Valsts sekretāru 2007.gada 22.marta sanāksmē

 

AM: Par aizsargjoslu ap Ādažu poligonu

22.martā Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie grozījumi MK noteikumos “Noteikumi par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem un šo aizsargjoslu platumu”.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredz uz šo brīdi noteikto aizsargjoslu 25 metru platumā ap valsts aizsardzības objektu – Ādažu poligons, kas atrodas Rīgas rajona Ādažu pagastā, palielināt līdz maksimāli pieļaujamajam – 600 metru platumam.

Aizsargjosla jāpalielina, ņemot vērā Ādažu poligona darbības specifiku, objekta noslogojuma intensitātes pieaugumu, kā arī Nacionālo bruņoto spēku un militārās infrastruktūras attīstību un tālāko integrāciju Ziemeļatlantijas līguma organizācijā.

Projekta izpildei papildu finanšu līdzekļi nav nepieciešami, tā realizācija tiks nodrošināta AM iedalīto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. 

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par izņemto akcīzes preču iznīcināšanu vai pārstrādi

Valsts sekretāru sanāksmē 22.martā tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie Ministru kabineta (MK) noteikumi par akcīzes preču, kuras ir lietiskais pierādījums vai arestētā manta kriminālprocesā, izņemtā manta administratīvo pārkāpumu lietā vai par kurām pieņemts lēmums (spriedums) par to piekritību valstij, iznīcināšanas, pārstrādes vai izmantošanas kārtību. Plānots, ka jaunie noteikumi paplašinās piemērošanas gadījumus, uz ko attiecas šī kārtība.

Līdz šim iznīcināšanas, pārstrādes vai izmantošanas kārtība tika attiecināta tikai uz konfiscētajām akcīzes precēm. Jaunajos noteikumos kartība tiks piemērota arī akcīzes precēm: kuras ir lietiskais pierādījums vai arestētā manta kriminālprocesā; kuras ir izņemta manta administratīvo pārkāpumu lietā; par kurām pieņemts lēmums (spriedums) par to piekritību valstij.

Jaunu noteikumu izstrādāšanas nepieciešamību noteica grozījumi likumā par akcīzes nodokli, kas mainīja deleģējumu MK noteikt šo kārtību.

Saskaņā ar noteikumiem plānots, ka valsts aģentūra “Materiālās rezerves” organizēs akcīzes preču, kuras ir lietiskais pierādījums vai arestētā manta kriminālprocesā, izņemtā manta administratīvo pārkāpumu lietā, iznīcināšanu, pārstrādi vai izmantošanu. Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde organizēs akcīzes preču, par kurām pieņemts lēmums (spriedums) par to piekritību valstij, iznīcināšanu, pārstrādi vai izmantošanu.

Noteikumi paredz, ka preces iznīcina, pārstrādā vai izmanto saskaņā ar atbilstošo jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, ievērojot vides aizsardzības prasības.

Akcīzes preces, kuru aprites uzraudzība ir Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) kompetencē, pēc saskaņošanas ar PVD iznīcina, pārstrādā vai izmanto atbilstoši pārtikas uzraudzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

 

FM: Par piecpadsmit biedrību atbrīvošanu no nekustamā nodokļa maksājumiem

22.martā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti Ministru kabineta (MK) noteikumi par biedrībām un nodibinājumiem, kas atbrīvoti no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem par tiem piederošajām ēkām 2008.gadā. Salīdzinot ar MK noteikumiem par 2007.gadu, papildus no nodokļa tiek atbrīvotas vēl trīs biedrības – Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Teātra darbinieku savienība, kā arī biedrība “Dunduriņš”.

Likums par nekustamā īpašuma nodokli paredz, ka ar nodokli netiek apliktas biedrībām un nodibinājumiem piederošās ēkas un būves, kas atbilst MK noteiktajiem kritērijiem un tiek iekļautas apstiprināto organizāciju sarakstā.

MK noteikumi par kritērijiem, pēc kuriem biedrībām un nodibinājumiem piederošās ēkas un būves netiek apliktas ar nekustamā īpašuma nodokli reglamentē, ka ar nodokli neapliek biedrībām piederošās ēkas un būves, kuras atbilst šādiem kritērijiem:

• īpašumtiesības uz ēkām un būvēm ir nostiprinātas zemesgrāmatā;

• ēkas un būves pieder biedrībai, kurai Sabiedriskā labuma organizāciju likumā noteiktajā kārtībā ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, vai invalīdu biedrībai;

• ēkas un būves tiek izmantotas tajā sabiedriskā labuma darbības jomā, kas noteikta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu (izņemot invalīdu biedrībām piederošās).

Biedrībām, kuras atbilst MK noteikumos minētajiem kritērijiem, līdz taksācijas gada 31.janvārim jāiesniedz rakstisks iesniegums Finanšu ministrijā par nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojumu un citi dokumenti. Finanšu ministrija līdz 15.februārim apkopo saņemtos dokumentus, sagatavo un iesniedz MK noteikumu projektu par biedrībām, kas atbrīvotas no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem par tām piederošajām ēkām un būvēm. Nodokļu atbrīvojums tiek piešķirts uz vienu gadu.

Šogad Finanšu ministrija ir saņēmusi pieteikumus no 17 biedrībām un nodibinājumiem.

Noteikumos plānots iekļaut tikai 15 biedrības un nodibinājumus, jo divām organizācijām nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, kas ir viens no nosacījumiem, lai varētu pretendēt uz nodokļa atbrīvojuma piešķiršanu.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas sagatavotajiem noteikumiem plānots, ka no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem par biedrībām un nodibinājumiem piederošajām ēkām tiek atbrīvotas šādas biedrības un nodibinājumi:

• Auces latviešu biedrības Krīzes centrs

“Namiņš”;

• 1991.gada barikāžu dalībnieku biedrība;

• biedrība “Latvijas Jaunatnes padome”;

• biedrība “Latvijas Arhitektu savienība”;

• Latvijas biedrība “Glābiet bērnus”;

• biedrība “Latvijas Nedzirdīgo savienība”;

• biedrība “Latvijas Neredzīgo biedrība”;

• biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts”;

• biedrība “Latvijas SOS bērnu ciematu

asociācija”;

• nodibinājums “Pasaules dabas fonds”;

• Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas

invalīdu biedrība;

• Stendes aprūpes un attīstības biedrība

“Mežazīle”;

• biedrība “Latvijas Pašvaldību savienība”;

• biedrība “Latvijas Teātra darbinieku

savienība”;

• biedrība “Dunduriņš”.

Paredzams, ka MK noteikumi stāsies spēkā 2008.gada 1.janvārī. Stājoties spēkā šiem noteikumiem, par spēku zaudējušiem tiks atzīti 2006.gada 27.jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr.533 “Noteikumi par biedrībām un nodibinājumiem, kas atbrīvoti no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem par tiem piederošajām ēkām un būvēm”.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs

22.martā Valsts sekretāru sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījumi MK 2005.gada 1.novembra noteikumos Nr.822 “Noteikumi par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes)””

Izglītības likuma 8.panta pirmās daļas 3.punktā noteikts, ka viena no izglītības ieguves formām ir pašizglītība, un Izglītības likuma 8.panta trešajā daļā noteikts, ka izglītības programmas saturu izglītojamais var apgūt arī pašizglītības formā.

Tādēļ noteikumi papildināti ar nosacījumiem, ka izglītojamo no 15 gadu vecuma var uzņemt izglītības iestādē kā eksterni, kā arī ar nosacījumiem izglītības ieguvei pašizglītības formā.

Noteikumi precizēti, lai nodalītu gadījumus, kad skolēns mācās citā valstī vienu gadu skolēnu apmaiņas programmā vai ģimenes apstākļu dēļ, no gadījuma, kad ģimene pārceļas uz dzīvi citā valstī, ņemot līdzi bērnus obligātajā izglītības vecumā.

Noteikumi grozīti attiecībā uz pārcelšanu nākamajā klasē sākumskolā, jo 1.–4.klasē nepietiekami vērtējumi vairāk nekā trīs mācību priekšmetos var aptvert visus pamatpriekšmetus, kuru apguve nepieciešama turpmākās izglītības ieguvei, piemēram, matemātiku, latviešu vai dzimto mazākumtautības valodu, dabaszinības.

Noteikumi papildināti, nosakot kārtību nepietiekama vērtējuma uzlabošanas iespējai pēc 12.klases gan valsts pārbaudes darbos, gan gada vērtējumam atsevišķos mācību priekšmetos.

Noteikumu projekta īstenošanai papildu valsts budžeta līdzekļi nav nepieciešami. 

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IZM: Par Latvijas Zinātnes padomes sastāvu

22.martā Valsts sekretāru sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu “Par Latvijas Zinātnes padomes sastāvu”, kas izstrādāts, pamatojoties uz Zinātniskās darbības likuma 14.panta pirmo daļu un 15.pantu.

Rīkojuma projekts nosaka Latvijas Zinātnes padomes sastāvu.

Pārstāvji tiek deleģēti atbilstoši likuma 15.pantā noteiktajai kārtībai: no Izglītības un zinātnes ministrijas – viens, no Latvijas Zinātņu akadēmijas – četri, no Latvijas Zinātnieku savienības – viens, no Rektoru padomes – viens pārstāvis un pa vienam pārstāvim no katras nozaru ekspertu komisijas (ir piecas zinātņu nozaru ekspertu komisijas).

Latvijas Zinātnes padome apstiprināta šādā sastāvā:

1. A.Āboltiņš – Latvijas Zinātnieku savienības valdes priekšsēdētājs, Dr.sc.ing.;

2. B.Andersons – Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātniskās padomes priekšsēdētājs, Dr.chem.;

3. M.Auziņš – Latvijas Universitātes Senāta priekšsēdētājs, Dr.habil.phys.;

4. E.Birģele – Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes Preklīniskā institūta direktore, Dr.habil.biol.;

5. E.Grēns – Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktora vietnieks, Dr.habil.biol.;

6. J.Jansons – Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas priekšsēdētājs, Dr.habil.sc.ing.;

7. B.Kalnačs – Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktors, Dr.habil.philol;

8. V.Pīrāgs – P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas katedras vadītājs, Dr.med.;

9. L.Ribickis – Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors, Dr.habil.sc.ing.;

10. B.Rivža – Izglītības un zinātnes ministre, Dr.habil.oec.;

11. A.Siliņš – Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, Dr.habil.phys.;

12. J.Vētra – Latvijas Zinātnes padomes Rīgas Stradiņa universitātes rektors, Dr.habil.med.

Ministru kabineta rīkojuma projekta īstenošanai papildu finansējums no valsts budžeta nav nepieciešams.

 

IZM: Par PSRS iegūta zinātniskā grāda pielīdzināšanas kārtību

22.martā Valsts sekretāru sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “PSRS iegūta zinātniskā grāda pielīdzināšanas kārtība”.

MK noteikumu projekts nosaka PSRS iegūtā zinātniskā grāda pielīdzināšanas kārtību Latvijas Republikas doktora zinātniskajam grādam.

Noteikumu projekts paredz pārskatāmu procedūru un skaidrus kritērijus, kas ļaus noteikt PSRS iegūta zinātniskā grāda atbilstību Latvijas Republikas doktora grādam, kā arī paredz pielīdzināšanas kārtību tādiem PSRS iegūtiem zinātniskiem grādiem, kas pielīdzināti ārvalstīs, kuru grādus starptautiskos līgumos apņēmusies atzīt Latvijas Republika.

Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 10.panta pirmo daļu PSRS iegūta zinātniskā grāda pielīdzināšanu nosaka MK. PSRS iegūta zinātniskā grāda pielīdzināšanu veic augstskolas promocijas padome vai šo noteikumu 13.punktā minētajā gadījumā – Akadēmiskās informācijas centrs. Padomes pieņemtos lēmumus un faktisko rīcību mēneša laikā var apstrīdēt Latvijas Zinātnes padomē. Latvijas Republikā ir izveidojies personu loks, kuriem zinātniskais grāds piešķirts pēc PSRS atestācijas sistēmas un kuriem nav nodrošināta iespēja pielīdzināt zinātnisko kvalifikāciju Latvijas Republikas doktora zinātniskajam grādam.

MK noteikumu projekta īstenošanai nav nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta.

 

IZM: Par veterinārārsta, zobārsta, vecmātes un farmaceita izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem

22.martā Valsts sekretāru sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai MK noteikumu projektus “Noteikumi par veterinārārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”, “Noteikumi par zobārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”, “Noteikumi par vecmātes izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu” un “Noteikumi par farmaceita izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”. Tie nosaka ārvalstīs iegūtus veterinārārsta, zobārsta, vecmātes un farmaceita profesionālos nosaukumus, kurus atzīst Latvijas Republikā.

Pēc Rumānijas Republikas un Bulgārijas Republikas pievienošanās Eiropas Savienībai 2007.gada 1.janvārī spēkā esošie noteikumi ir jāpapildina ar Rumānijas Republikas un Bulgārijas Republikas veterinārārstu, zobārstu, vecmātes un farmaceitu profesionālajiem nosaukumiem.

MK noteikumu projekti papildina MK 2005.gada 10.maija noteikumus Nr.320 “Noteikumi par veterinārārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”, MK 2005.gada 15.februāra noteikumus Nr.125 “Noteikumi par zobārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”, MK 2005.gada 1.marta noteikumus Nr.149 “Noteikumi par vecmātes izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu” un MK 2005.gada 15.februāra noteikumus Nr.124 “Noteikumi par farmaceita izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu” ar Rumānijas Republikas un Bulgārijas Republikas veterinārārstu, zobārstu, vecmātes un farmaceitu profesionālajiem nosaukumiem, kurus atzīst Latvijas Republikā, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu un dokumentus, ar kuriem šādi nosaukumi ir apliecināti.

Precīzi nosakot ārvalstīs iegūtos veterinārārstu, zobārstu, vecmātes un farmaceitu profesionālos nosaukumus, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, tiks vienkāršotas administratīvās procedūras profesionālo kvalifikāciju atzīšanas jomā.

Noteikumu projektiem nav tiešas ietekmes uz Latvijas Republikas darba tirgus izmaiņām. Profesionālās kvalifikācijas atzīšana nav tieši saistīta ar darba atļauju izsniegšanu un darba tirgus regulēšanu, bet gan ir darba devējam papildu informācijas avots par darbinieka profesionālo kvalifikāciju. Ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšana ir nepieciešamais nosacījums darbam Latvijas Republikā reglamentētajās profesijās, bet nav pietiekama kā vienīgais nosacījums darbam Latvijas Republikā. Līdz ar to noteikumu projektā ietvertās normas neietekmē konkurences palielināšanos kopumā vai atsevišķos reģionos un mazāk aizsargātus iedzīvotāju slāņus.

Ilgtermiņā profesionālo kvalifikāciju atzīšanas sistēmas ieviešanai ir netieša pozitīva ietekme uz darbaspēka kvalitātes paaugstināšanos.

Normatīvā akta izpildi nodrošinās esošās valsts, pašvaldību un pašpārvaldes institūcijas. Jaunu institūciju radīšana nav nepieciešama. Par ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanu kopumā un atbilstošo normatīvo aktu īstenošanu ir atbildīga IZM.

Noteikumu teksts latviešu un angļu valodā tiks ievietots Akadēmiskās informācijas centra interneta mājaslapas sadaļā “Profesionālo kvalifikāciju atzīšana Latvijā”.

 

IZM: Par tiesisko regulējumu dopinga vielu aprites ierobežošanas jomā

22.martā Valsts sekretāru sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai informatīvo ziņojumu “Par tiesisko regulējumu dopinga vielu aprites ierobežošanas jomā atbilstoši Starptautiskās konvencijas pret dopingu sportā 8.pantam”.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā aAsambleja 2003.gada 3.novembrī pieņēma rezolūciju par starptautiskas antidopinga konvencijas izstrādāšanu. Latvija, atbalstot vienotas antidopinga stratēģijas izstrādi un īstenošanu pasaulē, piedalījusies UNESCO darba konferencēs, kuru laikā tika izstrādāta Starptautiskā konvencija pret dopingu sportā. UNESCO Ģenerālajā konferencē 2005.gada 19.oktobrī vienbalsīgi tika apstiprināta konvencija, lai UNESCO stratēģijas un programmas fiziskās audzināšanas un sporta jomā ietvaros tiktu veicināta dopinga nepieļaušana sportā, cīņa pret to, kā arī tā pilnīga izskaušana. Konvencija ratificēta ar likumu “Par Starptautisko konvenciju pret dopingu sportā”, kas pieņemts Saeimā 2006.gada 23.februārī. Konvencija stājās spēkā 2007.gada 1.februārī, pēc tam kad 2006.gada 11.decembrī Luksemburga kā trīsdesmitā valsts iesniedza ratifikācijas apstiprinājumu.

Konvencija ir starptautisks līgums, kas nosaka vispārīgos pamatprincipus dopinga lietošanas apkarošanas jomā, definējot prasības likumdošanai, tai skaitā muitas un policijas darbības dopinga vielu aprites ierobežošanai, antidopinga izglītības programmu ieviešanai sabiedrībai, kā arī atbalsta sniegšanu sporta zinātnei, tādējādi radot pamatu ar dopingu saistīto problēmu risināšanā.

Saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem cīņa pret dopingu sportā Latvijā tiek veikta atbilstoši likumam “Par Eiropas Padomes Antidopinga konvenciju Nr.135”, likumam “Par Eiropas Padomes Antidopinga konvencijas Papildprotokolu”, ar likumam “Par Starptautisko konvenciju pret dopingu sportā” un Sporta likumam. 2003.gada 5.martā Pasaules antidopinga konferencē tika pieņemta Kopenhāgenas deklarācija par antidopingu sportā, kuras parakstīšanu 2004.gada 7.janvārī MK apstiprināja ar rīkojumu Nr.1 par Kopenhāgenas deklarāciju par antidopingu sportā. IZM sadarbībā ar Veselības ministriju īsteno Eiropas Padomes Antidopinga konvencijas un Eiropas Antidopinga konvencijas papildprotokola noteikumu ieviešanai nepieciešamos pasākumus, tajā skaitā Pasaules antidopinga aģentūras apstiprināto standartu ieviešanu un iemaksas veikšanu Pasaules antidopinga aģentūras budžetā. Dopinga kontroli saskaņā ar MK 2004.gada 30.novembra noteikumiem Nr.974 “Dopinga kontroles noteikumi” koordinē Veselības ministrijas Antidopinga komiteja un to īsteno Sporta medicīnas valsts aģentūra.

Konvencijas statuss un rīcība tās prasību realizēšanai nacionālajā mērogā parāda Latvijas kā valsts attieksmi un gribu nodrošināt konvencijas piemērošanu, īpaši nodrošinot vietējo pasākumu saskaņošanu, lai ierobežotu dopingu sportā.

Ņemot vērā aizliegto vielu sportā izplatības un lietošanas tendences, IZM sagatavoja šo informatīvo ziņojumu, lai atbilstoši konvencijā noteiktajam, Latvijā sportā samazinātu dopinga vielu un metožu pieejamību un lietošanu. Pēc neoficiāliem datiem, Latvijas sporta klubos nelegāli var iegādāties dažāda nosaukuma dopinga vielas, no kurām tikai dažas ir Latvijā reģistrētas un legāli varētu tikt iegādātas tikai ar recepti.

Pēc INTERPOL datiem, 2004.–2005.gadā tās datu bāzē reģistrēti 27 dopinga vielu, īpaši anabolisko steroīdu hormonu, nelegālas izplatīšanas gadījumi. Šie gadījumi konstatēti Spānijā, Francijā, Dienvidāfrikas Republikā, Austrijā, Polijā, Grieķijā, Norvēģijā, un kopumā konfiscēts vairāk nekā 30 000 tablešu vai ampulu, kuras satur anaboliskos steroīdus. Tomēr, pēc INTERPOL sniegtās informācijas, minētajā datu bāzē informāciju par dopinga vielām ievada tikai 21 valsts no 184 dalībvalstīm. Francijas tiesībsargājošo institūciju dati liecina, ka 2005.gadā izskatīti 18 dopinga kontrabandas gadījumi, no kuriem 10 trenažieru zālēs un kultūrisma vidē, bet pārējie – organizētajā sportā (riteņbraukšana, profesionālais bokss un jāšanas sports).

Zviedrijas Upsalas universitātē veiktajā pētījumā par anabolisko steroīdu saistību ar kriminālām aprindām konstatēti divi anaboliskos steroīdu lietošanas veidi: 1) ilgstoša lietošana, kas saistīta ar izmaiņām uzvedībā un raksturojas ar nekontrolējamu agresiju, bieži saistīta ar vardarbību pret mājiniekiem, t.sk. bērniem; 2) īslaicīga un stratēģiska lietošana, lai gatavotos noziegumam, palielinātu agresiju un spētu aukstasinīgi veikt noziegumu, pārsvarā ar šaujamieroču pielietošanu.

Pasaules antidopinga aģentūras pētījumi liecina, ka dopinga vielas, īpaši anaboliskos hormonus, sportā lieto tikai 10% gadījumu, bet pārējos lieto citās jomās – trenažieru zāļu apmeklētāji, policisti, ugunsdzēsēji, noziedznieki, turklāt nelegāli iegādātie hormoni bieži ir nekvalitatīvi un nesatur norādītās vielas. Tādēļ Pasaules antidopinga aģentūra un INTERPOL uzsāks sadarbību, kas paredzēs konkrētus pasākumus dopinga apkarošanai, galvenokārt likumdošanas un tiesībsargājošo institūciju darbības uzlabošanā, lai pasargātu jaunos sportistus no dopinga kaitīgās ietekmes un kavētu noziedzniekus veikt pārkāpumus, kas tiek uzskatīti par lielu ienākumu un zema riska noziegumiem.

Starptautiskās konvencijas pret dopingu sportā 8.pants nosaka, ka konvencijas dalībvalstīm atbilstošos gadījumos jāpieņem pasākumi aizliegto vielu un metožu pieejamības ierobežošanai, lai samazinātu sportistiem iespēju tās lietot sportā, ja vien šādu lietošanu nepamato terapeitiskās lietošanas izņēmums. Tas ietver pasākumus pret nelegālu vielu tirdzniecību sportistiem un šī mērķa sasniegšanai – arī pasākumus ražošanas, pārvietošanas, importa, izplatīšanas un tirdzniecības kontrolei. Dalībvalstīm atbilstošos gadījumos jāpieņem vai savā jurisdikcijā esošās atbildīgās institūcijas jārosina ieviest pasākumus, kas attur un ierobežo aizliegto vielu un metožu lietošanu un ieguvi sportistiem sportā, ja vien šādu lietošanu nepamato terapeitiskās lietošanas izņēmums.

Līdztekus dopinga vielu nelegālas izplatīšanas problēmai, tiek uzsvērta uztura bagātinātāja piesārņošana ar dopinga vielām, īpaši anabolisko steroīdu hormoniem. Starptautiskā Olimpiskā komiteja 2001.gadā finansēja pētījumu “Nehormonālu pārtikas piedevu analīze, lai konstatētu anaboliskos androgēnos steroīdus tajos”, ko veica Vācijas Sporta universitātes Bioķīmijas institūts. Atbilstoši pētījuma rezultātiem 13 dažādās valstīs no 215 dažādiem piegādātājiem tika iegādāti 634 nehormonāli uztura bagātinātāji jeb pārtikas piedevas. Uztura bagātinātājus iegādājās veikalos (91%), internetā (8%) un izmantojot telefona pasūtījumu (1%). Šie produkti tika pārbaudīti, lai noteiktu 11 dažādu anabolisko androgēno steroīdu klātbūtni. 94 produktos (14,8%) tika atrasti prohormoni, kuri netika uzrādīti uz produkta iepakojuma. Attiecībā uz katrā valstī iegādāto paraugu kopējo skaitu lielākais pozitīvo uztura bagātinātāju skaits tika iegādāts Nīderlandē, Austrijā, Apvienotajā Karalistē un ASV. Atbilstoši norādēm uz uztura bagātinātāju iepakojuma, anabolisko androgēno steroīdu ražotāji atrodas piecās valstīs – ASV, Nīderlandē, Apvienotajā Karalistē, Itālijā un Vācijā.

Starptautiskās konvencijas pret dopingu sportā 10.pants nosaka, ka konvencijas dalībvalstīm atbilstošos gadījumos jārosina uztura bagātinātāju ražotāji un izplatītāji ieviest labas prakses piemērus uztura bagātinātāju mārketingā un izplatīšanā, ieskaitot informāciju par to sastāvdaļām un kvalitātes garantijām.

Farmācijas likuma mērķis ir reglamentēt fizisko un juridisko personu darbību farmācijas jomā, kā arī nodrošināt kvalitatīvu, medicīniski piemērotu un atbilstoša profilaktiska, dziedinoša un diagnostiska līmeņa zāļu ražošanu un izplatīšanu, tomēr Krimināllikumā nav paredzētas sankcijas par zāļu neatļautu (izņemot narkotisko vai psihotropo vielu, indīgu vai stipri iedarbīgu vielu) izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu un neatļautu realizēšanu.

Latvijas Republikā uztura bagātinātāju apriti uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests atbilstoši Pārtikas aprites uzraudzības likumam, savukārt zāļu apriti uzrauga Valsts farmācijas inspekcija, Zāļu valsts aģentūra, Veselības ministrijas Farmācijas departaments.

Lai ierobežotu dopinga vielu apriti, būtu jānosaka atbildība par pārkāpumiem, kas saistīti ar neatļautu dopinga vielu importu, eksportu, tranzītu, ražošanu, izgatavošanu, izplatīšanu, izpēti un izstrādi, saucot personas pie likumos noteiktās atbildības. Minētie jautājumi cieši saistīti ar nepieciešamo kontroles un uzraudzības pasākumu veikšanu, kas būtu nododama Iekšlietu ministrijas pārraudzībā. Šīs darbības var veikt tikai atbilstoši apmācītas un sertificētas personas.

Lai samazinātu risku, ko nelegāla dopinga vielu aprite var radīt uz sabiedrību, jāparedz dažādi izglītojoši pasākumi par dopinga vielu kaitīgumu, kā arī par to ietekmi uz indivīda veselību. Konvencijas dalībvalstu 2007.gada 5.–7.februāra konferences laikā dalībvalstis pauda atbalstu starptautiskā fonda, lai novērstu dopinga lietošanu sportā, izveidei. Fonda ietvaros valstis veic brīvprātīgas iemaksas dažādu izglītojošu projektu jaunatnei un sporta organizācijām realizācijai, politisku konsultāciju sniegšanai, kā arī dažādu audzinošu programmu ieviešanai. Šāda fonda līdzdalībā jāsadarbojas IZM un Veselības ministrijai.

Konvencijas 31.pants nosaka, ka dalībvalstīm jāiesniedz visa informācija par veiktajiem pasākumiem, lai nodrošinātu šīs konvencijas nosacījumu izpildi. Līdz ar to Latvijai laikus jāplāno nepieciešamā rīcība konvencijā noteikto prasību ievērošanai. IZM uzskata, ka jāuzlabo pasākumi konvencijas 8.panta “Aizliegto vielu un metožu pieejamības un lietošanas ierobežošana” un 10.panta “Uztura bagātinātāji” ieviešanai.

Lai izvērtētu pasākumus aizliegto vielu un metožu pieejamības ierobežošanai atbilstoši konvencijā noteiktajām prasībām, kā arī ņemot vērā to, ka konvencijas ieviešanai nepieciešamos pasākumus koordinē dažādas ministrijas, skarot dažādu iestāžu kompetenci, būtu jāizveido darba grupa, kas izstrādātu priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem nacionālajos tiesību aktos ietverto konvencijas prasību praktiskai ieviešanai. Darba grupā būtu iekļaujami pārstāvji no IZM, Veselības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Zemkopības ministrijas, Sporta medicīnas valsts aģentūras, biedrības “Latvijas Olimpiskā komiteja”, biedrības “Latvijas Sporta federāciju padome” un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Olimpiskā vienība”.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par darba aizsardzības prasībām, lietojot darba aprīkojumu un strādājot augstumā

22.martā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka darba aizsardzības prasības, lietojot darba aprīkojumu un strādājot augstumā.

Lai atvieglotu izpratni par šiem noteikumiem un to piemērošanu praksē, LM precizē prasības darba aprīkojuma – mašīnu, aparātu vai citu iekārtu – tehniskai apkopei, aizsardzības līdzekļu lietošanai pret kritieniem, kā arī prasības drošības ierīcēm, kuras jālieto darbā ar kustīgu darba aprīkojumu.

Izstrādātie grozījumi precizē, ka gadījumos, ja pastāv risks saskarties ar kustīgām darba aprīkojuma daļām, kas varētu izraisīt nelaimes gadījumu, šīs daļas jānodrošina ar aizsargiem vai citām drošības ierīcēm, lai novērstu piekļūšanu bīstamajām zonām vai apstādinātu bīstamo daļu kustību pirms sasniegtas bīstamās zonas.

Šiem aizsargiem un drošības ierīcēm ir jābūt izturīgām konstrukcijām, kas nerada nekādu papildu risku un kuras nav viegli noņemamas vai atslēdzamas. Tām ir jābūt novietotām pietiekamā attālumā no bīstamās zonas, taču tās nedrīkst ierobežot piekļuvi kustīgajām daļām vairāk nekā nepieciešams.

Prasības precizē arī darba devēja pienākumus nodrošināt regulāru mašīnu, aparātu un citu iekārtu tehnisko apkopi. Ja šīm iekārtām ir tehniskās apkopes žurnāls, tajā regulāri ir jāatspoguļo tehniskās apkopes rezultāti.

Noteikumu projekts ir izstrādāts darba grupā, izvērtējot iesniegtos priekšlikumus. Darba grupā piedalījās Labklājības ministrijas, Valsts darba inspekcijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji.

Par izstrādātajiem grozījumiem vēl būs jālemj valdībai.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par Gulbenes un Lubānas novadu

22.martā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātie noteikumu projekti par Gulbenes un Lubānas novada izveidošanu.

Gulbenes rajona Gulbenes pilsēta, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Litenes, Lizuma, Līgo, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagasta padomes pieņēmušas lēmumu par apvienošanos un Gulbenes novada izveidi.

Gulbenes novadā būs 26 983 iedzīvotāji un novada teritorijas platība – 1876,1 km².

Gulbenes novada pašvaldība darbu sāks līdz ar pirmo domes sēdi pēc 2009.gada pašvaldību vēlēšanām.

Madonas rajona Lubānas pilsētas padome, Indrānu un Ošupes pagasta padomes pieņēmušas lēmumu par apvienošanos un kopējas administratīvas teritorijas – Lubānas novada izveidošanu.

Lubānas novadā būs 4326 iedzīvotāji, novada teritorijas platība – 571,2 km².

Lubānas novadam paredzēta vienreizējā 33 454 latu dotācija.

Novadu izveide notiek administratīvi teritoriālās reformas ietvaros. Reformas mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgus novadus, kas iedzīvotājiem nodrošina kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

TM: Par Valsts probācijas dienesta klienta lietas izveidošanas kārtību

22.martā Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīts noteikumu projekts par probācijas klienta lietas izveidošanas, noformēšanas, pārsūtīšanas, izbeigšanas, atjaunošanas un glabāšanas kārtību. Noteikumu projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts probācijas dienesta (VPD) speciālisti.

Noteikumi izstrādāti, lai noteiktu kārtību, kā probācijas klienta lieta tiks izveidota, noformēta, pārsūtīta, izbeigta, atjaunota un glabāta Valsts probācijas dienestā.

Pašlaik spēkā ir VPD kārtība un dienesta ieteikumi, tomēr radusies nepieciešamība pēc Ministru kabineta noteikumu izdošanas.

Probācijas klienta lietai ir ierobežotas pieejamības statuss, un tās pārsūtīšana un glabāšana ir apjomīgs un laikietilpīgs darbs, tādēļ, ievērojot darba apjoma pieaugumu dienesta teritoriālajās struktūrvienībās, paredzēts izveidot atsevišķu štata vietu darbiniekam, kas veiktu lietvedības un dokumentu kārtošanu. Pašlaik šo funkciju pilda probācijas klienta lietas vadītājs, teikts noteikumu anotācijā.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem katram probācijas klientam izveidos lietu un tai piešķirs reģistrācijas numuru.

Turpmāk lietā ievietos visus uz klientu attiecināmos dokumentus hronoloģiskā secībā. Pēc lietas izbeigšanas to nodos dienesta arhīvā, kur to glabās 75 gadus.

Līdz ar noteikumu ieviešanu tiks atrisinātas problēmas par probācijas klientu lietu glabāšanu un sakārtošanu, jo VPD jāizveido centrālais arhīvs Rīgā un reģionālie arhīvi Rīgas rajona, Gulbenes un Liepājas teritoriālajās struktūrvienībās atbilstoši arhīvu prasībām.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības un Vides ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam un Valsts kancelejai.

 

TM: Par grozījumiem noteikumos par mantojumu lietām

22.martā Valsts sekretāru sanāksmē izskatīja grozījumus noteikumos par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Kā teikts TM sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, 2007.gada janvārī spēkā stājās Bāriņtiesu likums, saskaņā ar kuru pagasttiesas pārdēvētas par bāriņtiesām. Tādējādi jāgroza attiecīgās normas, vārdu “pagasttiesa” aizstājot ar vārdu “bāriņtiesa”.

Pašlaik noteikumi paredz, ka neatraidāmie mantinieki, kreditori un legatāri, kas vēlas pieteikt savas pretenzijas uz mantojumu, iesniedz zvērinātam notāram iesniegumu, uz kura apliecina paraksta īstumu. Grozījumi paredz izslēgt pienākumu kreditoriem apliecināt paraksta īstumu uz pretenzijas.

Grozījumi nepieciešami, jo saskaņā ar Notariāta likumu un minētajiem noteikumiem zvērināts notārs nepārbauda kreditora pretenziju pamatotību un nenorāda tās mantojuma apliecībā. Zvērinātam notāram ir tikai pienākums iepazīstināt mantiniekus ar pieteiktajām pretenzijām.

Identitātes apliecināšanas mērķis civiltiesiskos darījumos ir otras darījuma puses aizsardzība pret darījuma noslēgšanu ar neatbilstošu personu. Taču mantojuma lietas ietvaros šāda aizsardzība nav nepieciešama, jo mantojuma pieņemšana pēc iepazīšanās ar kreditora pretenzijām neuzliek mantiniekam pienākumu bez ierunām šo kreditora pretenziju apmierināt.

Līdz ar to nav lietderīgi kreditoram maksāt taksi par parakstu īstuma apliecināšanu, jo dokuments, uz kura apliecināts paraksta īstums, atzīstams par privātu dokumentu, un par tā saturu zvērināts notārs neatbild.

Noteikumu grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu un Bērnu un ģimenes lietu ministrijai, Latvijas Pašvaldību savienībai un Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par kārtību Latvijas dalībai Kioto protokola elastīgajos mehānismos

22.martā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Vides ministrijas izstrādātais likumprojekts “Latvijas Republikas dalības Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola elastīgajos mehānismos likums”.

Likuma mērķis ir veicināt globālo klimata pārmaiņu novēršanu, pielāgošanos klimata pārmaiņu radītajām sekām un sekmēt Kioto protokolā Latvijai noteikto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas saistību izpildi, izmantojot Kioto protokola elastīgos mehānismus.

Likumprojekts nosaka pamatprincipus Latvijas dalībai Kioto protokola elastīgajos mehānismos un ar to saistīto institūciju kompetenci, kā arī valsts siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību pārdošanas rezultātā iegūto līdzekļu veidošanas, izmantošanas un administrēšanas kārtību.

Saeima 1995.gadā ratificēja ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un 2002.gadā – Konvencijas Kioto protokolu, kas stājās spēkā 2005.gada 16.februārī. Kioto protokols nosaka, ka laikposmā no 2008. līdz 2012.gadam Latvijai siltumnīcefekta gāzu emisijas jāsamazina par 8%, salīdzinot ar 1990.gadu. Abas starptautiskās vienošanās valstīm nosaka vēl citas papildu saistības, kā arī paredz trīs elastīgos mehānismus, ar kuru palīdzību Kioto protokola līgumslēdzējas puses var īstenot savas emisiju samazināšanas saistības.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par valsts atbalsta piešķiršanas kārtību meža nozares attīstībai

Zemkopības ministrija (ZM) ir sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība meža nozares attīstībai 2007.gadā”, ko 22.martā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projektā noteikta valsts atbalsta meža nozares attīstībai piešķiršanas kārtība 2007.gadā. Atbalsts paredzēts meža nozares atbalsta un attīstības programmu un projektu, kā arī zinātniskās izpētes projektu finansēšanai. Dokumentā noteikti izpētes un attīstības projektu iesniegšanas nosacījumi, projektu vērtēšanas kritēriji, kā arī līgumu slēgšanas un finansēšanas kārtība.

Turpmāk finanšu līdzekļus meža nozares attīstības projektiem administrēs un uzraudzīs Lauku atbalsta dienests. Projektu iesniegumus vērtēs un lēmumu par atbalsta piešķiršanu pieņems Meža attīstības fonda padome.

Noteikts, ka izpētes projektu prioritārās jomas ir šādas: meža bioloģiskā daudzveidība; meža slimības un kaitēkļi; klimata izmaiņas; meža nozares ekonomika; jauni koksnes, nekoksnes produkti; inovatīvas tehnoloģijas; meža biomasas izmantošana enerģētikā; meža nozares politika un pārvaldība.

Uz atbalstu attīstītības projektiem varēs pieteikties jebkura fiziska vai juridiska persona, bet atbalstu izpētes projektu realizācijai varēs saņemt pretendents, kas reģistrējies Zinātnisko institūciju reģistrā. Iesniegums projektu atbalstam pretendentam būs jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā mēneša laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.

Normatīvais akts stāsies spēkā pēc tā izskatīšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa