Likumprojekts

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā

Saeimas dok.nr.1201; likumprojekts nr.381

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas kopā ar

Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisiju izstrādāts

un 1999.gada 21.oktobrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt Bērnu tiesību aizsardzības likumā ("Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs", 1998. 15.nr.) šādus grozījumus:

1.

Izteikt likuma 1.pantu šādā redakcijā:

"1.pants. Likumā lietotie termini

1) Bārenis — bērns, kura vecāki ir miruši vai likumā noteiktajā kārtībā atzīti par mirušiem;

2) Bez vecāku gādības palikušais bērns — bērns, kuru māte atstājusi dzemdību namā, dzemdību nodaļā, bērnu slimnīcā, zīdaiņu namā vai bērnu namā, un par kuru ir vecāku juridiski noformēta rakstiska piekrišana bērna adopcijai, apzināti pamests bērns, atrasts bērns, kura vecāki nav zināmi, kura vecāki atrodas bezvēsts prombūtnē; izbeigta vai pārtraukta vecāku vara, atrasts bērns, kura vecāki nav zināmi vai bērns;

3) Audžuģimene — ģimene, kas bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam savā ģimenē nodrošina aprūpi un audzināšanu;

4) Aizbildnis — persona, kura iecelta vai apstiprināta Civillikumā noteiktā kārtībā, lai nodrošinātu bērnu tiesību un interešu aizsardzību;

5) Atbalsta ģimene — ģimene, kas palīdz bērnam uzlabot savstarpējās attiecības ar vecākiem, palīdz ģimenei, kurā ir bērni, sniedz atbalstu ģimenei, kurā ir hroniski slims bērns, vai citos gadījumos;

6) Uzticības persona — persona, kas ir vecāka par 18 gadiem un var sniegt atbalstu bērnam, kuram ir problēmas mācībās vai saskarsmē ar vienaudžiem, vai ir nepieciešams cita veida atbalsts;

7) Mājas — bērna pastāvīga dzīves vieta;

8) Pajumte — dzīvošanai derīgā stāvoklī esoša apkurināma dzīvojamā telpa (mājoklis), kas atbilst būvniecības un sanitāro normu prasībām;

9) Ārpus ģimenes aprūpe — aprūpe, kas tiek nodrošināta bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem;

10) Bērnu aprūpes un audzināšanas iestāde — kurā tiek nodrošināta bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna aprūpe, bērna sociālā korekcija vai piespiedu medicīniska un audzinoša rakstura ārstēšana;

12) Privātā bērnu iestāde — fiziskas vai juridiskas personas izveidota iestāde, kas nodrošina bērna interesēm un vajadzībām atbilstošu pakalpojumu sniegšanu bērna vispusīgai attīstībai;

13) Patversme — bērna aprūpes iestāde, kura īslaicīgi nodrošina bērna ārpus ģimenes aprūpi un audzināšanu;

14) Bērna minimālais labklājības līmenis — ir dzīvošanai nepieciešamo materiālo apstākļu kopums, kas nodrošina bērna fizioloģisko vajadzību normālu funkcionēšanu.".

2.

Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

"2.pants. Likuma uzdevums

(1) Šā likuma uzdevums ir noteikt bērna tiesības, brīvības un to aizsardzību, ņemot vērā, ka bērnam kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai vajadzīga īpaša aizsardzība un gādība.

(2) Šis likums regulē arī pamatnosacījumus, saskaņā ar kuriem kontrolējama bērna uzvedība un nosakāma viņa atbildība, tas reglamentē vecāku un citu fizisko un juridisko personu, kā arī valsts un pašvaldības tiesības, pienākumus un atbildību par bērna tiesību nodrošināšanu, kā arī nosaka bērna tiesību aizsardzības sistēmu un tās darbības tiesiskos principus.

(3) Bērnu tiesību aizsardzība ir valsts politikas sastāvdaļa. Valsts un pašvaldības organizē un kontrolē bērnu tiesību aizsardzību visā valsts teritorijā.".

3.

Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

"3.pants. Bērns un bērna tiesību vienlīdzības princips

(1) Bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot tās personas, kurām saskaņā ar likumu pilngadība iestājas agrāk, tas ir, personas, kuras izsludinātas par pilngadīgām vai stājušās laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas.

(2) Bērna tiesības un brīvības valsts nodrošina visiem bērniem bez jebkādas diskriminācijas — neatkarīgi no bērna, viņa vecāku, aizbildņu, ģimenes locekļu rases, tautības, dzimuma, valodas, partijas piederības, politiskās un reliģiskās pārliecības, nacionālās, etniskās vai sociālās izcelsmes, dzīves vietas valstī, mantiskā un veselības stāvokļa, dzimšanas vai citiem apstākļiem.".

4.

5.panta pirmajā daļā:

aizstāt 1.punktā vārdu "audžuvecāki" ar vārdu "audžuģimene";

papildināt 4.punktā aiz vārdiem "sabiedriskās organizācijas" ar vārdiem "Un citas juridiskas vai fiziskas personas".

5.

Papildināt 6.panta piekto daļu, uzsākot to ar vārdu "Jebkura".

6.

Izteikt 8.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Bērnam ir tiesības uz savas identitātes saglabāšanu.".

7.

Izteikt 10.panta ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Minimālo labklājības līmeni valstī nosaka Ministru kabinets.".

8.

11.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Bērnam ir tiesības uz bezmaksas pirmsskolas sagatavošanas, pamata, vidējo izglītību un arodizglītību.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Bērnam ir tiesības apgūt kultūras mantojumu, piedalīties tā aizsardzībā, kā arī attīstīt savas jaunrades spējas.".

9.

Papildināt 12.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Profesijas apguve tiek nodrošināta izglītības iestādēs, bet bērniem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu un ir reģistrējušies kā bezdarbnieki,— ar valsts nodarbinātības dienesta starpniecību.".

10.

Izslēgt 13.panta pirmajā daļā vārdus "līdz 14 gadu vecumam".

11.

14.panta nosaukumā un pirmajā daļā svītrot vārdu "savu".

12.

Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

"18.pants. Bērna tiesību garantijas

Bērna tiesību garantijas noteiktas Satversmē, šajā likumā, citos likumos un normatīvajos aktos, kā arī Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos.".

13.

20.pantā:

papildināt pirmo daļu ar vārdiem "un speciāli sagatavoti darbam ar bērniem";

papildināt ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Tiesā lietas, kas saistītas ar bērna tiesību vai interešu nodrošināšanu, arī krimināllietas, kurās tiesājamais ir nepilngadīgs, izskatāmas ārpus kārtas. Krimināllietas noliekamas izskatīšanai tiesas sēdē ne vēlāk kā mēneša laikā no to ienākšanas, bet civillietas divu mēnešu laikā no lietas ierosināšanas dienas.".

14.

21.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Bērna paša drošībai un aizsardzībai bērna tiesību īstenošanu var pakļaut tādiem ierobežojumiem, kas noteikti ar likumu un nepieciešami nacionālās drošības, sabiedriskās kārtības, iedzīvotāju tikumības un veselības aizsardzībai un citu personu tiesību un brīvību aizsardzībai.";

aizstāt otrajā daļā vārdus "rīcībā konstatēts pārkāpums" ar vārdiem "tiesības tiek ierobežotas".

15.

Izslēgt 22.panta otrajā daļā vārdus "kā arī".

16.

Papildināt 23.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Bērnam ir pienākums saudzīgi izturēties pret apkārtējo vidi.".

17.

Aizstāt 24.panta trešajā daļā vārdus "likumīgie pārstāvji" ar vārdiem "dabiskie aizbildņi (likumiskie pārstāvji)".

18.

Izteikt 26.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"Valsts un pašvaldība sniedz atbalstu ģimenes un bērnu izglītības, veselības veicināšanas, kultūras, sporta, kā arī atpūtas iestādēm un organizācijām, lai sekmētu bērna fizisko attīstību un radošo darbību, gādā par bērna brīvā laika pavadīšanas iespējām un sniedz citus pakalpojumus, kuri veicina bērna pilnveidošanos un palīdz ģimenei bērna audzināšanā.".

19.

27.pantā:

papildināt trešo daļu ar tekstu šādā redakcijā:

"kā arī tiek nodrošināta neatliekama bezmaksas palīdzība slimnīcās un rehabilitācijas iestādēs";

papildināt ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Šajos gadījumos pašvaldības sociālās palīdzības dienests kopā ar citām pašvaldības institūcijām, bērna vecākiem un bērna tiesību aizsardzības iestādēm izstrādā ģimenes atbalsta un palīdzības programmu, kuras finansējumu nodrošina valsts."

20.

Izslēgt 29.panta otro daļu.

21.

Izteikt 31.pantu šādā redakcijā:

"31.pants. Adopcija

(1) Lai bērna attīstībai nodrošinātu ģimenisku vidi, tiek atbalstīta adopcija.

(2) Adopcijas tiesiskos pamatus nosaka Civillikums. Adopcijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, kura ir pievienojušies Konvencijai par adopciju."

22.

Papildināt 35.pantu ar tekstu šādā redakcijā:

"likums "Par bāriņtiesām un pagasttiesām", kā arī Bāriņtiesu un pagasttiesu darbības noteikumi".

23.

Izteikt 37.panta sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Prasības vispārējām bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpes un audzināšanas iestādēm, kā arī medicīniski sanitārās un higiēnas prasības nosaka Ministru kabinets.".

24.

Izteikt 38.pantu šādā redakcijā:

"38.pants. Īpašās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādes

(1) Īpašās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādes ir sociālās korekcijas izglītības iestādes, medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas iestādes, kurās bērni tiek ievietoti sakarā ar likumpārkāpuma izdarīšanu (izņemot brīvības atņemšanas vietas) vai tiek ārstēti.

(2) Šajā pantā minētajās iestādēs bērnu var ievietot ar tiesas nolēmumu, atbilstoši atsevišķā likumā noteiktajai kārtībai.".

25.

42.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdu "Lēmumu" ar vārdu "Nolēmumu";

papildināt ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos, atstājot bērna aprūpes un audzināšanas iestādi, bērnam rakstveidā sniedz informāciju par likumā noteiktajām sociālajām garantijām, arī par tiesībām saņemt dzīvokli.";

uzskatīt esošo otro daļu par trešo daļu.

26.

Papildināt 43.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja bērns turpina mācīties, tad šī panta pirmajā daļā minētās un neizmantotās garantijas tiek saglabātas visu mācību laiku, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu sasniegšanai.".

27.

45.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) par bērna ievietošanu citā ģimenē vai privātā bērnu aprūpes iestādē uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, vecāki vai aizbildnis nekavējoties paziņo bāriņtiesai (pagasttiesai) pēc šīs ģimenes dzīvesvietas vai attiecīgās iestādes atrašanās vietas.";

papildināt ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Bērnu aprūpes un audzināšanas iestādes var atļaut bērniem ciemoties un uzturēties svešās ģimenēs iknedēļas brīvdienās un svētku dienās, ja iestādes administrācija iepriekš ir apsekojusi apstākļus šajās ģimenēs un nākusi pie atzinuma, ka uzturēšanās ģimenē nekaitē bērnam.

(5) Ievietot bērnu ģimenē uz laiku, kas pārsniedz šī panta ceturtajā daļā minēto, bērnu aprūpes un audzināšanas iestāde var, ja iepriekš ir apsekoti šīs ģimenes materiālie un sadzīves apstākļi un bāriņtiesa (pagasttiesa) ir atzinusi par iespējamu ievietot bērnu šajā ģimenē. Bērna ēdināšanas izdevumus sedz bērnu aprūpes un audzināšanas iestāde, vienojoties ar ģimeni.".

28.

Izteikt 47.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Negatīvas sociālās vides ietekmes mazināšanai valsts sociālās politikas uzdevums ir veidot labvēlīgu kultūrvidi un popularizēt veselīgu dzīves veidu. Valsts budžetā tam atvēlami līdzekļi.".

29.

Izslēgt 48.panta 5.daļas pirmajā teikumā vārdu "speciālā" un otrajā teikumā vārdu "speciāli".

30.

Izslēgt 49.panta trešās daļas pēdējā teikumā vārdu "speciāli".

31.

Izslēgt 50.panta pirmajā daļā vārdu "erotika".

32.

Papildināt 52.panta trešās daļas 1.punktu ar vārdiem "kurš speciāli sagatavots darbam ar bērniem, kuri cietuši no vardarbības".

33.

Aizstāt 53.pantā vārdus "un kuram" ar vārdiem "neatkarīgi no tā vai".

34.

Aizstāt 55.panta otrajā daļā vārdu "integrēties" ar vārdu "iekļauties".

35.

Izteikt 58.pantu šādā redakcijā:

"58.pants. Likumpārkāpumu profilakses darba organizācija

(1) Likumpārkāpumu profilakses darbu ar bērniem veic pašvaldība sadarbībā ar bērnu vecākiem, izglītības iestādēm, valsts policiju, sabiedriskajām organizācijām un citām iestādēm.

(2) Pašvaldība profilakses lietu iekārto un bērna uzvedības sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmu izstrādā katram bērnam, kurš:

1) izdarījis noziedzīgu nodarījumu un pirmstiesas izmeklēšanas laikā nav apcietināts;

2) atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sods nav saistīts ar brīvības atņemšanu;

3) atbrīvots no kriminālatbildības ;

4) atbrīvots no ieslodzījuma vai soda izciešanas vietas;

5) izdarījis Krimināllikumā paredzētās prettiesiskās darbības pirms 14 gadu vecuma sasniegšanas;

6) vairāk nekā divas reizes izdarījis Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētās prettiesiskās darbības;

7) ubago, klaiņo vai veic citas darbības, kas var novest pie prettiesiskas rīcības.

(3) Valsts policija var ņemt profilaktiskajā uzskaitē bērnus, kas norādīti šā panta otrās daļas 1.–6.punktā, kā arī citus bērnus, kuriem pašvaldībā iekārtota profilakses lieta, ja izstrādātā sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programma paredz policijas līdzdalību konkrētajā lietā.".

36.

Papildināt 59.panta pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā: "7) patvaļīgi aizgājis no ģimenes, aizbildņa, audžuģimenes vai bērnu aprūpes un audzināšanas iestādes";

Aizstāt 59.panta otrajā daļā skaitļus "3.—6." ar skaitļiem "3.—7.".

37.

Papildināt 61.pantu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) apstiprina valsts programmu sociālo pedagogu un sociālo darbinieku sagatavošanā.".

38.

Izteikt 62.pantu šādā redakcijā:

"62.pants. Labklājības ministrijas kompetence

Labklājības ministrija:

1) izstrādā valsts politikas projektu bērnu un ģimenes sociālās drošības, tajā skaitā sociālās apdrošināšanas, sociālās palīdzības (sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas, materiālās palīdzības), veselības aprūpes un medicīniskās rehabilitācijas, kā arī pusaudžu nodarbinātības jomā, koordinē un atbild par tā īstenošanu;

2) risina ar rehabilitāciju un integrāciju sabiedrībā saistītos jautājumus bērnam ar īpašām vajadzībām, bērnam, kurš cietis no vardarbības vai citas prettiesiskas darbības, cietis no narkotisko, toksisko un citu apreibinošu vielu vai alkohola lietošanas vai negatīvas sociālās vides ietekmes;

3) izstrādā valsts politikas projektu bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpei, audžu ģimeņu, aizbildnības un adopcijas jautājumos, organizē un atbild par apstiprināto projektu izpildi;

4) koordinē un metodiski vada bērnu ārpus ģimenes aprūpes iestāžu darbu;

5) uzrauga un metodiski vada bāriņtiesu un pagasttiesu darbu aizbildnības jautājumos;

6) izstrādā valsts politikas projektu sociālo darbinieku sagatavošanai darbam ar bērniem, organizē un atbild par valsts politikas īstenošanu.".

39.

Izteikt 63.pantu šādā redakcijā:

"63.pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence

(1) Izglītības un zinātnes ministrija:

1) izstrādā valsts bērnu izglītības un sporta politikas projektus un organizē apstiprināto projektu izpildi;

2) nodrošina izglītības pieejamību un kvalitāti;

3) izstrādā izglītošanas programmas bērna tiesību aizsardzības jomā;

4) nodrošina veselības mācības kā obligāta mācību priekšmeta ieviešanu skolās;

5) nosaka izglītības darbinieku kvalifikācijas prasības un kritērijus, veicina izglītības darbinieku kvalifikācijas līmeņa paaugstināšanu";

6) kopā ar Labklājības ministriju izstrādā valsts programmu sociālo pedagogu un skolotāju sagatavošanai darbam ar bērniem ar īpašām vajadzībām un bērniem, kuriem nepieciešama uzvedības sociālā un pedagoģiskā korekcija, kā arī ar šo bērnu ģimenēm, koordinē valsts programmas īstenošanu.

(2) Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā atrodas Valsts bērna tiesību aizsardzības centrs.".

40.

64.pantā:

2.punktu papildināt ar vārdiem "un viņu ģimenēm";

papildināt ar jaunu 2.punktu šādā redakcijā:

"2) sadarbībā ar citām institūcijām veic pasākumus cīņai pret bērnu nelikumīgu pārvietošanu un bērnu neatgriešanos no ārvalstīm;";

uzskatīt līdzšinējo 2.punktu par 3.punktu.

41.

Papildināt ar 64.1pantu šādā redakcijā:

"64.1pants. Tieslietu ministrijas kompetence

Tieslietu ministrija organizē tiesnešu apmācību bērnu tiesību jautājumos.".

42.

Papildināt ar 64.2pantu šādā redakcijā:

"64.2pants. Kultūras ministrijas kompetence

Kultūras ministrija izstrādā valsts programmu bērnu kultūras un kultūrizglītības jomā un atbild par tās realizāciju.".

43.

Izteikt 65.pantu šādā redakcijā:

"65.pants. Valsts bērna tiesību aizsardzības centrs

(1) Valsts bērna tiesību aizsardzības centrs:

1) izstrādā valsts bērna tiesību aizsardzības politikas projektu un ikgadēju valsts programmas projektu bērna stāvokļa uzlabošanai un atbild par apstiprināto projektu realizāciju;

2) uzrauga likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu bērna tiesību aizsardzības jomā un izstrādā priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos bērnu tiesību aizsardzības nodrošinājumam;

4) koordinē valsts un pašvaldību institūciju darbību, uzrauga un analizē bērna tiesību procesa kvalitāti bērna tiesību aizsardzības jomā;

5) reizi pusgadā sniedz Saeimai un Ministru kabinetam rakstveida ziņojumu par centra darbu un pārskatu par bērnu stāvokli valstī;

6) reizi piecos gados sagatavo un iesniedz Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejai ziņojumu par bērnu stāvokli Latvijā un pasākumiem, kas veikti bērna tiesību nodrošināšanai.

(2) Valsts Bērnu tiesību aizsardzības centra pakļautībā ir rajonu (pilsētu) bērna tiesību aizsardzības inspekcijas (inspektori), kuru pienākums ir koordinēt valsts un pašvaldību iestāžu, sabiedrisko organizāciju un privāto iestāžu darbību bērna tiesību aizsardzībā un uzraudzīt likumu izpildi šajā jomā attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

(3) Rajonu (pilsētu) bērna tiesību aizsardzības inspekcijai (inspektoram) ir tiesības pēc savas iniciatīvas vai sakarā ar sūdzību pārbaudīt jebkuras valsts vai pašvaldības iestādes, nevalstiskās organizācijas vai citas juridiskas vai fiziskas personas darbību bērna tiesību aizsardzības jautājumos, pieprasīt no minētajām iestādēm, organizācijām un personām informāciju vai paskaidrojumus šajā jomā.

(4) Sakarā ar pārbaudes rezultātiem inspekcija (inspektors) dod ieteikumus pārkāpumu novēršanai un, ja nepieciešams, griežas attiecīgajā iestādē par vainīgo amatpersonu saukšanu pie disciplinārās atbildības vai citas likumā noteiktās atbildības.

(5) Ministru kabinets ieceļ Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra direktoru un apstiprina centra nolikumu.".

44.

Papildināt 67.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Laikā, kad bērns atrodas ārpusģimenes aprūpē, bērna pastāvīgā dzīvesvieta saglabājas pašvaldībā, kura pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi.";

uzskatīt 4., 5., 6. un 7.daļu attiecīgi par 5., 6., 7. un 8.daļu.

45.

Papildināt likumu ar 67.1pantu šādā redakcijā:

"67.1pants. Statistiskie pārskati par bērna tiesību stāvokli

Centrālā statistikas pārvalde kopā ar Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju, Tieslietu ministriju, īpašo uzdevumu ministru valsts pārvaldes un pašvaldību lietās un pašvaldībām nodrošina statistisko novērošanu par bērna tiesību aizsardzību valstī, tai skaitā par ģimenēm, kurās izbeigta vai pārtraukta vecāku vara, kuras ar bērniem izliktas no dzīvokļa, par bērnu adopciju, bērnu nodošanu ārpusģimenes aprūpē, audzinoša un medicīniska rakstura līdzekļu piemērošanu bērniem, bērnu saukšanu pie kriminālatbildības, bērniem vardarbības upuriem.".

46.

Izslēgt 69.panta otrajā daļā vārdus "kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu".

47.

Papildināt 72.panta trešās daļas 2.punktu ar vārdiem "kas konstatēts ar tiesas spriedumu vai citu kompetentas iestādes lēmumu".

48.

Papildināt likumu ar 76.pantu šādā redakcijā:

"76. Bērna izbraukšana ārpus valsts robežām

(1) Bērns var izbraukt ārpus valsts robežām kopā ar abiem vecākiem vai viņu pilnvarotu personu.

(2) Ja bērns izbrauc ārpus valsts robežām kopā ar vienu no vecākiem, izbraukšanai nepieciešama otra piekrišana. Ja kāds no vecākiem atsakās dot piekrišanu vai nav sasniedzams, piekrišanu var dot bāriņtiesa (pagasttiesa).

(3) Ja bērns vai bērnu grupa izbrauc ārpus valsts robežām, izbraukšanai atļauju dod vecāki, aizbildnis, audžuģimenes vecāki vai bērnu aprūpes un audzināšanas iestādes vadītājs un bāriņtiesa (pagasttiesa), pārliecinoties, ka izbraukšana ir bērna interesēs un būs nodrošināta bērna aprūpe, viņam atrodoties ārpus valsts robežām. Par bērna izbraukšanu bāriņtiesa (pagasttiesa) paziņo Latvijas diplomātiskai pārstāvniecībai attiecīgajā valstī.

(4) Kārtību, kādā noformējama bērna izbraukšana un veicama kontrole par viņa atgriešanos, nosaka Ministru kabinets.".

49.

Pārejas noteikumos:

pirmo punktu izteikt šādā redakcijā:

"1. Ministru kabinets līdz ...................... iesniedz Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos, kā arī likumprojektus par audzinoša un medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem.

Līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim piemērojams likums "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgiem.";

izslēgt 3. un 4.punktu;

papildināt ar 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

"6. Centrālā statistikas pārvalde kopā ar Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju, Tieslietu ministriju, īpašo uzdevumu ministru valsts pārvaldes un pašvaldību lietās un pašvaldības līdz ......................... izstrādā un apstiprina statistisko pārskatu veidlapas bērna tiesību aizsardzības jautājumos.

7. Šā likuma 27.panta piektā daļa stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.".

Par likumprojektu

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs:

pašreizējā situācija — kādēļ neapmierina spēkā esošā tiesību normu sistēma: likumprojekta koncepcija — kādēļ likums ir nepieciešams?

Spēkā esošā tiesību normu sistēma ir neapmierinoša, jo Bērnu tiesību aizsardzības likumā esošā redakcijā ir iekļautas daudzas formālas un nekonkrētas, bērnu tiesību aizsardzības institūcijām pienākumus neuzliekošas tiesību normas, kuras nenodrošina reālu bērnu tiesību aizsardzību.

Iesniegtie grozījumi likumā nepieciešami, lai pilnīgāk īstenotu valsts uzraudzību pār likumu un citu tiesību aktu izpildi bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanai, kā arī nodrošinātu bērnu tiesību aizsardzību atbilstoši 1989. gada 20.novembra ANO Konvencijai par bērna tiesībām.

2. Kā likums var ietekmēt tautsaimniecības attīstību? Vai likums var ietekmēt vidi?

Paredz grozījumus 23.pantā, nosakot bērna pienākumu saudzīgi izturēties pret apkārtējo vidi.

3. Kā likums var ietekmēt budžetu:

a) vai likums prasa esošā valsts budžetā neparedzētus izdevumus;

b) vai likums samazinās valsts budžeta ienākumus;

c) vai likums nākotnē palielinās valsts budžeta izdevumus?

a) Neietekmē;

b) Nesamazinās;

c) No 2001.gada palielina izdevumus.

4. Kā likums var ietekmēt esošo tiesību normu sistēmu, un vai ir nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

Ir nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos, tajā skaitā Latvijas Kriminālprocesa kodeksā, Krimināllikumā, likumā "Par sociālo drošību", "Par sociālo palīdzību", "Par dzīvojamo telpu īri", "Par policiju", "Par pašvaldību", Ārstniecības likumā, Civilprocesa likumā, Civillikumā, likumā "Par bāriņtiesām un pagasttiesām". Priekšlikumi nepieciešamajiem grozījumiem tiek sagatavoti Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā.

5. Kāda ir likumprojekta atbilstība Latvijas starptautiskajām saistībām?

Atbilst 53 starptautisko tiesību dokumentiem, cilvēktiesību dokumentiem, kuriem Latvija ir pievienojusies, tajā skaitā 1989.gada 20.novembra ANO Konvencijai par bērna tiesībām.

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpildei no valsts puses jaunas institūcijas netiek radītas.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Antons Seiksts