Uzruna Bordo mākslas muzeja izstādes “Fovisma skats: franču glezniecība 20.gadsimta sākumā” atklāšanā
Latvijas Valsts mākslas muzejā 2007.gada 21.martā:
Augsti godātie un dārgie viesi, godātie ministri, vēstnieki, Rīgas mērs, dārgie mākslas un Francijas draugi!
Mēs tuvojamies brīdim, kad es kā Valsts prezidente varēšu atklāt šo unikālo izstādi, kas ir gaidījusi 60 gadus, lai turpinātu to, kas aizsākās pirmās neatkarības gados. Tajā brīdī bija aizsākusies lieliska sadarbība ar Franciju, un tā parādīja, cik spēcīgas ir garīgās saites ar franču kultūru, cik ļoti Latvija, šī jaundzimusī valsts, vērtēja to, ko Francijas kultūra ir devusi Eiropas un pasaules kultūrai. Taču karš un tam sekojošie apstākļi lika šim tikko izplaukušajam sadarbības projektam pārvilkt smagu un melnu svītru. Bet tagad, pēc tik daudziem gadiem, šajā pavasara dienā pār mums spīd saule, saule, kas tik daudz nozīmē mūsu – latviešu – sirdīm, kas var arī simbolizēt to latviešu cieņu pret franču kultūras izstarojumu, kas sniedzas līdz pat mums, un mēs varam just lepnumu, ka tieši šeit, Rīgā, tiek atklāta tik plaša kultūras un ekonomiskās sadarbības programma, kāda šajā Ziemeļeiropas reģionā vispār vēl nav piedzīvota.
Dāmas un kungi!
Jūs šajā pavasara dienā piedzīvojat vēsturiskus brīžus. Šis ir vēsturisks brīdis, kad man kā Valsts prezidentei ir gods atklāt pirmo pasākumu lielajā un grandiozajā Francijas pavasara programmā – fovisma izstādi.