Rīgas dome

Saistošie noteikumi Nr.46

(prot.Nr.97, 26.§)

Rīgas ielu un laukumu nosaukumu, ēku un dzīvokļu numerācijas norādes kārtība

1. Vispārīgie nosacījumi

1.1. Saistošie noteikumi reglamentē ielu un laukumu nosaukumu, ēku un dzīvokļu numerācijas norādes, kā arī valsts karoga turētāja statīva izvietošanas kārtību Rīgā.

1.2. Fiziskās un juridiskās personas, tai skaitā ārvalstu, kuru pārvaldījumā vai īpašumā ir ēkas Rīgā, ir atbildīgas par saistošajos noteikumos paredzētās kārtības ievērošanu.

1.3. Ielu un laukumu nosaukumu, ēku un korpusu numerācijas plāksnes jāizvieto uz ēku fasādēm, žogiem u.c., dzīvokļu numerācijas plāksnes jāizvieto virs ēku ieejas durvīm atbilstoši saistošo noteikumu prasībām.

1.4. Ielu un laukumu nosaukumu, ēku un dzīvokļu numerācijas plākšņu izvietošana pie ēkām, kuras ir arhitektūras un kultūras pieminekļi vai kuras atrodas īpašās pieminekļu aizsardzības zonās, jāsaskaņo ar Rīgas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Fiziskās un juridiskās personas var izvietot ielu un laukumu nosaukumu, ēku numerācijas norādes plāksnes to īpašumā vai pārvaldījumā esošajās teritorijās uz atsevišķiem stabiem, kuriem jāatbilst Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras pārvaldes (turpmāk tekstā - Arhitektūras pārvalde) apstiprinātajiem tipveida etaloniem (turpmāk tekstā - noteikta parauga stabiem). Stabu izvietojums ir jāsaskaņo ar Arhitektūras pārvaldi.

1.5. Ēkas īpašnieka iniciāļi un uzvārds vai juridiskās personas nosaukums, kā arī zemesgabala grupa un grunts uz ēkas numerācijas plāksnes tiek uzrakstīta saskaņā ar ierakstu zemesgrāmatā vai citiem īpašuma tiesības apliecinošiem dokumentiem.

1.6. Tiek saglabāts iepriekšējais ēku numerācijas princips.

1.7. Rīgas pilsētas izpilddirektors, pamatojoties uz Rīgas Ģeodēziskā centra izstrādātajiem priekšlikumiem, nosaka konkrēto ēku numerācijas kārtību.

1.8. Rīgas pašvaldības institūcijām un pašvaldības uzņēmumiem ielu un laukumu nosaukumu, ēku un dzīvokļu numerācijas plāksnes un valsts karoga turētāja statīvi jāpasūta firmās, kas uzvarējušas Rīgas domes 06.05.1996. rīkotajā konkursā "Par Rīgas ielu un laukumu nosaukumu, ēku numerācijas plākšņu un valsts karoga turētājstatīva ražošanas tiesībām" (turpmāk tekstā – konkurss).

2. Ielas un laukuma nosaukuma, ēkas un dzīvokļu numerācijas plākšņu izvietošana

2.1. Ielas un laukuma nosaukuma plāksnei jābūt izgatavotai atbilstoši

konkursā apstiprinātajiem 3 paraugiem. Tā var būt:

1) izliekta, izgatavota no emaljēta skārda tumši zilā krāsā ar baltu apmali un uzrakstiem baltā krāsā (obligāta Rīgas vēsturiskajā centrā, kas ir pasaules kultūras un dabas mantojuma vieta (turpmāk tekstā – UNESCO zonā), un pie arhitektūras pieminekļiem),

2) plakana, uzrakstiem jābūt veidotiem no atstarojošas līmplēves (lietojama jaunās apbūves rajonos),

3) apgaismota, ar plāksnes iekšpusē stacionāri iemontētu gaismas ķermeni (lietojama individuālās apbūves rajonos). Atkarībā no teksta apjoma ir pieļaujami 4 plākšņu izmēri: 16 x 42 cm; 16 x 56 cm; 16 x 70 cm; 6 x 84 cm.

Tekstam jābūt latviešu valodā. Nepieciešamības gadījumā, saskaņojot ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras pārvaldes Mākslinieku daļu (turpmāk tekstā – mākslinieku daļa), var mainīt plāksnes izmērus.

2.1.1. Ielas un laukuma nosaukuma plāksne tiek izvietota uz katras šķērsielas stūra ēkas 2,5 m augstumā no zemes un 30 cm attālumā no ēkas stūra. Iespējamas šī izvietojuma variācijas atbilstoši ēkas arhitektoniskajam veidojumam.

2.1.2. Ja ēka atrodas atstatu dārzā vai pagalmā, ielas nosaukuma plāksne tiek izvietota uz žoga vai uz ielas stūra īpaši uzstādīta noteikta parauga staba.

2.1.3. Ja rajonos ar daudzstāvu apbūvi ēka atrodas 20 m attālumā no ielas, papildu ielas nosaukuma plāksne tiek izvietota uz noteikta parauga staba, kurš uzstādīts uz ielas stūra. Uz šīs plāksnes tiek atzīmēta arī ēku numerācija pieaugošā kārtībā līdz nākošajai šķērsielai.

2.1.4. Ielas nosaukumu nedrīkst saīsināt. Ja nosaukumu veido personvārds, tad jāraksta pilns vārds un uzvārds.

2.2. Ēkas numerācijas plāksnei jābūt izgatavotai atbilstoši konkursā apstiprinātajiem 3 paraugiem. Tā var būt:

1) izliekta, izgatavota no emaljēta skārda tumši zilā krāsā ar baltu apmali un uzrakstiem baltā krāsā (obligāta UNESCO zonā un pie arhitektūras pieminekļiem),

2) plakana, uzrakstiem jābūt veidotiem no atstarojošas līmplēves (lietojama jaunās apbūves rajonos),

3) apgaismota, ar plāksnes iekšpusē stacionāri iemontētu gaismas ķermeni (lietojama individuālās apbūves rajonos). Plāksnes izmēriem jābūt 32 x 22 cm vai 32 x 28 cm.

2.2.1. Uz ēkas numerācijas plāksnes tiek rakstīts:

- ielas nosaukums,

- ēkas numurs,

- zemesgabala, uz kura ēka atrodas, grupa un grunts,

- ēkas īpašnieka iniciāļi un uzvārds vai juridiskās personas nosaukums.

Nekonkretizējot īpašnieka personību, ēkas piederību var norādīt šādi:

- privātīpašums,

- valsts īpašums,

- pašvaldības īpašums,

- kopīpašums (valsts un pašvaldības, valsts un privātīpašums,

pašvaldības un privātīpašums). Ja ēkai ir divi īpašnieki, to uzvārdi rakstāmi alfabēta secībā; ja ēkai ir vairāki īpašnieki, numerācijas plāksnē jāatzīmē viena īpašnieka iniciāļi un uzvārds, piezīmējot "u.c." Ja mainās ēkas īpašnieks, mēneša laikā jāmaina plāksnē norādītā informācija, izvietojot jaunu plāksni atbilstoši saistošo noteikumu prasībām.

2.2.2. Ēkas numerācijas plāksne tiek uzstādīta 2,5 m augstumā no zemes (vienā līmenī ar ielas nosaukuma plāksni) pie ēkas ieejas labajā pusē (skatoties no ēkas fasādes) 30 cm attālumā no ieejas. Ja ēkas fasāde vērsta uz apbūves iekšpusi vai ja ēka atrodas perpendikulāri galvenajai ielai, numerācijas plāksne papildus tiek izvietota kreisajā pusē (skatoties no ēkas uz galveno ielu) uz tās ēkas daļas, kas vērsta pret galveno ielu. Izņēmuma gadījumos labākas redzamības dēļ, saskaņojot ar mākslinieku daļu, šo plāksni var izvietot savādāk.

2.2.3. Ēkas numerācijas plāksni nedrīkst izvietot uz ieejas portāliem, pilastriem, kolonnām, apmalēm un citām arhitektoniskām detaļām.

2.2.4. Ja ēkas sarežģītais arhitektoniskais veidojums apgrūtina ielas nosaukuma un ēkas numerācijas plāksnes izvietošanu, tad to izvietojums atsevišķi jāsaskaņo ar mākslinieku daļu.

2.2.5. Ja ēkai ir divas vai vairākas līdzvērtīgas ieejas, ēkas numerācijas plāksnes jāizvieto vismaz pie abām malējām ieejām.

2.2.6. Ja rajonā ar individuālo apbūvi ēka atrodas vairāk nekā 30 m no ielas braucamās daļas un ir aizsegta, tad ēkas numerācijas plāksne tiek izvietota uz žoga pie ieejas pagalmā vai uz ielas stūra īpaši uzstādīta noteikta parauga staba.

2.3. Ēkas dzīvokļu numerācijas plāksnei jābūt izgatavotai atbilstoši konkursā apstiprinātajiem 2 paraugiem. Tā var būt:

1) izliekta, izgatavota no emaljēta skārda tumši zilā krāsā ar baltu apmali un uzrakstiem baltā krāsā (obligātas UNESCO zonā un pie arhitektūras pieminekļiem),

2) plakana, uzrakstiem jābūt veidotiem no atstarojošas līmplēves (lietojamas jaunās apbūves rajonos). Plāksnes izmēri – 10 x 30 cm. Ja ēkai ir divas vai vairākas līdzvērtīgas ieejas, dzīvokļu numerācijas plāksnes tiek izvietotas virs ieejām kāpņu telpās vienās un tajās pašās vietās atkarībā no ēkas arhitektoniskā veidojuma. Plākšņu izvietojums pie ēkām, kas ir arhitektūras un kultūras pieminekļi, jāsaskaņo ar Rīgas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

2.4. Ielas un laukuma nosaukuma, ēkas un dzīvokļu numerācijas plāksnēm ir jābūt labā tehniskā un vizuālā stāvoklī (nesabojātām, ar skaidri salasāmiem uzrakstiem).

3. Valsts karoga turētāja statīva izvietošana

3.1. Latvijas valsts karogu izvieto, ievērojot Latvijas Republikas Ministru kabineta 24.10.1995. noteikumus nr.311 "Noteikumi par likuma "Par Latvijas valsts karogu" piemērošanu, valsts karoga izgatavošanas un lietošanas kārtību".

3.2. Jāievēro šādi karoga turētāja statīva izvietošanas nosacījumi.

3.2.1. Rīgas vēsturiskajā centrā pie ēkām, kas ir arhitektūras un kultūras pieminekļi, tiek saglabāts iepriekšējais ar Rīgas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju saskaņotais karogu turētāju statīvu izvietojums.

3.2.2. Ja Rīgas vēsturiskajā centrā tiek veikta ēkas fasādes pārbūve, tad karoga turētāja statīvs jāizvieto pie ēkas galvenās ieejas labajā pusē (skatoties no ēkas fasādes).

3.2.3. Ja rajonā ar daudzstāvu apbūvi ēkai ir divas vai vairākas līdzvērtīgas ieejas, karoga turētāja statīvs jāizvieto pie labās puses ieejas labajā pusē (skatoties no ēkas fasādes).

3.2.4. Ja rajonā ar daudzstāvu apbūvi ēkas fasāde ir vērsta perpendikulāri pret galveno ielu, tad karoga turētāja statīvs jāizvieto pie tās ieejas, kura atrodas tuvāk galvenajai ielai. Karoga turētāja statīvs tiek izvietots ieejas labajā pusē (skatoties no ēkas fasādes).

3.2.5. Rajonos ar individuālo apbūvi (Mežaparks, Teika u.c.) karoga turētāja statīvs jāizvieto:

- pie ieejas ēkā, ja ēkas fasāde vērsta pret ielu,

- labajā pusē pie tās ēkas sienas, kura vērsta pret ielu (skatoties no ēkas fasādes), ja ēkas fasāde vērsta citā virzienā.

3.2.6. Ja pie ēkas saskaņā ar ēkas statusu vienlaikus jāizvieto gan Latvijas valsts karogs, gan citu valstu karogi:

1) Latvijas valsts karoga turētāja statīvs jāizvieto ēkas fasādes ieejas labajā pusē (skatoties no ēkas fasādes),

2) otrs karoga turētāja statīvs jāizvieto simetriski ēkas fasādes ieejas kreisajā pusē.

3.2.7. Karoga turētāja statīvam jābūt labā tehniskā un vizuālā stāvoklī (nesabojātam, bez rūsas, kārtīgi piestiprinātam).

4. Atbildība par saistošo noteikumu neievērošanu

4.1. Juridiskajām vai fiziskajām personām, kurām pieder vai kuru valdījumā vai apsaimniekošanā ir ēkas Rīgā, var uzlikt administratīvo sodu par saistošo noteikumu neievērošanu.

4.2. Par saistošo noteikumu neievērošanu paredzēts administratīvais sods, ja:

4.2.1. nav izvietota:

- ielas vai laukuma nosaukuma plāksne,

- ēkas vai dzīvokļu numerācijas plāksne,

- karoga turētāja statīvs, - līdz Ls 10,

4.2.2. netiek uzturēts kārtībā:

- karoga turētāja statīvs,

- ielas vai laukuma nosaukuma plāksne,

- ēkas vai dzīvokļu numerācijas plāksne, - līdz Ls 25,

4.2.3.

- sākot ar 31.12.1999., ielas vai laukuma nosaukuma, ēkas vai dzīvokļu numerācijas plāksne neatbilst konkursā apstiprinātajiem paraugiem un netiek ievēroti to izvietošanas nosacījumi (izņēmums – pie valsts un pašvaldības dzīvojamām mājām var būt izvietotas vecā parauga plāksnes, ja tās ir labā tehniskā un vizuālā stāvoklī),

- ir sastādīts administratīvais protokols, bet ēkas īpašnieks, valdītājs vai apsaimniekotājs trīs mēnešu laikā nav novērsis protokolā norādītos pārkāpumus, - līdz Ls 50.

5. Saistošo noteikumu izpildes kontrole

5.1. Saistošo noteikumu izpildi kontrolēt un sastādīt administratīvo protokolu atbilstoši savai kompetencei ir tiesīgas šādas amatpersonas:

5.1.1. Rīgas domes Komunālā departamenta Komunālās saimniecības pārvaldes struktūrvienību - namīpašumu apsaimniekošanas nodaļas, ēku labiekārtošanas daļas, ēku tehniskās ekspluatācijas un remontu daļas

- vadītājs;

5.1.2. Rīgas priekšpilsētu (rajonu) administratīvo inspekciju inspektori;

5.1.3. Rīgas pašvaldības iestāžu un uzņēmumu amatpersonas, kurām ar Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumu ir noteiktas tiesības sastādīt administratīvo protokolu.

5.2. Latvijas Republikas likums "Par policiju" reglamentē policijas tiesības kontrolēt saistošo noteikumu izpildi.

6. Pārejas noteikumi

6.1. Rīgas domes 26.10.1999. saistošie noteikumi Nr.46 "Rīgas ielu un laukumu nosaukumu, ēku un dzīvokļu numerācijas norādes kārtība" publicējami laikrakstos "Latvijas Vēstnesis" un "Rīgas Balss". Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

6.2. Ar Rīgas domes 26.10.1999. saistošo noteikumu Nr.46 "Rīgas ielu un laukumu nosaukumu, ēku un dzīvokļu numerācijas norādes kārtība" spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē Rīgas domes 30.01.1996. noteikumi Nr.48 "Rīgas ielu un laukumu nosaukumu, ēku un dzīvokļu numerācijas kārtības noteikumi".

Rīgas domes priekšsēdētājs A.Bērziņš