Par valsts tiešo maksājumu īstenošanu lauksaimniecībā

Zemkopības ministrijas (ZM) speciālisti sarunās ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem par Latvijas sākotnējo pieprasījumu par papildu valsts tiešo maksājumu (PVTM) īstenošanu Latvijā 2007.gadā vienojās par PVTM piešķiršanas nosacījumiem, aprēķiniem maksājumu aploksnēm (kopējiem finanšu apjomiem) un atbalsta likmēm. Tālab Zemkopības ministrija pašlaik steidzamības kārtā gatavo Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros”, kuru aprīļa sākumā plāno iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.

Konsultācijās ar Eiropas Komisiju ZM pārstāvji panāca, ka pieprasījums par PVTM īstenošanu Latvijā tiks apstiprināts un būs spēkā līdz 2009.gadam. Tas nozīmē, ka 2007.gadā tiks definēti pamata nosacījumi PVTM saņemšanai, kā arī noteiktas maksājumu aploksnes un atbalsta likmes laika periodam no 2007. līdz 2009.gadam. Iepriekš EK apstiprināja PVTM nosacījumus, aploksnes un atbalsta likmes katru gadu, taču tas ierobežoja lauksaimnieku iespējas plānot pieejamo atbalsta apjomu saimniecībā un spēju pielāgoties tirgus apstākļiem.

ZM speciālisti konceptuāli vienojās ar EK arī par iespēju palielināt PVTM finansējumu piena sektoram, paredzot maksājumus par restrukturizācijas kvotu (Latvijai piešķirtās īpašās restrukturizācijas kvotas apjoms ir 33 253 tonnas).

Ņemot vērā šo vienošanos, ZM sadarbībā ar Lauksaimniecības datu centru un Latvijas Piena ražotāju asociāciju ir sagatavojusi jaunu pieprasījumu atdalītajam PVTM par pienu. Tas paredz, ka atdalīto PVTM par pienu lauksaimnieki saņems par realizēto piena kvotu 2006./2007.kvotas gadā, savukārt jaunās piena saimniecības, kas 2006./2007.kvotas gadā saņēmušas restrukturizācijas kvotu un sākušas piensaimniecību, maksājumu saņems par piešķirto kvotu.

Jautājumā par 2006.gada cukurbiešu platību iekļaušanu references platībā atdalītajam PVTM par platībām Latvijas un EK nostāja konceptuāli atšķīrās. EK ir iebildumi, ka lauksaimnieki par cukurbiešu platībām papildus vienotajam platības maksājumam un atsevišķajam maksājumam par cukuru varētu saņemt arī atdalīto PVTM par platībām. EK norādīja, ka cukurbiešu platību iekļaušana referencē nav pieļaujama, jo tādējādi tiek diskriminēti laukaugu audzētāji, kuriem nav bijušas cukurbiešu platības 2006.gadā un kuriem PVTM pieejams kā papildu atbalsts, lai pakāpeniski sasniegtu Eiropas Savienības atbalsta līmeni. EK norāda arī, ka, aprēķinot laukaugu PVTM aploksni, tā tiek samazināta par finansējuma daļu, kuru sektors saņem ar vienoto platības maksājumu, savukārt cukurbiešu audzētāji saņem atsevišķo cukura maksājumu 100% apmērā, un šis maksājums netiek samazināts par to daļu, kuru sektors saņem ar vienoto platības maksājumu. Turklāt EK uzskata, ka tādējādi tiktu neadekvāti pārkompensēti cukurbiešu audzētāji, jo Latvija atsevišķā maksājumā par cukuru finanšu aploksni 100% apmērā ir piešķīrusi lauksaimniekiem, kuri audzējuši cukurbietes. EK norādīja, ka, viņuprāt, šis maksājums pilnībā sedz zaudējumus, kas saistīti ar iziešanu no tirgus.

EK eksperti stingri norādīja, ka Latvijas vēlme iekļaut cukurbiešu platības referencē atdalītajam PVTM par platībām var beigties ar to, ka pieprasījums par PVTM īstenošanu Latvijā EK netiks apstiprināts vispār, un tad cietīs visi pārējie sektori.