"Latvija ir apmierināta, spējot izlemt par pašas lietām"

"Keskisuomalainen"

— 99.11.08.

Prezidente Vaira Vīķe-Freiberga cenšas apvienot savu nāciju ar psiholoģes profesionālo prasmi.

RĪGA – Latvijas nesen ievēlētā prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir iecerējusi kā savu mērķi jaunās nācijas pašapziņas uzlabošanu. Viņasprāt, tieši tas Latvijai ir nepieciešami pēc garā padomju okupācijas laika.

- Ilgu laiku mums nebija pašu karoga olimpiskajās spēlēs, nebija pašu pastmarku vai pašu naudas. Tagad patriotiskie latvieši grib redzēt savus nacionālos simbolus, un tagad viņiem tas ir iespējams, - V.Vīķe-Freiberga saka laikraksta Keskisuomalainen intervijā.

Latvija ilgu laiku bija izdzēsta no pasaules politikas kartes. Tagad tā cenšas tajā atstāt patstāvīgas pēdas ar visspēcīgākajiem instrumentiem. Tāpat kā citas Baltijas valstis, Latvija ātri vēlas iestāties gan ES, gan NATO.

Tikai tādēļ, lai atkal klausītu citu pavēles un atkal atteiktos no pašu naudas, no lata?

- Šādu kritiku gan esmu dzirdējusi. Taču ir viena lieta brīvprātīgi piedalīties eiropiešu sadarbībā, un ir cita lieta kalpot politiskai un militārai piespiedu varai, V.Vīķe-Freiberga saka.

Viņa pati atgriezās Latvijā pēc trimdas perioda Kanādā, kad sistēma jau bija mainīta.

Problemātiskas dzīves līmeņa atšķirības

Pēc V.Vīķes-Freibergas teiktā, tieši [politiskās] bloku domāšanas pazušana un neatkarība ir Latvijas visnozīmīgākās pārmaiņas pēc aukstā kara. Latvija turklāt ir piedzīvojusi ekonomisku un sociālu attīstību, kas no iedzīvotāju viedokļa esot daudz konkrētāka lieta nekā Latvijas karogs uz prezidenta pils jumta.

Domājot par šo pārmaiņu negatīvajām pusēm, V.Vīķe-Freiberga kļūst nopietna.

- Piemēram, daži pensionāri ir daudz pārdzīvojuši. Mūsu pensiju fondi vēl nedarbojas, un sabiedrībai jārūpējas par viņiem. Vidējos ienākumos mēs vēl neesam apmierinošā līmenī, - prezidente saka.

V.Vīķe-Freiberga laikam labi apzinās, ka tikai dažus simtus metru tālāk no prezidentes pils desmitiem cilvēku stāv rindā, lai saņemtu palīdzību nabagiem. Tādēļ valdība šā gada maijā izveidoja atsevišķu darba grupu nabadzības problēmas apspriešanai.

Prezidente arī apzinās, ka daudzi gaidīja pēc (Berlīnes) mūra sabrukšanas ātru ekonomisko pieaugumu un Rietumu dzīves līmeni. Viņa atgādina, ka pat (bagātā) Vācija nav spējusi izlīdzināt dzīves līmeņi starp veco Austrumvāciju un rietumu daļu. Latvijas iekšpolitikā un finansu politikā tas ir viens no vissvarīgākajiem mērķiem.

Viens no Eiropas Savienības mērķiem ir ar fondu palīdzību nolīdzināt reģionālas atšķirības dzīves līmeņos. Latvija, kļuvusi par dalībvalsti, labi varētu nacionāli izmantot šos veidus. Taču vispirms tai jākļūst par dalībvalsti.

V.Vīķe-Freiberga saka, ka Latvija var būt apmierināta ar daudzām sociālām reformām un ar demokrātijas attīstīšanu. Arī valsts vērtējums, ko ES izteica oktobrī, bija pārsteidzoši pozitīvs pat pēc daudzu speciālistu domām. Tātad kad latvieši varētu iestāties ES?

- Ja mēs Helsinku galotņu apspriedē saņemsim solījumu par iestājsarunu sākšanu 2000.gadā, mēs varbūt varēsim kļūt par dalībvalsti 2003.gadā.

Un NATO?

- NATO nākamā sanāksme notiks 2002.gadā, un līdz tam laikam mēs parādīsim, ka atbilstam kritērijiem, ko NATO izvirza jauniem dalībniekiem. Vēlamies, lai kopā ar citām Baltijas valstīm būtu nākamajā paplašināšanas kārtā, - prezidente saka.

Somus godina

Kā savas nācijas apvienotāja V.Vīķe-Freiberga grib sūtīt Vidussomijas lasītājiem cieņas apliecinājumus un sveicienus.

- Es vienmēr esmu apbrīnojusi somu neatlaidību un atjautību. Pat no Ziemas kara latviešiem ir ko mācīties, - V.Vīķe-Freiberga saka.

Sepo Penkeleinens