15. novembrī Valsts robežsardze atzīmē savu 80. dzimšanas dienu

Ģenerālis Gunārs Dāboliņš, Valsts robežsardzes priekšnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Kā jūtas jūsu vadītā Valsts robežsardze savas 80. gadskārtas priekšvakarā?

— Cilvēkam astoņdesmit gadu ir nopietns vecums, valstij un robežsardzei tā ir tikai jaunība. Vēl jo vairāk, ja zinām, ka vidū bijuši piecdesmit gadi okupācijas, kad robežsardzes mums nebija. Tagad jūtamies daudz labāk nekā pirms trim gadiem. Jo 1997. gadā veicām reorganizāciju — pārgājām no Aizsardzības ministrijas uz Iekšlietu ministriju. Šo triju gadu laikā izdarītās reformas krietni uzlabojušas valsts robežas apsardzību un nodrošinājušas robežsargus ar visu nepieciešamo ekipējumu un elementārajiem tehniskajiem līdzekļiem. Patlaban vērā ņemamu tehnisku līdzekļu mūsu rīcībā vēl nav, bet ir ieceres, kas jau tiek īstenotas, — tehnika nāk. Tāpēc jūtamies ļoti labi.

Tajā pašā laikā valda neliels uztraukums. Pirmkārt, to rada svētki. Otrkārt, pārlūkojot nākamā gada budžeta projektu, redzam, ka attīstības plāni aizkavēsies visā valstī, tai skaitā arī robežsardzē. Tātad mūsu attīstība nebūs tik strauja, kā cerējām, — investīcijas tiek samazinātas par aptuveni 20 līdz 30 procentiem.

— Ne reizi vien saziņlīdzekļos izskanējis apgalvojums, ka Latvijas robeža ir kā caurs siets — tai ļoti viegli tiek pāri gan robežpārkāpēji, gan kontrabandas kravas. Cik, jūsuprāt, šādās runās ir patiesības?

— Vismaz pēdējā gada laikā neesmu lasījis tādus apgalvojumus un nevaru tiem piekrist. Bet nav jau problēmu — ja kādam vajadzīgs Berlīnes mūris, to vienmēr var uzcelt. Un parādīt pasaulei, ka mēs neesam demokrātiska valsts un ceļam ap valsti mūri, kuram neviens netiek cauri. Mēs tādā laikā jau esam dzīvojuši un zinām, ko tas nozīmē...

Tomēr nav tā, ka robeža būtu caurs siets. Cilvēki, kas dzīvoja plašajā Padomju savienībā, nezināja, kas ir ziemeļu, austrumu vai dienvidu robeža — viņi pazina tikai rietumu robežu, tā saukto mūra sienu. Viņi nebija pieraduši, ka Latvija ir neatkarīga valsts, kurai visapkārt ir robeža, un ka ir likumi, kas jāievēro, kā tas notiek visās valstīs. Visus šos gadus mēs par robežrežīma neievērošanu nebijām sodījuši nevienu cilvēku, neviens netika saukts pie kriminālatbildības. Jo bija jādod laiks, lai ļaudis saprastu, ko nozīmē neatkarīgas valsts robeža. Un, tikai sākot ar šo gadu, ir ierosinātas pirmās krimināllietas.

Bet mūsu mērķis nav taisīt Berlīnes mūri — mūsu uzdevums ir panākt, lai visi pilsoņi zinātu un ievērotu likumu. Un lai paši būtu aktīvi un ievērotu, ja pāri robežai tiek vests kas tāds, kas grauj mūsu valsts ekonomiku, nevis nolūkotos no malas, sakot, ka tas uz mani neattiecas.

Mēs tagad ar visām trijām Baltijas valstīm veidojam kopēju telpu, un, kā zināms, Baltijas valstīm jau ir bezvīzu režīms ar būtībā visām Eiropas Savienības valstīm. Tagad darām visu iespējamo, lai atvieglotu kustību pāri Lietuvas un Igaunijas robežai. Un ieguldām līdzekļus un spēkus Eiropas Savienības ārējās robežas nostiprināšanai. Jo mūsu valsts politika ir virzīta uz iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO.