Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par ES dalībvalstīs padarīto ūdens pamatdirektīvas īstenošanā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.03.2007., Nr. 50 (3626) https://vestnesis.lv/ta/id/154883

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Krievijas diskriminējošo rīcību dzelzceļa pārvadājumu jomā

Vēl šajā numurā

23.03.2007., Nr. 50 (3626)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par ES dalībvalstīs padarīto ūdens pamatdirektīvas īstenošanā

 

22.martā Eiropas Komisija publicēja ziņojumu par padarīto Eiropas Savienības dalībvalstīs ūdens pamatdirektīvas īstenošanā. Direktīvas mērķis ir panākt līdz 2015.gadam labu ūdens kvalitātes līmeni visās upēs, ezeros, estuāros, arī piekrastes ūdens baseinos un gruntsūdeņu tilpēs Eiropas Savienībā. Lai gan ziņojuma rezultāti ir visai neviennozīmīgi, ir skaidrs, ka dalībvalstīm ir jādara vairāk, lai sasniegtu direktīvā nospraustos mērķus. Neraugoties uz to, Komisija ir pārliecināta, ka līdz 2015.gadam tomēr ir iespējams panākt labus rezultātus. Komisija atklāja Eiropas informācijas sistēmu par ūdens resursu stāvokli; šī sistēma faktiski ir portāls internetā, kas izveidots sadarbībā ar Eiropas Vides aģentūru, un šajā informācijas sistēmā ir apkopots ļoti plašs ūdens nozares informācijas klāsts par visu Eiropas Savienību.  

Stavross Dimss, Eiropas komisārs vides jautājumos, teica: “Ilgtspējīga ūdens resursu pārvaldība ir vitāli nozīmīgs aspekts, lai pasargātu bioloģisko daudzveidību, lai nodrošinātu iedzīvotāju labklājību un Eiropas uzņēmumu konkurētspēju. Ūdens pamatdirektīva un citas direktīvas par ūdens resursiem ietilpst vērienīgā politikas daļā, kuras mērķis ir pasargāt un apsaimniekot šo dzīvībai svarīgo dabas resursu. Pielāgojoties neizbēgamajām klimata pārmaiņām, ūdens resursu apsaimniekošanas nozīme aizvien pieaug.”

Janežs Potočniks, Eiropas pētniecības komisārs, atzina: “Esmu gandarīts, ka mūsu zinātnieki ir spējuši reaģēt uz mesto izaicinājumu – izstrādāt pirmo operētājsistēmu, ar kuras palīdzību iesaistītās personas dalībvalstīs varēs precīzi nodot datus par vidi un ģeotelpisko informāciju Eiropas Komisijai un tās partneriem. Lai veidotu politiku, kas patiesi kalpo Eiropas iedzīvotāju interesēm, īsta zinātne ir neaizstājama.”

Eiropas Vides aģentūras izpilddirektore Džeklīne Makgleida sacīto papildināja: “Eiropas iedzīvotājiem ir tiesības zināt, kādā stāvoklī ir Eiropas ūdeņi un cik efektīva ir ES ūdens aizsardzības politika. Jaunajā Eiropas informācijas sistēmā par ūdens resursu stāvokli tiks apkopoti dati, kas līdz šim vai nu nebija pieejami vispār, vai bija ļoti sadrumstaloti. Šodienas atklāšana ir tikai darba sākums. Līdz 2010.gadam mēs vēlamies padarīt šo sistēmu par visaptverošāko ūdens nozares informācijas sistēmu pasaulē.”

 

Laba ūdens kvalitāte

2000.gadā pieņemtās ūdens pamatdirektīvas (ŪPD) mērķis ir panākt līdz 2015.gadam labu ūdens kvalitāti visos Eiropas Savienības ūdens baseinos un tilpēs. Saskaņā ar direktīvu dalībvalstīm līdz 2009.gadam ir jāpieņem upju baseinu apsaimniekošanas plāns. 22.martā publicētajā dokumentā ir paziņoti dati par dalībvalstīs sasniegto attiecībā uz normatīvo aktu pieņemšanu un labai ūdens apsaimniekošanai nepieciešamo mehānismu izveidi.

Visu 27 dalībvalstu iesniegtie dati liecina, ka ir panākts milzīgs progress. Tomēr savāktie dati arī akcentē būtiskus trūkumus. Viens no tādiem ir neatbilstoša direktīvas transponēšana dalībvalstu tiesību aktos. Vēl viena problēma ir lielā dažu dalībvalstu “atpalicība”, iestrādājot ūdens pārvaldības sistēmā ekonomiskus instrumentus.

Sadarbība par pārrobežu jautājumiem, piemēram, ūdens piesārņojums starp dalībvalstīm un sadarbība ar tādām valstīm kā Krievija un Turcija, arī ir jāuzlabo.

Komisija ir publiskojusi divus citus saistītus ziņojumus. Pirmais ir jaunākais īstenošanas ziņojums par komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvu. Ar šo direktīvu dalībvalstīm noteikts pienākums uzbūvēt pienācīgas attīrīšanas iekārtas pašvaldībās, kurās pārsniegts noteikts iedzīvotāju skaits.

Komisija ir konstatējusi, ka tikai 51% no visām attīrīšanas iekārtām Eiropas Savienībā (pirms paplašināšanās 2004.gadā) bija atbilstīgas direktīvā noteiktajiem standartiem. Otrs ziņojums ir par tā dēvētās nitrātu direktīvas īstenošanu, tās mērķis ir samazināt un novērst virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu piesārņošanu ar nitrātiem, ko izmanto lauksaimniecībā. Šīs direktīvas īstenošana daudzās dalībvalstīs nebūt nav pilnīga, un piesārņojuma tendences Eiropas Savienībā ievērojami atšķiras.

 

Citi jautājumi par ūdens resursiem

Eiropas Savienības ūdens resursu apsaimniekošanas politikā ietilpst vēl daudzas citas direktīvas. Piemēram, direktīva pa peldūdeņiem, gruntsūdeņiem un par dzeramo ūdeni, nākotnē ir plānots pieņemt direktīvu par jūras vidi un plūdu riska novērtējumu un pārvaldību; šīs direktīvas gan vēl ir tikai priekšlikuma stadijā, un lēmums par tām vēl jāpieņem.

 

Eiropas informācijas sistēma par ūdens resursu stāvokli

Eiropas informācijas sistēma par ūdens resursu stāvokli ir portāls internetā, kurā sabiedrībai ir pieejama visplašākā informācija par ūdens resursiem un tematiem, kas saistīti ar šādiem resursiem, piemēram, dati par peldūdeņiem un citi ūdens resursu kvalitātes dati, kā arī informācija par komunālo notekūdeņu attīrīšanas vietām. Portāls ir Eiropas Vides aģentūras un Eiropas Komisijas dienestu kopdarbs.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!