit pret vienu, lai par katru cenu tiktu uz priekšu.

Un tāpēc es domāju, ka tad, ja runā par karu, ja runā par to, kas tur ir noticis, tad ir jārunā godīgi. Līdz ar to tagad nevajadzētu traucēt komisiju darbu ar nemākulīgi, tendenciozi sastādītu dokumentu. Es to nevaru pieļaut, tāpēc aicinu neatbalstīt nekādus šādus tendenciozus dokumentus nevienā komisijā un nevienā Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “par” nodošanu komisijām, un viens deputāts ir runājis “pret” to. Mēs balsosim par deputāta Buzajeva ierosinātajām komisijām – tātad par šā dokumenta, kura reģistrācijas numurs ir 101/Lm9, nodošanu deputāta Buzajeva ierosinātajām komisijām. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 63, atturas – 3. Dokuments komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kučinska, Brigmaņa, Jaundžeikara, Lagzdiņa un Leiškalna iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” nodot Nacionālās drošības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti piekrīt Prezidija atzinumam.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kučinska, Jaundžeikara, Lagzdiņa un Leiškalna iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” nodot Nacionālās drošības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti piekrīt Prezidija atzinumam.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kučinska, Brigmaņa, Jaundžeikara, Lagzdiņa un Leiškalna iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” nodot Nacionālās drošības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti piekrīt šim atzinumam. Lēmums pieņemts.

Un visbeidzot. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kučinska, Brigmaņa, Grīnblata, Jaundžeikara, Bērziņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Debatēs pieteikusies deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Šodien jūsu priekšā ir likumprojekts, kas ir ļoti nozīmīgs. Tas ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, un šajā likumprojektā ir skarti divi Satversmes panti – 40. un 81.pants. Mazliet vēlos jūs informēt par to, ko nozīmē šo pantu ietveršana grozījumos.

40.panta redakcijas precizējums ir radies, Saeimā saņemot un vērtējot Valsts prezidentes ierosinājumu par Valsts prezidenta institūciju, un šis ierosinājums ietver galvenokārt jautājumu, kas ir saistīts ar Valsts prezidenta ievēlēšanu.

Kā jums ir zināms, šis priekšlikums, ko iesniegusi Valsts prezidente, tika nodots Saeimas Juridiskajai komisijai, kura izveidoja īpašu apakškomisiju, kas strādā ar šiem ierosinājumiem. Ar prieku jūs informēju, ka šī apakškomisija, kuru vadīt gods ir man, ir vienojusies par šiem grozījumiem, un tas ir ļoti svarīgi, jo šajā apakškomisijā ir pārstāvētas visas Saeimas frakcijas. Šī apakškomisija ir vienojusies, ka Valsts prezidentes ierosinājums par savlaicīgu Valsts prezidenta ievēlēšanu ir atbalstāms, un tas ir ieguvis pat zināmu formu. Proti, pašreiz vienošanās ir panākta par to, ka Valsts prezidents būtu ievēlams ne agrāk kā 40. un ne vēlāk kā 30.dienā pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru beigām.

Lai mēs varētu šādu lēmumu realizēt un lai šāda likuma norma nebūtu pretrunā ar Satversmi, mums ir nepieciešams precizējums Satversmes 40.pantā, jo tieši šajā pantā ir ietverts vienīgais aprobežojums savlaicīgai Valsts prezidenta ievēlēšanai. Kā jums ir zināms, šis pants nosaka, ka pēc ievēlēšanas Valsts prezidents, uzņemoties amata pienākumus, svinīgo solījumu dod tuvākajā Saeimas sēdē. Un tas līdz šim ir radījis sarežģījumus, lai prezidentu ievēlētu savlaicīgāk.

Domāju, ka mēs varam droši šo normu atbalstīt, jo šajā piedāvājumā, kā jūs redzat, ir precizēts panta pirmais teikums – līdz solījuma tekstam. Pašā solījumā nav mainīts neviens vārds. Līdz ar to ir izdarīts tikai minimāls nepieciešamais precizējums.

Tagad attiecībā uz otru – 81.pantu, kas ir ietverts šajā priekšlikumā. Deputāti piedāvā šo pantu svītrot no Satversmes. Domāju, ka neviens nav jāpārliecina par to, ka šā panta pielietošana ne vienmēr ir bijusi veiksmīga, tāpēc tā darbības ierobežošana droši vien būtu bijusi laba arī agrāk.

Protams, šeit varētu būt vairāki risinājumi. Viens no tiem varētu būt arī tāds, ka Satversmes 81.panta piemērošana tiek ierobežota, atstājot šādu iespēju vienīgi ārkārtas un kara gadījumiem, taču deputāti ir vienojušies par radikālāku soli – par šā panta izslēgšanas piedāvājumu.

Līdz ar to es aicinu jūs atbalstīt šo piedāvājumu. It īpaši jau runājot par Satversmes 40.pantu. Es ļoti lūgtu jūs raiti atbalstīt, jo mums Satversmes grozījumi ir jāpieņem trijos lasījumos un šis darbs jāplāno acīmredzot tā, lai Satversmes grozījumi stātos savlaicīgi spēkā. Tad mēs varētu savlaicīgi ķerties pie Valsts prezidenta ievēlēšanas, nenonākot pretrunā ar Satversmi.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, “pret” šā likumprojekta nodošanu komisijām neviens deputāts nav pieteicies runāt. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 272/Lp9, nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. (Aplausi.) Likumprojekts komisijām ir nodots.

Godātie kolēģi, mēs pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas par amatpersonu ievēlēšanu. Izskatīsim lēmuma projektu “Par Silvas Reinholdes iecelšanu par Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir izskatījusi Reinholdes kundzes kandidatūru Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja amatam un to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 103/Lm9! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Tātad lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu “Par Arņa Cimdara ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Mūsu darba kārtībā nākamais jautājums ir lēmuma projekts “Par Arņa Cimdara ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju”. Lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu, kura reģistrācijas numurs ir 104/Lm9! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 11, atturas – 4. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi, izskatīsim nākamo… Jā, tātad mēs apsveicam Arni Cimdaru ar ievēlēšanu šajā amatā! (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības punkts ir lēmuma projekts “Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu”. Izskatīsim Juridiskās komisijas akceptētos priekšlikumus.

Vārds deputātam Marekam Segliņam.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Tātad nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu”.

Lēmuma projekts paredz ievēlēt šādus Centrālās vēlēšanu komisijas locekļus: Tatjanu Feigmani, Anitu Kacari, Kristīni Kurzemnieci, Dainu Medni, Raimondu Oļehno, Sigordu Stradiņu un Valdi Veinbergu.

Lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs.

Mums ir jābalso par katru no šiem minētajiem komisijas locekļiem atsevišķi. Tāpēc vispirms balsosim par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli Tatjanu Feigmani. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 1, atturas – 7. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo kandidātu Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amatam un balsosim par Anitu Kacari. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa kandidāti Kristīni Kurzemnieci. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 2, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa kandidāti Dainu Medni. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amata kandidāts ir Raimonds Oļehno. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 3, atturas – 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amata kandidāts ir Sigords Stradiņš. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 3. Lēmums pieņemts.

Un visbeidzot Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amatam tiek ieteikts Valdis Veinbergs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to apsveicam Centrālās vēlēšanu komisijas locekļus ar ievēlēšanu amatā! (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta – sadaļas “Likumprojektu izskatīšana”. Likumprojekts “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”. Likumprojekts skatāms otrajā lasījumā, tas ir atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gunārs Upenieks.

G.Upenieks (ZZS frakcija).

Godātais Prezidij! Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”. Ir izskatāmi divi atbildīgās komisijas priekšlikumi.

1.priekšlikums ir saistīts ar atbilstību Eiropas Savienības direktīvām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

G.Upenieks.

2.priekšlikums arī ir saistīts ar atbilstību Eiropas Savienības direktīvām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

G.Upenieks.

Lūdzu minēto likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par atbalstu likumprojektam, kura reģistrācijas numurs ir 241/Lp9! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījums Cilvēka genoma izpētes likumā”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Atbildīgā komisija nevienu priekšlikumu nav saņēmusi.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 140/Lp9, pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanas līgumu””. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies. Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Izskatīsim priekšsēdētāja minēto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanas līgumu”” trešajā lasījumā pa priekšlikumiem.

1.priekšlikums ir saņemts no atbildīgās komisijas. Es aicinu Augsto sapulci to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

K.Leiškalns.

Tāpat es aicinu atbalstīt 2. – Juridiskā biroja priekšlikumu, kuru ir atbalstījusi visa komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

K.Leiškalns.

3.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Tas ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Tāpat 4. – Juridiskā biroja priekšlikums – no atbildīgās komisijas puses ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

K.Leiškalns.

5.priekšlikumā atbildīgā komisija aicina jūs izdarīt grozījumu 12.pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

K.Leiškalns.

Paldies deputātiem! 6.priekšlikums ir saņemts no čaklā Juridiskā biroja. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

K.Leiškalns.

7.priekšlikums ir saņemts no tikpat čaklās atbildīgās komisijas, un es aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

K.Leiškalns.

Arī 8. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par aizstājumu 55.pantā, un es aicinu deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Arī 9.priekšlikums ir tapis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un komisija aicina deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

K.Leiškalns.

10.priekšlikums atbildīgajā komisijā ir saņemts no Juridiskā biroja. Atbildīgā komisija to ir uzlabojusi un iekļāvusi savā 11.priekšlikumā, kuru es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Tātad izskatīsim 10. un 11.priekšlikumu. Deputātiem pret šiem atzinumiem un pret 10. un 11.priekšlikumu iebildumu nav.

K.Leiškalns.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā, trešajā, lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 141/Lp9 pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Māris Krastiņš.

M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (reģistrācijas numurs 165/Lp9). Ir saņemti divi priekšlikumi.

1. – deputāta Agešina kunga priekšlikums – ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates par 1. – deputāta Agešina priekšlikumu. Runās deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie kolēģi! Paskaidrošu 1.priekšlikuma būtību. Priekšlikums ir saistīts ar to, ka joprojām Liepājā un Ventspilī vairākiem iedzīvotājiem ir liegta iespēja privatizēt savu mājokli. Taču nezināmu iemeslu dēļ komisija noraidīja 1.priekšlikumu.

Es atgādināšu, ka Satversmes tiesa 2006.gada 6.jūnijā pasludināja spriedumu, ar kuru noteica, ka pašvaldībām nav tiesību pašvaldību īpašumā saglabāt izīrētās dzīvojamās mājas un dzīvokļus nolūkā nodrošināt pašvaldību funkciju realizēšanu un ka tie nododami privatizācijai vispārējā kārtībā.

Satversmes tiesa uzsvēra, ka likumdevējs par likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” pamatmērķi ir noteicis īrnieka tiesības privatizēt savu izīrēto dzīvokli. Pašvaldībām likumdevējs nav devis tiesības rīkoties ar to īpašumā esošo un iedzīvotājiem izīrēto dzīvojamo fondu, bet gan uzlicis par pienākumu nodrošināt privatizācijas procesa īstenošanu. Tomēr saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju un saņemtajām sūdzībām šobrīd vairāki lēmumi par konkrētu dzīvojamo māju nenodošanu īpašumā ir atkal pieņemti gan Liepājas, gan Ventspils pašvaldībā. Desmit gados, kopš valstī ir sākusies privatizācija, tūkstošiem liepājnieku un ventspilnieku tā arī netika dota iespēja dzīvoklī justies kā savā īpašumā. Piemēram, no 2002.gada līdz 2004.gadam vairākas tiesu instances konstatēja, ka Ventspils dome rīkojas pretlikumīgi, atsakot privatizāciju.

Es uzskatu, ka Liepājas un Ventspils pašvaldības amatpersonas apzināti izvairās pildīt Satversmes tiesas spriedumu, acīmredzami cerot, ka izīrēto dzīvokļu īrnieki ar laiku paši atteiksies no plāniem par savu dzīvokļu privatizāciju.

Savukārt valdība, faktiski atsakoties kontrolēt Satversmes tiesas sprieduma izpildi, ar savu bezdarbību piesedz šo Ventspils pilsētas domes un Liepājas pilsētas domes amatpersonu nelikumīgo rīcību.

Diemžēl pagaidām joprojām ir spēkā likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” norma, kas paredz, ka nepieciešama speciālās ekonomiskās zonas valdes saskaņošana tās teritorijā esošo dzīvojamo māju nodošanai privatizācijai. Līdz ar to mēs ierosinām izslēgt pārejas noteikumu 16.punktu un ļaut cilvēkiem privatizēt savus dzīvokļus. Pašlaik likums pārkāpj vienlīdzības principu, jo daļai no pašvaldību dzīvokļu īrniekiem bija visas iespējas tos privatizēt, bet daļai joprojām ir liegta iespēja privatizēt savu mājokli. Pārejas noteikumu 16.punkts kalpo kā funkcionālais līdzeklis, lai, atsaucoties uz rūpēm par iedzīvotājiem, dažas pašvaldības varētu attaisnot savu ilgstošo prettiesisko darbību dzīvokļu privatizācijas jomā.

Lūdzu atbalstīt 1.priekšlikumu. Skaistiem vārdiem nav nozīmes. Visu izšķir rīcība.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā būtu kas piebilstams par 1.priekšlikumu? Nekas nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Agešina 1.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 29, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Krastiņš.

2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

M.Krastiņš.

Komisijas vārdā lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 165/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 29, atturas – 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M.Krastiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 21.marts.

Sēdes vadītājs.

21.marts. Deputāti piekrīt šādam priekšlikumu iesniegšanas termiņam. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.

Izskatīsim nākamo likumprojektu – “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ērika Zommere.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”.

1.priekšlikums – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Gundara Daudzes priekšlikums – atbalstīts, iekļaujot komisijas iesniegtajā 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret 1. un 2.priekšlikumu un tiem veltītajiem komisijas atzinumiem.

Ē.Zommere.

3. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Gundara Daudzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas iesniegtajā 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret 3. un 4.priekšlikumu un attiecīgajiem komisijas atzinumiem.

Ē.Zommere.

5. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Gundara Daudzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas iesniegtajā 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret 5.priekšlikumu un komisijas atzinumu.

Ē.Zommere.

6. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Gundara Daudzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas iesniegtajā 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret 6. un 7.priekšlikumu un komisijas atzinumiem.

Ē.Zommere.

8. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Gundara Daudzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot komisijas iesniegtajā 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Pret 8. un 9.priekšlikumu un komisijas atzinumu deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zommere.

10. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Gundara Daudzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas iesniegtajā 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Pret 10.priekšlikumu un komisijas atzinumu deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zommere.

12.priekšlikums…

Sēdes vadītājs.

Par 11.priekšlikumu…

Ē.Zommere.

11.priekšlikums bija iekļauts…

Sēdes vadītājs.

11.priekšlikums – atbalstīts.

Ē.Zommere.

12. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret 12.priekšlikumu.

Ē.Zommere.

14. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra…

Sēdes vadītājs.

Mums priekšlikumi jāizskata pēc kārtas. Mēs izskatījām tikai atzinumus par iekļaušanu 13.priekšlikumā…

Ē.Zommere.

Jā. Kolēģi, 13.priekšlikums, par kuru jau runāju, tātad ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret 13.priekšlikumu un komisijas atzinumu.

Ē.Zommere.

14. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Gundara Daudzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas iesniegtajā 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret 14. un 15.priekšlikumu un komisijas atzinumiem.

Ē.Zommere.

16. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Gundara Daudzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Ē.Zommere.

17. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Gundara Daudzes priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot to 19. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Tas jāskata kopā ar 18.priekšlikumu, kurš arī ir iekļauts 19.priekšlikumā.

Tātad deputātiem nav iebildumu pret 17., 18. un 19.priekšlikumu un komisijas atzinumiem.

Ē.Zommere.

Kolēģi, aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 139/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Ē.Zommere.

Cienījamie kolēģi, ierosinu 26.martu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītājs.

26.marts. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Sarmīte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja minēto likumprojektu pirmajā lasījumā. Grozījumi minētajā likumā ir nepieciešami sakarā ar Nacionālo bruņoto spēku profesionalizāciju un atteikšanos no obligātā militārā dienesta.
Tāpēc nepieciešams veikt tehniska rakstura grozījumu Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, izslēdzot normu, kas paredz, ka par personas dzīvesvietas maiņu netiek uzskatīta personas prombūtne, kas ilgāka par vienu mēnesi, ja tā saistīta ar dienestu obligātajā aktīvajā militārajā dienestā.

Komisija atbalstīja minēto likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu Saeimas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 218/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Ķikuste.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 21.marts.

Sēdes vadītājs.

21.marts. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.

Izskatīsim nākamo likumprojektu – “Grozījumi likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Sarmīte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu pirmajā lasījumā. Grozījumi minētajā likumā nepieciešami sakarā ar Nacionālo bruņoto spēku profesionalizāciju un atteikšanos no obligātā militārā dienesta. Tāpēc nepieciešams veikt likumā tehniska rakstura grozījumus. Līdzīgs bija arī iepriekšējais likumprojekts, kuru mēs nupat atbalstījām.

Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 223/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Ķikuste.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 21.marts.

Sēdes vadītājs.

21.marts. Deputātiem nav citu priekšlikumu. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Sodu reģistra likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Normatīvais akts nepieciešams, lai vienkāršotu un uzlabotu mehānismu informācijas apmaiņai ar ārvalstu Sodu reģistriem, kuros ietverta informācija par notiesātām personām, kā arī uzlabotu sniedzamo ziņu kvalitāti atbilstoši Eiropas Padomes lēmumam par informāciju, kas iegūta no Sodāmības reģistra, un par apmaiņu ar šo informāciju.

Aizsardzības un iekšlietu komisija apsprieda šo likumprojektu un to konceptuāli atbalstīja.

Lūdzu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 249/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.marts.

Sēdes vadītājs.

20.marts. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas Nr.230/Lp9) un nolēma neatbalstīt minētā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Valērijs Buhvalovs.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Valsts valodas lietošana dažādās profesijās nevar tikt stingri reglamentēta ar vienu likuma normu. Viena lieta, ja valoda tiek lietota tirdzniecībā, bet cita lieta – valsts valodas lietošana to skolu pedagogu darbā, kuri strādā pēc mazākumtautību programmām.

Ja skolotājs pasniedz savu priekšmetu skolēna dzimtajā valodā vai bilingvāli un ja to nosaka izglītības programma, kuru ir licencējusi Izglītības un zinātnes ministrija, tad kā šādā situācijā var pielietot piedāvāto grozījumu šajā likumā? Nekādi!

Bet kas tad šobrīd notiek skolās? Atnāk valodas inspektori un uzsāk pārrunas ar visiem skolotājiem neatkarīgi no tā, kādā valodā šie skolotāji pasniedz savu mācību priekšmetu. Šāda izturēšanās pret skolotājiem ir antihumāna, tā izraisa vienīgi negatīvu attieksmi pret valsti, kurā pastāv normas, kas ļauj jebkurā mācību stundas brīdī izsaukt skolotāju un sarīkot viņam kārtējās pārrunas, lai pārbaudītu valsts valodas prasmi.

Piedāvātais grozījums vēl vairāk pasliktinās situāciju. Cilvēkus sāks sodīt par to, ka konkrētajā brīdī viņi nav spējuši atbildēt uz uzdoto jautājumu. Faktiski viens cilvēks, valodas inspektors, izlemj jautājumu par cita cilvēka, pedagoga, sodīšanu ar sodanaudu.

Vēl viena problēma. Mēs visi labi saprotam, ka katrā pašvaldībā ir ne mazums vecu ļaužu, kuri nepietiekamā pakāpē pārvalda valsts valodu. Tieši šādai iedzīvotāju kategorijai pirmām kārtām tad arī tiek krievu valodā sagatavoti bukleti par sociālo palīdzību. Vai tad tas ir slikti?

Savulaik šie cilvēki strādāja un kārtīgi maksāja nodokļus, un tagad viņi ir pilntiesīgi saņemt informāciju viņiem saprotamā valodā. Par kādu sabiedrības integrāciju mēs varam runāt, ja daži Saeimas deputāti tīšuprāt aizliedz veciem cilvēkiem saņemt viņiem vitāli nepieciešamo informāciju? Un vai tad no tā visa kaut nedaudz cietīs valsts valoda?

Tāpēc es aicinu balsot “pret” šiem grozījumiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Nākamais debatēs runās deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Grozījumu būtība ir ļoti skaidra – nostiprināt valsts valodas pozīcijas arī tādās jomās, kur līdz šim varbūt ir bijušas zināmas neskaidrības. Tā kā pirmais lasījums atspoguļo tikai attieksmi pret pamatnostādni, tad šķiet, ka nebūtu nekādas problēmas tālāk otrajā vai trešajā lasījumā piedāvāt zināmus tehniskus risinājumus.

Šeit ir runa par sistēmas pilnveidošanu. Ir neskaidrības, pie tam neskaidrības ir vairākās jomās, un tieši tāpēc ir vajadzība attiecīgos punktus izklāstīt sīkāk. Un nekas cits.

Tomēr diemžēl joprojām ir jābūt tādai attieksmei, ka, ja ir likuma neievērotājs, tad viņš ir jāsoda. Pamatnostādne jau nav tāda, ka visu laiku vajag tikai palielināt un palielināt sodus. Pamatnostādne paredz iestrādāt precīzas normas, lai katrs zinātu, kas un kur ir jāievēro. Taču, ja likums nosaka to, ka tādas un tādas amatpersonas drīkst uzlikt sodu, nu tad tā arī ir. Jautājums par to, cik tie sodi ir pamatoti vai nepamatoti, ir pavisam kas cits. To visu var pārsūdzēt tiesā, ja nu gadījumā kādam ir uzlikts tāds sods, par kuru viņš šaubās, vai arī ja viņš ar to nav apmierināts.

Līdz ar to, cienītie kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bet, ja tiešām kādam ir šī vēlme skaidrāk izteikt konkrēto priekšlikumu, tad to varēs iestrādāt nākamajos lasījumos.

Sēdes vadītājs.

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs. Vai jums pietiks ar piecām minūtēm?

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi likumdevēji! Apspriežamā likumprojekta autoriem acīmredzot ir par maz ar tiem sodiem, kuri ir apkopoti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa speciālā daļā ar nosaukumu “Administratīvie pārkāpumi valsts valodas lietošanas jomā”. Tomēr arī bez “tēvzemiešu” līdzdalības likumdevēji ir kārtīgi pacentušies, ieviesdami kodeksā veselus vienpadsmit pantus. Trīs no šiem vienpadsmit pantiem likumprojekta autori vēlas padarīt pēc savas būtības daudz stingrākus, turklāt viņi vēl aicina pievienot divus jaunus pantus. Sākotnējais šā kodeksa nodalījuma teksts, kas sastāv no 5556 zīmēm, tiek pagarināts vēl par 1787 zīmēm jeb par vienu trešdaļu.

Dāmas un kungi, varbūt tas arī nav visai politkorekti – vērtēt šo juridiskās domas šedevru pēc rakstu zīmju daudzuma, taču tā novērtējumu pēc būtības jau ir devusi Juridiskā komisija, kura ir noraidījusi šo likumprojektu. Es domāju, ka tās tautas pārstāvjiem, kuri šodien ir pulcējušies šajā Sēžu zālē, būtu interesanti uzzināt pavisam ko citu, proti, ja par vienu trešdaļu ir palielinājies sodu apjoms par valsts valodas nelietošanu pienācīgā kārtā, tad acīm redzami par vienu trešdaļu ir palielinājusies arī nepieciešamība pastiprināt šos sodus. Turklāt tā ir palielinājusies konkrētā laikposmā – kopš brīža, kad apspriežamajā nodaļā tika izdarīti pēdējie grozījumi. Pēdējo izdarīto grozījumu datums ir 2005.gada 22.decembris. Kā redzat, ārkārtējie draudi latviešu valodas eksistencei ir parādījušies pēdējo četrpadsmit mēnešu laikā. Ja mēs arī turpmāk tādos pašos tempos izdarīsim grozījumus šajā nodaļā, tad ir viegli aprēķināt, ka 9.Saeimas pilnvaru galaposmā šīs nodaļas apjoms palielinājies būs divas reizes.

Kādus tad iemeslus, lai padarītu daudz bargāku ar valsts valodas lietošanu saistīto likumdošanu, min paši likumprojekta autori? Ar lielu nokavēšanos, bet viņi tomēr pievienoja savam likumprojektam anotāciju, ne tikai mutvārdos pastiprinādami latviešu valodas leksiku, kas “tēvzemiešiem” padodas visai ražīgi, bet arī rakstveidā šīs leksikas sastāvdaļu.

Kolēģi deputāti anotāciju var izlasīt patstāvīgi, tāpēc es minēšu tikai to iemeslu, kuru autori ir nosaukuši kā pirmo: “…Valsts un pašvaldības iestādes ar bukletu, vienlapju, plakātu utt. palīdzību nereti sniedz informāciju par, piemēram, komunālo pakalpojumu apmaksas kārtību, līdzās valsts valodai lietojot arī svešvalodas gadījumos, kas nav paredzēti kā izņēmumi attiecīgos MK noteikumos.” Acīmredzot “priecīgās” ziņas par sabiedriskā transporta biļešu cenu pieaugumu pusotras reizes vai par īres maksas pieckārtēju palielināšanos denacionalizētajos namos vislabāk būtu paziņot vienīgi valsts valodā. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Neko nevar saprast!” Dep. I.Kalniņš: “Nevienu vārdu nevar saprast!”) Nezinu gan, cik stipri priecājas par šīm ziņām paši valsts valodas nesēji, kādā valodā un kādus lamuvārdus lietodami viņi pauž savas domas par šo jaunievedumu iniciatoriem. (No zāles dep. I.Kalniņš: “Neko nevar saprast!”) Patīkamais moments šeit ir tikai viens – šādas ziņas, kas ir izklāstītas vienīgi valsts valodā, lēnāk izplatās aiz mūsu valsts robežām. (No zāles dep. I.Kalniņš: “Cik labi!”) Tikai žēl, ka, izlasot anotāciju, tā arī īsti nevar saprast, kādi tad jauni draudi ir radušies valsts valodai pēdējo četrpadsmit mēnešu laikā. Vai nu izglītības reformu jau būtu atcēluši, vai arī atļāvuši iedzīvotājiem rakstīt dzimtajā valodā sūdzības vietējām pašvaldībām…

Sēdes vadītājs.

Godātais deputāt, jūs varat turpināt arī pēc pārtraukuma, jo debates turpināsies. (No zāles: “Nē! Pietiek!” Dep. I.Kalniņš: “Runā, runā!”) Vai jūs gribētu turpināt savu uzstāšanos pēc pārtraukuma? Nē, pēc pārtraukuma debates tik un tā turpināsies.

V.Buzajevs.

Es pabeigšu tūlīt! Es aicinu pievienoties Juridiskās komisijas viedoklim un noraidīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Debates turpināsies, jo tajās ir pieteikušies vairāki runātāji. Tā ka debates mēs turpināsim pēc pārtraukuma, jo tagad ir pienācis laiks doties pārtraukumā.

Pirms mēs ejam, varbūt sāksim ar reģistrāciju. Lūdzu zvanu! Reģistrēsimies ar kartēm!

Godātie kolēģi, es informēju jūs, ka mēs esam saņēmuši 34 deputātu priekšlikumu par to, ka šodien varētu tikt izsludināta ārkārtas sēde. Par to Prezidijs dosies apspriesties. Tā ka es jūs vienkārši informēju par to. Plašāka informācija būs pēc tam, kad Prezidijs būs pieņēmis lēmumu.

Bet tagad vārds paziņojumam Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Pulksten 10.45 Sarkanajā zālē notiks Frakciju padomes sēde.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Nākamais paziņojums ir deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Cienītie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Gaidu uz sēdi Viesu zālē. Tūlīt!

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam Mārim Krastiņam.

M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi! Aicinu jūs uz sēdi pēc 5 minūtēm komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Un visbeidzot reģistrācijas rezultātus nolasīs Saeimas sekretāra biedrs Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš (ZZS), Boriss Cilevičs, Oļegs Deņisovs, Nikolajs Kabanovs, Visvaldis Lācis, Ainars Latkovskis, Aleksandrs Mirskis, Dzintars Rasnačs, Anta Rugāte, Valdis Ģīlis, Viktors Ščerbatihs un Staņislavs Šķesters.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, es aicinu jūs ieņemt vietas Sēžu zālē. Mums ir jāatsāk darbs. Atgādinu, ka mēs izskatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Mēs turpināsim debates par to, vai šo likumprojektu vajag pieņemt pirmajā lasījumā.

Nākamā debatēs ir pieteikusies deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Es jūs aicinu šo likumprojektu neskatīt izolēti no citiem likumiem valodas politikas jomā un no Latvijas Republikas nu jau astoņpadsmit gadus īstenotās valodas politikas kopumā. Kā zināms, valodas politika kā ļoti nozīmīga iekšpolitikas sastāvdaļa nesastāv tikai no viena juridiskā aspekta, un arī šis viens juridiskais aspekts nesastāv tikai no sodiem par likuma pārkāpumiem. Valodas politika balstās uz stingras teorētiskas koncepcijas, kas Latvijā tiek pilnveidota jau kopš 80.gadu beigām un kas pagājušā gada novembrī ir sasniegusi savu kvintesenci Ministru kabineta apstiprinātajā Valsts valodas politikas programmā laikposmam līdz 2014.gadam. Un šī programma ir uzskatāma par Eiropas līmeņa sabalansētu dokumentu, kurā mēs esam raduši veidu, kā, nodrošinot Latvijas minoritāšu lingvistiskās cilvēktiesības, stingri aizstāvēt arī mūsu valsts identitātes pamatu – latviešu valodu.

Un to mēs darām, gan pilnveidojot mūsu likumdošanu, jo valoda jau reiz ir tā joma, kur tikai ar skaistiem vārdiem un labu gribu vien nevaram izdarīt neko, – gan rūpējoties par valodas apguvi gan latviešiem, gan visiem citiem, kuriem šī valodas apguve ir vai nu nepieciešamība, vai interese, un arī bagātinot, izkopojot, pilnveidojot un zinātniski pētot latviešu valodu.

Un, lūk, likumprojekts, kas šodien ir mūsu priekšā, iekļaujas vienā no valodas politikas trim pamataspektiem – juridiskajā jeb likumdošanas aspektā.

Mums ir svarīgi saprast, ka šī sistēma darbojas vairākos līmeņos.

Pirmais ir konstitucionālais līmenis – 4.pants mūsu valsts Satversmē. 4.pants.

Otrais līmenis ir Valsts valodas likums, kas tika pieņemts 1999.gadā, un tas nebūt nav uzskatāms par ideālu variantu.

Un trešais līmenis ir Ministru kabineta noteikumi plus vēl dažādas instrukcijas un iekšējie normatīvie akti. Taču ne Valsts valodas likumam, ne arī Ministru kabineta noteikumiem nebūs pietiekama spēka, ja vienlaikus nepastāvēs arī atbildība par šā likuma pārkāpšanu. Un tāpēc noteiktie sodi par Valsts valodas likuma neievērošanu ir nepatīkams, bet nepieciešams valodas politikas mehānisma zobrats. Ja šis zobrats nedarbosies, ja tas neatbildīs laikmeta prasībām, tad, protams, būs grūtības arī visu citu mūsu labo nodomu īstenošanā.

Un tieši tāpēc mums ir skaidri jāapzinās, par ko te ir runa. Šeit ir runa nevis par ko citu, bet gan par latviešu lingvistiskajām cilvēktiesībām, kas ietver normu, kura ir lasāma arī mūsu Valsts valodas likuma 2.pantā: “Latvietim ir tiesības visā Latvijas teritorijā visās situācijās sazināties latviešu valodā.” Tātad arī saņemt pakalpojumus latviešu valodā, taču mēs labi zinām, ka šī norma Latvijā tomēr vēl vienmēr un visur netiek ievērota.

Šajā pirmdienā Valsts prezidentes izveidotā Valsts valodas komisija rīkoja apaļā galda sanāksmi “Valoda un patērētāju tiesības”. Un šajā gadījumā mēs runājām tieši par patērētāju tiesībām. Ikviens no mums nosauks ļoti daudzus gadījumus, kad mūsu iegādātajai precei trūkst instrukcijas vai tehniskās dokumentācijas valsts valodā. Ikviens, protams, savu reizi būs paironizējis, savu reizi būs juties satriekts par to, cik neveiklā latviešu valodā dažkārt mums nākas klausīties gan ierakstus kompaktdiskos, gan arī lasīt paziņojumus. Un, protams, ikviens no mums tomēr būs piedzīvojis gadījumus, kad latviešu valodā nevar sazināties ne ar pārdevēju, ne ar oficiantu, ne ar taksometra šoferi.

Ko mēs darīsim? Vai atkal runāsim skaistus vārdus, atkal kaunināsim, atkal atgādināsim latviešu lingvistisko cilvēktiesību jēdzienus? Tas tiek darīts, un neviens jau pret to neprotestē. Tāpēc ir nepieciešams skaidrs, noteikts juridisks mehānisms, kas ietver atbildību par normatīvo aktu neizpildīšanu.

Un tāds tiek piedāvāts. Vai perfekts? Nebūt ne. Pilnveidojams! Šis ir tikai pirmais lasījums, un kompetenta komisija, izvērtējot gan šo sodu samērīgumu, gan formulējumus, spēs šo likumu novest līdz perfektam stāvoklim. Taču mums tas noteikti ir jāatbalsta, jo galu galā mums ir jāievēro Satversmes 4.pants, mums ir jāievēro Valsts valodas likuma 2.pants. Un tāpēc es lūdzu dot zaļo gaismu šim likumprojektam, kas nodrošinās latviešu lingvistiskās cilvēktiesības viņu pašu valstī.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates turpinās deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cik ilgi mēs būsim tik iecietīgi, nevajadzīgi iecietīgi, un runāsim par tādām lietām, ka, redziet, sešpadsmit gadus pēc neatkarības pasludināšanas latvietim ir tiesības Latvijā runāt latviešu valodā un saņemt atbildi latviešu valodā. Vai tas nav smieklīgi? Tas ir nožēlojami, šausmīgi, atbaidoši! Cik tālu mēs esam aizgājuši?! Nožēlojami! Šie revanšistiskie spēki, šis gars, kas vēl aizvien valda te, Latvijā, ir vienkārši atbaidošs! Redziet, šodien nāk klajā kreisie jeb sarkanie atkal ar jaunu projektu – deklarāciju par fašistisko režīmu –, taču nemaz nepiemin un neskar komunistisko režīmu, kurš taču ir bijis daudz drausmīgāks un kura garā vēl aizvien viņi dzīvo un traucē Latvijā cilvēkiem, gan latviešiem, gan arī cittautiešiem, normālu dzīvi. Cik ilgi mēs mācīsim latviešu valodu tiem, kuri negrib to mācīties!? Es jautāju: cik ilgi? Mācīsim, bet neiemācīsim, jo viņi negrib to mācīties!

Vakar Pilsonības likuma izpildes komisijā klausījāmies Sabiedrības integrācijas fonda vadītāju. Liela nauda, vismaz 100 000 latu, ir paredzēta valodas mācīšanai. Taču mēs esam iztērējuši jau desmitiem miljonu šajos gados – desmitu desmitiem miljonu šajos 16 gados –, lai iemācītu latviešu valodu! Nemāk! Un, lūk, šodien atkal runājam par to, ka latvietim ir tiesības, redziet, runāt Latvijā latviski. Draugi mīļie, nu kur mēs esam nonākuši? Pēdējais laiks ir tiem pateikt: “Dzīvojiet, kā jūs gribat, bet jums ir jārunā latviski! Ja negribat, tad sēdiet mājās, nestrādājiet, nepārvaldiet uzņēmumus – un tā tālāk, un tā joprojām!” Ir pēdējais laiks celt gaismā, labot Valsts valodas likumu, jo pašlaik uzņēmumi, kuri saradušies un skaitāmi tūkstošu tūkstošos, desmitiem tūkstošos, valsts valodu nelieto! Kā jau es te esmu teicis no tribīnes, viņiem ir pāris latviešu cilvēciņu, kuri sazinās ar valsts iestādēm. Pārējie dzīvo savā krieviskajā padomju garā un lieto tikai krievu valodu!

Draugi mīļie, nu taču vienreiz saņemsimies un būsim patiešām… nu, nezinu, kā pateikt… būsim latvieši! Vai tad nepietiek ar 16 gadiem, lai cilvēks, kurš grib mācīties latviešu valodu, to iemācītos? Ja ne, lai dzīvo, kā viņam tīk! Un lai nepretendē ne uz kādām citām iespējām strādāt – un tā tālāk, un tā joprojām!

Lūk, tāda ir mana nostādne. Un aicinu jūs beidzot par to padomāt, lai gan esmu aicinājis jūs jau daudzreiz, desmitiem reižu – visos parlamentos, visos sasaukumos, sākot ar 5.Saeimu. Saņemsimies! (No zāles dep. V.Agešins: “Saņemsimies!”)

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Šī polemika, ko mēs uzklausām un kas izskan no “tēvzemiešu” un no PCTVL puses, – par latviešiem, pret latviešiem, par valodu, pret valodu – ir varbūt interesanta, bet… varbūt tas nav tas pats svarīgākais!

Šeit ir paredzēti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Ko šis likumprojekts skar? Tas skar uzņēmējus. Ir runa par to, kādi sodi tiks uzlikti kādam uzņēmumam par kādu pārkāpumu. Protams, es, tāpat kā Saeimas deputātu vairākums, ja ne visi Saeimas deputāti, atbalstu latviešu valodas nostiprināšanu visās jomās, arī tirdzniecībā. Par to jau mēs esam vienisprātis. Bet, kolēģi, ieskatīsimies likumprojekta anotācijā! Anotācijas sestā sadaļa: “Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu.” Mēs, kā tas vienmēr ir ar likumprojektiem, gribam, lai konsultācijas būtu notikušas un mēs, Saeimas deputāti, zinātu sabiedrības un ieinteresēto pušu intereses. Taču šeit mēs redzam: “Konsultācijas nav notikušas.” Konsultācijas nav notikušas! Taču vienas konsultācijas ir tomēr notikušas. Vienīgi vienas! Anotācijas sestās sadaļas 5.punktā “Cita informācija” lasām: “Likumprojekts tapis, sadarbojoties ar Valsts valodas centra speciālistiem.” Kolēģi, es nezinu no galvas, cik daudzi no jums agrāk ir bijuši uzņēmēji. Es esmu bijis. Es nezinu, cik daudzi no jums, kas sēž šajā zālē, ir personīgi sastapušies ar Valsts valodas centra speciālistiem – inspektoriem. Es pats esmu piedzīvojis to, ka inspektors, rakņājoties pa veikala plauktu, atrod kaut kādu preci, kura ir veca, kurai tā uzlīmīte ir nokritusi… Pie manis pat nāca vienreiz un man uz galda uzmeta kaut kādu tur autodetaļu, kas, var redzēt, ir apputējusi, veca… Tur ir astoņās valodās rakstīts, ka tas ir, tā teikt, benzīna vāka aizvietotājs… Astoņās valodās! Caurspīdīgs, plastmasas… Redz, kas tas ir. Visām pārējām precēm visa informācija ir latviešu valodā, visi pārdevēji – latvieši, visa administrācija – latvieši, taču uzņēmumam šī inspekcija uzliek maksimālo naudas sodu par valsts valodas neievērošanu! Un man uzņēmēji stāsta vēl joprojām, ka arī šodien šī bēdīgā prakse diemžēl turpinās.

Ja jau mēs vēlamies aizstāvēt valsts valodu, tad darīsim to pareizi, darīsim to pamatīgi, bet nedarīsim to, klausot vienīgi inspektoriem! Mums ir jāņem vērā arī uzņēmēju intereses.

Tātad, cienījamie “tēvzemieši”, es atbalstu jūsu centienus aizstāvēt valsts valodu. Arī es to aizstāvu! Taču šajā gadījumā konsultācijas ar uzņēmēju apvienībām nav notikušas, to viedoklis nav ņemts vērā. Es domāju, ka nebūtu ko steigties, pirms šīs konsultācijas nav notikušas. Līdzsvarosim šīs lietas un neieslīgsim tajā labējo un kreiso, latviešu un nelatviešu polemikā! Tā ir neauglīga. Mums ir jāatrod tas ceļš, kas ved uz priekšu, un tas ir izdarāms ar saprātu un ar paredzētajām konsultācijām.

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāts Vladimirs Buzajevs, otro reizi. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Buzajevam trīskāršu sodu vajag uzlikt!”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es ne īpaši piekrītu cienījamās Inas Druvietes viedoklim, ka šeit ir runa par latviešu valodas nesēju tiesību aizstāvēšanu. Anotācijas pirmajā sadaļā skaidri un gaiši ir teikts, ka ir gadījumi, kad cittautieši saņem informāciju par ļoti svarīgu lietu – par komunālajiem pakalpojumiem – savā dzimtajā valodā, un tieši pret to ir vērsts šis likumprojekts! Sakarā ar to mēs iebildām pret likumprojekta tālāku virzīšanu. Protams, arī Kariņa kungam ir taisnība, jo, kā jūs atceraties, tad, kad notika Valsts valodas likuma pieņemšana, bija tieši no visu Rietumu valstu vēstniekiem daudz iebildumu pret uzņēmēju tiesību nepamatotu ierobežošanu.

Un par Tabūna kunga teikto par valsts finansējumu valsts valodas apgūšanai. Cienījamie kolēģi, pārsvarā tā ir ārzemju nauda, lai gan šīs naudas plūsmas ir vērstas uz to, lai aizstāvētu valsts valodu. Es gribu teikt, ka mēs, PCTVL, aizsargājam valsts valodu – tas ir viens no mūsu programmas pamatuzdevumiem. Un tikai vakar Sociālo un darba lietu komisija ir akceptējusi PCTVL priekšlikumu, lai starp bezdarba novēršanas pasākumiem būtu arī valsts valodas apmācība.

Tā ka ir ļoti daudz ceļu uz šo mērķi – pastiprināt latviešu valodas lietošanu tajā vienīgajā teritorijā, kurā tā tiek izmantota. Mēs neesam pret šiem pasākumiem.

Taču likums šādā redakcijā nevis pastiprina, bet gan samazina cittautiešu cieņu pret valsts valodu un, protams, tikai veicina sabiedrības dezintegrāciju.

Sakarā ar to komisijas lēmums ir pamatots, un lūdzu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates turpinās deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Mēs šodien diskutējam par tādu it kā ļoti vienkāršu jautājumu – par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Proti, par sodiem, kas draud personām par to vai citu Valsts valodas likuma normu neievērošanu.

Taču šī ir interesanta situācija: faktiski šī diskusija, kas notiek mūsu Saeimā, ir nesalīdzināmi plašāka nekā apskatāmais jautājums. Mēs dzirdam ļoti dažādus viedokļus. Visi jau it kā runā par šiem sodiem, bet faktiski Krišjānis Kariņš bija vienīgais no runātājiem, kurš fokusēja savu uzmanību uz šo konkrēto jautājumu. Un Krišjānim Kariņam ir pilnīga taisnība: droši vien likumprojekts ir sagatavots diezgan pavirši, ja jau nav notikušas konsultācijas. Droši vien šīs normas ir precizējamas. Bet, godātie kolēģi, mums ir jāpatur prātā, ka mūsu diskusiju sabiedrība tver daudz plašāk. Mēs redzam situāciju, kāda ir mūsu valstī: valsts valodas pozīcijas, teikšu atklāti, gadu no gada nemitīgi vājinās. (No zāles dep. P.Tabūns: “Nu re!”) Pirms kāda laika es savā akadēmiskajā darbā vēroju, kā ikviens students nelatvietis mēģināja ar mani runāt latviski, kaut gan šī valodas prasme sākumā bija diezgan vāja. Bet mēģināja! Pirmajā kursā iestājies, students vāji pārvaldīja valodu, taču gadu no gada šī prasme nemitīgi uzlabojās, un, aizstāvot bakalaura un maģistra darbu, tās jau bija normālas, labas zināšanas.

Šodien mēs vērojam citu situāciju. Itin bieži, kad man ir saruna ar studentu nelatvieti, risinās interesants dialogs: no vienas puses – krieviski, no otras puses – latviski. Un apmēram pēc piektā, septītā teikuma šis students, droši vien juzdams zināmu spiedienu no pasniedzēja puses, pāriet uz latviešu valodu, un es redzu, ka valodas prasme ir laba.

Kādēļ mēs dodam sabiedrībai šos signālus, ka latviešu valoda Latvijā tāds nieks jau vien ir? Kā teica mana kolēģe Ina Druviete, viens otrs taksometra šoferis principā nerunā latviski, un klientam ir iespēja vai nu kāpt ārā, vai pāriet uz krievu valodu; pārdevējs veikalā principā nerunā latviski, jo, lūk, darba devējs viņam ir noteicis absolūti minimālu valodas prasmes apjomu... Ar savu nostāju pret savu mātes un tēva valodu mēs, deputāti, paši radām augsni šīm parādībām!

Es domāju, ka mums ir divas izvēles: vai nu tiešām noraidīt likumprojektu kā nepietiekamā kvalitātē sagatavotu, vai arī otra iespēja, uz kuru es arī gribētu aicināt, – atbildīgajai komisijai ļoti nopietni piestrādāt pie likumprojekta uzlabošanas, pie tā novešanas, kā aicināja kolēģa Ina Druviete, līdz perfektam stāvoklim un pieņemšanai.

Es domāju, ka mums ir šeit ļoti grūti palikt šaurajos juridiskajos rāmjos, jo gribot negribot sabiedrība saprot ne tikai to likuma burtu, ko mēs pieņemam, bet arī to daudz plašāko nozīmi – likuma garu.

Šajos apstākļos, kad mūsu valodai mūsu zemē tiešām draud nepietiekamas attīstības iespējas, es ļoti aicinu lemt atbildīgi un turpmākajā laikā, veicot otro un trešo lasījumu, ļoti nopietni piestrādāt pie šā likumprojekta.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates turpina Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Var jau, protams, atrast, ka tas nav saskaņots ar uzņēmējiem vai varbūt vēl ar kādu. Taču es lūgtu izlasīt visu grozījumu tekstu, nevis izraut no teksta vienu vai divus teikumus.

Vispirms jāpasaka tā: viena lieta ir likuma prasības, un otra – izpildījums. Un, ja gadās kāds pastulbs izpildītājs, tas nenozīmē, ka likums ir slikts.

Un tagad es aicinu tos, kas te runāja par konsultācijām un par uzņēmējiem, izlasīt to, kas te ir rakstīts. Es nolasīšu dažus teikumus; piemēram: “Par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, ja normatīvais akts paredz valsts valodas lietošanu…” Vienalga, kas tu esi: ja normatīvais akts paredz, ka tev šī valoda ir jālieto, un, ja tu to nedari, tad tevi ir jāsoda! Kāds tam sakars ar uzņēmējdarbību?

Vēl cits: “Par zīmogu, spiedogu vai veidlapu tekstu atveidošanu līdztekus valsts valodai arī svešvalodā, ja normatīvais akts neparedz…” Skaidri pateikts taču ir, vai ne?

Tālāk. Vēl viens teikums, pie kā varētu pakavēties: “Par uzrakstu, izkārtņu, bukletu un citu sabiedrības informēšanai paredzētu ziņojumu sniegšanu sabiedrībai pieejamās vietās līdztekus valsts valodai arī svešvalodā, ja normatīvie akti neparedz šīs informācijas sniegšanu svešvalodā…” Nu, vai tad tās ir nesaprotamas normas?

Es piekrītu – jā, viss te nav tik skaisti un labi, un par to mēs tiešām varam runāt – ko un kā… Bet vajag vismaz izlasīt to, kas ir rakstīts, un to nokritizēt, ja tur ir ko kritizēt, nevis ņemt un kritizēt vienkārši kritizēšanas labad! (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Pareizi!”)

Es jau esmu vairākkārt arī no šīs tribīnes teicis: katrs no mums var uzkāpt šeit tribīnē un pateikt: “Tas, ko jūs tur esat sarakstījis, ir pēdējās muļķības!” Un tūdaļ nokāpt no tribīnes. Viss! Ģeniāla kritika! Pamatojuma nekāda, bet skaisti izklausās.

Vēl viens: “Par nepieciešamā valsts valodas prasmes līmeņa un pakāpes nenoteikšanu rakstiska rīkojuma veidā…” Lūk! Atkal skaidri un gaiši tas ir pateikts. Un pateikts tas ir par skaidri minētām darbinieku vai pašnodarbināto personu profesijām un amatiem. Un atkal ir skaidri pateikts, kur pienākas lietvedība valsts valodā un kur ne.

Un beigās – vēl viens teikumiņš. (No zāles dep. V.Orlovs: “Nevajag lasīt!”) Tiem, kas neprot lasīt, reizēm ir jāpaklausās, ko citi lasa. Es tā domāju.

Vēl viens teikumiņš: “Par valsts valodas prasmes apliecību uzskaites, izsniegšanas, reģistrēšanas, glabāšanas un izmantošanas kārtības pārkāpšanu…” Nav skaidrs?

Kolēģi! Protams, mēs varam atrast, ka ar tiem un tiem nav bijušas konsultācijas, arī ar šitiem nav bijušas… Piekrītu, ka ir jāņem vērā uzņēmēji. Par to jāstrīdas! Un piekrītu arī tam, ka ir tādi kontrolieri, kas tīši tracina uzņēmējus, tracina pārdevējus… Jā, tādi ir. Taču tādi cilvēki ir jebkurā profesijā! Jebkurā profesijā, ieskaitot arī darbu valsts vai pašvaldību iestādēs, tādi cilvēki atradīsies. Bet tas taču nenozīmē, ka nevajag likumus pilnveidot. Tas to galīgi nenozīmē!

Es aicinu tomēr konceptuāli atbalstīt šo ideju, pielabot to, ko var pielabot, bet neatteikties no Latvijas Republikas Saeimas centieniem nostiprināt latviešu valodas pozīcijas Latvijā.

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāts Visvaldis Lācis.

V.Lācis (ZZS frakcija).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Baltijas trīs tautu senākā, bet it sevišķi jaunāko laiku vēsture nepārprotami liecina, ka mēs, latvieši, no visām šīm trim tautām esam vismīkstčaulīgākie tajā ziņā – aizstāvēt savu valsti, savas tiesības un arī savu valodu.

Kataloniešiem ir, lūk, šis jaukais, pareizais sakāmvārds: “Tas, kas aizstāv savu valodu, aizstāv arī savu zemi.”

Runāsim par Lietuvu. Lietuvieši tiem savu pilsētu sveštautiešiem, kuri grib strādāt par taksometru šoferiem, prasa likumā noteiktu augstu lietuviešu valodas prasmi. Un turklāt prasa ne tikai šīs valodas zināšanas, bet arī vēstures zināšanas! Piemēram, tam, kurš Viļņā strādā par taksometra šoferi, jāzina Viļņas pilsētas vēsture un Lietuvas vēsture, lai gadījumā, ja kāds no ārzemēm iebraucis cittautietis gribētu kaut ko uzzināt par šo zemi, viņš varētu uzzināt patiesību par šo zemi.

Mēs vairs nevaram teikt, ka ar savu rīcību sekojam Zentas Mauriņas kādreiz teiktajiem vārdiem: “Neiznīcināms kā latvietis.” Mēs paši sevi… un arī šajā Augstajā namā… Ja mēs paskatāmies atpakaļ uz iepriekšējo Saeimu pastāvēšanas vēsturi, tad redzam, ka esam sevi veduši pretim nacionālajai iznīcināšanai.

Nedarīsim tā! Es aicinu atbalstīt turpmāk katru likumprojektu, kas kaut nedaudz uzlabo latviešu valodas stāvokli mūsu valstī.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates turpina Ina Druviete, otro reizi.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Mēs varam debatēt un debatēsim gan par Valsts valodas inspekcijas darbību, gan par iespējamo piemērojamo sodu apjomu, bet, manuprāt, nav pieļaujamas debates par to, cik uzņēmējam varētu izmaksāt un kādus apgrūtinājumus varētu radīt latviešu valodas lietošana.

Tas ir viens mīts, kas mūsu sabiedrībā ir izplatīts: “Visi taču runā angliski, vāciski, krieviski… Kāpēc vēl tērēt līdzekļus latviešu valodai? Kāpēc lietot uzlīmes, kuras, redziet, aizsedz mums tik mīļo tekstu, kas ir angļu valodā, un tamlīdzīgi?” Ar šādu politiku mums atliek tikai padoties un noslīkt lielo valodu jūrā.

Man liekas, ka Latvijas sabiedrības vairākums to negrib. Un, ja Latvijas sabiedrības vairākums to negrib, tad Latvijas Republikas Saeimai ir tiesības un ir pienākums pieņemt tādus likumus, kas nodrošina mūsu valodas ilgtspēju, turklāt – nevis ar emocionāliem vārdiem, bet ar skaidriem pasākumiem valodas saglabāšanai un tās lietošanas nodrošināšanai. Ja valodai ir neliels runātāju skaits – un latviešu valoda pasaules septiņu tūkstošu valodu saimē ir 150. lielākā valoda, nevis kāda tur mazas tautas valoda –, par to ir jāmaksā. Mūsu uzņēmējiem bija, ir un būs jāmaksā par latviešu valodu, jo to viņi dara savas tautas un savas valsts labā.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Tad lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 230/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 20, atturas – 33. Likumprojekts nav atbalstīts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. Pirmais lasījums. Es atgādinu, kolēģi, ka šo likumprojektu mēs izskatām kopā ar nākamo dokumentu, kurš ir alternatīvais likumprojekts, – “Grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””, un šo dokumentu savukārt pirmajam lasījumam ir sagatavojusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas vārdā par abiem šiem likumprojektiem ziņos deputāts Kārlis Leiškalns, proti, par sākotnējo likumprojektu un par alternatīvo likumprojektu.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Šobrīd mums ir divi dokumenti, ar kuriem vajadzēs strādāt. Un tas ir 548. – Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts un 632. – atbildīgās komisijas sagatavotais alternatīvais likumprojekts. Mēs patlaban esam nonākuši tādā situācijā, ka pašreizējais likums “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” neparedz valdībai tiesības noteikt šā marķējuma nodevas apjomu. Līdz ar to valsts kasei jeb valsts budžetam aiziet garām tur jau iepriekš paredzētā nauda. Tāpēc komisija rosina ar šiem likumprojektiem strādāt ātri.

Pirmām kārtām ar drebošu sirdi man jāsaka, ka komisija aicina noraidīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, par ko tagad, kā es saprotu, mums ir jābalso.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, neviens nav pieteicies debatēs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Vispirms balsosim par likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 247/Lp9! Lūdzu rezultātu! Par – nav, pret – 41, atturas – 39. Šis likumprojekts nav pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Paldies, kolēģi! Un tagad es komisijas vārdā aicinu atbalstīt alternatīvo likumprojektu “Grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””, kuram vienkārši ir precīzāks teksts. Runa ir vienīgi par 15.pantu, kuru mēs piedāvājam grozīt, kā arī noteikt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Vispirms izšķirsimies par to, vai likumprojekts būtu atzīstams par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies. Aicinu nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 269/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimā.

K.Leiškalns.

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Paldies, kolēģi! Ņemot vērā to, ka budžetam tiešām garām iet nauda, kas ir jāmaksā azartspēļu rīkotājiem, un šī nauda budžetam iet garām katru dienu, es aicinu šobrīd atbalstīt likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi, izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Karina Pētersone.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Godāto priekšsēdētāj un ļoti cienījamie kolēģi! Es aicinu šo un arī nākamo darba kārtībā iekļauto likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” skatīt saistīti, jo tie abi bija jāpapildina ar prasībām, kuras izriet gan no Eiropas Parlamenta, gan no Eiropas Padomes 1988.gadā, 1995.gadā pieņemtajām direktīvām. Un to mērķis ir uzlabot uzraudzību attiecībā uz pārvedamo vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzraudzību… tātad uzlabot šo uzraudzību. To ir ierosinājusi grozīt Finanšu un kapitāla tirgus komisija, un tur ir paredzēts precizēt arī atklātības prasības attiecībā uz emitentiem, kuru vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū.

Tagad skatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”” (likumprojekta reģistrācijas numurs ir 183/Lp9).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi šim likumprojektam iesniegtos priekšlikumus otrajam lasījumam. Kopumā ir saņemti divi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu – komisija ir atbalstījusi. Aicinu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu.

K.Pētersone.

Arī 2.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Un arī to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt šim komisijas atzinumam.

Līdz ar to visi priekšlikumi šajā likumprojektā ir izskatīti. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 183/Lp9 pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Pētersone.

Es aicinātu atbalstīt 20.martu kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītājs.

20.marts. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.

Un šajā pašā sakarā izskatīsim nākamo likumprojektu – “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Karina Pētersone.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Paldies, godāto priekšsēdētāj! Jā, mēs tik tiešām tajā pašā sēdē Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā skatījām arī priekšlikumus otrajam lasījumam saistībā ar grozījumiem Finanšu instrumentu tirgus likumā. Kā jau es teicu, abi šie likumprojekti – gan iepriekšējais, gan šis – ir saistīti.

Uz šā likumprojekta skatījumu ir saņemts piecdesmit viens priekšlikums. Priekšlikumus ir iesniegusi gan atbildīgā komisija, gan Juridiskais birojs.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli par šīs komisijas iesniegto 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 1.priekšlikumam.

K.Pētersone.

Arī 2. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija vienbalsīgi to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisiju.

K.Pētersone.

Paldies.

3.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

4. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

Paldies.

Savukārt 5.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

Atbildīgās komisijas 6.priekšlikums komisijā ir vienoti atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atzinumam.

K.Pētersone.

Arī 7. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

K.Pētersone.

Nākamo – 8.priekšlikumu – iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

9.priekšlikums, kas lasāms 14.lappusē, ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

K.Pētersone.

10.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

K.Pētersone.

Savukārt 11. ir atbildīgās – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī tas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

K.Pētersone.

Līdzīgi arī ir 12.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

K.Pētersone.

Tā kā komisija ir atbalstījusi arī 13.priekšlikumu, lūdzu arī deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 13. – atbildīgās komisijas priekšlikumam.

K.Pētersone.

Arī 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

K.Pētersone.

Nākamais ir 15. – arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Visa komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

K.Pētersone.

16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

K.Pētersone.

Arī nākamais – 17.priekšlikums – ir atbalstāms, jo to ir iesniegusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

Lūdzu jūsu atbalstu arī 18.priekšlikumam, kas ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

19.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija. Visa komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

20. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

Arī 21.priekšlikums ir atbalstāms. To iesniegusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

22. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

23.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt Juridiskajam birojam.

K.Pētersone.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir iesniegusi 24.priekšlikumu. Komisijas locekļi to ir atbalstījuši.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

K.Pētersone.

Līdzīgi arī 25.priekšlikumu ir iesniegusi atbildīgā komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

K.Pētersone.

26.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, bet komisija lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

K.Pētersone.

27.priekšlikuma autore ir pati atbildīgā komisija. Lūdzu arī deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

K.Pētersone.

Arī 28.priekšlikums nāk no šīs pašas komisijas. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

K.Pētersone.

Paldies. 29.priekšlikums. Ir lūgums to atbalstīt, attiecīgi mainot visu turpmāko daļu numerāciju. Ceru, ka neiebildīsiet.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai un komisijas atzinumam.

K.Pētersone.

Paldies. Turpmāk ir skatāma jaunā numerācija. 30.priekšlikums attiecas uz 64.panta otro daļu. To ir iesniegusi atbildīgā komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

K.Pētersone.

Arī 31.priekšlikums ir saņemts no atbildīgās komisijas. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

K.Pētersone.

32.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija. Pati to arī atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai par 32.priekšlikumu.

K.Pētersone.

Savukārt 33.priekšlikuma autors ir Juridiskais birojs. Tas ir tehnisks, tāpēc lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas atzinumu.

K.Pētersone.

34.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija. Šis ir saturisks priekšlikums, arī to lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Pētersone.

Nākamais ir 35.priekšlikums. Tā autore ir komisija… faktiski Finanšu un tirgus uzraudzības komisija. Mūsu komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu arī jūsu atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam un viedoklim.

K.Pētersone.

Paldies. 36.priekšlikums. Ļoti līdzīga ir bijusi iesniegšana un arī atbalsts no atbildīgās komisijas puses. Lūdzu arī jūsu atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam un priekšlikumam.

K.Pētersone.

Paldies. Tas pats sakāms par 37.priekšlikumu, kuru es lūgtu arī atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisiju.

K.Pētersone.

38. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Visa komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisiju.

K.Pētersone.

39. – pati komisija to ir sagatavojusi, un visi tās deputāti ir to atbalstījuši. Lūdzu piekrist.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

K.Pētersone.

Paldies.

Nākamais priekšlikums ir 80.lappusē, tas ir 40.priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt, tur ir viena panta izslēgums.

Sēdes vadītājs.

Atbildīgās komisijas atzinumu par 40.priekšlikumu deputāti atbalsta.

K.Pētersone.

Paldies deputātiem.

41. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Visi tās deputāti ir to atbalstījuši.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

K.Pētersone.

Paldies.

42. – arī ir atbildīgās komisijas, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

K.Pētersone.

43. – ļoti līdzīgi… Lūdzu arī to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

K.Pētersone.

44. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir saņēmis visas komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Pētersone.

45. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

K.Pētersone.

Nākamais ir ļoti līdzīgā kārtā sagatavotais un komisijas atbalstītais 46.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

K.Pētersone.

47. – arī tas ir iesniegts no atbildīgās komisijas un no tās saņēmis atbalstu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta 47. – komisijas priekšlikumu.

K.Pētersone.

Un nākamais ir skatāms 108.lappusē, tas ir 48.priekšlikums. Tur ir vienas panta daļas izslēgums, arī to lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 48. – komisijas priekšlikumam.

K.Pētersone.

Nākamais, 49.priekšlikums, ir gan komisijas iesniegts, gan arī atbalstīts. Lūdzu jūsu atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisiju.

K.Pētersone.

50.priekšlikums ir līdzīgā kārtā tapis. Tur ir papildinājumi, kurus lūdzu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 50. – komisijas priekšlikumam.

K.Pētersone.

Paldies.

Un visbeidzot 51. – pēdējais priekšlikums, kas mums ir jāizskata šā likumprojekta otrajā lasījumā. Arī tas ir sagatavots un iesniegts no atbildīgās komisijas. Lūdzu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 51. – komisijas priekšlikumam.

K.Pētersone.

Paldies.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Godātie kolēģi, balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 184/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Pētersone.

Paldies par atbalstu.

Un, tāpat kā iepriekšējam likumprojektam, lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 20.martu.

Sēdes vadītājs.

20.marts. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Nav!”) Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.

K.Pētersone.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas likums”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 54/Lp9, – “Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas likums”.

Juridiskā komisija izskatīja iesniegtos priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Stepaņenko.

2.priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta 2. – Juridiskā biroja priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

3.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Stepaņenko.

4.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Stepaņenko.

5.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Stepaņenko.

6., 7. un 8.priekšlikums – ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

6., 7. un 8.priekšlikums, kuri skar 6.pantu, ir komisijā atbalstīti, un deputāti tam piekrīt.

V.Stepaņenko.

9.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

10.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

11.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

12. un 13. – Juridiskā biroja priekšlikumi – ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Pret 12. un 13.priekšlikumu, kas skar 10.pantu, deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

14. un 15.priekšlikums ir par 12.pantu. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 14. un 15.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

Un pēdējais ir 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Stepaņenko.

Līdz ar to lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 54/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V.Stepaņenko.

21.aprīlis.

Sēdes vadītājs.

21.marts... vai aprīlis?

V.Stepaņenko.

Aprīlis.

Sēdes vadītājs.

21.aprīlis. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Deputātiem citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 21.aprīlis. Paldies.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības likums”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 55/Lp9, – “Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības likums”. Juridiskā komisija to izskatīja pirms otrā lasījuma.

1.priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

2.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

3.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

4.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

5.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

6.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko.

7.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko.

8., 9. un 10.priekšlikums ir par 5.pantu – ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

8., 9. un 10. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Deputātiem iebildumu pret šiem priekšlikumiem nav.

V.Stepaņenko.

11. un 12.priekšlikums ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret 11. un 12.priekšlikumu – pret šiem 7.panta grozījumiem.

V.Stepaņenko.

13.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko.

14. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

15.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

16. un 17.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 14.panta redakcijai – 16. un 17.priekšlikumam.

V.Stepaņenko.

18.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

Un pēdējais ir 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Stepaņenko.

Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta “Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības likums” pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 55/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V.Stepaņenko.

21.aprīlis.

Sēdes vadītājs.

21.aprīlis. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 21.aprīlis.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Par Eiropas konvenciju par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību un tās protokolu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Šis ir dokuments, ar kuru mēs pievienojamies Eiropas konvencijai, kas nosaka dzīvnieku labturību. Lūdzu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, atklājam debates. Debatēs par šo jautājumu ir pieteikusies runāt deputāte Sandra Kalniete.

S.Kalniete (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību jautājumam par Eiropas konvenciju par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību un tās protokolu, kādam novērojumam, kuru es izdarīju 2004.gadā, kad man bija tā iespēja dziļāk ieskatīties mūsu lauksaimniecības attīstībā.

Toreiz visi tie veterinārie un dzīvnieku labturības standarti, kuri lielā steigā tika ieviesti, mūsu likumdošanā pārnesot Eiropas normas, lielai daļai lauksaimnieku, it īpaši mazajiem un vidējiem zemniekiem, faktiski nebija izpildāmi, jo tās bija “papīra tiesības”, kas tur tika ierakstītas kā normatīvie akti. Pēc tam, protams, Zemkopības ministrijai bija jāveic liels analītisks darbs, lai novērstu tās problēmas, kas bija radītas reālajam lauksaimniecības ražošanas procesam.

Un tāpēc es vēlētos lūgt: tad, kad mēs ieviesīsim šīs konvencijas standartus lauksaimniecībā jau kā normatīvos aktus, būtu jāņem vērā tas, lai nepasliktinātos mazo un vidējo zemnieku stāvoklis un lai viņi saglabātu savu ražotspēju.

Tāpat es gribētu aicināt, lai, ieviešot šo konvenciju un izstrādājot normatīvos aktus, notiktu visciešākās konsultācijas ar lauksaimnieku profesionālajām apvienībām, lai šie normatīvie akti nekļūtu par šķērsli mazo un vidējo zemnieku saimniecību uzplaukumam un lai tās būtu realitātei atbilstošas prasības, nevis kārtējās “papīra tiesības”.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā deputātam Andrim Bērziņam ir kas piebilstams?

A.Bērziņš.

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es atbalstu visu to, ko teica Sandra Kalniete. Vēl vairāk! Mēs komisijā nolēmām un esam jau aizsūtījuši gan Ekonomikas ministrijai, gan Zemkopības ministrijai īpašu vēstuli ar lūgumu pievērst uzmanību šīs konvencijas praktiskajai ieviešanai Latvijas likumdošanā.

Lūdzu nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 238/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Bērziņš.

Šā gada 25.marts.

Sēdes vadītājs.

25.marts. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Deputātiem citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu – likumprojektu “Likums par Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikcijas atzīšanu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 35.panta nosacījumiem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis. Lūdzu!

S.Mirskis (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.514 – likumprojektu “Likums par Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikcijas atzīšanu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 35.panta nosacījumiem”.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 240/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

S.Mirskis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 22.marts.

Sēdes vadītājs.

22.marts. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 22.marts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Eiropas komunikāciju tīklu projektu vadības likums”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs ir 645. Tautsaimniecības komisijā uz otro lasījumu kopumā tika iesniegti un izskatīti vienpadsmit priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts.

2.priekšlikums – arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts.

3.priekšlikums – arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts.

4.priekšlikums – saņemts no atbildīgās komisijas. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts.

5.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts.

6.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts.

7.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts.

8.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts.

9.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts.

10.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts.

Un pēdējais, 11., ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 11.priekšlikumam un komisijas atzinumam.

V.Aizbalts.

Cienījamie kolēģi! Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 182/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Aizbalts.

Paldies, kolēģi, par atbalstu! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 23.marts.

Sēdes vadītājs.

23.marts. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 23.marts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu “Par likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” (Nr.242/Lm9) atdošanu Ministru kabinetam pārstrādāšanai”.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā šodien man jūs jāinformē par to, ka komisijas sēdē ļoti nopietni un ļoti uzmanīgi tika diskutēts likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”. Sociālo un darba lietu komisija uzklausīja atbildīgās ministrijas un konstatēja, ka šā likumprojekta izstrādes laikā atbildīgā ministrija un likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” izstrādātāja – Bērnu un ģimenes lietu ministrija nav saskaņojusi šā likuma tekstu ar atbildīgajām ministrijām, šajā gadījumā – ar Veselības ministriju un ar Tieslietu ministriju. Likumprojekts nav saskaņots tādā mērā, ka būtu panākta vienošanās par šo likumprojektu. Acīmredzot tas nav ņemts vērā.

Nākamais jautājums, uz kuru uzmanību vērš Sociālo un darba lietu komisija, kolēģi, ir tas, ka likumprojekta teksts nav saskaņots ar nevalstiskajām organizācijām, un šajā gadījumā tās ir Latvijas Slimnīcu biedrība, Latvijas Ārstu biedrība un Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija.

Sociālo un darba lietu komisijā, diskutējot par šo likumprojektu, mēs secinājām, ka, uzliekot šo papildu jauno pienākumu ārstniecības personām, būtu nepieciešams ļoti nopietni konkretizēt to, kādos gadījumos tas ir jādara, jo, kolēģi, likumprojekta 50.¹ pantā, ko piedāvā Ģimenes un bērnu lietu ministrija, stāv rakstīts: “Ja ārstniecības iestādē, kura ir nodrošinājusi dzemdību palīdzību dzemdībās, rodas aizdomas, ka jaundzimušajam netiks nodrošināta pilnvērtīga aprūpe ģimenē, tā nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc bērna dzimšanas informē par bērna dzimšanu mātes norādītās dzīvesvietas bāriņtiesu…” un tā tālāk.

Kolēģi, diskutējot par šo likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijā, mēs domājām, kādos gadījumos informēt. Un vai ārstniecības personai, šajā gadījumā ginekologam vai kādam citam dzemdību speciālistam, dzemdību laikā ir laiks vērot, vai tur var rasties aizdomas vai pamatotas aizdomas?

Komisijasprāt, arī piedāvātā jaunā panta otrā daļa ir visai diskutabla, jo tur stāv rakstīts, ka bāriņtiesā ziņas par bērna dzimšanu iesniedz ārstniecības persona, rakstveidā norādot bērna dzimšanas datumu un vietu, un tā tālāk. Tātad arī šeit ārstniecības personai tiek uzlikts vēl viens pienākums – sniegt rakstiski šo informāciju bāriņtiesai.

Kolēģi, jautājums tiek nodots jums izlemšanai. Taču Sociālo un darba lietu komisijā, vienprātīgi balsojot, tika pieņemts lēmums lūgt likumprojektu atdot atpakaļ Ministru kabinetam, konkrēti – Bērnu un ģimenes lietu ministrijai. Neapšaubām, ka ideja ir laba, bet ir jāprot to izteikt likuma valodā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Atklājam debates.

Debatēs runās Bērnu un ģimenes lietu ministrijas parlamentārais sekretārs Pēteris Simsons.

P.Simsons (Bērnu un ģimenes lietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais priekšsēdētāj!

Cienījamās dāmas un godājamie kungi deputāti!

Statistika mēdz būt nežēlīga, taču fakti ir neapstrīdami. Fakti rāda, ka ir palielinājusies zīdaiņu mirstība no ārējiem faktoriem. Likumprojekts tika gatavots jau 2006.gadā, un, salīdzinot 2005.gadu, kad ir miruši 15 bērni, ar 2004.gadu, kad ir miruši 11 bērni, šis aritmētiskais mirstības pieaugums ir nežēlīgs.

Un tādēļ, lai novērstu gadījumus, kad bērns nav reģistrēts pie ģimenes ārsta un tāpēc netiek jaundzimušajam nodrošināta primārā veselības aprūpe, kuras trūkums savukārt var radīt apdraudējumu bērna dzīvībai, kā arī tādēļ, lai mazinātu novārtā atstāto bērnu un vecāku nolaidības dēļ traumas guvušo un mirušo zīdaiņu skaitu, 2006.gada 25.jūlijā Ministru kabinets uzdeva Bērnu un ģimenes lietu ministrijai sadarbībā ar Veselības ministriju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Datu valsts inspekciju un Valsts cilvēktiesību biroju sagatavot priekšlikumus par kārtību, kādā ārstniecības iestāde, kura sniedz dzemdību palīdzību, informē bāriņtiesu par bērna dzimšanu, ja bērna māte, uzturoties ārstniecības iestādē, nav uzrādījusi ģimenes ārsta norīkojumu, nav bijusi grūtniecības uzskaitē un nav sniegusi informāciju par dzīvesvietas deklarēšanu. Tie ir tie gadījumi, kas rada ārstiem bažas par bērna tālāko aprūpi un labklājību.

Likumprojekta saskaņošanas procesā tiešām nav panākta vienošanās ar visām šeit manis uzskaitītajām struktūrām, jo viedokļi var būt dažādi un arī iemesli šiem viedokļiem var būt dažādi. Taču, neskatoties uz to, ar mērķi aizsargāt bērna tiesības uz dzīvību un attīstību ir sagatavots šis likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”, kurā paredzēts, ka papildus tam, ko šeit jau komisijas priekšsēdētāja minēja, ārstniecības personāls norāda aizdomu rašanās pamatu. Nevis vienkārši paziņo bāriņtiesai, bet arī norāda aizdomu rašanās pamatu! Un, ja māte nav norādījusi savu dzīvesvietu, ārstniecības iestāde informē bāriņtiesu – to bāriņtiesu, kuras administratīvajā teritorijā atrodas ārstniecības iestāde. Šajos piedāvātajos grozījumos ir nepārprotami rakstīts, ka informē tikai bāriņtiesu, nevis plašsaziņas līdzekļus vai vēl kādu citu, un tas ir tādēļ, lai negadītos tāda situācija, kāda bija nupat: satiksmes negadījums notika tāpēc, ka cilvēkam ir insults, bet publiski jau tika izplatīta informācija par iespējamo alkohola izraisīto reibumu divu promiļu apmērā. Un ziņas par bērna dzimšanu ir bāriņtiesā jāiesniedz nevis ar telefona zvanu, bet rakstveidā, jo tikai tādā veidā to var fiksēt un pierādīt. Un šajās ziņās jānorāda bērna dzimšanas datums un vieta, mātes vārds un uzvārds un ārstniecības iestādes rīcībā esošās ziņas par mātes dzīvesvietu. Tas ir nepieciešams identifikācijai, lai bāriņtiesa tiešām varētu konstatēt, par kuru bērnu, par kuru ģimeni tad ir šī informācija.

Par terminu “aizdomas”. Šāds termins tiek lietots atbilstoši jau esošajai praksei. Piemēram, Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir noteikts, ka, ja ir pamatotas aizdomas, ka bērnam ir dots alkohols, narkotiskās, psihotropās un toksiskās vielas, un ja ir pamatotas aizdomas, ka bērnam adresētajā korespondencē vai sūtījumā ir alkohols, pornogrāfiski materiāli vai kaut kas cits, kas bērnam var būt kaitīgs vai bīstams, tad, lūk, attiecīgās amatpersonas drīkst veikt – un viņu pienākums ir veikt! – noteiktas darbības. Tātad jautājums par aizdomām, protams, ir profesionalitātes jautājums.

Apzinoties šo reālo situāciju, mēs nevaram atbalstīt šādu lēmuma projektu, un es aicinu arī jūs, godājamie deputāti, neatbalstīt lēmuma projektu par likumprojekta atdošanu atpakaļ Ministru kabinetam. Mēs nedrīkstam kavēt likuma grozījumu pieņemšanu, un tāpēc es aicinu virzīt likumprojektu parastā kārtībā. Un, ja ir nepieciešami precizējumi, papildu saskaņojumi un viedokļu apmaiņa, to visu ir iespējams izdarīt, veicot likumprojekta otro lasījumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jau šodien valstī ir datubāze par vecākiem, kuriem ir atņemtas vecāku tiesības. Tātad, jaundzimušo reģistrējot, šo informāciju var ļoti vienkārši pārbaudīt, un mums nav nepieciešamas nekādas jaunas ar likumu grozīšanu saistītas problēmas. Saskaņā ar pastāvošajiem normatīvajiem aktiem māte norāda ģimenes ārstu, pie kura tiks jaundzimušais reģistrēts, un mediķi informē šo ģimenes ārstu vai arī māte uzrāda ģimenes ārsta izziņu, ka ģimenes ārsts reģistrēs jaundzimušo. Viedokļi var būt dažādi, taču bērna tiesību aizsardzība nav nodrošināma ar nekonkrētu likuma normu. Piedāvātajos likuma grozījumos diemžēl nav ne mazākās norādes par aizdomu kritērijiem. Nepasakot likuma izpildes iespēju, šādi grozījumi nav atbalstāmi, jo īstenībā tie nepasaka pilnīgi neko.

Veselības ministrijai būtu nopietni jāpadomā par kapacitātes celšanu, ņemot vērā, ka likumprojekts ir saskaņots ar Veselības ministriju. Šinī gadījumā dzemdību nodaļu personālam tiek uzlikta pilnīgi neadekvāta slodze, nenorādot pilnīgi nevienu kritēriju, pēc kura viņiem būtu jāvadās, šo likumu izpildot.

Es domāju, ka Sociālo un darba lietu komisijas lēmums ir pilnīgi pareizs un Veselības ministrijai ir nopietni jāstrādā pie likumprojekta kvalitātes.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā deputātei Aijai Barčai ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, kura reģistrācijas numurs ir 102/Lm9! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 11, atturas – 33. Lēmuma projekts nav atbalstīts.

Godātie kolēģi, izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījums Reģionālās attīstības likumā”.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā runās… Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Annai Seilei.

A.Seile (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu sakarā ar to, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus, bet iesniegusi tos pēc termiņa. Mēs gribam izskatīt šos priekšlikumus, bet ir jāizsludina jauns priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Lūdzam atbalstīt šo lēmumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Godātie kolēģi, balsosim par lēmuma projektu – pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam, kura reģistrācijas numurs ir 166/Lp9, līdz 19.martam! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš pagarināts.

Godātie kolēģi! Pirms mēs reģistrēsimies, es gribu informēt jūs, ka Saeimas Prezidijs ir piešķīris šodien bezalgas atvaļinājumu deputātam Aleksandram Mirskim.

Gribu informēt arī par to, ka Saeimas Prezidijs ir pieņēmis lēmumu sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi 2007.gada 15.martā – stundu pēc kārtējās sēdes beigām. Ārkārtas sēdes darba kārtība, kurā ir iekļauti trīs punkti, jums jau ir izsniegta. Tātad sanāksim uz ārkārtas sēdi pulksten 13.30. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Pareizi!”)

Godātie kolēģi, vēl būs reģistrācija! Lūdzu zvanu reģistrācijai!

Pirms tiek paziņoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus!

Pirmajai vārds deputātei Sarmītei Ķikustei.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti, kuri ir deputātu grupā sadarbībai ar Lietuvas parlamentu! Aicinu jūs tūlīt uz grupas sanāksmi Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Godātie deputāti! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pulksten 12.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš (ZZS), Ausma Ziedone-Kantāne (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: “Es esmu, draudziņ!”), Vladimirs Buzajevs, Boriss Cilevičs, Ina Druviete, Nikolajs Kabanovs, Aleksandrs Mirskis, Dzintars Rasnačs, Anta Rugāte, Valdis Ģīlis, Jānis Strazdiņš, Kārlis Šadurskis… redzu, Viktors Ščerbatihs un Māris Krastiņš.

Sēdes vadītājs.

Sēdi slēdzu.

Ārkārtas sēde pulksten 13.30.