15. novembrī Valsts robežsardze atzīmē savu 80. dzimšanas dienu

Mēs tavi ļaudis, Latvija, kas godam tevi nosargās

Valsts robežsardze ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esoša civila bruņota valsts pārvaldes institūcija, kuras galvenais uzdevums ir Latvijas valsts robežas apsardzība un kontrole

Ar pārliecību, patriotismu un izturību svētkos un ikdienā

Ģenerālis Gunārs Dāboliņš, Valsts robežsardzes priekšnieks, - "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums no 1.lpp.

- Kad tiks atvieglota vai vispār vairs nepastāvēs robežkontrole starp Baltijas valstīm? Ciktāl šādu režīmu ieviest kavē tas, ka Lietuvas robežu brīvi var šķērsot Krievijas pilsoņi no Kaļiņingradas apgabala puses?

- Mēs runājam par Eiropas Savienības ārējo robežu, ar ko saprotam robežu ar Krieviju, ar Baltkrieviju, jūras robežu, ostas, lidostas. Ostās un lidostās var iebraukt no jebkuras puses, ģeogrāfiski tas nav tik būtiski un svarīgi. Kas attiecas uz Latvijas robežrežīmu ar Igauniju un Lietuvu - pirmkārt, tas ir politisks lēmums. Otrkārt, labi atceramies tā sauktos cūku karus, olu karus - tātad šī mums ir svarīga ne tikai kā politiskā robeža, bet būtiska arī no ekonomiskā viedokļa. Un ekonomiskā robeža pastāvēs tik ilgi, kamēr mūsu valstu starpā nebūs pilnīgs brīvais tirgus, nebūs izveidota muitas ūnija, nebūs noticis aptuvens cenu izlīdzinājums un nebūs apmēram vienāda valstu ekonomiskā attīstība. Domāju, ka, tuvojoties iestājas laikam Eiropas Savienībā, visas trīs Baltijas valstis sasniegs atbilstošu tautsaimnieciskās attīstības līmeni un mūsu savstarpējās robežas zaudēs savu ekonomisko un politisko nozīmīgumu. Jo, iestājoties Eiropas Savienībā, mums būs jāpilda tās prasības, kādas ir šīs organizācijas dalībvalstīm. Un tur, kā zināms, robežu nav.

Taču robežsargi nekur nepaliks. Skaidrs, ka viņu skaits tiks samazināts, bet, tā kā mēs esam Iekšlietu ministrijas struktūra, kas cīnās pret organizēto noziedzību un citiem likumpārkāpumiem, robežsardzei tiks uzdots pildīt kādas citas funkcijas, kas varbūt būs daudz tuvākas policijas darbam. Tomēr robežsargi uz robežas būs tāpat, tikai viņi strādās un pildīs savus pienākumus, pamatojoties uz operatīvo informāciju.

Kas attiecas uz Lietuvas robežrežīmu ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu - jā, Lietuvai ir sava politika, tā ir Lietuvas kompetence, viņiem šajā gadījumā ir liberālāka attieksme pret Kaļiņingradas apgabalu. Un dažreiz ir tā, ka mēs Kaļiņingradas apgabala iedzīvotājus aizturam jau uz mūsu robežas, jo viņi piepeši grib aizbraukt drusciņ tālāk par Lietuvu. Tātad pastāv tāda neliela problēma, kas nākotnē būs jāatrisina.

- Kad, jūsuprāt, Baltijas valstis varētu kļūt par Eiropas Savienības dalībvalstīm un tiktu nojauktas robežas? No politiķiem ir dzirdētas visdažādākās prognozes.

- Neesmu ne politiķis, ne valdības loceklis, tomēr skaidrs, ka vispirms šie visi jautājumi ir jāatrisina divpusēji - mums ar Igauniju un mums ar Lietuvu. Vēl jābūt visiem priekšnosacījumiem, kas attiecas uz austrumu robežas izbūvi - ka tā ir droša robeža, kura ir nodrošināta ar visiem nepieciešamajiem tehniskajiem līdzekļiem, ar izglītotu personālsastāvu, tas attiecas arī uz lidostām un ostām. Jo mums ir jābūt pārliecinātiem, ka visi, kas iebraukuši Lietuvā un Igaunijā, ir tur ieradušies likumīgi un attiecīgi tāpat nonāks arī Latvijā. Un mūsu kaimiņiem jābūt pārliecinātiem, ka mūsu austrumu robeža ir stipra un ka cilvēki, kas to šķērso, ir likumīgi ieradušies Baltijas reģionā.

Redzot, kā mūsdienās notiek attīstība, ja mācēsim ātri pārvarēt krīzi savā budžetā, domāju, ka Valsts robežsardze varētu būt gatava Eiropas Savienības prasībām 2003. vai 2004. gadā. Kā tam būs gatavas pārējās ministrijas un visa valsts - man par to tagad ir grūti spriest.

- Jūsu lielā svētku diena ir 15. novembris. Droši vien jau tagad gandrīz vai pa minūtēm skaidrs, ko jūs tad darīsit. Kas īsti šajā dienā notiks?

- Jā, tas ir zināms, bet arvien vēl plānu precizējam. 15. novembrī pieminēsim robežsargus, kas gājuši bojā 1940. gadā, apmeklēsim Brāļu kapus. Robežsardzes vadība kopā ar ārvalstu delegācijām noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa. Tad Doma baznīcā iesvētīsim visu teritoriālo pārvalžu un Rēzeknes robežapsardzes skolas karogus. Pēc aizlūguma un karogu iesvētīšanas kopā ar robežsargiem un viņu ģimenes locekļiem no visas Latvijas - kopskaitā vairāk nekā 500 cilvēku - nostāsimies Doma laukumā un dosimies gājienā līdz Ministru kabineta ēkai. Tur robežsardzes personālu sveiks Ministru prezidents.

Lai netraucētu Rīgas centrā satiksmi, tālāk sakāpsim autobusos un aizbrauksim līdz Dailes teātrim. Tur notiks svinīgs pasākums par godu Valsts robežsardzes 80. gadadienai, kurā piedalīsies Valsts prezidente. Tas ir pirmais gadījums Valsts robežsardzes vēsturē, kad tik augstas amatpersonas kā Valsts prezidente un Ministru prezidents piedalās oficiālos robežsardzes pasākumos. Mums tas ir ļoti liels gods. Un tas savukārt liecina, ka robežsardze ir uz pareizā ceļa un ka politiskā vadība pievērš lielu uzmanību ne tikai robežai, bet arī visiem jautājumiem, kas saistīti ar valsts robežu.

Svētku diena beigsies ar atpūtas vakaru Dailes teātrī - skatīsimies izrādi "Šveiks".

- Jau kādu mēnesi jums mugurā ir ģenerāļa formas tērps. Vai jaunie uzpleči spiež plecus nedaudz smagāk kā iepriekšējie?

- Jūtu, ka neesmu mainījies. Ja cilvēks ir aktīvs leitnanta pakāpē, tad tāds viņš būs arī kā ģenerālis. Skaidrs, ka daudz lielāka uzmanība jāpievērš tam, ko tu runā, arī tonim. Nupat pēdējās dienās apjautu, ka cilvēki pavisam citādi uztver to, ko saka ģenerālis. Kad ar tiem pašiem ļaudīm par to pašu tematu apmainījāmies domām, esot pulkvedim, tā bija viena situācija, bet tagad ir cita. Tātad šādu dienesta pakāpi cilvēki uztver ļoti, ļoti nopietni. Un tas varbūt arī ir labi. Manā dzīvē šis paaugstinājums lielas pārmaiņas nav ienesis. Galvenais - lai darbs iet uz priekšu.

- Ko jūs gribētu novēlēt Valsts robežsardzei un pats sev svētku dienā?

- Pārliecību, ka visas mūsu iesāktās reformas turpināsies, ka visas problēmas tiks atrisinātas.

Gribu visiem novēlēt labu veselību, jo bez tās par robežsargu nevar būt. Vēl labu garastāvokli, saprašanos ģimenē - arī bez ģimenes robežsargs nav nekas. Un arī patriotismu, jo tas mums arvien ir ļoti vajadzīgs. Arī izturību. Jo mūsdienās dzīve nav no vieglajām, it sevišķi pierobežas rajonos. Vēl kādu laiku ir jāiztur, lai sakārtotu visus jautājumus, kas saistīti ar sociālajām garantijām.

Paldies visiem robežsargiem par lielo darbu, jo tas sekmēja arī to, ka man piešķīra šo augsto ģenerāļa pakāpi. Kā saka, ja inspektors uz robežas visu dara pareizi, tad ģenerālis var mierīgi gulēt. Ja izdara kādu kļūdu, jau nākamajā dienā šī kļūda var pārvērsties par lielām politiskām vai ekonomiskām nepatikšanām, kur būs jāiejaucas arī ģenerālim.

Andris Sproģis,

"LV" nozaru virsredaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

No Latvijas atbrīvošanas cīņām līdz mūsdienām

Robežsargu brigādes komandieris ģenerālis Ludvigs Bolšteins, kas nepadevās Latvijas okupācijai 1940.gadā

1919.gads. Atbrīvošanas cīņu laikā, armijai atkāpjoties līdz valsts vēsturiskajai robežai, no cīņu dalībniekiem tika veidotas robežsargu vienības (rajoni) un izvietotas tiešā robežas tuvumā.

1919.gada 15.novembris.

Izveidots robežsargu priekšnieka postenis, kas pakļauts armijas štāba priekšniekam.

1920.gada 8.marts.

Izveidots IV Krasta aizsardzības rajons (štābs).

1920.gada 2.novembris.

Robežsargu rajoni pārdēvēti par pulkiem.

1920.gada 5.novembris.

Robežsargu pulkus apvieno robežsargu divīzijā pie Aizsardzības ministrijas.

1922.gada 2.februāris.

Divīziju likvidē, personālu pakāpeniski atvaļina.

1922.gada 15.marts.

Robežapsardzība pāriet Iekšlietu ministrijas pārziņā, tiek izveidota Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Robežapsardzības nodaļa. Robežsargus sadala sargos, uzraugos, kontrolieros un pakļauj apriņķa priekšniekiem, kā arī robežapsardzības apgabalu priekšniekiem. Apgabalus sadala rajonos, rajonu grupās un grupas posteņos.

1928.gada 24.aprīlis.

Pieņemti un stājas spēkā noteikumi par valsts robežas apsardzību.

1928. gada 1. jūnijs.

Robežapsardzību militarizē. Par robežsargiem pieņem aktīvā dienesta un rezerves karavīrus. Par Robežsardzes priekšnieku ieceļ pulkvedi (vēlāk ģenerāli) Ludvigu Bolšteinu .

1935.gada 26.marts.

Izveidota robežsargu brigāde. Robežsargu brigādē ir militāra disciplīna, pastāv stingri personāla atlases kritēriji. Robežsargu brigādes sastāvs:

Robežu ar PSRS apsargā:

- 1. Dagdas robežsargu bataljons (Daugavpils, Rēzeknes apriņķis),

- 2. Zilupes robežsargu bataljons (Ludzas apriņķis),

- 3. Abrenes robežsargu bataljons (Abrenes apriņķis),

Latvijas - Igaunijas robežu apsargā:

- Valkas robežapgabala 2 rotas,

- Valmieras robežapgabala 1 rota un 1 vads;

Latvijas - Lietuvas robežu apsargā:

- Liepājas Aizputes robežapgabala 3 rotas,

- Bauskas robežapgabala 2 rotas,

- Jēkabpils robežapgabala 1 rota.

Jūras robežu un piekrasti apsargā:

- Liepājas - Aizputes robežapgabala 1 rota no Lietuvas robežas līdz Užavai,

- Valmieras robežapgabala 1 rota - Rīgas jūras līča piekrasti Valmieras apgabala robežās.

Pārējo piekrastes daļu apsargā policija un Robežsargu brigādes izveidots tīkls.

Robežsargi pašu spēkiem ceļ robežsargu mītnes, iekopj dārzus, veic robežas iekārtošanu, uzbūvē 5 tautas namus; Asūnē, Šķaunē, Krivandā, Goliševā, Kacēnos, 3 amatskolas Indrā, Zilupē un Rītupē. Pavisam uzbūvē 154 ēkas pierobežā.

1939.gads.

Pēc Polijas okupācijas izveido 5.Krāslavas robežsargu bataljonu, kas apsargā Polijas robežu.

1940.gads.

Naktī no 14. uz 15.jūniju notiek provokatorisks uzbrukums 3.Abrenes robežsargu bataljona 1.rotas 2.sardzes mītnei Abrenes apriņķa Masļenku ciemā. Šajā nevienlīdzīgajā cīņā iet bojā 3 robežsargi un 2 civiliedzīvotāji - robežsargu ģimenes locekļi. Pāri robežai gūstā sarkanarmieši aizved 11 robežsargus un 32 civilpersonas. Robežsargu brigādes komandieris ģenerālis Ludvigs Bolšteins, negribēdams padoties NKVD iestādēm, pēc Latvijas Republikas okupācijas 1940.gada 21.jūnijā nošaujas savā darba kabinetā Iekšlietu ministrijā.

1990.gada 4.maijs.

Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem deklarāciju «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu». Tā kā viena no suverēnas valsts galvenajām iezīmēm ir tās spēja kontrolēt savas valsts robežas, novērst teritorijas integritātes pārkāpumus, 1990.gada augustā Latvijas Republikas Ministru Padome pieņem lēmumu, kurš nosaka, ka Latvijas Republikas sauszemes robežas atjaunojamas visā to garumā, kādas tās bija 1940.gada 16.jūnijā.

Jau 1990.gada oktobrī

uz lielākajiem ceļiem pie mūsu robežas sāk strādāt pirmie muitnieki kopā ar milicijas darbiniekiem. Tā paša gada oktobrī Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs pieņem lēmumu «Par Latvijas Republikas Robežapsardzības departamentu», bet decembrī Latvijas Republikas Augstākā padome pieņem likumu «Par Latvijas Republikas valsts robežu».

1991.gada 11.novembrī,

Lāčplēša dienā, Rīgas Brāļu kapos pirmie 51 robežsargi dod karavīra zvērestu.

1991.gada 13.decembrī

Latvijas Republikas aizsardzības ministrs paraksta pavēli par septiņu robežsargu bataljonu formēšanās uzsākšanu un Rīgas atsevišķā robežkontroles punkta izveidošanu. Šis datums arī uzskatāms par Valsts robežsardzes dibināšanas dienu.

1992.gada 1.februāris.

Par Robežsargu brigādes komandieri tiek iecelts majors Ivars Redisons .

1994.gada 19.aprīlis.

Par LR AS Robežsargu brigādes komandieri ieceļ komandkapteini Jāni Ādamsonu .

1994.gada 11.oktobrī

Latvijas Republikas Ministru kabinets akceptē ļoti svarīgu dokumentu - Latvijas valsts sauszemes robežapsardzības sistēmas attīstības koncepciju .

1994.gada 15.novembris.

Līdz 5.decembrim Robežsargu brigādi komandē pulkvežleitnants Māris Ābols .

1995.gada 9.janvāris.

Par Robežsargu brigādes komandieri iecelts pulkvežleitnants Leonīds Lasmanis .

No 1996.gada 17.septembra

Robežapsardzības spēkus komandē pulkvedis Gunārs Dāboliņš . Šobrīd robežsardzes ģenerālis G.Dāboliņš ir Valsts robežsardzes priekšnieks. 1996.gada 13.decembrī Latvijas Republikas Latviešu biedrības namā tiek iesvētīts Robežapsardzības spēku karogs.

Līdz 1997.gada 7.janvārim robežsardze ir Aizsardzības ministrijas pakļautībā, šobrīd Valsts robežsardze ir atsevišķs valsts dienests Iekšlietu ministrijas pārraudzības struktūrvienība. 1998.gada 19.decembrī atvaļināti pēdējie obligāto valsts militāro dienestu izdienējušie robežsargi, tagad Valsts robežsardze ir civila bruņota institūcija, kurā dienestu pilda profesionāli robežsargi ar speciālajām dienesta pakāpēm.

Uz 1992.gada 12.maijā izveidotās Rēzeknes robežsargu mācību centra bāzes izveido Valsts robežsardzes Rēzeknes robežsargu skolu, kas 1998.gada 15.maijā akreditēta kā vidējā profesionālā mācību iestāde. Pie Latvijas Policijas akadēmijas izveidota Robežsardzes koledža, kur sagatavo Valsts robežsardzes virsniekus.

1999.gada 15.jūnijā

atklāts Valsts robežsardzes Rēzeknes robežsargu skolas Kinoloģiskais centrs, kur gatavo Valsts robežsardzes inspektorus kinologus un dienesta suņus darbam uz valsts robežas.

Statistika

Latvijas valsts robežu gada laikā vidēji šķērso aptuveni: 7,4 miljoni personu; 2 miljoni automašīnu; 19 tūkstoši lidmašīnu.

Kritērijs	1998.gadā	1997.gadā	Izmaiņas
Latvijas pilsoņu un iedzīvotāju	3.881.132	3.741.046	+140.086	(+3,7%)
robežkontrole
Ārvalstu pavalstnieku robežkontrole	3.572.834	3.672.500	-99.666	(-2,7%)
Personu robežkontroles kopapjoms	7.453.966	7.413.546	+40.450	(+0,5%)
Autotransporta robežkontrole	2.080.439	2.052.316	+28.123	(+1,4%)
Pasažieru vilcienu robežkontrole	9.518	13.957	-4.439	(-31,8%)
Kravas vilcienu robežkontrole	13.864	15.021	-1.157	(-7,7%)
Kuģu robežkontrole	25.935	24.081	+1.854	(+7,7%)
Lidmašīnu robežkontrole	19.488	16.753	+2.735	(+16,3%)

Attīstoties Latvijas valsts ekonomikai un tūrisma industrijai, ar katru gadu robežšķērsojošo skaits pakāpeniski palielinās. Latviju kā tranzītvalsti ir atklājuši arī nelegālo imigrantu un kontrabandas pārvadātāji. Lai veiksmīgi cīnītos ar organizēto noziedzību, no 1995.gada Valsts robežsardzes robežkontroles procesā uzsākts izmantot Valsts robežsardzes speciālistu izstrādāto 1.paaudzes (DOS sistēmā) informatīvo sistēmu. 1999.gada 1.pusgadā Valsts robežsardze pārgājusi uz Valsts robežsardzes speciālistu izstrādātās 2.paaudzes (pamatojas uz Windows 95/98/NT bāzes) informatīvo sistēmu.

1999.gada 1.pusgadā Latvijas robežsargi ir atklājuši 55 dokumentu viltojumu gadījumus, aizturējuši 59 meklēšanā esošas personas, 47 zagtas automašīnas, aizturētas 83 personas, kuras vedušas kontrabandas preces par kopējo vērtību 22 332 lati, tāpat aizturēta arī 31 persona, kas mēģināja nelikumīgi pāri valsts robežai pārvest ieročus.

Kritērijs	1998.gadā	1997.gadā	Izmaiņas	Izvērtē-
				jums %
Uz robežas vai pierobežā	10.322	8.075	2.247	+27,83%
aizturēto personu skaits
To skaitā - bez derīgiem	7.125	4.004	3.121	+77,95%
ceļojuma dokumentiem
To skaitā - bez vīzām	1.063	1.277	-214	-16,76%
No kaimiņvalstu robežsargiem	332	623	-291	-46,71%
saņemto robežpārkāpēju skaits
Kaimiņvalstu robežsargiem	380	135	245	+181,48%
nodoto robežpārkāpēju skaits
Kontrabandas aizturēšanas	210	188	22	+11,70%
gadījumu skaits
Aizturēto meklēšanā esošo	324	147	177	+120,41%
automašīnu skaits
Narkotisko vielu aizturēšanas gadījumi	3	3	0	0,00%
Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu
vai citu ierobežojumiem pakļautu
pārvadājumu aizturēšanas gadījumi	363	277	-86	-29,66%

Starptautiskā sadarbība

Ņemot vērā Latvijas valdības Nacionālās programmas integrācijai Eiropas Savienībā Latvijas izvirzītās prioritātes, Valsts robežsardzes starptautiskā sadarbība vērsta šādos virzienos:

Sadarbība ar Eiropas Savienību:

• sadarbība ar Eiropas Savienības institūcijām, galvenokārt ar Eiropas Komisiju un tās pārstāvniecībām Latvijā, PHARE un citu palīdzības programmu projektu izstrādāšanas un praktiskās realizācijas jomā, Eiropas Savienības valstu ārējo robežu kontroles principu ieviešanā, ar robežkontroli saistītās likumdošanas saskaņošanā;

• divpusējie sakari ar ES valstu robežapsardzības struktūrām:

- sadarbība ar Somijas robežsardzi noslēgtā sadarbības līguma ietvaros, kā arī kopīgi realizējot PHARE - 98 programmas projektu "Robežsargu apmācība" uz t. s. "Twinning" līguma pamata;

- sadarbība ar Zviedriju 1990.-2001. gadā saskaņā ar Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par sadarbības attīstību un tehnisko palīdzību tieslietu un iekšlietu ietvaros šādos projektos: "Nelegālā imigrācija", "Projekts par narkotikām", "Sintētisko narkotiku profilēšanas projekts Baltijas jūras reģionā", "Starptautiskā tiesiskā palīdzība un izdošana", "PHARE projekts par austrumu robežu pārzināšanu";

- divpusējā sadarbība ar ES valstu robežapsardzības institūcijām (noslēgti sadarbības līgumi robežapsardzībā ar kaimiņvalstīm. 2000.gadā plānots parakstīt sadarbības līgumus ar Vācijas iekšlietu ministriju un Polijas robežsardzi).

Sadarbība ar Baltijas valstīm

Pamatos tiek realizēta Baltijas Ministru padomes Robežapsardzības vecāko amatpersonu komitejas ietvaros. Galvenie mērķi ir Baltijas valstu ārējās robežas kopīga nostiprināšana, robežkontroles procedūru unifikācija, pakāpeniska savstarpējo robežu šķērsošanas procedūru vienkāršošana, efektīvas informācijas apmaiņas sistēmas izveidošana.

Sadarbība ar starptautiskajām organizācijām:

• ar Starptautisko migrācijas organizāciju (IOM) šādās jomās:

- svešvalodu mācības;

- semināri par migrācijas problēmām;

- robežsargu apmācība ārzemēs;

- informācijas sistēmu attīstība;

• ar Starptautisko migrācijas politikas attīstības centru (IMPCD), galvenokārt piedaloties centra rīkotajos semināros un darba grupās par dažādiem migrācijas politikas aspektiem;

• Baltijas jūras reģiona valstu robežkontroles konferences (BSRBRC) ietvaros Robežsardze piedalās starptautiskajās operācijās cīņā pret organizēto noziedzību un nelegālo migrāciju, informācijas apmaiņā, robežsardzes virsnieku apmaiņas un stažēšanās programmās un cita veida pasākumos;

• ar Interpolu un Eiropolu un citām starptautiskajām organizācijām (UNDCP) ar robežkontroli saistīto jautājumu jomā.

Robežapsardzībā un kontrolē robežsargi aktīvi izmanto dienesta dzīvniekus. 1998.gadā aizsākās Valsts robežsardzes kinoloģiskā dienesta veidošana. Pašreiz kopā ar robežsargiem valsts robežu apsargā arī 76 dažādu specializāciju (narkotiku, pēdu, sprāgstvielu, munīcijas meklēšanas) labi apmācīti dienesta suņi. Liepājas pārvaldes robežsargi norīkojumos uz valsts robežas izmanto 10 dienesta zirgus. Lai paaugstinātu robežsargu patruļu mobilitāti, nepārtraukti notiek Valsts robežsardzes autoparka modernizācija. 1998.gada beigās Valsts robežsardze saņēma 38 apvidus automašīnas "Jeep Galoper", 1999.gadā plānots saņemt vēl 6 apvidus mikroautobusus "Ford".

Lai veicinātu Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, Valsts robežsardze aktīvi veic nākotnē plānojamās Eiropas Savienības ārējās robežas (Latvijas-Krievijas, Latvijas-Baltkrievijas, kā arī ostu un lidostu RKP) nostiprināšanu un tās infrastruktūras izveidošanu. Plānots līdz 2004.gadam uz austrumu robežas uzbūvēt 20 objektus, no tiem pašreiz jau nodoti ekspluatācijā 5 robežsardzes objekti. 1999.gads, Punduru robežpārejas punkts.

Lai lokalizētu Latvijas kā tranzītceļu izmantošanu nelegālo imigrantu pārvadāšanā, robežkontroles procesā, sākot ar 1994.gadu, tiek izmantota datorizēta personu dokumentu pārbaude, speciālais aprīkojums dokumentu viltojumu atklāšanā. 1999.gada 9 mēnešu laikā aizturēti 30 nelegālie imigranti, atklāti 238 dokumentu viltojumi.

Viens no robežsardzes uzdevumiem ir aizliegto un ierobežojumiem pakļauto priekšmetu pārvadāšanas kontrole, radiācijas kontrole, nelegālo narkotisko vielu atklāšana un aizturēšana. 1999.gada 9 mēnešu laikā robežsargi aizturējuši 784 pārvadāšanai aizliegtos priekšmetus, 122 reizes uz «zaļās robežas» aizturējuši kontrabandu.

Prioritātes

Pēdējos gados ievērojami mainījušies apstākļi, it sevišķi starptautiskā situācija, kas būtiski ietekmē robežapsardzības turpmākās attīstības prioritātes un tempus. Latvija uzņemta Eiropas Padomē, tā kļuvusi par Eiropas Savienības asociēto dalībvalsti. Latvijas valdība III Nacionālajā programmā integrācijai Eiropas Savienībā (III NPIES) deklarējusi savu apņēmību panākt valsts uzņemšanu Eiropas Savienībā par tās pilntiesīgu locekli. No otras puses, gan Eiropas Komisijas atzinumā par kandidātvalstīm "Agenda 2000", gan Komisijas Progresa ziņojumā atzīmēti trūkumi, kas jānovērš, lai Latvijas robežapsardzības sistēma būtu spējīga izpildīt prasības, kādas tiek izvirzītas Eiropas Savienības ārējo robežu apsardzībai. Tas nozīmē, ka, plānojot robežapsardzības turpmāko attīstību, jāņem vērā šīs prasības, kā arī LR valdības deklarētie mērķi un termiņi. Šā gada septembrī Eiropas Savienības eksperti apmeklēja Latviju, lai novērtētu Latvijas robežsardzes stāvokli un darbības attīstības gaitu, un konstatēja, ka ir notikušas būtiskas izmaiņas Valsts robežsardzē un ka lielākā daļa iepriekš konstatēto trūkumu jau ir novērsti.

Robežapsardzības galvenais akcents tiek likts uz Baltijas valstu ārējo robežu (robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī ostas un lidostas) nostiprināšanu. Latvijas austrumu robežas kontroles nodrošināšana ir viena no Latvijas valdības aktivitāšu prioritātēm. 1994.gada 21.februārī tika noslēgts līgums ar Baltkrievijas Republiku par 171 km garās robežas demarkāciju.

Līdz šim juridiski nav noformēts jautājums par 292 km garo robežu starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju, tāpēc nav iesākta robežas demarkācija.

Valsts investīciju programmas projektu realizācija:

- «Valsts robežas atjaunošana» (realizācija sākusies 1991.gadā, pašreiz noris robežas šķērsošanas vietu pilnveidošana uz Latvijas robežām ar Baltijas valstīm);

- «Valsts austrumu robežas infrastruktūras attīstība»;

- «Robežas tehniskās apsardzības, kontroles un informācijas sistēmas izveide».

Akceptēts investīciju projekts «Apvienoto robežkontroles punktu aprīkojums ar tehniskās apsardzības, kontroles un sakaru sistēmām» .

• Šo projektu īstenošanas rezultātā valsts sauszemes robežas apsardzības materiāli tehniskā bāze praktiski būs izveidota, tai skaitā:

- uz austrumu robežas uzcelti moderni, Eiropas Savienības standartiem atbilstoši, autoceļu RKP un robežpārejas punkti (RPP) visās robežas šķērsošanas vietās, kas noteiktas starptautiskajos līgumos un MK noteikumos; kā arī uzceltas dzelzceļa RKP ēkas vai izbūvētas dzelzceļa robežkontrolei nepieciešamās telpas esošajās staciju ēkās;

- uz Latvijas robežām ar Baltijas valstīm uzcelti autoceļu RKP, uzlabots RPP labiekārtojums; sakarā ar pāreju uz kopējo robežkontroli atsevišķās robežas šķērsošanas vietās celtniecības darbus veiks tikai kaimiņvalsts;

- robežas šķērsošanas vietas kopumā būs nodrošinātas ar robežkontrolei nepieciešamo aparatūru un iekārtām;

- Valsts robežsardzes apakšvienības uz austrumu robežas būs izvietotas labiekārtotās jaunuzceltās mītnēs, atsevišķu teritoriālo pārvalžu izvietojumus rekonstruē;

- uz austrumu robežas izveidota samērā attīstīta «zaļās robežas» tehniskās apsardzības sistēma;

- izveidota Valsts robežsardzes sakaru sistēma, maksimāli integrēta vienotā Iekšlietu ministrijas sakaru sistēmā;

- izveidota Valsts robežsardzes informācijas sistēma, uzsākta informācijas apmaiņa ar citu Baltijas valstu robežapsardzības institūciju informācijas sistēmām;

- gar valsts austrumu robežu izveidots robežapsardzības vajadzībām nepieciešamais ceļu tīkls.

• Sadarbībā ar Vācijas firmu «Siemens Nixdorf» uzsākta jauna Valsts robežsardzes robežkontroles datorprogrammas kompleksa izstrāde, kas sevī ietvers:

- valsts robežu šķērsojošo personu un transportlīdzekļu datorizētu pārbaudi un kontroli, pamatojoties uz valsts reģistriem un centralizētām datu bāzēm, izmantojot gan līniju režīmu "on-line", gan elektroniskā veida operatīvas apziņošanas sistēmu;

- «zaļās» robežas apsardzības un pierobežas kontroles organizāciju, izmantojot mobilās un stacionārās tehniskās iekārtas un aparatūru, paredzot to datorizētu vadību un informācijas apmaiņu;

- dienesta informācijas un dokumentu apmaiņas organizāciju ar reģionālajiem centriem un vadības punktiem;

- savienojamību ar Šengenas valstu datorsistēmām.

• RKP ir paredzēts pilnībā nodrošināt ar dokumentu vizuālās un padziļinātās pārbaudes, kā arī automātisko nolasītāju (pasu skeneru) iekārtām.

• Robežas šķērsošanas vietu (robežkontroles un robežas pārejas punktu) tehniskais aprīkojums perspektīvā ietvers sevī iekārtas un aparatūru, kas nodrošina efektīvu robežsargu darbību, veicot personu, transportlīdzekļu un kravu robežkontroli.

• Robežkontroles tehniskais aprīkojums veicinās divu galveno prasību vienlaicīgu izpildi:

- neaizkavēt personu un transportlīdzekļu plūsmu pāri robežai, radīt maksimāli iespējamās ērtības godīgiem robežas šķērsotājiem;

- nepieļaut nelikumīgu robežas šķērsošanu, kontrabandas vai citu pārvadājumu nelikumīgu pārvietošanu pāri robežai.

• Paralēli šim Valsts robežsardzē uzsākts veidot elektronisko ceļojumu dokumentu datu bāzi, kā arī robežkontroles un robežpārejas punkti tiek nodrošināti ar pieejamo ceļojuma dokumentu krāsainām kopijām, kurās tiek norādīti attiecīgie dokumenta aizsardzības elementi.

• Pamatojoties uz LR valdības noteiktajiem uzdevumiem, pašreizējās situācijas un tālākās attīstības perspektīvu analīzi, Latvijas valsts robežas apsardzības sistēmai tiek izvirzīts uzdevums 2003. gadā sasniegt līmeni, kas dotu Latvijai iespējas pildīt Eiropas Savienības dalībvalsts pienākumus robežapsardzības jomā, t. i., sasniegt līmeni, kas ļautu nodrošināt eventuālo ārējo robežu apsardzību atbilstoši Eiropas Savienības un Šengenas līguma prasībām.

Latvijas Republikas valsts robežas kopējais garums ir 1841 km, no tiem 1345 km ir sauszemes un 496 km - jūras robeža. Latvijai ir 337 km gara sauszemes robeža ar Igaunijas Republiku, 276 km gara robeža ar Krievijas Federāciju, 161 km gara robeža ar Baltkrievijas Republiku un 571 km gara sauszemes robeža ar Lietuvas Republiku. Tas pārsniedz tādu Eiropas valstu kā Dānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes vai Nīderlandes Karalistes, kuras arī atrodas pasaules transporta komunikāciju krustpunktos, robežu garumu, lai gan iedzīvotāju skaita ziņā Latvija no tām atpaliek.

Lappuses redaktors - Andris Sproģis,  sadarbībā ar Valsts robežsardzes preses dienestu