Ministru kabineta 2007.gada 20.marta sēdē

 

AM: Par sporta veidu finansēšanu no Aizsardzības ministrijas budžeta

20.martā Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais MK rīkojuma projekts “Par valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu izlietojumu sporta veidu atbalstam”.

Apstiprinātais MK rīkojuma projekts nosaka AM 2007.gada budžeta ietvaros 22 sporta veidu attīstībai piešķirt 1 556 470 latu finansējumu.

Šogad vislielāko finansējumu – 300 000 latu – paredzēts novirzīt basketbola komandai “Armijas sporta klubs (ASK) Rīga”. 200 000 latu plānots piešķirt hokeja komandai “ASK Ogre” un Latvijas Vieglatlētikas savienībai. Latvijas Handbola federācijai plānots piešķirt 125 000 latu; Latvijas Motosporta federācijai – 95 000 latu; Latvijas Ūdensmotosporta federācijai – 75 000 latu; Latvijas Modernās pieccīņas federācijai – 69 880 latu; Latvijas šaušanas federācijai – 50 000 latu; Gulbenes olimpiskajam klubam “Buks” – 45 800 latu; Latvijas Spēka atlētu federācijai – 40 000 latu; Latvijas Biatlona federācijai – 32 000 latu; Latvijas Peldēšanas federācijai – 30 000 latu; Latvijas Riteņbraukšanas federācijai – 25 000 latu; Latvijas Kamaniņu sporta federācijai – 25 000 latu; hokeja klubam “Pērkons” – 10 000 latu; Latvijas Bobsleja federācijai – 10 000 latu.

AM finansējuma piešķiršana sporta veidu attīstībai dod iespēju sportistiem sasniegt augstus rezultātus gan Latvijas mēroga, gan starptautiskajās sacensībās un nest Latvijas vārdu pasaulē, kā arī piesaistīt profesionālajam militārajam dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos fiziski un garīgi attīstītus jauniešus.

Aizsardzības ministrijas sadarbība ar sporta veidu federācijām un sportistiem tiek īstenota kopš 2002.gada.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par sadarbības stiprināšanu magnētiskās hidrodinamikas jomā

20.martā Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas iesniegto MK noteikumu projektu “Par Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas un Francijas Republikas Nacionālās izglītības, augstākās izglītības un zinātnes ministrijas kopīgo deklarāciju”.

Deklarācijas mērķis ir stiprināt sadarbību starp Francijas un Latvijas zinātniskajām institūcijām, kuras ir paudušas savu gribu realizēt franču un latviešu sadarbību magnētiskās hidrodinamikas (MHD) jomā. Deklarācijas parakstīšana notiks festivāla “Francijas pavasaris Latvijā” ietvaros organizētās biznesa konferences “Tilts Latvijas–Francijas sadarbībai” laikā. Deklarāciju no Latvijas puses parakstīs ekonomikas ministrs Jurijs Strods un izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža, savukārt Francijas Nacionālās izglītības, augstākās izglītības un zinātnes ministrijas vārdā Francijas vēstnieks Latvijā Andrē Žans Liburels.

Kopējās deklarācijas parakstīšana par “Ampēra iniciatīvas” īstenošanu ir nepieciešama, lai projekta tālākai attīstībai piesaistītu finanšu resursus, kā arī mobilizētu aktīvākai sadarbībai zinātniskās aprindas un valsts institūcijas Francijā, Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Nākotnē “Ampēra iniciatīva” tiks attīstīta kā Latvijas un Francijas iniciēts, starptautisks Eiropas līmeņa projekts MHD jomā. Francijas un Latvijas zinātnieku turpmākā sadarbība šajā jomā ļaus būtiski palielināt abu valstu konkurētspēju augsto tehnoloģiju jomā.

“Ampēra institūts” kļūs par unikālu eksperimentālu platformu šķidru metālu pētījumiem un tehnoloģiju izstrādāšanai un sekmēs Latvijas iekļaušanos Eiropas zinātniskajā telpā, kā arī iesaistīto ES dalībvalstu virzību uz Lisabonas stratēģijā uzstādīto mērķu sasniegšanu. Pētījumus “Ampēra iniciatīvas” ietvaros Latvijas pusē veiks Latvijas Universitāte, LU Fizikas institūts (FI) un citi zinātniskie institūti. Jau patlaban LU FI realizē divus Francijas zinātnisko institūciju tieši finansētus projektus.

Latvija ir pirmā valsts pasaulē, kura veiksmīgi īstenojusi liela izmēra magnetohidrodinamiskā Dinamo eksperimentu (magnētiskā lauka ģenerēšana, rotējot lielam elektrību vadoša šķidruma (šķidra nātrija) daudzumam – Zemes magnētiskā lauka eksperimentāla modelēšana laboratorijas apstākļos). Šīs jomas šodien ir īpaši aktuālas jaunu tehnoloģiju izstrādāšanas kontekstā.

Starp Latvijas un Francijas zinātniekiem pastāv senas sadarbības tradīcijas šķidro metālu pētījumos un ar tiem saistītu tehnoloģiju izstrādē. Jau vairāk nekā 15 gadus sekmīgi norit Francijas un Latvijas zinātniskā sadarbība magnētisko parādību pētījumos. Šo gadu laikā LU Fizikas institūts ir izgatavojis vairākas liela mēroga unikālas zinātniskās iekārtas darbam ar šķidriem metāliem, sadarbībā ar Francijas universitātēm vairāki Latvijas jaunie zinātnieki ir izstrādājuši savas doktora disertācijas. Francijas un Latvijas zinātnieku sadarbība bijusi savstarpēji papildinoša un lietderīga abām pusēm. Magnētisko nano materiālu fizika pašlaik pasaulē attīstās ārkārtīgi strauji.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā

Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumus par kārtību, kādā individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā. Otrdien, 20.martā, valdība apstiprināja šos noteikumus.

MK noteikumi reglamentē kārtību, kādā vienkāršā ieraksta sistēmā uzskaitāmi saimnieciskās darbības ieņēmumi un izdevumi, pamatlīdzekļi, nemateriālie ieguldījumi un to nolietojums, krājumi un kādi grāmatvedības reģistri kārtojami.

Paredzams, ka, stājoties spēkā noteikumiem, individuālajiem komersantiem, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 200 000 latu, un citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību un kuras grāmatvedības kārtošanai ir izvēlējušās vienkāršā ieraksta sistēmu, būs lielāka skaidrība par kārtību, kādā kārtojama grāmatvedība vienkāršā ieraksta sistēmā, lai fiksētu nodokļu aprēķināšanai nepieciešamos datus, kā arī veiktu mantas un norēķinu kontroli.

Izstrādājot normatīvo aktu, tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās lietpratēji grāmatvedības un nodokļu jautājumos no Latvijas Grāmatvežu asociācijas, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas un Latvijas Lauksaimniecības universitātes, kā arī FM un Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji.

 

FM: Par vienotu valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanu

20.martā Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus gan Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijā, gan MK rīkojumā par koncepciju.

Grozījumi paredz pagarināt MK noteikumu par pāreju uz vienotu pieeju valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanā un apsaimniekošanā izstrādāšanas un iesniegšanas termiņu līdz 2007.gada 1.oktobrim. Tāpat plānots, ka Kultūras ministrijai (KM) līdz 2008.gada 2.janvārim būs jāpabeidz tās valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu valdītāja maiņa un jānodod tie FM valdījumā un valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā.

2006.gada 9.maijā MK uzdeva FM izstrādāt noteikumu projektu par pāreju uz vienotu pieeju valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanā un apsaimniekošanā un līdz 2007.gada 2.janvārim iesniegt MK, vienlaikus izstrādājot programmnodrošinājumu minētā mērķa sasniegšanai.

FM ir izstrādājusi MK noteikumu projektu “Noteikumi par vienotu pieeju valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanā, apsaimniekošanā un uzskaites organizēšanā”. Projekts tika izsūtīts saskaņošanai ministrijām, kuru valdījumā ir valsts nekustamie īpašumi. FM ir saņēmusi aptuveni 100 priekšlikumus un ierosinājumus par nepieciešamajiem precizējumiem.

Darbu kavējošais faktors ir datu bāzes izstrāde, kas nepieciešama, lai aprakstītu MK noteikumu projekta IV daļu “Vienotā valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas datu bāze”. 2006.gada 4.septembrī tika izsludināts atklāts konkurss “Integrētās nekustamo īpašumu pārvaldīšanas informācijas sistēmas programmatūras izstrāde”. Šobrīd turpinās piedāvājumu izvērtēšana. Pretendentu iesniegtajos piedāvājumos vidējais darba izpildes termiņš ir 90 darba dienas. Tikai pēc programmatūras izstrādes pabeigšanas būs iespējams noteikt pamatotus datu bāzes ieviešanas termiņus valsts pārvaldes institūcijās, kuri tiks iekļauti noteikumu projekta pārejas noteikumu daļā. FM arīdzan turpina sarunas ar Valsts zemes dienestu par iespējamo Vienotās datu bāzes sasaisti ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistru.

Tajā pašā laikā ar MK rīkojuma par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju 6.punktu KM uzdots līdz 2007.gada 2.janvārim nodot nekustamos īpašumus FM valdījumā un valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā, izņemot gadījumus, kad tiesību aktos noteikts cits nekustamo īpašumu valdītājs vai īpašnieks.

Dotais uzdevums praktiski tika izpildīts noteiktajā termiņā, bet sakarā ar 2006.gada 21.septembrī izdarītajiem grozījumiem Profesionālās izglītības likumā ir radušies jauni apstākļi. Līdz šim Profesionālās izglītības likumā bija noteikts, ka nekustamos īpašumus, kuros ir izvietotas KM padotībā esošas profesionālās izglītības iestādes, ieraksta zemesgrāmatā uz valsts vārda KM personā. Minētie likuma grozījumi dod tiesības MK noteikt citu nekustamo īpašumu valdītāju.

Līdz ar to, lai pabeigtu KM valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu valdītāja maiņu, jāsagatavo un noteiktā kārtībā jāiesniedz MK rīkojumu projekti par valsts nekustamo īpašumu, kuros izvietotas KM padotībā esošas profesionālās izglītības iestādes, valdītāja maiņu. Tā kā vairums šo nekustamo īpašumu nav ierakstīti zemesgrāmatā, pirms MK rīkojuma projekta gatavošanas būs nepieciešams papildu laiks īpašuma tiesību apzināšanai.

 

FM: Par līdzekļiem parakstu vākšanai tautas nobalsošanas ierosināšanai

20.martā valdība apstiprināja rīkojumu par 499 428 latu piešķiršanu Centrālajai vēlēšanu komisijai parakstu vākšanai tautas nobalsošanas ierosināšanai, kā arī MK noteikumus par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu atlīdzību un ēdināšanas izdevumu kompensāciju.

FM sagatavotais rīkojums par līdzekļu piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ir izstrādāts atbilstoši Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lūgumam piešķirt finansējumu parakstu vākšanai tautas nobalsošanas ierosināšanai.

Saskaņā ar Satversmes 72.pantu Valsts prezidente šā gada 10.martā ir paziņojusi, ka aptur likumu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” un “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” publicēšanu uz diviem mēnešiem.

Atbilstoši likumam “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” visām pilsētu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām CVK noteiktajā laikā, no 2007.gada 3.aprīļa līdz 2.maijam (ieskaitot), jānodrošina parakstu vākšana. Lai to nodrošinātu, CVK ir nepieciešams papildu 499 428 latu finansējums, tajā skaitā:

• vēlēšanu komisiju darbinieku Latvijā, parakstu vākšanas darbinieku Latvijā un ārvalstīs, parakstu vākšanas organizatoriskai un tehniskai nodrošināšanai nepieciešamā CVK sekretariāta līgumdarbinieku, parakstu pārbaudes veicēju darba samaksai, kā arī CVK darbinieku piemaksām par virsstundu darbu un papildu pienākumu pildīšanu Ls 344 853;

• valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām Ls 83 075;

• CVK un vēlēšanu komisiju saimnieciskajiem izdevumiem Ls 71 500.

Tā kā ir palielinājies valstī noteiktās minimālās darba algas apjoms un izstrādāta jauna valsts sektorā strādājošo darbinieku darba samaksas kārtība, FM ir izstrādājusi noteikumus, kas paredz noteikt komisiju locekļu stundu tarifa atlīdzības likmi. Saskaņā ar MK noteikumiem komisijas priekšsēdētāja darba stundas tarifa likme latos ir noteikta intervālā no 1,80 līdz 4,20, savukārt komisijas sekretāra – no 1,70 līdz 3,20, bet komisijas locekļa – no 1,30 līdz 2,10. Likmes konkrēto apmēru noteiks CVK, ņemot vērā attiecīgā amata darba apjomu un atbildību. Vēlēšanu komisijas locekļu atlīdzības apjoms nav mainīts no 2002.gada. Noteikumos paredzētā atalgojuma nodrošināšanai 2007.gadā ir piešķirti iepriekš minētie 499,4 tūkstoši latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Noteikumi arīdzan paredz komisijas locekļiem kompensēt ēdināšanas izdevumus līdz četriem latiem par katru dienu vēlēšanu, tautas nobalsošanu un balsu skaitīšanas dienā. Stājoties spēkā šiem noteikumiem, par spēku zaudējušiem tiks atzīti 2002.gada 1.oktobra MK noteikumi Nr.442 “Noteikumi par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisijas locekļu atlīdzību un ēdināšanas izdevumu kompensāciju”.

 

FM: Par metodiku ministriju izdevumu plānošanai vidējā termiņā

Lai nodrošinātu Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara izstrādāšanu, 20.martā Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotus MK noteikumus par maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma vidējam termiņam un maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopējā apjoma katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam noteikšanas metodiku.

Finanšu ministrijas izstrādātie noteikumi reglamentē maksimāli pieļaujamā izdevumu kopapjoma noteikšanas, pamatbudžeta un speciālā budžeta bāzes noteikšanas, budžeta izdevumu samazināšanas, kā arī budžeta attīstības daļas noteikšanas kārtību. Tāpat tie paredz maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu ministrijām un ministriju jauno politiku iniciatīvu izvērtēšanas kārtību.

Saskaņā ar noteikumiem Finanšu ministrija maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu un maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu ministrijām aprēķinās divas reizes gadā:

• sākotnējo novērtējumu līdz kārtējā saimnieciskā gada 15.aprīlim, iesniedzot MK Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru;

• precizēto apjomu līdz saimnieciskā gada 1.septembrim, iesniedzot MK precizēto Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru.

Maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu valsts budžeta vidēja termiņa plānošanas periodam aprēķinās, pamatojoties uz prognozēm par makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas attīstības perspektīvām, valsts budžeta ieņēmumu prognozēm, kā arī Latvijas Konverģences programmā noteiktajiem kritērijiem.

Kā zināms, Latvijā ir apstiprināta koncepcija par vidēja termiņa budžeta plānošanu valstī, sākot ar 2008.gadu. Budžets vidējā termiņā tiks plānots trīs gadiem, pašu valsts budžeta likumu tāpat kā līdz šim sastādot kārtējam gadam.

Vidēja termiņa budžeta plānošana ir rīks, ar kuru nodrošināt valstī noteikto prioritāšu mērķtiecīgu un efektīvu finansēšanu. Vidēja termiņa budžeta plānošanas mērķis ir sekmēt Latvijas Nacionālajā attīstības plānā paredzēto mērķu sasniegšanu.

MK jau ir noteiktas arī četras valsts budžeta vidēja termiņa prioritātes: zināšanu sabiedrības veidošana; sabalansēta un līdzsvarota ekonomikas attīstība; indivīda veselības, garīgo un sociālo vajadzību nodrošināšana; ilgtspējīga valsts attīstība, līdzsvarota reģionu attīstība un laba pārvaldība.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

FM: Par grozījumiem apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā

20.martā Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā. Ar grozījumiem plānots vienkāršot administratīvo procedūru apdrošināšanas sabiedrības reorganizācijai.

Grozījumi paredz izslēgt tiesību normu, kas reglamentē, ka apdrošināšanas sabiedrība ir tiesīga veikt reorganizāciju tikai ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atļauju. Izslēdzot šo normu, tiks novērsta situācija, ka nepieciešama dubulta atļaujas izsniegšana, jo šā likuma 65.pants jau nosaka, ka atļauju visu noslēgto apdrošināšanas līgumu vai to daļas nodošanai izsniedz FKTK.

Izmaiņas likumā arīdzan nodrošinās Latvijas Bankas uzturētā Parādnieku reģistra dalībnieku tiesības saņemt no šā reģistra informāciju, kā arī savstarpēji apmainīties ar informāciju par saviem parādniekiem.

Tāpat grozījumi mainīs garantijas fonda minimālo lielumu palielinājumus atbilstoši Eiropas Komisijas prasībām. Likuma grozījumi vēl jāizskata Saeimā.

 

FM: Par Latvijas nostāju trīs EK ierosinātās pārkāpumu lietās

Ministru kabinets 20.martā apstiprināja trīs Latvijas Republikas oficiālās nostājas par Eiropas Komisijas formālajiem paziņojumiem pārkāpumu lietās, kas skar Finanšu ministrijas kompetences jomas. Vienu pārkāpuma lietu Latvija neatzīst, otrā attiecīgi likuma grozījumi jau ir pieņemti, savukārt trešajā nepieciešamos likuma grozījumus jau tuvākajā laikā ir paredzēts apstiprināt Saeimā, tādējādi neatbilstības ES tiesību aktiem pilnībā būs novērstas.

Eiropas Komisijas (EK) 2007.gada 31.janvāra formālais paziņojums pārkāpuma lietā Nr. 2007/0117 norāda, ka Latvija nacionālajā likumdošanā nav ieviesusi 2006.gada 19.decembra Direktīvu 2006/138/EK, kas attiecas uz pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu radio un televīzijas apraides pakalpojumiem un dažiem elektroniski sniegtiem pakalpojumiem.

Latvija neatzīst Eiropas Komisijas norādīto pārkāpumu, uzsverot, ka Direktīva 2006/138/EK ir ieviesta nacionālajos tiesību aktos, kaut arī likumā par pievienotās vērtības nodokli nav dota informatīvā atsauce uz tās ieviešanu. Turklāt likumā ir atsauce uz iepriekšējām direktīvām šajā jautājumā, un tas ir pietiekami, ņemot vērā pašas Direktīvas 2006/138/EK pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

EK 2007.gada 31.janvāra formālais paziņojums pārkāpuma lietā Nr.2007/0111 norāda, ka Latvija nacionālajā likumdošanā laikus nav ieviesusi 2006.gada 14.jūnija Direktīvas 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu prasības.

Latvija to neatzīst un norāda, ka Saeima 2007.gada 22.februārī pieņēmusi grozījumus Kredītiestāžu likumā, pārņemot minētās direktīvas prasības. Attiecīgi 9.martā Latvija ir paziņojusi Eiropas Komisijai par šiem grozījumiem.

EK 2007.gada 31.janvāra formālais paziņojums pārkāpuma lietā Nr.2007/0112 norāda, ka Latvija laikus nav ieviesusi 2006.gada 14.jūnija Direktīvas 2006/49/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību prasības.

Latvija EK norāda, ka Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā, kuri ieviesīs Direktīvas prasības un kurus galīgajā lasījumā Saeimā tiek plānots pieņemt šā gada 29.martā. Tiklīdz Valsts prezidente izsludinās likuma grozījumus, tie tiks oficiāli paziņoti EK.

Valdība apstiprināja visas trīs Latvijas oficiālās nostājas un uzdeva Latvijas Republikas Pastāvīgajai pārstāvniecībai Eiropas Savienībā tās iesniegt EK.

 

FM: Par fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumprojektu

20.marta sēdē valdība apstiprināja Finanšu ministrijas izstrādāto projektu Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumam, kurš deklarēšanu paredz ieviest no 2009.gada – ar pienākumu iesniegt deklarāciju par mantisko stāvokli 2008.gadā. Tāpat valdība akceptēja arī grozījumus vairākos saistītos likumos – par iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN), par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kā arī Kredītiestāžu likumā un likumā par nodokļiem un nodevām.

Mantiskā stāvokļa deklarēšanas likuma mērķis ir radīt atskaites punktu par fizisko personu mantisko stāvokli un uzkrājumiem un nodrošināt visu fizisko personu uzkrājumu, ienākumu un izdevumu atbilstības un attiecīgi nodokļu nomaksas un ienākumu legalitātes kontroles iespējas. Likums noteiks fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas pienākumu, mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniedzējus, deklarācijā iekļaujamās ziņas un iesniegšanas kārtību, kā arī deklarācijas iesniedzēju un VID tiesības un pienākumus šā likuma izpildē.

Likums paredzēs, ka deklarāciju pirmoreiz iesniedz personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republika un kuras atbilst vismaz vienam no likumā noteiktajiem kritērijiem:

• ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā ir nekustamais īpašums;

• persona Latvijā vai ārvalstīs veikusi darījumu, kura rezultātā ir iegūtas vai mainījušas tās īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu (arī nepabeigtu būvobjektu), bet kas vēl nav nostiprinātas;

• ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā ir sauszemes, ūdens vai gaisa transportlīdzeklis, kā arī persona veikusi transportlīdzekļa iegādi uz nomas (līzinga) līguma pamata;

• īpašumā Latvijā vai ārvalstīs ir akcijas, kapitāla daļas vai līdzdalības daļas komercsabiedrībās, kā arī līdzdalības daļas kooperatīvajās sabiedrībās;

• īpašumā Latvijā vai ārvalstīs bez akcijām un kapitāla daļām uzņēmumos ir vērtspapīri vai citi finanšu instrumenti;

• skaidras vai bezskaidras naudas uzkrājumu Latvijā vai ārvalstīs kopējā summa pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas nacionālajā valūtā vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā;

• Latvijā vai ārvalstīs veikti aizņēmumi, kuru kopējā summa pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas nacionālajā valūtā vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā;

• Latvijā vai ārvalstīs veikti aizdevumi, kuru kopējā summa pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas;

• Latvijā vai ārvalstīs ir veikti citi darījumi, kuru kopējais apmērs pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas, izņemot tādu darījumu, kurš veikts saimnieciskās darbības ietvaros;

• īpašumā Latvijā vai ārvalstīs ir cits vērtīgs īpašums, izņemot iepriekš minēto, kura vērtība, pēc fiziskās personas ieskatiem, pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas vai to ekvivalentu valūtā;

• Latvijā un ārvalstīs iepriekšējā kalendārā gada laikā gūto ienākumu kopējais apjoms pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas.

Ja fiziskā persona deklarāciju nebūs iesniegusi, tiks uzskatīts, ka tās īpašumā, lietojumā vai valdījumā nav tādas nekustamas vai kustamas mantas un tā nav veikusi darījumus, kas atbilst kritērijiem. Savukārt, ja izrādīsies, ka personai bija pienākums iesniegt deklarāciju un tā to nav izdarījusi, tai būs jāpierāda savas mantas un finanšu līdzekļu izcelsmes legalitāte.

Turpmāk deklarāciju iesniedzēji būs tikai tās fiziskās personas, kuru mantiskais stāvoklis ir mainījies salīdzinājumā ar pēdējo iesniegto deklarāciju, bet tās vai to veiktie darījumi joprojām atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem. Ja fiziskā persona neatbilst nevienam no šiem kritērijiem un deklarāciju par 2008.gadu tai nav bijis jāiesniedz, par deklarācijas iesniedzēju tā kļūs tajā kalendārajā gadā, kad izpildīsies viens no kritērijiem. Valsts amatpersonām ikgadējā mantiskā stāvokļa deklarācija būs jāsniedz katru gadu.

Tāpat likums noteiks, ka fiziskās personas naudas uzkrājumi, kuri tai ir skaidrā naudā un kuru apmērs pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas latos vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā, tiks atzīti par esošiem tikai tādā gadījumā, ja tā šos uzkrājumus līdz deklarējamā gada beigām būs ieskaitījusi savā kontā kredītiestādē, krājaizdevu sabiedrībā vai pasta norēķinu sistēmā. Ja tas nebūs izdarīts, tiks atzīts, ka fiziskā persona ir guvusi un slēpusi ar IIN apliekamus ienākumus. Tai tiks aprēķināts IIN un piemērota likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktā atbildība.

Vienotā kopumā ar likumprojektu “Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums” valdība apstiprināja arī izmaiņas likumā par IIN, likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Kredītiestāžu likumā un likumā par nodokļiem un nodevām.

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” uzliks par pienākumu vismaz piecus gadus uzglabāt tādus izdevumus apliecinošos dokumentus par darījumiem, kuru katra atsevišķa vērtība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas.

Izmaiņas likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā noteiks, ka valsts amatpersonas turpmāk ienākumus deklarēs saskaņā ar likumu par IIN, bet mantisko stāvokli – saskaņā ar Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumu. Vienlaikus likumā tiks precizētas par valsts amatpersonu ienākumiem un mantisko stāvokli publiskojamās ziņas.

Grozījums likumā par nodokļiem paredz pienākumu deklarēt fizisko personu veiktos skaidras naudas darījumus, kuru summa pārsniedz 7000 latu.

Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiks atbildību par skaidrā naudā veikto darījumu ar fiziskajām personām nedeklarēšanu un par mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa neievērošanu, savukārt grozījumi Kredītiestāžu likumā paredzēs, ka kredītiestādēm ir pienākums pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieprasījuma sniegt informāciju par fizisko personu atvērtajiem, esošajiem vai slēgtajiem kontiem attiecīgajā kredītiestādē.

Likumprojektus izskatīšanai valdībā Finanšu ministrija iesniedza kopā ar VID sagatavoto pasākumu plānu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumprojekta īstenošanai un mantiskā stāvokļa deklarācijas veidlapas paraugu. Lai noteiktu veidlapas formu un aizpildīšanas kārtību, pēc mantiskā stāvokļa deklarēšanas likuma izsludināšanas tiks izstrādāti atbilstoši MK noteikumi.

Normatīvo bāzi fizisko personu ienākumu gūšanas kontroles uzlabošanai bija uzticēts izstrādāt ar Ministru prezidenta rīkojumu izveidotai starpinstitūciju darba grupai.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par ārvalstnieku uzturēšanās kontroli un izraidīšanu

Ministru kabinets 20.martā atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavotos grozījumus Civilstāvokļa aktu likumā un Latvijas Sodu izpildes kodeksā, kuru mērķis ir atvieglot Valsts robežsardzes Imigrācijas dienesta darbu ārzemnieku kontrolē, kā arī precizēt sodīto ārzemnieku izraidīšanas kārtību.

Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā paredz noteikt, ka Dzimtsarakstu nodaļai jāinformē Valsts robežsardze par ārzemnieka miršanas fakta reģistrāciju. Līdz šim Dzimtsarakstu nodaļai par ārzemnieka miršanas fakta reģistrāciju bija nekavējoties jāziņo tikai Ārlietu ministrijas Kosulārajam departamentam.

Savukārt grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā paredz noteikt konkrētu termiņu, kādā brīvības atņemšanas iestāde paziņo tiesas priekšsēdētājam par ārzemniekam piespriestā pamatsoda izpildes beigu termiņu un kādā tiesas priekšsēdētājs izdod rīkojumu par papildsoda – piespiedu izraidīšanas no valsts – izpildi.

Pašlaik Sodu izpildes kodekss neparedz konkrētu termiņu, kādā tiesas priekšsēdētājs izdod rīkojumu par papildsoda izpildi. Tā rezultātā var rasties situācija, ka papildsods netiks laikus izpildīts, jo Valsts robežsardzei, laikus nesaņemot rīkojumu par papildsoda izpildi, nav pamata izraidīt ārzemnieku, vai tiks pārkāptas cilvēktiesības, ja ārzemnieks tiks turēts brīvības atņemšanas vietā līdz rīkojuma par papildsoda izpildi izdošanu.

Lai novērstu šādu situāciju, likumprojektā ir noteikti termiņi – divdesmit piecas darba dienas, kurās brīvības atņemšanas iestādei jāpaziņo par piespriestā pamatsoda izpildes beigu termiņu un trīs darba dienas tiesas priekšsēdētājam, lai izdotu rīkojumu par papildsoda izpildi. Šādi termiņi ir paredzēti, lai informācija par ārzemnieka atbrīvošanu Valsts robežsardzes rīcībā nonāktu divas nedēļas pirms tam, kas dotu iespēju laikus sagatavot visus dokumentus ārzemnieka piespiedu izraidīšanai.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

IZM: Par grozījumiem Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā

20.martā MK sēdē apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais MK rīkojuma projekts “Grozījumi MK 2006.gada 7.decembra rīkojumā Nr.944 “Par Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvu””.

Rīkojuma projekts paredz precizēt Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvu saistībā ar Vineta Veldres stāšanos veselības ministra amatā Gundara Bērziņa vietā.

Projekta īstenošanai papildu valsts budžeta līdzekļi nav nepieciešami.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par prasībām pusceļa mājas pakalpojuma sniedzējiem

20.martā valdība apstiprināja Labklājības ministrijas izstrādātās prasības pusceļa mājas pakalpojuma sniedzējiem. Tās paredz grozījumi MK noteikumos “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem”.

Izstrādātās prasības norāda kārtību, kādā tiek realizēta sociālā rehabilitācija pusceļa mājās. Noteikts, ka tajās strādā sociālie darbinieki, sociālie rehabilitētāji vai sociālie aprūpētāji. Tāpat norādīts, kādam jābūt pusceļa māju iedzīves nodrošinājumam, kā arī kādas ir tās sadzīves un pašaprūpes iemaņas un to apjoms, kas cilvēkiem jāapgūst.

Prasības nosaka arī nepieciešamību izstrādāt katra cilvēka sociālās rehabilitācijas plānu, kā arī, izbeidzot sociālās rehabilitācijas kursu, sagatavot kopsavilkumu par šā plāna izpildes gaitu un atzinumu par cilvēka piemērotību patstāvīgai dzīvei vai dzīvei grupu mājā (dzīvoklī). Tāpat noteikta arī nepieciešamā dokumentācija.

Pusceļa mājā cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem var iemācīties sadzīvē nepieciešamās iemaņas – kā gatavot ēst, mazgāt veļu, apkopt sevi – lietas, par kurām pašiem nebija jāgādā, dzīvojot aprūpes centrā. Tajās ir arī speciālas darbnīcas, kurās var apgūt arī darba iemaņas, piemēram, šuvēja, kurpnieka un pavāra palīga amatā. Uzturēšanās pusceļa mājā ir pārejas un adaptācijas posms tiem cilvēkiem, kuri šobrīd uzturas specializētajos sociālās aprūpes centros (SAC), taču var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi arī ārpus to sienām, nepieciešamos pakalpojumus saņemot dienas centros u.c. pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas ir daudzviet citur pasaulē.

Kad cilvēks būs gatavs patstāvīgai dzīvei, viņš pārcelsies uz grupu dzīvokli vai māju, kur kopā ar citiem bijušajiem aprūpes centra klientiem sāksies viņa jaunā dzīve.

Grozījumos arī konkretizētas prasības sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz pakalpojumus redzes un dzirdes invalīdiem. Tāpat papildinātas noteiktās prasības cilvēku tirdzniecības upuru sociālās rehabilitācijas sniedzējiem, no psihoaktīvām vielām atkarīgu personu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem.

Prasības pamatā attiecas uz sniedzamajiem aprūpes pakalpojumiem, rehabilitācijas speciālistiem un telpām.

Šobrīd darbojas arī trīs pusceļa mājas – Jelgavā, Kalupē un Rūjā, kurās prasmes patstāvīgai dzīvei apgūst 60–70 cilvēki. Šogad darbu sāks vēl trīs pusceļa mājas – Grobiņas pagastā Liepājas rajonā, Ropažos un Allažos.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par finansējumu plūdu radīto zaudējumu novēršanai Jēkabpils un Aizkraukles rajona pašvaldībām

20.martā valdība atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) ierosinājumu no finanšu līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem rezervēt 300 000 latu Jēkabpils un Aizkraukles rajonā plūdu radīto zaudējumu novēršanai.

Sākoties ledus iešanai, šā gada 17.martā Jēkabpils un Aizkraukles rajonā Daugavā strauji cēlās ūdens līmenis, radot plūdu draudus. Ministrija apkopojusi Jēkabpils un Aizkraukles rajona pašvaldībās aptuvenos plūdu radītos zaudējumus – 313 703 latus.

Jēkabpils rajona pašvaldībās plūdu radītie zaudējumi sasniedz aptuveni 277 065 latus. Lielākie zaudējumi ir pilsētas aizsargdambim, kura rekonstrukcija, kanalizācijas un ūdensvada sistēmas, kā arī Krustpils saliņas sakārtošanai nepieciešami 74 000 latu.

Aizkraukles rajona Pļaviņu pilsētas pašvaldībā plūdu radītie zaudējumi ir aptuveni 36 638 lati, kur pilsētā bojāti ceļa segumi un veco ļaužu un invalīdu pansionāta “Pļaviņas” iekšpagalms.

 

RAPLM: Par mērķdotāciju piešķiršanu un izmantošanu novadu infrastruktūras attīstībai

20.martā Ministru kabinets apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātos grozījumus noteikumos “Kārtība, kādā piešķir un izmanto valsts budžeta dotāciju novadu pašvaldībām infrastruktūras attīstībai”.

Administratīvi teritoriālās reformas likums nosaka, ka novada pašvaldībai, kura izveidota līdz 2009.gada 31.janvārim, vietējām pašvaldībām apvienojoties, piešķir vienreizējus finanšu līdzekļus no valsts budžeta novada infrastruktūras attīstībai 100 000 latu apmērā par katru novadā ietilpstošo teritoriālo vienību.

Grozījumi paredz, ka novada pašvaldība nepieciešamos dokumentus dotācijas saņemšanai iesniedz ministrijā, nevis Valsts Reģionālās attīstības aģentūrā. RAPLM koordinē administratīvi teritoriālās reformas procesu, kā arī sniedz pašvaldībām konsultācijas par budžeta dotācijas apmēriem un iespējām saņemt dotāciju novada infrastruktūras attīstībai. Ministrija nodrošinātu efektīvāku valsts budžeta dotācijas piešķiršanas mehānismu.

Tāpat grozījumi nosaka, ka rīkojumā par dotācijas piešķiršanu norāda tikai kopējo mērķdotācijas piešķiršanas summu un infrastruktūras objektus, kuros tā izlietojama. Norādot katram objektam atsevišķi konkrēto finansējuma summu, ļoti bieži radās gadījumi, ka vienam no objektiem finansējums ir nepietiekams, bet citam attiecīgi rodas finanšu līdzekļu pārpalikums.

Ministru kabineta noteikumu projekta īstenošanai papildu valsts budžeta līdzekļi nav nepieciešami.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

TM: Par valsts kompensācijas reģistru

20.martā Ministru kabinets pieņēma noteikumus par valsts kompensācijas reģistru. To izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) un Juridiskās palīdzības administrācijas (JPA) speciālisti.

Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar likumu “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, pēc tā fiziskajai personai, kura atzīta par cietušo, ir tiesības saņemt valsts kompensāciju. Izstrādātie noteikumi paredz valsts kompensācijas reģistrā iekļaujamās informācijas apjomu un kārtību, kādā tiek nodrošināta piekļuve šai informācijai.

Saskaņā ar noteikumiem reģistrā tiks iekļauta informācija par valsts kompensācijas izmaksāšanu cietušajiem, atteikumu to izmaksāt, kā arī ziņas par vienotu uzskaiti, lai garantētu tiesību normām atbilstošu līdzekļu, kas paredzēti valsts kompensācijām cietušajiem, apsaimniekošanu. Informāciju varēs saņemt procesa virzītājs, zvērināti tiesu izpildītāji, valsts un pašvaldību iestādes, kā arī personas, kurām informācija nepieciešama zinātniskiem vai statistiskiem pētījumiem, teikts TM sagatavotajā noteikumu anotācijā.

Valsts kompensācijas reģistra pārzinis būs JPA, kas būs tiesīga pieprasīt un bez maksas saņemt no iestādēm reģistra darbībai nepieciešamo informāciju. JPA uzdevums ir izmaksāt valsts kompensāciju, kā arī piedzīt izmaksāto valsts kompensācijas summu no cietušā, kurš apzināti sniedzis nepatiesas ziņas, un vērsties pret vardarbīga noziedzīga nodarījuma izdarītāju vai viņa līdzdalībnieku. Tā kā JPA pieņem lēmumu par citā Eiropas Savienības dalībvalsts personas pieprasījumu izmaksāt kompensāciju par kaitējumu, kas radies Latvijas teritorijā izdarīta vardarbīga noziedzīga nodarījuma rezultātā, tad reģistrā tiks iekļauta arī informācija par cietušā valstisko piederību.

 

TM: Par apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpi izmeklēšanas cietumos un brīvības atņemšanas iestādēs

Ministru kabinets 20.martā apstiprināja noteikumus par apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpi izmeklēšanas cietumos un brīvības atņemšanas iestādēs. Tos kopīgi izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Ieslodzījumu vietas pārvaldes speciālisti saskaņā ar Apcietinājumā turēšanas kārtības likumu un Latvijas Sodu izpildes kodeksu.

Noteikumi izstrādāti, lai noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu apjomu apcietinātajam vai notiesātajam un kārtību, kādā šie pakalpojumi tiks sniegti izmeklēšanas cietumos un brīvības atņemšanas iestādēs.

Pašlaik spēkā esošajos Ministru kabineta noteikumos par medicīnisko palīdzību notiesātajiem un apcietinātajiem brīvības atņemšanas iestādēs noteiktas dažādas medicīniskās aprūpes normas. Noteikumi apcietinātajiem neparedz plānveida stacionāro ārstēšanu, un viņi netiek nosūtīti uz veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju invaliditātes grupas noteikšanai.

Līdz ar noteikumu stāšanos spēkā apcietinātie un notiesātie bez maksas saņems primāro veselības aprūpi, neatliekamo stomatoloģisko palīdzību, kā arī sekundāro veselības aprūpi, kuru sniedz cietuma ārsti atbilstoši specialitātei. Bez maksas tiks nodrošinātas efektīvākās un izmaksas ziņā lētākās zāles, kuras nozīmējis cietuma ārsts. Saskaņā ar noteikumiem apcietināto un notiesāto personu ambulatoro veselības aprūpi nodrošinās cietuma medicīnas daļā, bet stacionāro aprūpi – Latvijas Cietumu slimnīcā.

Kā teikts noteikumu anotācijā, ieslodzīto un apcietināto medicīniskai aprūpei 2007.gadā piešķirti 189 400 lati. Lai nodrošinātu normatīvā akta ieviešanu, 2007.gadā, sākot no jūlija, nepieciešams papildu 506 395 latu finansējums, no kuriem 193 320 lati būs uzturēšanas izdevumi, bet 313 075 lati – kapitālie ieguldījumi.

 

TM: Par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu

Ministru kabinets 20.martā pieņēma noteikumus par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu. Tos kopīgi izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) un Valsts zemes dienesta (VZD) speciālisti.

Noteikumu galvenais mērķis ir nodrošināt sabiedrību ar vienotu, saprotamu zemes un būvju kadastrālās uzmērīšanas procedūru kārtību un noregulēt nekustamā īpašuma objekta noteikšanu.

Kā teikts TM sagatavotajā anotācijā, noteikumos izklāstīts, kādi dokumenti personai būs jāiesniedz VZD, lai uzsāktu nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšanas procesu, kā notiks VZD rīcībā esošo dokumentu izmantošana, kāda būs nekustamā īpašuma objekta un zemes vienības daļas kadastrālās uzmērīšanas kārtība un raksturojošie dati, kā arī nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma noteikšanas un aktualizācijas kārtība.

Izstrādātie noteikumi paredz, ka nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšanu ierosinātājs pieteiks tajā VZD struktūrvienībā, kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums. VZD pārbaudīs iesniegto informāciju un noteiks nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļu.

Līdz pagājušā gada sākumam spēkā bija Valsts zemes dienesta izdotās instrukcijas “Zemes vienību robežu uzmērīšanas instrukcija” un “Tehniskās inventarizācijas instrukcija”, kas regulēja zemes un būvju kadastrālo uzmērīšanu. Šobrīd valstī nav neviena ārējā normatīvā akta, kas regulētu zemes un būvju kadastrālās uzmērīšanas darbu un ar to saistīto procedūru veikšanu, tāpēc tiek apgrūtināta sadarbība starp valsts un pašvaldību institūcijām un ir nepieciešamība pēc šādu noteikumu izdošanas.

 

TM: Par situāciju ieslodzījuma vietās un priekšlikumiem tās uzlabošanai

Ministru kabinets 20.martā izskatīja TM sagatavoto informatīvo ziņojumu par situāciju ieslodzījuma vietu sistēmā un priekšlikumiem tās uzlabošanai.

Kā teikts informatīvajā ziņojumā, Valsts kontrole 2006.gadā veica revīziju Ieslodzījumu vietu pārvaldē (IeVP) un četrās tās struktūrvienībās – Daugavpils, Grīvas, Jelgavas un Šķirotavas cietumā. Revīzijas laikā konstatētas vairākas problēmas: ieslodzījuma vietu apsardzes tehnisko līdzekļu stāvoklis, apsardzes darbinieku trūkums, notiesāto izglītība un nodarbinātība, kā arī notiesāto veselības aprūpe. Tās galvenokārt saistītas ar to, ka jau ilgstoši finansējums IeVP ir nepietiekams un netiek ieguldīti nepieciešamie līdzekļi ieslodzījuma vietu un to infrastruktūras renovācijā.

IeVP sastāvā ir 15 ieslodzījuma vietas: trīs izmeklēšanas cietumi, septiņi slēgtie cietumi, divi daļēji slēgtie cietumi, divi atklātie cietumi un viena audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem.

TM pēdējos gados ir pievērsusi pastiprinātu uzmanību ieslodzījuma vietu problēmām, tomēr piešķirtā finansējuma ieslodzījuma vietām pietiek tikai kārtējiem izdevumiem, t.i., notiesāto ēdināšanai un personāla atalgojumam. Tāpēc cietumu objektus un komunikācijas nav bijis iespējams laikus remontēt, un tie ir sliktā stāvoklī.

Kā uzsvērts informatīvajā ziņojumā, 2006.gadā IeVP veica virkni pasākumu, lai uzlabotu ieslodzīto sadzīves apstākļus un maksimāli izpildītu normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. Krietni aktivizējies ieslodzīto nodarbinātības process, jo 2006.gadā tika nodarbināti 1377 darbspējīgie notiesātie. Pagājušajā gadā tika izstrādātas Ieslodzīto izglītības politikas pamatnostādnes 2006.–2010.gadam, kam plānots piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros tika veikti pasākumi ieslodzīto sadzīves apstākļu uzlabošanai: Olaines cietumā turpinājās Latvijas Cietumu slimnīcas būvniecība, Jēkabpils cietumā tika veikts telpu remonts un paplašināta atklātā cietuma nodaļa līdz 50 vietām, savukārt Iļģuciema cietumā tika veikta pārtikas bloka rekonstrukcija. Ieslodzīto resocializācijas jomā attīstās sadarbība starp IeVP un Valsts probācijas dienestu.

Turklāt 2007.gadā plānots turpināt jau iesāktās aktivitātes, kā arī sākt jaunas iniciatīvas – pabeigt Latvijas Cietumu slimnīcas Olaines cietuma būvniecību un Cietumu slimnīcu no Centrālcietuma pārcelt uz Olaini. IeVP plāno turpināt iesākto darbu apsardzes problēmu risināšanā, lai pēc iespējas vairāk izmantotu modernus tehniskos līdzekļus, kas dos iespēju samazināt cietumu apsardzes personāla skaitu, bet izbrīvētos cilvēkus novirzīt uzraudzības procesu nodrošināšanai. Pašlaik IeVP ir 3126 štata vietas, no kurām 219 – vakantas.

TM darbības stratēģijā noteiktas prioritātes saistībā ar ieslodzījuma vietām, tomēr šo pasākumu īstenošanai nepieciešamajam finansējumam pašlaik notiek aprēķinu precizēšana. Finansējuma trūkuma problēma kopumā būtu risināma, konsekventi ievērojot TM darbības stratēģijā noteikto prioritāšu realizāciju. IeVP problēmas nav atrisināmas ar vienreizējiem ieguldījumiem, to risināšana iespējama tikai secīgi un konsekventi.

 

TM: Par atbildību par nelikumīgām darbībām ar personas datiem

Ministru kabinets 20.martā akceptēja grozījumus Krimināllikumā, kas paredz papildināt normas, kuras nosaka atbildību par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem. Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Likumprojekta mērķis ir precizēt kriminālatbildību par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, lai veicinātu datu aizsardzību un atturētu veikt nelikumīgas darbības ar personas datiem.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, Eiropas Parlaments un Padome 1995.gadā pieņēma direktīvu par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti. Lai nodrošinātu direktīvas ieviešanu, dalībvalstīm jānosaka sankcijas gadījumiem, kad minētās normas tiek pārkāptas. Personas datu aizsardzības prasības ieviestas Latvijas nacionālajās tiesībās, pieņemot Fizisko personu datu aizsardzības likumu, kura mērķis ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības un brīvības, īpaši privātās dzīves neaizskaramību, tomēr papildus jānosaka sankcijas par normu neievērošanu.

Pašlaik par pārkāpumiem personas datu apstrādes jomā Latvijā ir noteikta administratīvā atbildība, kamēr citās ES dalībvalstīs – kriminālatbildība. Pēc Tiesu administrācijas sniegtās informācijas, Latvijas tiesās kopš 1999.gada pēc Krimināllikuma panta par sveša noslēpuma izpaušanu nav notiesāta neviena persona.

Pēc grozījumu spēkā stāšanās turpmāk par viltus nolūkā veiktām nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem vainīgo varēs sodīt pat ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, kas līdz šim nebija iespējams. Pēc grozījumu apstiprināšanas Saeimā tiesību norma ar līdzīgu būtību, bet ar plašāku saturu, aizstās šobrīd spēkā esošo Krimināllikuma regulējumu.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

ZM: Par finansējuma pārdali starp Lauku attīstības plāna atbalsta pasākumiem

20.martā valdība akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumus “Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 “Kārtība, kādā ieviešams programmdokuments “Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.–2006.gadam””. Grozījumi veicinās sākto projektu sekmīgu īstenošanu un nodrošinās maksimālu līdzekļu izlietošanu.

Normatīvais akts paredz palielināt finansējumu pasākumiem “Agrovide”, “Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai”, “Tehniskā palīdzība”, kā arī atbalsta apjomu vienotajiem platības maksājumiem. Savukārt attiecīgi tiek samazināts finansējums pasākumiem “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā”, “Priekšlaicīgā pensionēšanās”, “Standartu sasniegšana”, kā arī finansējums no iepriekšējā programmēšanas perioda pārejošajām saistībām.

Dokumentā atspoguļots Latvijas Lauku attīstības plāna Lauku attīstības programmas īstenošanai kopējais finansējums 2004.–2006.gadam un tā kopējā finansējuma sadalījums pa pasākumiem 2004.–2006.gadam.

Normatīvais akts “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 “Kārtība, kādā ieviešams programmdokuments “Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.–2006.gadam””” stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa