Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Uzruna biznesa konferencē "Tilts Latvijas - Francijas sadarbībai". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.03.2007., Nr. 50 (3626) https://vestnesis.lv/ta/id/154887

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Uzruna Bordo mākslas muzeja izstādes "Fovisma skats: franču glezniecība 20.gadsimta sākumā" atklāšanā

Vēl šajā numurā

23.03.2007., Nr. 50 (3626)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Uzruna biznesa konferencē “Tilts Latvijas – Francijas sadarbībai”

 

“Reval Hotel Latvia” Rīgā 2007.gada 22.martā:

Godātais Oljē kungs [Francijas Nacionālās asamblejas prezidents], godātais Losa kungs [Francijas pilnvarotais rūpniecības ministrs], godātais Žipē kungs [Bordo pilsētas mērs], godātais Stroda kungs [ekonomikas ministrs], ekselences, godātie uzņēmēji un viesi, dāmas un kungi!

Man ir patiess gods un liels prieks uzrunāt šīs augsta līmeņa biznesa konferences dalībniekus un augstos viesus, kas ieradušies Latvijā, lai veicinātu un padziļinātu abu valstu ekonomisko sadarbību. Vēlos uzsvērt, ka šodienas konference notiek Baltijas reģiona jebkad lielākā Francijas kultūras festivāla “Francijas pavasaris” ietvaros, kas rīkots kā atbildes pasākums 2005.gadā ar lielām sekmēm notikušajam “Pārsteidzošās Latvijas” kultūras festivālam Francijā. Šāda aktīva darbība liecina par patiesi lielu abpusēju interesi un lieliskām perspektīvām mūsu nākotnes sadarbībai dažādās jomās. Es patiesi ceru, ka šī biznesa konference un tās laikā noslēgtās vienošanās vainagosies ar auglīgiem rezultātiem.

Zīmīgi, ka Francijas pavasaris Latvijā sācies laikā, kad visā Eiropā tiek pieminēta ES Romas līguma parakstīšanas 50.gadadiena. Eiropas Savienības idejas pamatlicēji Žans Monē un Robērs Šūmans īpaši uzsvēra nepieciešamību visām dalībvalstīm veidot kopīgu nākotni. Šodienas konference, kurā satiekas pārstāvji no vienas no Eiropas Savienības dibinātājvalstīm – Francijas – ar jauno, turklāt dinamiskas attīstības dalībvalsti – Latviju, ir labs paraugs kopīgu ekonomiskās sadarbības interešu īstenošanai. Pēc dažām dienām, piedaloties Romas līguma 50 gadu svinībās, es ar patiesu gandarījumu varēšu stāstīt par mūsu sadarbību.

Ekselences, dāmas un kungi!

Latvijas gandrīz trīs gadus ilgā dalība NATO un ES ir palīdzējusi ievērojami uzlabot mūsu labvēlīgo investīciju klimatu, kā arī sasniegt visstraujāko ekonomiskās izaugsmes līmeni Eiropas Savienībā. Līdz ar spēcīgo ekonomisko attīstību un investīciju pieplūdumu Latvijā veidojas daudzsološas jaunas biznesa iespējas.

Mūsdienu globālajā pasaulē uzņēmumi, veidojot savu darbības stratēģiju, arvien vairāk izvērtē darbības iespējas reģionālā un globālā mērogā. Latvijas izdevīgumu franču investoriem un uzņēmējiem nosaka tās atrašanās vieta starp austrumiem un rietumiem, labā infrastruktūra, izdevīgais nodokļu režīms, stabilitāte un dinamiskā ekonomiskā attīstība. Labās sadarbības tradīcijas, ko mūsu valstis ir aktīvi sākušas veidot jau kopš neatkarības atgūšanas, kas uzskatāmi atspoguļojas Francijas pavasarī, ir vēl viens nozīmīgs arguments mūsu sadarbības aktivizēšanai.

Latvija, pateicoties savai izdevīgajai ģeopolitiskajai situācijai, tradicionāli bijusi nozīmīgs starptautisko tirdzniecības ceļu posms un krustpunkts starp Austrumeiropu un Rietumeiropu, un tas turpina pilnveidoties par reģionālu pārvadājumu centru. Latvija kalpo kā tilts Austrumu un Rietumu (Eiropas un Āzijas) transporta plūsmai, savienojot Latviju ar Transsibīrijas dzelzceļu, Krieviju un citām bijušajām Padomju Savienības valstīm, kaimiņos esošajām Baltijas valstīm un pat ar Āziju, t.sk. ar Ķīnu. Gandrīz puse jeb 45% no Krievijas ārējās tirdzniecības iet caur Baltijas jūras ostām, ieskaitot trīs lielākās Latvijas neaizsalstošās ostas, kuru modernā infrastruktūra ļauj īstenot visdažādākās specifikas kravu pārvadājumus. Latvijā attīstās moderni un konkurētspējīgi industriālie, tehnoloģiskie un biznesa parki, kā arī izveidotas speciālas ekonomiskās zonas. Tādēļ mūsu valsts varētu kļūt par ideālu vietu tiem franču uzņēmējiem, kuri vēlētos izvietot savu biznesu Baltijas jūras reģionā, kā arī NVS valstīs.

Turklāt Latvija atrodas vienā no pasaules šobrīd visdinamiskākajiem un konkurētspējīgākajiem reģioniem, kas ir svarīgs priekšnoteikums biznesa un investīciju attīstībai. Apvienojumā ar pievilcīgo nodokļu politiku, piemēram, 15 procentu uzņēmumu ienākuma nodokli, šie faktori rada ideālus priekšnoteikumus ārvalstu investīciju izvietošanai mūsu valstī.

Latvijas galvaspilsētai Rīgai ir nepieciešamais potenciāls, lai kļūtu par nozīmīgu Baltijas jūras reģiona un Ziemeļeiropas biznesa, finanšu un transporta centru. Rīgas lidosta ir lielākā Baltijas valstīs, un tā piedāvā ātrus un efektīvus savienojumus ar Eiropas lielākajiem ekonomiski svarīgajiem centriem, tai skaitā ar Parīzi. Turklāt Rīga ir Ziemeļeiropas jūgendstila galvaspilsēta un viena no zaļākajām reģiona pilsētām. Mūsdienās Rīga ir kļuvusi par nozīmīgu liela mēroga starptautisku tikšanās vietu – 2006.gadā Rīgā notika Pasaules hokeja čempionāts un NATO alianses valstu galotņu sanāksme.

Izvērtējot iepriekšminētos faktorus, manuprāt, Francijas kompānijām ir vērts apsvērt sava biznesa izvietošanu tieši šeit – Rīgā un Latvijā.

Vairākus gadus pēc kārtas starp Latviju un Franciju vērojams stabils tirdzniecības pieaugums. Kopš 2000.gada tirdzniecības apjomi starp abām valstīm ir vairāk nekā dubultojušies, joprojām gan saglabājot ievērojamu Francijas importa pārsvaru pār mūsu eksportu. Francija šobrīd ir mūsu četrpadsmitais lielākais tirdzniecības partneris, taču esmu pārliecināta, ka preču plūsma, it īpaši Latvijas eksports uz Franciju, varētu būt daudz lielāks.

Apsveicami, ka daudzi franču uzņēmumi Latvijā nu jau vairāku gadu garumā veiksmīgi darbojas transporta, loģistikas, farmācijas, kosmētikas, tirdzniecības un citās jomās. Par Francijas uzņēmēju nopietno interesi sadarbībā ar Latviju liecina Francijas investīcijas mūsu valstī, kas kopš 2000.gada no tikpat kā nulles līmeņa pieaugušas līdz vairāk nekā 15 miljoniem eiro. Arvien aktīvāka kļūst Francijas kapitāla līdzdalība Latvijas uzņēmumos. Šobrīd Latvijā darbojās pavisam 142 uzņēmumi ar Francijas kapitālu (1995.gadā – 51 uzņēmums).

Esmu gandarīta, ka Latvijā darbojas tādi pazīstami franču uzņēmumi kā “Schneider Electric” (LEXEL fabrika), kas nodrošina darbu 300 cilvēkiem Rīgā un “Axon’ Cable”, kas dod darbu vairāk nekā 500 cilvēkiem Daugavpilī. Mēs priecājamies, ka franču uzņēmumi investē mūsu ražošanā un ka norit aktīvs darbs pie vairāku Francijas investīciju un Latvijas eksporta projektu īstenošanas mašīnbūves, farmācijas, kokrūpniecības, mēbeļu ražošanas, IT, finanšu pakalpojumu un citās jomās.

Vēlētos atzīmēt, ka arī Latvijas uzņēmumi sākuši investēt Francijā. Tā piemēram, 2006.gadā Latvijas apakšveļas un tekstilizstrādājumu ražotājs “Lauma” iegādājās Francijas elastīgo mežģīņu ražošanas kompāniju “Desseilles” Kalē.

Ekselences, dāmas un kungi!

Visas Eiropas izaugsmei svarīga tās dalībvalstu attīstība un konkurētspējas veicināšana. Lai nodrošinātu Latvijas ilgtspējīgu attīstību, dinamisku izaugsmi un augstu labklājības līmeni, mūsu svarīgs uzdevums ir veicināt investīcijas izglītībā, zinātnē, augstajās tehnoloģijās, kā arī cilvēkresursos. Pārorientēšanās no darbietilpīgas uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku ir viens no Latvijas valdības prioritāriem mērķiem. Esmu gandarīta, ka vairākas no Latvijas zinātņu ietilpīgajām nozarēm pēdējos gados ir uzrādījušas strauju izaugsmi, piemēram, Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare pēdējās dekādes laikā ir piedzīvojusi 20 – 30 procentu pieaugumu.

Ņemot vērā Lisabonas stratēģijā noteiktos mērķus un nepieciešamību uzlabot visas ES konkurētspēju, Latvijas ir gatava nākt ar savu pienesumu Eiropas zinātnes attīstībai. Latvijas zinātnieki jau kopš 1999.gada ir līdzvērtīgi partneri ES dalībvalstu kolēģiem, strādājot kopā Eiropas Savienības Piektajā un Sestajā ietvarprogrammā zinātnei un tehnoloģiju attīstībai, un ir gatavi dot savu ieguldījumu Vienotas Eiropas pētniecības telpas izveidē (European Research Area). Esmu gandarīta, ka šīs konferences ietvaros tiks parakstīta kopēja vienošanās par “Ampēra institūtu”, kā ietvaros varēs plaši sadarboties Latvijas un Francijas valsts iestādes un pētniecības institūcijas.

Ekselences, dāmas un kungi!

Runājot par Latvijas ekonomisko attīstību un sasniegumiem, es vēlētos pievērst jūsu uzmanību savas valsts potenciālam un iespējām, kas jums dotu priekšstatu par mūsu dinamisko izaugsmi un iespējām uzņēmējdarbībā.

Latvijas tautsaimniecības izaugsme pēdējos gados ir bijusi ļoti strauja. Laikā no 2001. līdz 2005.gadam iekšzemes kopprodukts ik gadu pieaudzis vidēji par 8,1%. Spēcīga Latvijas ekonomikas attīstība turpinājās arī 2006.gadā, sasniedzot 11,9% IKP pieaugumu. Mūsu ekonomikas izaugsmes rādītāji ir visstraujākie Eiropas Savienībā, un ievērojamais iekšzemes kopprodukta pieaugums pakāpeniski mazina ienākumu atšķirības starp Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu iedzīvotājiem. Lai sasniegtu šo mērķi pēc iespējas ātrāk un drošāk, ir īpaši svarīgi, lai mūsu ekonomikas straujā izaugsme turpinātos un būtu sabalansēta. Tādēļ jāuzlabo mūsu konkurētspēja, jāražo eksporta preces ar lielāku pievienoto vērtību, efektīvi jāizmanto augstās tehnoloģijas, jāveicina pētniecība un inovācijas, kā arī jānodrošina augsti kvalificēts darbaspēks tautsaimniecībai svarīgajās nozarēs. Mēs ceram, ka ES struktūrfondu piesaiste palīdzēs īstenot šīs prioritātes. Tajā pašā laikā Latvijai ir ļoti svarīga ārvalstu investīciju piesaiste un sadarbība ar ārvalstu uzņēmumiem.

Diemžēl līdz ar Latvijas straujo ekonomikas attīstību, iekšējā patēriņa iespaidīgu palielināšanos un augošajām cenām, ko ietekmē cenu līmeņa līdzsvarošanās ar ES cenām, naftas produktu cenu palielināšanās un citi faktori, pēdējā laikā ir palielinājusies inflācija. Pēdējos trijos gados inflācijas līmenis ir pārsniedzis sešus procentus, kas pirms tam ilgus gadus turējās 2–3 procentu līmenī. Ņemot vērā gaidāmo enerģētikas resursu cenu pieaugumu, kā arī citus faktorus, tuvākajā nākotnē būs sarežģīti samazināt mūsu inflācijas pieaugumu. Tādēļ Latvijas valdība ir izstrādājusi plašu inflācijas ierobežošanas plānu un mēs esam stingri apņēmušies nosargāt valūtas stabilitāti un ieviest eiro, tiklīdz tas būs iespējams. Lai gan Latvija pilnībā atbilst citiem Māstrihtas kritērijiem, inflācijas dēļ mums nācās atlikt eiro ieviešanu, ko sākotnēji plānojām 2008.gadā. Šobrīd eiro ieviešana varētu būt iespējama pēc 2010.gada, kad mums izdotos samazināt inflāciju līdz Māstrihtas kritēriju pieļautajām robežām.

Ekselences, dāmas un kungi!

Abu valstu ekonomisko sadarbību stiprina mūsu institucionālās saites un labie kontakti starp cilvēkiem. 2003.gadā tika atvērta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecība Parīzē. Latvijas Darba devēju konfederācijai un valsts institūcijām izveidojies veiksmīgs dialogs ar ietekmīgo franču uzņēmēju apvienību MEDEF, kā arī notiek aktīva sadarbība starp Latvijas un Francijas tirdzniecības kamerām. Īpaši vēlētos pateikties Parīzes MEDEF pārstāvja Rémy Robinet-Duffo iniciatīvām, kā arī viņa aktīvai līdzdalībai šī un citu pasākumu īstenošanā “Francijas pavasara” ietvaros.

Pateicos visiem Latvijas un Francijas puses dalībniekiem, kas līdzdarbojušies šīs biznesa konferences rīkošanā!

Ekselences, dāmas un kungi!

Es ceru, ka festivāls “Francijas pavasaris” un tā ietvaros notiekošie pasākumi palīdzēs latviešiem labāk iepazīt brīnišķīgu zemi – Franciju, tās kultūru un tradīcijas, stiprināt jau esošo sadarbību, veidot jaunus kontaktus un sākt jaunus projektus. Mūsu Francijas viesiem novēlu izmantot iespēju tuvāk iepazīties ar šo neatklāto Eiropas brīnumu – Latviju.

Esmu pārliecināta, ka Latvija var būt daudzsološs, stabils un uzticams biznesa partneris Francijai. Ceru, ka tikšanās starp abu valstu uzņēmējiem šīs konferences ietvaros palīdzēs dibināt jaunus kontaktus, vienoties par perspektīviem darījumiem un dos veiksmīgus rezultātus nākotnē.

Vislabākie novēlējumi jums visiem!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!